Ekonomiskā izaugsme, kas iepriekš vairāk bija manāma statistikas datos, šobrīd sevi aizvien izteiktāk piesaka veikalu stāvlaukumos un iepirkuma groziņos, kuri statistiķu vērtējumā pērn pildījušies straujākajā tempā kopš 2007. gada, izaugsmes tempam sasniedzot 9,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tomēr veikalnieku stāstītais liecina, ka pagājušais gads nebūt nav aizritējis vispārējā svētku gaisotnē. Lietoto apģērbu tirgotāja SIA R.D.A. direktors Nauris Jonass novērojis, ka pēdējo divu gadu laikā tendences nav būtiski mainījušās un pircēji joprojām rūpīgi izvēlas pirkumus. Šobrīd cilvēki primāri izvēlas samaksāt rēķinus, kas arvien pieaug, un tikai pēc tam domā par apģērbu iegādi, norāda veikalnieks.
N. Jonass pauž, ka R.D.A. līdzīgi kā citi nozarē strādājošie uzņēmumi gaida vasaras sezonu, kad klienti varētu atļauties nepārdomātākus pirkumus. «Jūtam, ka pirktspēja uzlabojas minimāli, taču lielākā problēma – pircēju kļūst arvien mazāk. Mūsu veikali atrodas reģionos, un mēs to izjūtam visvairāk – jo tālāk no Rīgas, jo cilvēku ir mazāk, un tas ietekmē kopējo tirdzniecību. Uz lieliem pieaugumiem tirgotāji tuvākajā laikā nevar cerēt,» situāciju vērtē pārtikas un saimniecības preču tirgotāja a/s Diāna valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis.
Swedbank ekonomiste Kristilla Skrūzkalne uzskata, ka šogad izaugsmes temps mazumtirdzniecībā mazliet pierims. Viņasprāt, izaugsmi virzīs līdzīgi faktori kā iepriekš, proti, labāka situācija darba tirgū (vairāk nodarbināto un mēreni augoši ienākumi), kā arī patērētāju optimisms, kas, pēc ekonomistes teiktā, janvārī sasniedzis jau 2007. gada līmeni.
«Bet jāsaka, ka nodarbinātības kāpums prognozējams lēnāks nekā pērn, līdz ar to arī iedzīvotāju tēriņi, visticamāk, augs lēnāk. Mazumtirdzniecības izaugsmi turpinās virzīt nepārtikas preču iegāde, visticamāk, patērētāji turpinās tērēt apģērbiem un apaviem, kā arī mājoklim un tā labiekārtošanai nepieciešamajām precēm,» prognozē Swedbank eksperte.