Jaunākais izdevums

Ilzes Andriksones uzņēmums Ķeipenieši cep tuvā un tālā apkārtnē izslavētās Ķeipenes piparkūkas .

Piparkūku galvenā cepēja Ilze Andriksone savu arodu vecmāmiņas vadībā sāka apgūt pagājušā gadsimta 70. gados. «Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5–6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā nodarbošanās, vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness,» stāsta Ilze. Tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos. «Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu,» atklāj Ilze.

Ķeipenes piparkūkas noteikti var pielīdzināt gleznām, jo tiek ceptas dažādas formas – sirsniņas, pūces, mašīnas un pēdiņas, (speciāli podologu izlaiduma kursam). Tas vēlāk iepaticies arī citiem un pārtapis standarta piedāvājumā, galvenokārt glazūru dēļ. Neparastas piparkūkas labprāt pasūtot kolektīvām dāvanām. Aizraujošajā piparkūku greznošanas procesā viņa saredz iespējas, kā nākotnē paplašināt uzņēmumu – nevis cept vairāk, tādējādi varbūt apdraudot receptes noslēpumu, bet iekļauties lauku tūrismā, piedāvājot radošās darbnīcas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Kā top?: Ciemakukuļa ingvera piparkūkas

Gunta Kursiša,20.12.2013

Piparkūku nosaukums angļu valodā skan gingerbreads jeb «ingvermaizītes», un Ciemakukulis Āgenskalnā ir viens no nedaudzajiem, kurš cep ingvera piparkūkas. Galerijā aplūkojiet, kā tās tiek ceptas.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī Ciemakukulī piparkūkas veido aptuveni 10 -15% no kopējiem pārdošanas apjomiem, savukārt no korporatīvo klientu pasūtījumu apjoma piparkūkas Ziemassvētku laikā aizņem 80 – 90%. Ciemakukuļa saimniece norāda – šeit netiek ceptas kūciņas, kas sastāv no «pulverīša un ūdens».

Uzņēmumi, kas Ziemassvētkos apdāvina savus darbiniekus vai viņu bērnus, nereti uz piparkūkām virsū vēlas attēlotu kompānijas logo, tāpat Ciemakukuļa korporatīvie klientu izdoma tiek demonstrēta, izvēloties dažādu formu piparkūkas. Piemēram, kāds uzņēmums šogad pasūtījis piparkūkas traktora formā, savukārt ar zirglietām saistīts uzņēmums pasūtījis šūpuļzirdziņu formas piparkūkas. Šogad zirgu formas piparkūkas ir sevišķi iecienītas, jo, ja seko Ķīniešu kalendāram, nākamais gads būs Zirga gads. Tomēr, tā kā Latvijā 2014. gads sāksies «eiro zīmē», tiek pasūtītas arī ar eiro tematiku saistītas piparkūku formas, stāstīja Ciemakukuļa zīmolu veikalu īpašniece Zanda Kozlovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pirmssvētku piektdienā portāls db.lv ciemojas Ķeipenē, kur uzņēmumā IK Ķeipenieši top piparkūkas.

Piparkūku cepšana un garnēšana piparkūku cepējas Ilzes Andriksones ģimenē jau aizsākās tālajos 70. gados, kad to darīja viņas vecmāmiņa. Tālāk amatu pārmantoja I. Andriksones mamma Silvija un viņas māsa Maija. Piparkūkas tika ceptas un tirgotas piparkūkas gan Brīvdabas muzeja tirgos, gan citos lielos un mazos tirdziņos.

«Manas bērnības atmiņas ir saldas. Atceros, kā sāku garnēt piparkūku sirsniņas jau 5 – 6 gadu vecumā. Toreiz tā likās pati jaukākā un interesantākā nodarbošanās, tad vēl nenojaušot, ka tas būs mans darbs un bizness. Jau kā pusaugu meitene biju izgājusi īstu konditoru skolu savas tantes Maijas vadībā, sāku taisīt savus lielākos un nopietnākos darbiņus,» piebilst I. Andriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore: neapēstos zirņus slepeni no vecākiem nesu pāri ielai

Sagatavojusi Linda Zalāne,23.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Laimas Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedz teju 5,3 miljonus eiro

Dienas Bizness,13.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā svētku sezonā realizētais saldumu fabrikas Laima Ziemassvētku sortimenta apgrozījums sasniedzis gandrīz 5,3 miljonus eiro, kas pārsniedz 2013. gada Ziemassvētku laika rādītājus. Latvijā apgrozījums pieaudzis par vairāk kā par 18%, savukārt eksporta tirgos kopumā Ziemassvētku produkcijas apjomu pieaugums ir par 27%, salīdzinot ar 2013. gada svētku laiku, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle – Sūniņa.

Uzņēmuma aplēses liecina, ka Latvijas iedzīvotāji kopumā šajos svētkos apēduši vairāk nekā 793 tūkstošus kilogramu Laimas saražoto Ziemassvētku gardumu. Jau tradicionāli vispopulārākie bijuši sveramie piparkūku cepumi, kas kopumā svētku laikā apēsti gandrīz 550 tūkstoši kilogramu, populāras pircēju vidū ir arī Selgas piparkūkas. Trešajā vietā ierindojas Laimas šokolādes Ziemassvētku sveramās konfektes, kā arī Laimas Ābolu zefīrs ar kanēli.

Savukārt eksporta tirgos pircēji tradicionāli priekšroku devuši Laimas Ziemassvētku Asorti konfekšu izlasei ar pajūgu uz kārbas, kas ir izteikts Ziemassvētku produktu sērijas līderis eksporta tirgos un pārdots vairāk kā 54 tonnas. Kā otro un trešo populārāko Laimas Ziemassvētku sortimenta produktu pircēji ārvalstīs iecienījuši liķiera konfektes Prozit un Selgas piparkūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Labdarības tirdziņa dalībnieki gaida dāvanu pircējus

Laura Mazbērziņa,21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības tirdziņš tirdzniecības centrā Domina Shopping tā dalībniekiem ir ļoti gaidīts pasākums. Tas sniedz prieku un arī iespēju uzlabot savu finansiālo situāciju.

Decembrī Domina Shopping norisinās Ziemassvētku tirdziņš, kurā līdz pat gada nogalei no teju 200 pašmāju amatniekiem un ražotājiem ir iespēja iegādāties dažādus darinājumus. Jau ceturto gadu tur piedalās arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds) ar savu Labdarības tirdziņu. Tajā pārstāvēti 47 tirgotāji.

Labdarības tirdziņā pārstāvēti dalībnieki no Apes, Jēkabpils, Talsiem, Smiltenes, Ādažiem, Ropažiem, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Visbiežāk viņi Rīgā uzturas pie draugiem un radiem, jo tirdziņa laikā izbraukāt lielus attālumus līdz mājām esot ļoti grūti. Tirdziņā ir jāpavada ilgas darba stundas - no 10:00 līdz 21:00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Maiznīca Flora Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem

Monta Glumane,31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Maiznīca Flora», lai vērotu, kā tiek ražota Sējas rudzu un saldskābā maize ar briedinātiem rudzu graudiem.

Kooperatīvs «Flora» dibināts 1987. gada nogalē un bija viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem Latvijā, kas nodarbojās ar ziedu audzēšanu un tirdzniecību. Kad deviņdesmito gadu sākumā situācija Latvijā mainījās – austrumu tirgi aizvērās, bet rietumu atvērās, uzņēmuma darbības sfēra tika krasi mainīta. Tika iegādātas Itālijā ražotas iekārtas un 1993. gadā uzsākta kviešu maizes ražošana. Vēlāk sortimentu papildināja cepumi, kēksi, piparkūkas un 2002. gadā arī rudzu maize.

Kopš 1997. gada uzņēmuma nosaukums ir «Maiznīca Flora». Nu jau 10 gadus kompānijas atrašanās vieta ir Raganā, Krimuldas novadā, kur uzcelta Eiropas Savienības prasībām atbilstoša ražotne. Uzņēmums ar Eiropas fondu atbalstu ir iegādājies jaunas ražošanas un fasēšanas iekārtas. Tās gan pilnībā neaizvieto roku darbu, kas «Maiznīcā Flora» tiek izmantots daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa elite novēl Latvijai: Drosmi un neatlaidību

Sagatavojusi Anda Asere,25.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Jānis Maršāns, SIA Dienas Bizness, Izdevniecība līdzīpašnieks un valdes loceklis

«Gada beigās parasti pārdomājam pagājušā gada izdarītos un neizdarītos darbus, vēlmes, kuras izdevies vai nav izdevies īstenot dzīvē, labos un varbūt arī sliktos darbus, ko esam darījuši. Vai uzņēmējiem iepriekšējais gads kopumā ir bijis veiksmīgs? Droši vien kā ikvienam no mums ir bijuši kāpumi un kritumi. Kāds iekļuvis miljonāru sarakstā, kāds no tā izkritis, kāds nopelnījis savu pirmo miljonu, kāds cits varbūt pasludināts par maksātnespējīgu. Diemžēl iepriekšējais gads arī nesis nepieredzētu ignoranci no mūsu valdības un parlamenta puses. Manuprāt, šāda neieklausīšanas uzņēmēju balsīs, gatavojot valsts budžetu, vēl nekad iepriekš nav bijusi. Tā vietā, lai veicinātu attīstību un palīdzētu uzņēmējiem, kuri galu galā ir budžeta ieņēmumu daļas galvenie veidotāji, esam saņēmuši dāvanā nodokļu palielinājumus un jaunus nodokļus. Tomēr, neskatoties uz visu negatīvo, es gribētu novēlēt uzņēmējiem nezaudēt sacensības garu. Esiet redzami, topiet sadzirdēti! Drosmi un neatlaidību savu sapņu un mērķu sasniegšanā! Novēlu veselību, laimi un saticību arī jūsu tuviniekiem un draugiem!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu

Jolanta Sēnele, speciāli DB,21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs pārsteidzošas idejas, kā nopelnīt (vēl vairāk) ar Ziemassvētkiem un Jauno gadu.

Jā, īsti grinčiskā garā, mēs nevis par to, kā, piemēram, būt vairāk kopā ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem cilvēkiem šajā svētku posmā, bet gan par to, kādas svētku idejas varētu ienest papildu vērdiņu, jo, kā labi zināms, nerimtīgais patērētājs apgurst ar sev tuvajiem un nozīmīgajiem gana ātri, un tad viņam gribas pirkt un darīt, un rosīties, tāpēc svētku laiks ir vislabākais, lai pārbaudītu, vai uzņēmīgā ideja spēj iekārdināt arī nerimtīgo patērētāju. Un neba visām idejām ir jābūt tik sezonāla rakstura kā, piemēram, Salaveču biznesam. Lai gan pat to ar mazliet izdomas un apķērības var pārvērst biznesā, kam nav sezonas, kā to pierāda Sealed by Santa, neliels uzņēmums, kas sezonā izsūta «Santaklausa dāvanas», bet pēc tās omulīgais resnvēderis iemiesojas i’ Lieldienu zaķa un pat Zobu fejas «ādā». Taču tās idejas...?

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa elite novēl Latvijai: Jumja aizgādību

Sagatavojusi Anda Asere,26.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Vasilijs Ragačevičs, Skrivanek Baltic direktors

«Latvijas ekonomikai Jaunajā gadā novēlu stabilitāti un izaugsmi, apgūt jaunus eksporta tirgus un nest Latvijas vārdu plašajā pasaulē. Lai 2016. gads visiem mums paiet sentēvu zīmes Jumja aizgādībā un dubulto mūsu labklājību!

Saviem kolēģiem un uzņēmumam novēlu daudz jaunu un aizraujošu izaicinājumu, vēlmi mācīties un pilnveidoties, lai nākamajā gadā spējam palīdzēt valodu barjeru pārvarēt vēl kuplākam klientu pulkam.

Lai jaunajā gadā nezaudējam cilvēcību, nepaliekam bezjūtīgi un spējam palīdzēt tiem, kam atbalsts ir nepieciešams visvairāk. Novēlu, lai katrs mazākais darba uzdevums, kas paveikts liela mērķa vārdā, ir radošs un aizraujošs. Lai visi darbi nākamgad tiek paveikti ar lielu rūpīgumu un centību, jo visi kopā un katrs atsevišķi esam Latvijas labklājības veidotāji, saimnieki!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Šķietamie sīkumi, kas uzņēmumā rada pareizo «ķīmiju»

Dienas Bizness,24.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

GlaxoSmithKline Latvia personāla vadītāja Edīte Kalniņa ir pārliecināta - lai veiksmīgi vadītu uzņēmuma personālu, galvenais ir ieklausīties cilvēku viedokļos un saprast, ko viņi vēlas. Ne velti uzņēmumā, kurā jau septiņus gadus Edīte strādā, ir iedibināta kārtība, ka katrs darbinieks vismaz reizi mēnesī uz pusstundu tiekas ar savu tiešo vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Cepumi Liepkalnu ražotnē

Žanete Hāka,06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā ar rokām tiek izgatavoti vairāki cepumu veidi kompānijas SIA Liepkalni ražotnē Rūjienā.

Liepkalniem patlaban ir četras ražotnes Latvijā, bet pirmā ceptuve atvērta tieši Rūjienā 1993.gadā. Tajā sākotnēji tika cepta maize vienkāršā armijas tipa krāsnī, bet pēc tam – visa Liepkalnu produkcija, taču tad bija nepieciešams paplašināties, stāsta SIA Liepkalni mārketinga vadītāja Ieva Zariņa.

Otra ceptuve tika izveidota pie Valmieras, pēc tam – Pļaviņās un ceturtā atvērta Rīgā. Neliela ceptuve strādā arī Igaunijā – Pērnavā.

Patlaban Rūjienas ceptuvē tiek cepti cepumi un piparkūkas, bet maize tiek cepta Valmieras, Rīgas un Pļaviņu ceptuvēs.

Kopumā Liepkalni ražo vairāk nekā 200 produkcijas veidu, no kuriem 14 veidu rupjmaizes. Iepakojumi ir divās valodās. Cepumi ir roku darbs un katrs cepums tiek izvirpināts ar rokām. Tas tiek ierēķināts cepumu cenā, un tieši dēļ šīs pievienotās vērtības cepumi maksā dārgāk, uzsver I. Zariņa. Tāpat izejvielas, kas izmantotas cepumu ražošanā, tiek rūpīgi izmeklētas. Lielāko pārdošanas apjomu veido siera cepumi un dažādas standziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa elite novēl Latvijai: Inovatīvi un globāli

Sagatavojusi Anda Asere,26.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Kerli Gabriloviča, Lattelecom valdes locekle un korporatīvās attīstības un stratēģijas direktore

«Latvijai jābūt Eiropas digitālās attīstības priekšplānā. Mums ir ātrākais internets Eiropā, bet jāpanāk, lai uzņēmumi un valsts institūcijas aktīvāk izmanto attīstītās informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras priekšrocības. Šobrīd pasaulē strauji attīstās jauns biznesa modelis, kas balstīts atvērtās IT sistēmās un kolaborācijā starp indivīdiem, dažādu lielumu uzņēmumiem un valsti. Tiek veidotas platformas, kuras var izmantot pat konkurenti, lai optimizētu izmaksas. Radītas iespējas cilvēkiem dalīties ar resursiem, piemēram, automašīnām, izmantojot vienotu sistēmu. Pasaulē lielākajai naktsmītņu rezervācijas vietnei Airbnb nepieder neviens nekustamais īpašums. Uzņēmumi aktīvi uzņem valsts iestāžu piedāvātās iespējas izmantot atvērtos datus jaunu biznesa ideju izstrādē. Šīs tendences maina patērēšanas paradumus un nojauc tradicionālo nozaru robežas. Lai nākamajā gadā arī Latvijā rodas jauni sadarbības un partnerības projekti pāri dažādām jomām, radot pamatu inovatīviem un globāli konkurētspējīgiem pakalpojumiem un produktiem!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Garie maizes plaukti rāda, ka jaunam lielam spēlētājam vietas īsti nav

Ilze Šķietniece, speciāli DB,07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī maizes patēriņš gadu no gada rūk, Kurzemē lielākās ceptuves stabili turas virs ūdens un domā par attīstību. Sarodas arī aizvien vairāk mājražotāju, kas pircējiem piedāvā tieši šo produkcijas veidu.

Tas liek uzdot jautājumu, vai Liepājā un Ventspilī, kur aizvien valda nostalģija pēc nu jau vairāk nekā desmit gadus slēgtajām ražotnēm, nav vietas jaunam lielam uzņēmumam.

Jahtai nenopelnīt

Kurzemē lielākās maizes ceptuves atrodas Saldū, Kuldīgā un Priekulē. SIA Saldus Maiznieks dienā saražo divas tonnas produkcijas. Tā nonāk veikalos Kurzemē un Zemgalē, nedaudz arī Rīgā tādu tīklu kā Rimi, Maxima, top!, Elvi plauktos. Savu nišu uzņēmums atradis, piedāvājot rudzu maizi ar plaucējumu un dabisko ieraugu. To cep Vācijā ražotās gāzes krāsnīs.

«Ar maizes biznesu jahtai nenopelnīsi,» saka Saldus Maiznieka valdes loceklis un direktors Raivo Blumbergs. Viņš nenoliedz – lai konkurentiem bagātajā nozarē noturētos virs ūdens, nepieciešams pielikt pūles. Šobrīd uzņēmums attīsta eksportu – uz Lietuvu, Igauniju, Somiju un citām valstīm eksportē ķiploku grauzdiņus, piparkūkas, izstrādā jaunu nišas produktu. Svaigo maizi salīdzinoši īsā derīguma termiņa dēļ ārpus valsts robežām nemēģina realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Maiznīca: aug pieprasījums pēc barankām un sausiņiem

Sandra Dieziņa,02.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā strauji pieaug pieprasījums pēc dažādām barankām un sausiņiem, kas skaidrojams ne tikai ar piknika sezonas sākšanos, bet arī ar gavēni, ko iedzīvotāji ievēro pirms pareizticīgo Lieldienām.

Kā liecina Vidzemes maiznīcas sniegtā informācija, gatavojoties šiem svētkiem, pareizticīgie septiņas nedēļas atturas no olu, gaļas un piena produktu lietošanas, izvēloties maizes un miltu produktus, kā piemēram, sausiņus un barankas.

Kā vieni no populārākajiem produktiem šajā laikā ir klijas, tāpat iedzīvotāji izvēlas arī citus produktus, kā piemēram, barankas ar dažādu garšu. Vidzemes maiznīcas galvenie darbības virzieni ir maizes un konditorejas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība. Galvenie produkcijas veidi, ko ražo uzņēmums, ir maize, barankas, sausbaranciņas, sausiņi, cepumi un piparkūkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Latviešu etnogrāfiskajām lellēm būs savs veikals Vecrīgā

Lelde Petrāne,28.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecrīgā, Audēju ielā tiks atvērta LATVJU LIETU darbnīca – veikals. Tur galvenā prece būs latviešu etnogrāfiskās lelles.

Audēju ielā netālu no Mārstaļu, Skārņu un (arī) Grēcinieku ielas krustojuma, kur «dzīvo» Rokkafejnīca, Jautrā lapsa un Easy Wine, vienā no noslogotākajām Vecrīgas ielām «skanēs latviešu tautas mūzika, smaržos zāļu tēja un piparkūkas, tiks pītas IEVIŅU biželes un ietērptas greznās BAIBAS, pucētas mazās nerātnās LAIMDOTAS un nevainojamās, rūpīgi nostrādātās SPĪDOLAS. Apmeklētāji un pircēji varēs redzēt, kā Audēju ielā atkal tiek austs, šūts un izšūts, gludināts, siets un pīts, jo darbnīcā bieži viesosies latviešu amatnieki», sola veikala īpašnieki.

Darbnīcā varēs iegādāties latviešu mākslinieku gleznas, latviešu lietišķās mākslas un dizaina priekšmetus, metālkalumus, koka virpojumus, keramiku, cimdus, zeķes, jostas, šalles, cepures, lakatus, segas un spilvenus, linu galdautus, dzintaru un arheoloģiskās rotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Uldis Leiterts, datu vizualizācijas iesācējuzņēmuma infogr.am vadītājs

«Ja kādam ir doma sākt ko jaunu – kālab ne 2016. gadā? Ja cilvēkam ir ideja, par ko viņš ir domājis ilgi, nākamais gads varētu būt sirsnīgi labs brīdis, kad nebaidīties to darīt. Nākamajā gadā es gribētu redzēt kompāniju, kam ir potenciāls kļūt par latviešu vienradzi – uzņēmumu, kas novērtēta par miljardu dolāru.

Lai sāktu ko jaunu, nevajag daudz laika – no ļoti agras idejas, kad domājām, vai un kas tas varētu būt, līdz brīdim, kad palaidām infogr.am publiski un ieguvām pirmos lietotājus, pagāja pusgads, bet no brīža, kad reāli sākām strādāt pie produkta un publicējām to, pagāja apmēram divas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Pandēmija nav šķērslis - Engurē durvis vērusi ceptuve KuKuu

Monta Šķupele,03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā Engurē, Jūras ielā durvis vērusi ceptuve "KuKuu".

Decembrī ģimenes lokā ceptuvē sākta piparkūkas mīklas ražošana, janvārī izveidota tirdzniecības vieta ar plašāku produktu klāstu un darbā pieņemti jauni darbinieki. Kopumā produktus nelielos daudzumos uzņēmums SIA "Orange Stuff" ražo jau vairāk nekā divus gadus, sezonāli koncentrējoties vairāk uz Ziemassvētkiem – piparkūku mīklu, Lieldienās – krāsainajiem riekstiņiem, vasarā – maizi un brīvdienu gardumiem.

"Mēs esam engurnieki, dzīvojam pastāvīgi šeit jau vairāk nekā divus gadus, iepriekš pavadījām šeit brīvdienas. Šeit es uzaugu, mācījos. Mums jau sen ir bijusi doma par savu maizes ceptuvi kā vietu, kurā strādāsim kopā ar mammu, cepsim brīvdienās brokastu produktus – maizi un dažādas saldās un sāļās maizītes. Maize, piparkūku mīkla, pīrāgi, maizītes, cepumi ir manas mammas Elitas sirdsdarbs jau vairāku desmitu gadu vēsturē," stāsta ceptuves "KuKuu" īpašniece un SIA "Orange Stuff", valdes locekle Sintija Berkolde. Galvenais vilcējspēks produktu klāsta papildināšanā un veidošanā, eksperimentos ar receptēm ir viņas mamma Elita Kvasova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulmaņlaika kvass pie mums atceļojis no Baltkrievijas, Lāčplēša alus darināts Lietuvā, Spilvas gurķīši importēti no Turcijas, bet Igaunijā tiek ražoti ne tikai Rakveres cīsiņi un Kijevas kotletes ar Rīgas Miesnieka zīmolu, bet arī kārumnieku iecienītie Laimas saldējumi Serenāde un Vāverīte, tāpat kā Latvijas Maiznieka piedāvātā Medus kūka, par savu pētījumu šodien vēsta izdevums Sestdiena.

Latviskie nosaukumi un gadu desmitu laikā iemīļotie zīmoli tā vien mudina izvēlēties «Latvijas preci», lai gan patiesībā daudziem produktiem ir tikai nosacīta saistība ar Latviju, norāda izdevums.

Esot grūti spriest, vai pircēji to vispār pamana, jo ne visi izpēta, kāda izcelsmes valsts norādīta marķējumā. Piemēram, Medus kūkas marķējums ir tik sīkiem burtiņiem, ka salasīšanai vajadzīga lupa. Turklāt nereti uz produkta minēts tikai preces izplatītājs, norādot, ka produkts «ražots ES pēc īpaša pasūtījuma».

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra direktore Ingūna Gulbe gan uzskata, ka nemaz tik daudz Latvijas ražotāju neizvēlas ražot pārtiku ārpusē. Kā piemērus viņa atcerējusies Laimas centienus pirms vairākiem gadiem cept piparkūkas Polijā, Rīgas piena kombināta ieceri ražot produktus Krievijā, Kok&Co plānus Krievijā un Polijā. Tas darīts, lai ražotāji būtu tuvāk saviem eksporta tirgiem un atvieglotu dažādas procedūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Biznesa elite novēl Latvijai: Drosmi un uzņēmību

Sagatavojusi Anda Asere,29.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Katrīne Judovica, Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja

«Latvijai, tās ekonomikai un cilvēkiem es novēlu drosmi, uzņēmību un gaišu sirdi! Apzināties, ka ne tikai godprātīgs valdības darbs, bet arī uzņēmumu, organizāciju un katra indivīda cilvēciskās vērtības, attieksme, izvēle un rīcība šodien iespaidos mūsu valsts nākotni un labklājību rītdien, jo Latvijas ekonomika ir tik stipra, cik stipri ir tās cilvēki. Tāpēc novēlu, lai mums ir drosme dzīvot, sapņot lielus sapņus un mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai! Mēs varam paveikt visu, kam ticam. Lai mums būtu līdzjūtīga sirds, rūpējoties par līdzcilvēkiem un palīdzot tiem, kas jūtas vientuļi vai atstumti! Veidosim kopīgi mūsu valsti par tādu vietu, kurā cilvēki dzīvo drošībā, jūtas piederīgi, mīlēti, uzņēmīgi un aizrautīgi!»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Šorīt Rīgā vietām migla, gaisa temperatūra +1 grāds.

Latvijā

Laikraksts Dienas bizness raksta par elektrības ražošanas subsīdijām. Ekonomikas ministrijai (EM) ierosinot pasākumus elektroenerģijas ražotāju subsīdiju ierobežošanai, pasākumu rezultātā iespējamais 20 miljonu latu sloga samazinājums būs vērojams tikai «uz papīra».

Lūdzot rast risinājumu uzņēmumu dzīvotspējas apdraudējumam, par kādu ir uzskatāms uz 1. lasījumu Saeimā virzītais likumprojekts Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums (SEN), 28 koģenerācijas staciju vadītāji ar atklātu vēstuli vērsušies gan pie vietējās varas pārstāvjiem, gan Eiropas Savienības atbildīgajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests, veicot ārpuskārtas pārbaudi vairumtirdzniecības uzņēmumā SIA Lenaks, konstatējis vecu pārtikas preču – dažādu saldumu, pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās.

Uzņēmums pārmarķējis Ukrainas un Polijas izcelsmes saldumus – cepumus, vafeles, piparkūkas un konfektes, nomainot vecos derīguma termiņus pret jauniem.

Pārbaudē PVD konstatēja produktu iepakojumus ar iepriekšējo un jau nomainīto marķējumu, jaunā marķējuma sagataves, spiedogus, krāsu noņēmējus un citus palīglīdzekļus, ar kuru palīdzību veikta saldumu pārmarķēšana.

Kopumā no aprites izņemti 56 preču veidi, kopumā vairāk nekā 6 tonnas saldumu, kuriem beidzies derīguma termiņš. Izņemtās preces uzņēmumam būs jāiznīcina.

Tāpat uzņēmumam uzdots atsaukt no tirdzniecības visus preču veidus, kuru marķējumā PVD ir konstatējis pārkāpumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmssvētku laikā laikraksts Dienas Bizness Latvijas uzņēmējus aicināja glazēt piparkūkas un izteikt savus nākamā gada novēlējumus valstij

Ieva Tetere, SEB bankas vadītāja

«Kas ir tas, ko nozīmīgos svētkos novēlam kādam, kas mums rūp? Veselību, izturību un spēju nepazaudēt dzīves sparu. Tieši šo pašu gribētu novēlēt arī Latvijas ekonomikai jaunajā gadā. Veselību – labu izaugsmi! Izturību – stingru stāju un pragmatiskus lēmumus ārējo satricinājumu pārvarēšanā! Nezaudēt dzīves sparu – noturēt labos prātus un sagaidīt tos, kas devušies prom!

Tuvākajos divos gados izaugsme turpinās balstīties patēriņā, un nozīmīgākais jautājums skar ES fondu pieejamību. Nākamais gads sniedz iespējas straujākai izaugsmei. Izšķirīgi būs ārējie faktori un spēja sakoordinēt ES fondu apguvi. Pagaidām gan nākamā gada izaugsmes prognoze saglabājas 2,7% apmērā, jo risku līmenis un nenoteiktības ietekme ir vērā ņemama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekules maiznīca darbojas kopš 1950. gada, gadu gaitā izturējusi konkurenci un nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Maiznīca produkciju realizē visā Latvijā, taču nesen izmēģināta pirmā eksporta iespēja. «Tikko kā vienu partiju ar ķiploku salmiņiem aizlaidām uz Vāciju. Vēl nezinām, kādas ir atsauksmes, gaidām, vai būs papildu pieprasījums,» laikrakstam stāsta uzņēmuma vadītāja direktore Zane Briķe.

«Šobrīd aktīvi strādājam pie piparkūkām un Ziemassvētku piedāvājuma, jau novembrī piparkūkas sāk tirgot veikalos,» stāsta maiznīcas direktore. Viņa atzīst, ka konkurence maizes tirgū ir liela. Veikalu plaukti ir pilni ar maizēm, maizītēm, bulciņām un citiem konditorejas izstrādājumiem. Modē joprojām ir veselīgs dzīvesveids, un ļoti pieprasītas ir sēklu maizes un tumšās maizes. Maizes ceptuve iet līdzi pieprasījumam, tāpēc klientiem piedāvā vairākas graudu maizes, vēsta laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru