Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2.8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās, informē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt alkoholisko dzērienu un augļu cenu pieauguma dēļ. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 6%. Savu lomu cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē akcīzes nodokļa kāpums šogad. Tomēr daļēji tas ir arī bāzes efekts. Alkoholisko dzērienu cenu palielinājums augustā mēneša griezumā bijis vien 0.1%, bet pērn augustā cenas samazinājās. Tā rezultātā pieaugums gada griezumā ir lielāks. Augļu cenas savukārt pēc vairāku mēnešu samazinājuma pieauga par aptuveni 4% gada laikā.

Tomēr lēnāks degvielas un apģērbu cenu kāpums pieturēja gada inflāciju no vēl straujāka palielinājuma. Pirmais saistāms ar globālās naftas cenas tendencēm, kamēr lēnāks apģērbu cenu kāpums – ar sezonālo izpārdošanu atskaņām. Arī pakalpojumu cenas augustā augušas lēnāk, salīdzinot ar citiem šī gada mēnešiem. Ja iepriekšējos gada mēnešos pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3.4% gada laikā, tad augustā kāpums bija 2.8% apmērā. Lēnāku kāpumu noteica straujāks cenu samazinājums aviobiļetēm, kā arī atpūtas pasākumiem.

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem.

Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.

Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 5,9 % jeb 64 eiro, sasniedzot 1 147 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 5,7 %, sasniedzot 1 174 eiro, augustā – par 5,4 % (1 137 eiro), bet septembrī – par 6,8 % (1 131 eiro).

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni, bruto darba samaksa pieauga par 2,7 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 844 eiro jeb 73,5 % no bruto atalgojuma. Gada laikā tā pieauga par 6,0 %, bet, salīdzinot ar 2020. gada 2. ceturksni, – par 2,4 %.

2020. gada 3. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1 144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1 %. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija par 16 eiro lielāka (1 160 eiro) nekā privātajā, taču tās gada pieauguma temps bija divreiz lēnāks (3,3 %). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 125 eiro jeb par 4,1 %.

Atalgojuma kāpums turpina bremzēties. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu 2016. gada 3. ceturksnī bija tikai par 2.2% lielāka nekā pirms gada, kas ir lēnākais pieauguma temps pēdējo sešu gadu laikā. Lai gan nav šaubu par lēnāku algas pieaugumu šogad, citos statistikas datu avotos (Valsts ieņēmumu dienesta un nacionālo kontu datos) algas palēninājums nav tik izteikts. Tādējādi nav pamata celt trauksmi un uzskatīt, ka algas kāpums pēdējo mēnešu laikā apstājies pavisam («sudden stop»). Nākamgad, visticamāk, atgriezīsimies pie mērena algas gada kāpuma 3-5% apmērā – šādi pieauguma tempi tika piedzīvoti 2011.-2013. gadā.

No ilgtspējīgās attīstības viedokļa lēnāks algu pieaugums šogad drīzāk ir laba ziņa. Algas pieaugums pārsniedz darba ražīguma kāpumu jau ceturto gadu pēc kārtas, liekot ekonomistiem bažīties par tautsaimniecības konkurētspēju un attīstības ilgtspēju. Ja algas pieaugums turpinātos iepriekšējā tempā, pat piebremzējoties ekonomikas izaugsmei, tas liecinātu, ka pāršāvām pāri makroekonomiskajam līdzsvaram (līdzīgi kā 2005. – 2007. gadā), ekonomika ir pārkarsusi un nākotnē gaidāma sāpīga lejupvērstā korekcija.

Savukārt pašreizējā situācija, kad algas pietiekami elastīgi reaģē uz izlaides dinamiku, ir papildu arguments tam, ka joprojām esam tuvu makroekonomiskajam līdzsvaram – ražošanas apjoma starpība (output gap) ir tuvu nullei un bezdarbs tuvs dabiskajam līmenim. Tādējādi no nākotnes var nebaidīties un droši fokusēties uz ekonomikas piedāvājuma pusi (supply-side economics), lai ar strukturālo reformu īstenošanu panāktu straujāku potenciālā iekšzemes kopprodukta pieaugumu, t.i. ilgtspējīgi celt algas un iedzīvotāju dzīves līmeni arī turpmāk.

Nākotnē Latvijas darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, jaunākajā Latvijas ekonomikas pārskatā prognozē Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskā institūta domnīca "LV PEAK".

Neraugoties uz Ukrainas kara negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023.gadā turpinājis atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām, lai arī 2023.gadā jaunu darba vietu un nodarbinātības pieaugums kļuvis lēnāks nekā gadu iepriekš.

Nodarbināto skaits 2023.gada trīs ceturkšņos pieauga par 1600 cilvēkiem jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022.gadu, un tas joprojām atpaliek no pirms Covid-19 krīzes līmeņa. Nodarbināto skaits 2023.gada trešajā ceturksnī bija par nepilniem 27 000 jeb 2,9% mazāks nekā 2019.gada otrajā pusē.

Kā atzīmē domnīca, arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū 2023.gadā joprojām atpaliek no pirms pandēmijas perioda. Pieaugot nodarbinātībai, samazinās bezdarbs. Bezdarba dinamikā pozitīvas tendences ir vērojamas jau kopš 2020.gada vidus. Bezdarba līmenis 2023.gada 3. ceturksnī bija 6,5% jeb par 0,4 procentpunktiem mazāks nekā 2022.gada 3.ceturksnī.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Šis gads Latvijas ekonomikā ir sācies ar vājāko pieaugumu pēdējo 3 gadu laikā un, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums, šī gada pirmajos trijos mēnešos Latvijas ekonomika ir augusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Pēc diviem ļoti straujas izaugsmes gadiem lēnāka izaugsme šogad jau bija sagaidāma un par to liecināja arī liels vairums īstermiņa indikatoru, piemēram, vājāki izaugsmes rādītāji tirdzniecībā, rūpniecībā, eksportā, kravu un pasažieru plūsmā lidostā, kā arī lēnāks uzlabojumu temps darba tirgu. Taču pēc diviem gadiem, kad Latvijas ekonomikas izaugsme brīžiem pārsniedza pat 5%, mazāk nekā 3% kāpums pirmajā ceturksnī uzskatāms drīzāk par negatīvu pārsteigumu.

Galvenais iemesls šādai lēnākai izaugsmei noteikti ir globālie pretvēji un ārējā ekonomiskā cikla bremzēšanās. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā pasaules ekonomikas apskatā 70% pasaules valstu šogad prognozē zemāku izaugsmi nekā pērn un šogad pasaulē kopumā gaidāma vājākā izaugsme kopš 2009. gada. Pirmā ceturkšņa IKP dati liek domāt, ka to jau sākam just arī Latvijā, taču, manuprāt, šobrīd nav pamata runāt par globālu recesiju vai krīzi.

Līdz šim kopumā stimulējošās ECB monetārās politikas sniegtās iespējas kredītiestādes Latvijā nav pilnībā izmantojušas, to veiktajai kreditēšanai attīstoties gausi, liecina jaunākais Latvijas Bankas Makroekonomisko norišu pārskats.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski ietekmējusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu atlikuma gada pārmaiņu – dinamiku, tomēr ārējās vides riski un izaugsmes palēnināšanās turpinās kavēt kredītportfeļa palielināšanos, savukārt piesardzība nākotnes vērtējumā stimulēs uzkrājumu veidošanu, uzņēmējiem un mājsaimniecībām palielinot noguldījumu atlikumu norēķinu kontos.

Kredītiestāžu piedāvāto procentu likmju līmenis saglabājās labvēlīgs kreditēšanas attīstībai. ECB veiktie monetārās politikas pasākumi nodrošinās labvēlīgas kredītu nosacījumu attīstības tendences, veicinot to uzlabošanos. Vienlaikus kredītu nosacījumus arvien vairāk sāk ietekmēt tas, cik veiksmīgi jaunu nišu spēj atrast kredītiestādes, kuras iepriekš bija specializējušās ārvalstu klientu apkalpošanā.

Ikgadējā “Coface” Baltijas TOP 50 reitingā ir iekļauti 10 uzņēmumi no Latvijas - par trim uzņēmumiem vairāk nekā pērn.

Sarakstā iekļauts arī 31 uzņēmums no Lietuvas un 9 uzņēmumi no Igaunijas. Neraugoties uz ārējās ekonomikas lejupslīdi, kopumā pagājušajā gadā Baltijas valstu ekonomikā bija vērojama strauja izaugsme, ko apliecināja gan spēcīgs iekšējais pieprasījums, gan dinamiskais eksports.

Patēriņu noteica labvēlīgā situācija darba tirgū un nodokļu samazināšana. Tāpat Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums pozitīvi ietekmēja investīcijas. 2019. gada beigās Baltija sāka ciest no ārējās tirdzniecības vājināšanās. Šī joprojām ir nozīmīga ekonomiskās aktivitātes sastāvdaļa, jo preču un pakalpojumu eksporta īpatsvars procentuāli no nominālā IKP pērn bija 78% Lietuvā, 73% Igaunijā un 60% Latvijā.

Tautsaimniecības norises liek domāt, ka jau nākamā gada sākumā algu pieaugums valstī apstāsies, tomēr ir cerības uz kāpuma atgriešanos gada otrajā pusē

Līdz ar valsts ekonomiskās izaugsmes strauju nobremzēšanos arī vidējās statistiski fiksētās darba samaksas apmērs valstī uzrāda lēnāku pieaugumu nekā iepriekšējos gados. Tiesa gan, «vidējam strādājošajam» pēdējā gada laikā darba samaksa palielinājusies straujāk par valsts ekonomisko izaugsmi, kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem trešajā ceturksnī sasniegusi vien 0,3%. Tādējādi rādītājs ir bijis krietni vien sliktāks nekā iepriekš publicētajā ekonomiskās izaugsmes ātrajā novērtējumā, kur iekšzemes kopprodukta izaugsme bija aprēķināta par 0,4 procentpunktiem augstāka. Tas, ka ekonomikas dati iepriecina aizvien mazāk, nevar neatsaukties arī uz vidējo algu, kura trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn palielinājusies par 2,2%. Tādējādi darba samaksas jomā pieaugums ir kļuvis apmēram trīs reizes lēnāks, nekā statistiķi bija fiksējuši iepriekšējos gados. Turklāt šobrīd izskatās, ka visai drīz algu kāpums apstāsies pavisam.

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Latvijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bijis viens no straujākajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes «Eurostat» pārskatītie dati, kas apkopoti par 26 bloka zemēm.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, Latvijas IKP 2017.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn palielinājies par 6,2%. Straujāka ekonomikas izaugsme minētajā laika periodā bijusi vien Rumānijā (+8,6%) un Maltā (+7,7%), bet nedaudz lēnāks kāpums nekā mūsu valstī bijis Polijā (+5,2%), Čehijā (+5%) un Slovēnijā (+4,9%).

Lietuvā un Igaunijā IKP šajā periodā palielinājies attiecīgi par 3,4% un 4,2%.

Gada izteiksmē IKP otrajā ceturksnī pieaudzis visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati.

Eiropas lielākajā ekonomikā Vācijā šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP audzis par 2,8%, bet salīdzinājumā ar otro ceturksni ekonomikas izaugsme bijusi 0,8% apmērā.

2018. gada 2. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā veidojies pārpalikums, ko noteica spēcīgāks pieaugums preču un pakalpojumu eksportā un vienlaikus vājāks importa pieaugums, informē Latvijas Bankas eksperti.

Sākotnējo ienākumu konta deficītu veidoja ārvalstu investoriem izmaksāto dividenžu pieaugums, kas varētu būt saistāms ar jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējumu. Kopumā tekošais konts veidoja 35.4 milj. eiro pārpalikumu jeb 0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2018. gada 2. ceturksnī.

Pēc lēnākiem tempiem 1. ceturksnī Latvijas preču eksports 2. ceturksnī uzrādījis spēcīgu pieaugumu(11.3% gada pieaugums). Pieaugums redzams arī pirmā pusgada griezumā (8.2%). Labo sniegumu lielākoties sekmējis eksporta pieaugums uz tādām galvenajām partnervalstīm kā Apvienotā Karaliste, Lietuva, Vācija, Zviedrija, kas atspoguļo noturīgu labvēlīgu ārējo pieprasījumu reģionā. Savukārt preču importā saglabājās 1. ceturkšņa tendence, gada pieauguma temps vien 4.3%, ko ietekmēja pagājušā gadā augstā bāze (lidaparātu iegāde).

Aprīlī Latvijas iekšzemes kredītportfelis pieauga, tomēr kāpums, kā jau tika gaidīts, nebija straujš, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Noguldījumi pieauga vien mājsaimniecību sektorā, bet uzņēmumu noguldījumi un noguldījumu kopapjoms nedaudz saruka.

Aprīlī nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis pieauga par 0.4% un aizdevumi mājsaimniecībām – par 0,2% (mājokļa kredīti par 0,2%, patēriņa kredīti – par 0,9%). Līdz ar to uzlabojās arī iekšzemes kredītu gada pārmaiņu temps – līdz -3,1% (t.sk. kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -2,9% un kredītiem mājsaimniecībām -4,6%). Izslēdzot banku sektora strukturālo pārmaiņu ietekmi, kredītu gada pārmaiņu temps bija pozitīvs – kopumā 2,4%, t.sk. nefinanšu uzņēmumiem 3,2% un mājsaimniecībām 1%.

Aprīlī uzlabojās uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu rādītājs, bet mājsaimniecībām tas saglabājās marta līmenī. Līdz ar to šā gada pirmajos četros mēnešos jauno kredītu kopapjoma rādītājs apsteidza pērnā gada atbilstošā perioda apjomu par 11,1%.

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Pandēmijas gadā algu kāpums bija vien nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā. Pēc CSP datiem vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu 2020.gadā palielinājās par 6,2%.

Ceturtajā ceturksnī bruto alga bija 1188 eiro jeb par 6,7% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt alga pēc nodokļu nomaksas gada nogalē sasniedza 871 eiro - kāpums par 52 eiro. Ņemot vērā, ka patēriņa cenās bija vērojams neliels kritums (-0,6%), strādājošo pirktspēja auga pat straujāk nekā pirms vīrusa gadā. Sākot no decembra, algu kāpumu palīdz noturēt arī valsts izmaksātās algu subsīdijas.

Līdzīgi kā gadā kopumā arī pēdējā ceturksnī algas privātajā sektorā (+7%) auga straujāk nekā publiskajā sektorā (+5,8%). Pandēmijas ietekmē gandrīz visās nozarēs algu pieaugums palēninājās, tomēr neapstājās. Gada nogalē nozīmīgs 8,6% kritums bija vērojams vienīgi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos.