Augustā gada inflācija nedaudz pakāpusies, salīdzinot ar jūliju, sasniedzot 2.8% atzīmi. Inflācijas paātrinājumu augustā noteicis alkoholisko dzērienu un augļu cenu kāpums, savukārt no vēl straujāka kāpuma atturēja lēnāks pieaugums degvielas, apģērbu un pakalpojumu cenās, informē Swedbank ekonomiste Linda Vildava.

Gada inflācija augustā auga straujāk galvenokārt alkoholisko dzērienu un augļu cenu pieauguma dēļ. Alkoholisko dzērienu cenas gada laikā pieauga par 6%. Savu lomu cenu kāpumā neapšaubāmi spēlē akcīzes nodokļa kāpums šogad. Tomēr daļēji tas ir arī bāzes efekts. Alkoholisko dzērienu cenu palielinājums augustā mēneša griezumā bijis vien 0.1%, bet pērn augustā cenas samazinājās. Tā rezultātā pieaugums gada griezumā ir lielāks. Augļu cenas savukārt pēc vairāku mēnešu samazinājuma pieauga par aptuveni 4% gada laikā.

Tomēr lēnāks degvielas un apģērbu cenu kāpums pieturēja gada inflāciju no vēl straujāka palielinājuma. Pirmais saistāms ar globālās naftas cenas tendencēm, kamēr lēnāks apģērbu cenu kāpums – ar sezonālo izpārdošanu atskaņām. Arī pakalpojumu cenas augustā augušas lēnāk, salīdzinot ar citiem šī gada mēnešiem. Ja iepriekšējos gada mēnešos pakalpojumu cenas augušas par vidēji 3.4% gada laikā, tad augustā kāpums bija 2.8% apmērā. Lēnāku kāpumu noteica straujāks cenu samazinājums aviobiļetēm, kā arī atpūtas pasākumiem.

Latvijas ekonomikā šogad turpināsies strauja izaugsme, un to sajutīs arvien vairāk iedzīvotāju, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Eiro zonas izaugsme pērn sasniedza šī biznesa cikla straujāko tempu, kas, ciklam nobriestot, kļūs nedaudz lēnāks. Izaugsme 2018.-2019. gadā būs ap 2.3-1.9%, un to vēl arvien balstīs ECB stimulējošā monetārā politika un zemās procentu likmes. Krievijas ekonomika augs par 2.3-2.0%. Mājokļa cenu korekcija, kas pēc vairākus gadus spēcīgās izaugsmes pērn iesākās Zviedrijas un Norvēģijas lielajās pilsētās, šogad turpināsies. Straujš pieprasījuma kāpums pasaulē ļauj audzēt eksportu un kompensēt kritumu mājokļu būvniecībā. Noskaņojums ir uzlabojies, mājsaimniecību patēriņš turpina augt, un abās ekonomikās 2018. gadā joprojām prognozējam robustu izaugsmi. Līdz ar to būtisku negatīvu ietekmi no šīs korekcijas uz Latvijas eksportu neredzēsim.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.

Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Latvijā pašlaik par maz tiek investēts attīstībā un pārlieku piesardzīgi šajā jautājumā ir gan uzņēmumi, gan komercbankas, kuru risku novērtējums nav atbilstošs šodienas apstākļiem, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

“Iepriekšējos gados investīciju trūkums Latvijas ekonomikā ir bijis ļoti uzskatāms. Tas nozīmē, ka ražīguma kāpums ir lēnāks. Tas nozīmē, ka izaugsmes temps ir lēnāks. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākumi aug lēnāk. Eiropas vidējo līmeni mums noķert arvien ir ļoti grūti un tas ir tāls uzdevums. Tādēļ manuprāt investīciju trūkums ir ļoti kritiska lieta Latvijas ekonomikā,” norādīja Kazāks.

Tajā pašā laikā dati liecina, ka nu jau vairākus gadus Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju uzkrājumi ir krietni lielāki nekā kredītsaistības.

“Viens no elementiem šeit ir uzņēmumu spēja un vēlme investēt. Te es uzņēmējiem viennozīmīgi varu teikt – nekrājiet, investējiet! Neesiet tik piesardzīgi! Ja mēs skatāmies uz datiem, tad uzņēmumu depozīti Latvijas komercbankās ir auguši par vairāk nekā 20% gada laikā. Šī nauda ir jāiegulda biznesā, jo nākotnes izaicinājumi ir ļoti plaši un investīcijas ir nepieciešamas,” aicināja centrālās bankas vadītājs.

#Martins Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais.

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

Dukurs bija tuvu tam, lai izcīnītu savu trešo olimpisko godalgu, jo pirms pēdējā brauciena bija otrais, taču pēdējā startā jau trases augšdaļā pieļāva kļūdu, pēc tam neprecīzi braucot arī beigu daļā, līdz ar to zaudējot vietu uz goda pjedestāla.

Sacensībās triumfēja mājinieku favorīts Sunbins Juns, kurš izcīnīja ļoti pārliecinošu uzvaru. Četru braucienu summā Juns finišēja pēc trim minūtēm un 20,55 sekundēm, aiz sevis atstājot olimpisko sportistu no Krievijas Ņikitu Tregubovu, kurš bija par 1,63 sekundēm lēnāks.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Mazumtirgotājiem aizejošais gads kopumā ir bijis veiksmīgs. Apgrozījumu ir izdevies audzēt par vidēji 7%, savukārt pārdošanas apjomus (cenu efekts izņemts) – par vidēji 4%, balstoties uz datiem par 11 mēnešiem.

Pārtikas preču pārdošanas apjomi šī gada janvāra-novembra periodā ir palielinājušies par 4.5%, salīdzinot ar gadu iepriekš, bet nepārtikas preču – par 4.2%. Savukārt nedaudz lēnāks pieaugums ir bijis auto degvielas pārdošanas apjomos – par 3.6%, ko, visticamāk, ierobežoja straujais degvielas cenu kāpums.

Pircēju rocības pieaugums pagaidām vēl spēj kompensēt pircēju skaita samazināšanos. Šogad vidējā neto alga Latvijā auga par aptuveni 10%, vidējā pensija par tuvu 8%, būtiski pārsniedzot inflāciju (nedaudz zem 3%). Arī nākamajā gadā pirktspēja turpinās uzlaboties, tomēr kāpums būs nedaudz lēnāks. Lēnāk augot gan iedzīvotāju ienākumiem, gan ekonomikai kopumā, gaidāms, ka nedaudz piebremzēs arī mazumtirdzniecības pārdošanas apjomu pieaugums. Tomēr kopumā arī nākamais gads solās būt gana labvēlīgs mazumtirgotājiem.

Tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās pagaidām nav būtiski iespaidojusi naudas rādītāju – piesaistīto noguldījumu un izsniegto kredītu – gada pārmaiņu dinamiku, tomēr mēneša skatījumā septembrī bija vērojams gan noguldījumu atlikuma, gan kredītportfeļa sarukums, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītportfeļa gada pieauguma temps saglabājās zems (1,7%), bet iekšzemes noguldījumu gada kāpuma rādītājs atkāpās no augstā jūlija-augusta līmeņa (11-12%) līdz mērenākam 9,7% gada pieauguma tempam.

Septembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0,1%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 0.2%, bet mājsaimniecību kredītportfelim augot par 0,1% (mazliet pieauga gan mājokļa, gan patēriņa kredīti).

Nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada pieauguma temps samazinājās līdz 2,5%, mājsaimniecībām izsniegto – pieauga līdz 1%.

Septembrī nedaudz uzlabojās no jauna izsniegto kredītu rādītāji – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām tie pārsniedza gan šā gada augusta, gan pērnā gada septembra līmeni, un arī gada pirmajos deviņos mēnešos kopā jaunie kredīti izsniegti par 0,9% vairāk nekā pirms gada.

Akciju cenas otrdien lielākoties pieauga, atjaunojoties optimismam par jaunu ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu.

ASV demokrāti un republikāņi turpina sarunas par jaunu paketi, kas palīdzētu ASV ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, bet analītiķi norādīja uz ziņām par labu progresu šajās sarunās.

"Ir liela vēlme no abām partijām panākt kādu stimulu pieņemšanu. Es domāju, ka tirgus to gaida," sacīja "Spectrum Management Group" analītiķis Bobs Filipss.

Bažas par jaunā koronavīrusa pandēmiju mazinājās, jo dažos no vissmagāk skartajiem ASV štatiem inficēšanās gadījumu skaita pieaugums ir kļuvis lēnāks.

"Arvien vairāk investoru uzskata, ka ļaunākais ir aiz muguras, ņemot vērā pašreizējo uzliesmojumu vilni," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Mājokļu pieejamības indekss Rīgā šī gada 1.ceturksnī uzlabojies, bet uzlabojuma temps kļuvis lēnāks. Pieejamībai labvēlīgas bija straujāk augošās algas un sarūkošās kredīta procentu likmes, taču ātrāk augošās vidējās mājokļu darījumu cenas ierobežoja kopējo pieejamības uzlabojumu. Mājokļu cenu kāpums arī turpmāk varētu iegrožot pieejamības uzlabojumu, atsaucoties uz Swedbank Mājokļu pieejamības indeksu norāda Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska.

Šī gada 1.ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā bija 171,2. Šāda indeksa vērtība nozīmē to, ka tādas mājsaimniecības, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai Rīgā (1 094 eiro) un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli, ienākumi 2017.gada 1.ceturksnī bija par 71,2% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem. Gada laikā MPI uzlabojies par 5 punktiem. Straujāku vidējo mājokļu darījumu cenu izaugsmi spēja atsvērt ātrāks neto algu kāpums (par 6,3%) un būtisks hipotekāro kredīta procentu likmju samazinājums (par 61 bāzes punktu gada griezumā).

Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmuma “Laflora” Kaigu purvā Jelgavas novadā īstenots starptautisks zinātnisks pētījums, kurā 110 zinātnieku komanda pētīja oglekļa uzkrāšanos dažāda veida purvos visā pasaulē.

Pētījumā secināts, ka atmosfēras temperatūras paaugstināšanās var samazināt uzkrātā oglekļa daudzumu purvos; Kaigu purvam lielāks oglekļa uzkrāšanās potenciāls nekā citiem kūdrāju veidiem globālā salīdzinājumā.

Starptautiskais pētījums norisinājās 28 valstīs 180 purvos. Viens no purviem bija “Laflora” Kaigu purvs, kurā pētījumu veica zinātnieks, Latvijas Universitātes profesors, Normunds Stivriņš, norādot, ka pētījuma galvenais secinājums ir – “augstākas temperatūras veicina organiskās vielas sadalīšanos, kas samazina oglekļa saglabāšanos augsnē un kūdrā. Kaigu purvā iegūtie dati liecina, ka, lai arī organiskais materiāls, kurš no jauna uzkrājies zemā tipa kūdrā, var būt jutīgs pret temperatūras paaugstināšanos, šī ekosistēma ir ar lielāku oglekļa uzkrāšanās potenciālu salīdzinājumā ar citiem mitrāju veidiem.”

Gads iesākās ar strauju ekonomikas izaugsmi, kas atspoguļojās arī darba tirgū. Šī gada pirmajā ceturksnī bija par 11.3 tūkstošiem jeb 12.4% bezdarbnieku mazāk nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī.

Savukārt bezdarba līmenis no 9.4% pērnā gada sākumā saruka līdz 8.2% šī gada sākumā. Ja salīdzinām ar pērnā gada nogali, tad neliels kāpums ir ierasta lieta, kas skaidrojama ar sezonālu darbu samazināšanos gada aukstākajos mēnešos. Ja pagājušā gada pirmajā pusē bezdarba kritums bija lielākoties iedzīvotāju sarukuma nopelns, tad šī gada sākumā bezdarba samazināšanos ir veicinājis nodarbinātības kāpums.

Nodarbināto skaits palielinājās par 15.5 tūkstošiem cilvēku jeb 1.8%, salīdzinot ar pērnā gada sākumu. Lielāko pieauguma daļu veidoja strādājošie 55-64 gadu vecumā, kas saistīts gan ar pensijas vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, gan sabiedrības novecošanos (šī ir vienīgā grupa, kur auga iedzīvotāju skaits). Tomēr nodarbināto skaita pieaugums bija vērojams arī citās vecuma grupās, izņemot jauniešus (iedzīvotāju skaitā vislielākais kritums tieši jauniešu grupā).

Pēc stratēģisko ģeopolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās Eiropas Savienībā, NATO, OECD un eirozonā, Baltijas valstīm kā nākamo mērķi vajadzētu uzstādīt Ziemeļvalstu dzīves līmeņa sasniegšanu, taču tam būs nepieciešami vairāki gadu desmiti, secinājuši SEB bankas ekonomisti Baltijas valstīs.

«Pēc neatkarības atgūšanas Baltijas valstis ir strauji attīstījušās un pašlaik esam sasnieguši to līmeni, kurā, piemēram, Zviedrija atradās deviņdesmito gadu vidū. Jāatceras, ka arī Ziemeļvalstis savu labklājību ir būvējušas soli pa solim daudzu gadu desmitu laikā. Lai arī augam straujāk nekā skandināvi, arī Baltijas valstīm būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai sasniegtu šo valstu dzīves līmeni,» norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Labā ziņa ir tā, ka Baltijas valstis arī turpmāk attīstīsies straujāk nekā Ziemeļvalstis. Taču jāatceras – jo augstāk kāpsim, jo lēnāks kļūs temps un kļūs aizvien grūtāk turpināt kāpumu, un pa ceļam sastapsimies ar šķēršļiem. Viens no tiem ir vidējo ienākumu slazds, un iekļūšana šajā slazdā ir ļoti reāls risks visām trim Baltijas valstīm,» uzsver SEB bankas Igaunijā ekonomists Mihels Nestors (Mihkel Nestor).

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.

IKP galvenokārt ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs (pēc provizoriskām aplēsēm – atbilstoši 4,3 % un 3,0 %), tai skaitā mazumtirdzniecībā par 2,1%. Samazinājumu uzrāda iekasēto produktu nodokļu apjoms.

Salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, IKP palielinājies par 0,7 %.

Banku ekonomistu viedokļi par jaunākajiem IKP datiem

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists:

«3.ceturkšņa sākotnējie IKP dati ir drīzāk iepriecinoša ziņa, pieaugums ir bijis tuvu gaidītajam. Jāatzīmē gan, ka IKP gada pieaugumam šoreiz izteikti labvēlīga bija darba dienu skaita ietekme. Sezonāli izlīdzinātais rādītājs varētu būt apmēram par procentpunktu zemāks, kas nozīmētu, ka izaugsme drīzāk turpinājusi bremzēties.

Šī gada ekonomikas izziņas procesa kuriozi turpinās.

Šobrīd jeb augustā lielākajā daļā nozaru dzīve pēc koronavīrusa pirmā viļņa ir normalizējusies, mēnešu griezumā kopš maija ekonomika aug. Taču šodien publicētie darba tirgus dati atpakaļskata spogulī rāda pandēmijas radītās darba tirgus krīzes skarbāko brīdi. Tie vēsta, ka 2.ceturksnī vidējais darba meklētāju īpatsvars Latvijā bija 8,6% jeb par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Labā ziņa — darba meklētāju īpatsvars 2.ceturksnī bija ievērojami zemāks, nekā vēstīja prognozes šī perioda sākumā. Operatīvie dati liecina, ka darbu zaudējušajiem ir labas cerības atkal tikt uz zaļa zara. Reģistrētais bezdarbs stabilizējās jūlijā, bet kopš augusta sākuma reģistrēto bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 998 cilvēkiem, mēneša pirmajās 17 dienās ir reģistrētas jau 3502 jaunas vakances. Darbaspēka apsekojuma datu detaļas vēstī, ka šī krīze ir “sekla”, radot īslaicīgu bezdarba pieaugumu, bet ne ilglaicīgas sekas. Piemēram, ir samazinājies ilgstošo bezdarbnieku skaits. Tāpat 2.ceturksnī turpināja sarukt gan ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, gan tā viņu daļa, kas ir zaudējusi cerības atrast darbu.

Latvijas Bankas maksājumu bilances dati liecina, ka pēc divu ceturkšņu pārtraukuma šā gada otrajā ceturksnī tekošajā kontā ir atgriezies neliels, bet tomēr deficīts, kas veidoja 0.6% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Buceniece.

Šī ceturkšņa pozitīvā ziņa ir preču un pakalpojumu eksporta pieaugums. Eksportēto preču un pakalpojumu vērtība palielinājās par 0.2%, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni. Eksportēto preču vērtība turpināja samazināties aizvien krītošo cenu ietekmē. Tomēr vērtības samazinājums (-1.1%) gada griezumā bija ievērojami mazāks nekā pirmajā ceturksnī (-5.1%). Tas tāpēc, ka mūsu preču eksportētājiem ir izdevies palielināt eksporta apjomus. Eksportēto pakalpojumu vērtības pieaugums kļuva nedaudz lēnāks. Joprojām grūti klājas transporta pakalpojumu sniedzējiem – eksports samazinājies par 7.1%. Kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance gada griezumā pavisam nedaudz pasliktinājās galvenokārt negatīvā cenu faktora ietekmē.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Izglītības reforma un nacionālā inovācijas politika būtu iespēja Baltijas valstīm neiekrist vidējo ienākumu slazdā

Nākamajā biznesa ciklā ir paredzams lēnāks izaugsmes temps, un produktivitāti ar investīcijām vien kāpināt būs grūti, spriež Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mačulis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kur mūsu trīs valstis pašlaik ir savos ekonomiskajos ciklos?

Šis biznesa cikls ir visai atšķirīgs, salīdzinot ar iepriekšējo ciklu, kas beidzās 2008. gadā. Toreizējo ciklu raksturoja neracionāla pārpilnība un nesaprātīgi augstas cerības gan no mājsaimniecībām, gan korporācijām un bankām bez kādām kredītu plūsmu aizturēm. Iznākums bija patēriņa un nekustamo īpašumu burbulis un milzīgi valstu tekošo kontu deficīti, jo imports ievērojami pārsniedza eksportu.