Latvijas ekonomikas izaugsme šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijusi gan plaša, gan strauja. Audzis gan eksports, gan investīcijas, gan mājsaimniecību patēriņš, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, norādaSwedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Trešajā ceturksnī IKP gada izaugsmes temps pat pakāpās līdz iespaidīgiem 5.8%. Tas ir straujākais ekonomikas izaugsmes temps kopš 2012. gada un, visticamāk, arī augstākais izaugsmes ātrums šajā biznesa ciklā. Ekonomikas sentiments turpina uzlaboties, bet kreditēšana vēl arvien ir vārga. Ekonomika šogad aug straujāk par potenciālu, bet biznesa cikls vēl ir jauns un tāpēc arī nākamajos ceturkšņos redzēsim, lai gan lēnāku, tomēr ļoti solīdu IKP kāpumu. Mūsuprāt, Latvijas reālais IKP šogad augs par ļoti straujiem 4.7%, par 4.2% 2018. gadā, bet, biznesa ciklam pamazām izlaižot tvaiku, temps sāks noplakt un 2019. gadā būs ap 3.2%, kas joprojām ir virs pašreizējā izaugsmes potenciāla. Ja būtiski neuzlabosies ekonomikas struktūra, izaugsmes tempi kļūs arvien lēnāki.
Eksporta izaugsmi turpinās virzīt spēcīgs ārējais pieprasījums, un tas arī turpmāk būs būtisks ekonomikas izaugsmes dzinulis. Preču un pakalpojuma eksporta vērtība šī gada pirmajos astoņos mēnešos auga vidēji par 8.5%. Tik augstu eksporta kāpuma tempu būs grūti noturēt, un tas kļūs lēnāks. Izaugsmes vilkmes stafetes kociņu pamazām pārņem iekšzemes pieprasījums. Investīciju pieauguma temps ir tuvu maksimumam (+22.1% otrajā ceturksnī), tomēr investīciju kopējais apjoms (19% no IKP) Latvijai ir par zemu. Tas rada priekšnoteikumus aizvien iespaidīgam, lai arī, iespējams, nedaudz lēnākam investīciju kāpumam. Augošais iekšējais un ārējais pieprasījums, jau augstā jaudu noslodze, ES fondu ieplūde un kāpjošās darbaspēka izmaksas turpinās vilkt augšup investīcijas. Savukārt mājsaimniecību patēriņa izaugsmes temps tikai uzņem apgriezienus un kāpuma tempa augstāko punktu vēl tikai sasniegs nākamgad. Uzņēmumu investīcijas un iedzīvotāju patēriņa kāpums veicinās kreditēšanu. Banku kredītportfelis nākamgad nonāks nelielos, bet jau stabilos plusos.
Negatīvās demogrāfiskās tendences un ekonomikas izaugsmes radītais pieprasījums pēc darbiniekiem turpina karsēt darba tirgu un strauji audzēt algas. Komplektā ar minimālās algas celšanu vidējās bruto algas kāpums nākamgad būs ap 9%. Solīts makā krīt – uz Latvijas simtgadi strādājošo vidējā bruto darba samaksa sasniegs 1000 eiro. Darbaspēka nodokļu mazināšanas ietekmē neto algas augs straujāk. Daļa oficiālās algas kāpuma būs legalizācijas efekts, un patiesais vidējās bruto algas pieaugums varētu būt ap 6-7%. Ārējo faktoru, augošo akcīzes nodokļu, kā arī algu kāpuma ietekmē gada vidējā inflācija sasniegs 2.9% 2017. un 3.5% 2018. gadā, bet, akcīzes kāpuma bāzes efektam zūdot, 2019. gadā cenu līmeņa kāpums būs mazliet lēnāks – ap 2.5%. Algu kāpums būs straujāks par cenu kāpumu – mājsaimniecību pirktspēja augs. Darba tirgus un algu kāpums būs biznesa cikla karstākais punkts – algu kāpums pavilks uz augšu cenas, bet cenu kāpumam tiešas un spēcīgas ietekmes uz algu kāpumu, visticamāk, nebūs, un tāpēc destruktīvu algu-cenu spirāli neredzēsim.
Nākamā gada valsts budžetā ir paredzēts neliels deficīts (pēc naudas plūsmas) – ieņēmumi gandrīz pilnībā nosedz izdevumus, kas ir pozitīvi vērtējams. Tomēr budžeta deficīts ekonomikas biznesa cikla kāpuma fāzē ir attaisnojams tikai tad, ja tiek investēts strukturālos ekonomikas uzlabojumos. Šobrīd īstas skaidrības par to vēl joprojām nav. Pie neliela deficīta un strauji augošas ekonomikas saruks valsts parāda īpatsvars IKP.
Galvenie negatīvie riski izaugsmei ir ārēji – ar ģeopolitisko situāciju saistītā nenoteiktība, šoki finanšu tirgos, ārējā pieprasījuma vājināšanās, mājokļu tirgu korekcija Skandināvijā un Krievijas tranzīta plūsmu mazināšanās. Ar laiku darba tirgus uzkaršana un pārmērīga algu izaugsme apdraudēs konkurētspēju.