Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Maiznīca Flora» pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījumu 2,759 miljonu eiro apmērā, savukārt kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 189 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gada finanšu rādītājiem, SIA «Maiznīca Flora» apgrozījums pērn pieaudzis par 4,8%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa samazinājusies par 8,1%.

SIA «Maiznīca Flora» gada pārskatā sacīts, ka apgrozījuma pieaugumu tam izdevās nodrošināt, piedāvājot jaunus produktus. Taču vienlaikus arī pieauguši pārdošanas un administratīvie izdevumi, tādējādi samazinot peļņas apmēru.

Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja vidēji 86 darbiniekus, un tā veiktie maksājumi Latvijas valsts kopbudžetā bija 654 tūkstoši eiro.

Šogad SIA «Maiznīca Flora» turpinās attīstīt savu produkcijas piedāvājumu konditorejas izstrādājumu segmentā gan Latvijas tirgum, gan ārpus tā. Uzņēmums arī iecerējis turpināt iegādāties nepieciešamās ražošanas iekārtas un citus pamatlīdzekļus, piesaistot Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzekļus.

Ja pieturas tikai pie mērķa nopelnīt, nekas nesanāks, tāda ir maiznieka Agņa Elpera pārliecība.

Agnis Elperis ir cēsnieks, kurš uz dzīvi mazpilsētā atgriezies pirms trīs ar pusi gadiem mērķa – strādāt ar rokām – vadīts, pat ja tam pamatā nebūs lielas peļņas gūšana.

Pirms maizes cepšanas A. Elperis ar ēdienu nav bijis cieši saistīts, taču ieraudzījis draugus cepam maizi ar dabīgu ieraugu, un, pirmo reizi sastapies ar to dzīvē, viņš nolēma, ka jāpamēģina uzcept maizi pašam. Šodien Cēsu maizi atzinīgi novērtēt paspējuši jau lielākā daļa Latvijas gardēžu un nozares profesionāļu.

Atgriežas pie roku darba

Pēc profesijas poligrāfijas nozares pārstāvis un vadības uzskaites sistēmu lietotāju apkalpošanas speciālists, bet tagad maiznieks A. Elperis atzīst, ka lielu gandarījumu pēc padarīta darba nav piedzīvojis. «Vērienīgi projekti, kuriem neredz ne sākuma, ne gala, mēdz ilgt gadiem, taču tādā darbā nekad nedzirdēsi «paldies!»,» stāsta maiznieks. Protams, ne jau «paldies» dēļ pievērsies cepšanai, taču tagad ir labi padarīta darba sajūta, kas pārņem ikdienā; tā ir veselīgāka gan garīgi, gan fiziski.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Starptautiskais zaļās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai tā pārvaldīto atjaunojamās enerģijas objektu tuvumā īstenos neparastu pētījumu par atjaunojamās enerģijas staciju ietekmi uz vidi.

Pētījums ilgs trīs gadus, izzinot izmaiņas florā un faunā teritorijā ap topošo solāro paneļu parku Tauraģes novadā Lietuvā.

Pētījumā gūtie dati ļaus uzņēmumam Ignitis Group turpmāk īstenot labāku praksi saules paneļu un vēja parku būvniecībā, pēc iespējas mazāk kaitējot apkārtējai videi. Tā tiks pielietota arī pārējos uzņēmuma projektos Lietuvā un citās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Ignitis Renewables Vides un atļauju izsniegšanas nodaļas vadītāja Lina Žibiene (Lina Žibienė) uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir viens no uzņēmuma ilgtspējas stratēģijas galvenajiem mērķiem. Zaļā enerģija ir būtiski saistīta ar dabiskās vides saglabāšanu.

AS Latvijas maiznieks portfelī visstraujāk aug saldēto produktu pārdošanas apjoms, ko lielveikalos cep uz vietas; šajā kategorijā karaļi ir čabata (ciabatta), rudzu maize un buljona pīrādziņš.

Kamēr vēl nav pabeigts audits, Latvijas maiznieks nesniedz informāciju par pagājušā gada finanšu rādītājiem, tomēr AS Latvijas maiznieks valdes loceklis Māris Daude pauž, ka pērn ir bijis apgrozījuma pieaugums. «Gads ir bijis salīdzinoši veiksmīgs. Arī 2019. gadā redzam, ka pieauguma tendence turpināsies,» viņš saka.

Atgūst labo slavu

M. Daude teic, ka iepriekšējos gados bijis vērojams, ka maizi patērē mazāk, it sevišķi klasisko. «Laiki, kad tika uzskatīts, ka maize ir slikta, ir beigušies. Pēdējā pusotra gada laikā tā ir atguvusi savu labo slavu. Pētījumi liecina, ka cilvēki izmanto maizi uzkodām un līdzņemšanai un arī Latvijā pusdienu ēdienkartē ienāk sviestmaizes, ko ņemt līdzi uz darbu, skolu vai izbraukumos, līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs. Tāpēc arī ražotāji ražo porcijmaizītes. Tradicionālās baltmaizes segmentā, kas visiem ražotājiem veido lielāko apjomu, ir stagnācija, bet pieprasījums pēc maizītēm, kur ir sēklas, diedzēti graudi, dārzeņi vai piena produkti, mazāk cukura, aug. Agrākos laikos klasiska sviestmaize bija baltmaize ar desu, bet šī ēra iet uz beigām,» viņš spriež. Ražošanas apjomi ir stabili un, lai gan lētākās baltmaizes segments stagnē, to kompensē produkti ar pievienoto vērtību, tāpēc apjoma ziņā lielu izmaiņu nav.

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Krāsaini, garšās netipiski maizes un kliņģeru kukulīši, leļļu pasaule un vēlme Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus apvienot kopienā, kurā cits citu atbalsta un iedrošina

Tā dažos vārdos varētu raksturot Zaļās maizes īpašnieci un Facebook kustības Labi dzīvot Āgenskalnā aizsācēju Santu Liepu, kura nesapņo kļūt par lielas maizes ceptuves īpašnieci, kurā mīklu mīca un maizi cep vairāki darbinieki un pēc tam produkcija bezpersoniski guļ veikala plauktā. Viņai ir svarīga kaimiņu būšana un cilvēcīgā saskarsme. Santa līdz saknēm ir pārliecināta, ka mazais bizness ir dzīvotspējīgs un tas nav tikai šarmants hobijs, ar kuru reizēm kavēt laiku. Veidojot biznesu, viņa neapzināti izkāpj no rāmjiem, jo savā būtībā ir kā brīvs putns. Visticamāk, mākslinieces kods ir tas, kas viņu mudina, cepot maizi, savienot šķietami nesavienojamas garšas un sastāvdaļas.

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) noslēgusi olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgus uzraudzības II daļas pētījumu par graudu un maizes produktu tirgu.

Atsevišķu maizes un graudu produktu (rudzu maizei, baltmaizei, kviešu miltiem, spageti makaroniem un griķiem) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē no viena posma uz nākamo konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Vienlaikus KP tirgus uzraudzībā secināja, ka mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā Latvijā saražotām precēm periodiski tiek piemērots lielāks uzcenojums nekā ārpus Latvijas ražotām precēm. KP aicinājusi mazumtirgotājus būt vērīgiem un nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā noteikto godīgu tirdzniecības praksi pret saviem piegādātājiem.

KP konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem to vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā saražota rudzu maize no 2022.gada februāra līdz novembrim tika cenota lētāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize, taču jau pēc 2022.gada decembra mazumtirgotāju posmā Latvijā saražota rudzu maize tika cenota dārgāk nekā ārpus Latvijas ražota rudzu maize.

Karstās vasaras dēļ maizniekiem, kas rudzu maizes cepšanai izmanto vienīgo Latvijas rudzu šķirni «Kaupo», šogad var pietrūkt miltu. Daudzi uzskata, ka tieši no tiem tiekot cepta visgardākā rudzu maize, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Es vēl nezinu, kāds ir iekūlums, cik novākts pa visu Latviju, neesam vēl sazinājušies ar iepircējiem. No malas skatoties, tā tas arī varētu būt. Labā ziņa, ka graudi, kas izauguši, ir ļoti labi, kvalitatīvi,» atzīst maizes ceptuves «Lāči» saimnieks Normunds Skauģis, kura maizes ceptuvē rupjmaizes cepšanai izmanto miltus no Latvijā radītas rudzu šķirnes «Kaupo».

Jau tā rudzu sējumi Latvijā veido vien 5% no kopējām graudu platībām, kur 67% aizņem kvieši. Taču jaunākie dati liecina, ka tagad sasniegts pēdējo 18 gadu rudzu sējumu antirekords, proti, slapjo laika apstākļu dēļ pērn apsēts uz pusi mazāk platību. Pēc pieteiktajiem platībmaksājumiem var nojaust, ka «Kaupo» iesēts vien ap 6% no visiem rudzu sējumiem. Turklāt šogad sausuma dēļ ražas bijušas par 30 līdz 50% zemākas.

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Latvija ir maza un dinamiska ekonomika, kas ir atkarīga no ārējā pieprasījuma un pasaules tendencēm. Dīkstāve un patēriņa kritums Eiropā un pasaulē būtiski ietekmēs Latvijas ražošanas apjomus. Eksportētāji ir Latvijas dzinējspēks, un, ja saņems fokusētu un pareizu atbalstu tuvāko mēnešu laikā, tie ātri atgūsies, kad ekonomikas sāks stabilizēties.

Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets" kopā ar vadošajiem eksportētājiem ir nākusi klajā ar manifestu, kas palīdzēs strukturēt un veidot atbalstu uzņēmumiem. Pirmkārt, paredzēt "Dīkstāves reglamentu" VISĀM nozarēm, neatkarīgi no NACE klasifikācijas. Ir jāizveido atbalsta mehānisms eksportējošo uzņēmumu atbalstam, kam būtiski krities apgrozījums, neskatoties uz uzņēmumu piederību kādai konkrētai nozarei. Vai arī jārada ļoti raits process, kā pievienot nozares esošam reglamentam, lai valsts palīdzība būtu efektīva un tūlītēja. Asociācija iesaka arī diferencēt atbalstu - nodokļu atvieglojumu vai daļēja atalgojuma formā atkarībā no tā, cik lielā mērā uzņēmumu ir skārusi vīrusa ietekme (procentuāls apgrozījuma kritums), ko VID ir viegli pārbaudīt un kontrolēt.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Dabaszinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 48 stundu hakatonā "The Raccoons" jaunieši bez priekšzināšanām apgūs programmēšanas pamatus.

Aizgūstot piemēru no starptautiskās pieredzes, 48 stundu ilgais hakatons pulcēs 100 talantīgus, ambiciozus un apņēmīgus studentus, kuri vēlas iegūt plašākas zināšanas tehnoloģiju jomā izklaidējošā un savstarpējo sadarbību veicinošā vidē. Pasākumā jaunieši darbosies komandās, kopīgi eksperimentēs un īstenos radošas idejas, piemēram, veidojot digitālo mākslu, datorspēles, mājas lapas, aplikācijas, un datu vizualizācijas.

"Hakatoni ir ideāla tehnoloģiju smilšukaste, kur dalībnieki var satikt līdzīgi domājošos un pavadīt nedēļas nogali, kopā strādājot pie trakām un radošām idejām, eksperimentējot, un paralēli arī apgūstot dažādas tehniskās zināšanas. Studentu hakatonu, piemēram, "Major League Hacking" formāts pasaulē ir plaša kustība, kas arvien vairāk attīstās un dod iespēju visu nozaru studentiem gūt pamatzināšanas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā un tehnoloģijās. Līdz šim kustība nebija nonākusi līdz mūsu reģionam, un ir pienācis laiks to mainīt un aicināt studentus ne tikai no Latvijas, bet arī no citām Eiropas valstīm," uzsver hakatona vadītāja Līna Marta Sarma.

Pašmāju maizes ražotājs «Latvijas Maiznieks» papildinājis produkcijas piedāvājumu, radot maizes sēriju «Latvijas Graudu maize».

Tajā iekļauti 10 maizes veidi, tostarp jau iepriekš zināmi produkti ar uzlabotu sastāvu, kā arī izstrādāti divi jauni – pilngraudu un melnā maize ar sēklām. Sērijas izveidē ieguldīti ap 25 tūkstoši eiro.

«Atjaunotajā maizes sērijā esam apvienojuši jau patērētāju uzticību iemantojušos produktus, uzlabojot to sastāvu, kā arī iekļāvuši jaunus. Atslēgvārds šai maizes sērijai ir graudi, tostarp diedzēti graudi, kas ir īpašs, ilgāku laiku paņemošs graudu izturēšanas process. Lai iegūtu diedzētus graudus, tie tiek mērcēti ūdenī un diedzēti, līdz tiem izdīgst asni. Kamēr asnu garums nepārsniedz kodola garumu, tie tiek uzskatīti par veseliem graudiem,» stāsta «Latvijas Maiznieks» valdes loceklis Māris Daude.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Jordānija ir labs tūrisma galamērķis ģimenei ar bērniem, jo tā ir diezgan droša Tuvo Austrumu valsts, kur ir iespēja apskatīt vēsturi klātienē

Kāpēc turp doties?

Mēs ar vīru Māri gribējām aizbraukt uz kādu tālāku galamērķi tieši ar bērniem. Gribējām viņiem parādīt kaut ko mazliet citādu, nekā viņi ir redzējuši līdz šim, un izvēlējāmies Jordāniju, jo likās, ka tas ir piedzīvojumiem bagāts galamērķis, ļoti atšķiras no tā, ko bērni ir redzējuši Eiropā, vienlaikus šī ir reģionā teju vai drošākā vieta, ja neskaita slēgtās kūrortu zonas. Mēs savā laikā esam diezgan daudz ceļojuši Tuvo Austrumu reģionā, arī vienā no saviem pirmajiem ceļojumiem divatā bijām Omānā, un mums no tā ir siltas atmiņas.

Braukt kā ģimenei uz Tuvajiem Austrumiem patiesībā ir lielisks ceļošanas formāts. Kultūrās ar salīdzinoši konservatīvu vai tradicionālu sabiedrību ceļotāji ar bērniem ir lielā cieņā, nav nekādu iespējamo problēmu vai jautājumu, kādus varētu uzdot individuāliem ceļotājiem vai jauniem pāriem. Jutāmies pietiekami droši doties arī ārpus standarta tūristu takām. Bērni vietējiem ļoti patīk, visi vēlas ar viņiem parunāties, kaut ko simbolisku uzdāvināt, parādīt telefonā paši savus bērnus un pastāstīt par viņiem. Šķiet, brīžiem mūsu bērni bija pat mazliet samulsuši no tā, cik liela uzmanība viņiem tika pievērsta, piemēram, tur katrs viesmīlis centās pajautāt pašam bērnam, ko viņš vēlas, kamēr Eiropā tomēr ierasts, ka personāls runā tikai ar pieaugušajiem. Protams, jārēķinās, ka, ceļojot ar bērniem, viss notiek lēnāk un ir jāpielāgojas, visu darījām viņu tempā un arī aktivitātes pielāgojām viņu interesēm.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2023.gada oktobri - palielinājās par 2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,6%.

Būtiskākā ietekme uz cenu vidējā līmeņa kāpumu bija svaigiem dārzeņiem (+12%). Dārgāka bija maize (+2,5%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi baltmaizei. Cenas palielinājās svaigiem augļiem (+2,4%), sviestam (+6,2%), šokolādei (+3,4%), pienam (+2,1%) un saldējumam (+2,4%). Sadārdzinājās arī piena produkti (+1,2%), tostarp skābais krējums un akciju noslēgumu ietekmē arī saldais krējums. Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga mājputnu gaļai (+2,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+8,5%), gaļas izstrādājumiem (+2,1%) un kafijai (+1%). Savukārt cenas samazinājās kartupeļiem (-7,4%), cukuram (-5,9%), kā arī olām (-1,9%).

Uzņēmums Latvijas Maiznieks maizes sērijas Izcep pats izveidē un ieviešanā investējis 20 tūkstoši eiro. Tas ir nākamais solis, ko Latvijas Maiznieks īsteno pēc 2018. gada 5,5 miljonu investīcijām jaunā ražošanas līnijā Daugavpils ražotnē.

Maizes sērijā Izcep pats ietilpst trīs dažādas maizes šķirnes.

Divas sērijā iekļautās maizes ir ciabattas – gaišā ciabatta ar olīvām un tumšā, bet jaunums ir Gaišā rudzu maize ar sēklām.

«Lai mājās izceptu maizi, nepieciešamas noteiktas prasmes, aprīkojums un pareizās sastāvdaļas. Tas īpaši attiecināms uz rudzu maizi, jo tās gatavošanas procesā nepieciešams plaucējums un ieraugs, ko nav tik viegli pagatavot,» stāsta Māris Daude, A/S Latvijas Maiznieks mārketinga un pārdošanas vadītājs.

Maize Izcep pats jācep cepeškrāsnī 10 līdz 15 minūtes 185 – 190 grādos. Uz katra iepakojuma izlasāma instrukcija.

Jaunā zīmola produktu ražošanā izmantotas lielākoties Latvijā audzētas izejvielas, un ciabattas sastāvā nav cukura – tam pircēji mūsdienās pievērš aizvien lielāku uzmanību, norāda uzņēmumā. Gaišajai rudzu maizei ar sēklām Izcep pats ir pievienoti diedzēti graudi, kas tai piešķir saldenu garšu.

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2023.gada maiju - palielinājās par 0,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,5%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu sezonālo faktoru ietekmē bija kartupeļiem (+8,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+3,3%). Cena kāpa arī svaigām vai atdzesētām zivīm (+5,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+3,3%), kā arī olīveļļai (+4,5%). Akciju noslēgumu rezultātā cena pieauga kafijai (+0,9%), konditorejas izstrādājumiem (+0,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%), kā arī makaronu izstrādājumiem (+2,4%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-3,6%) un svaigi augļi (-0,9%). Akciju ietekmē lētāka bija mājputnu gaļa (-1,8%) un maize (-0,7%).

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2023.gada jūniju - palielinājās par 1,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 1,9%.

2024.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,6%.

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.