Starptautiskais klientu attiecību pārvaldes sistēmas uzņēmums "Pipedrive" iegādājies Latvijas e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmumu "Mailigen"; Rīga kļūs par vienu no "Pipedrive" attīstības centriem.

Esošie "Mailigen" darbinieki un jaunpienācēji pievienosies uzņēmuma starptautiskajai IT inženieru komandai, lai attīstītu klientu attiecību pārvaldes rīku, ko šobrīd izmanto vairāk nekā 92 tūkstoši uzņēmumu visā pasaulē.

""Mailigen" pārpirkšana pierāda to, ka Latvijā ražo augstas kvalitātes un globāli konkurētspējīgus pakalpojumus un programmatūru. Mēs lepojamies, ka riska kapitāla firmas "FlyCap" ieguldījums ļāva mums izveidot tehnoloģiju, kuru atzīst globāls uzņēmums. Cerams, ka mūsu veiksmīgā transformācija ir tikai sākums Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības tendencēm un jaunu darba vietu radīšanai," norāda Jānis Rozenblats, "Mailigen" izpilddirektors un līdzdibinātājs.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-mārketinga rīku start-up un citiem mazajiem uzņēmumiem Epic Free, un pašlaik par šī pakalpojuma izmantošanu interesi izrādījuši ārvalstu iesācējuzņēmumu biznesa inkubatori, informē uzņēmuma pārstāvji.

Epic Free rīks orientēts galvenokārt uz start-up kompānijām, maziem un vidējiem uzņēmumim, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušās savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam, skaidro Mailigen pārstāvji. Pašlaik nopietnu interesi par Epic Free izrādījis informācijas portāls f6s.com, kurš apkopo informāciju par pieejamajām programmām un pasākumiem un sniedz izdevīgus piedāvājumus start-up kompānijām. Tāpat Epic Free rīks interesants šķitis Somijas Alto universitātes (Aalto University) start-up atbalsta grupai.

Latvijā izstrādātais integrētā mārketinga serviss Mailigen laidis klajā jaunu e-pasta mārketinga rīku Epic Free, kas paredzēts mazajiem uzņēmumiem.

Mailigen informē, ka Epic Free orientēts galvenokārt uz iesācējuzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, biznesa inkubatoriem, nevalstiskajām organizācijām un citām uzņēmējdarbības formām, kas nupat sākušas savas mārketinga aktivitātes un kurām ir ierobežoti līdzekļi mārketingam.

Uzņēmums norāda, ka pēdējo divu gadu laikā (no 2011. līdz 2012. gadam) nodibināts par 54% vairāk uzņēmumu, salīdzinot ar iepriekšējo divu gadu periodu. Savukārt pēc, Startup Genome veiktā pārskata par iesācējuzņēmumu ekosistēmu 2012. gadā, no visiem uzņēmumu likvidēšanas iemesliem, 20% gadījumu iemesls bijis nepietiekamas mārketinga aktivitātes.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

Starptautiskajā informācijas tehnoloģiju (IT) izstādē CEBIT, kura norisinājās Hannoverē no 6.-10.martam, pēc ilgāka pārtraukuma bija Latvijas valsts stends.

Jāatzīmē, ka pirms tam Latvijas valsts stends CEBIT izstādē bija pirms vairākiem gadiem, kad Latvijā bija vēl tā dēvētā E-lietu ministrija. Šogad Latvijas valsts stendā bija pārstāvēti septiņi Latvijas IT uzņēmumi: DEAC, Interaktīvās Tehnoloģijas, iMedia, SWH SETS, Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Zabbix un Solcraft. Vienlaikus jāpiebilst, ka kopējais pārstāvošais Latvijas uzņēmumu skaits CEBIT bija lielāks, jo citi uzņēmumi – Comtech, MoonCom, Proks, SAF Tehnika, Ascensio System, D&A Mobile, M4U piedalījās citos stendos. Tas skaidrojams ar to, ka CEBIT izstāde ir ārkārtīgi liela, un daļa uzņēmumu vēlējās būt starp konkrētās nišas uzņēmumiem. Izstāde pulcēja lielu dalībnieku skaitu un plaši pārstāvēti tika Vācijas uzņēmumi, DB novērojumos dalījās Accenture Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs. Izstādē daudz lielāks akcents, pēc viņa teiktā, tika pievērsts risinājumiem, kuri palīdz radīt pievienoto vērtību biznesā. Tāpat netika aizmirsts par «mākoņa» piedāvātajām iespējām. «Manuprāt Latvijas uzņēmumi izstādē izskatījās labi,» sacīja M. Jegorovs, tomēr kopējā izstādes dalībnieku «pīrāgā» būtu labāk, ja Latvija tiku pārstāvēta plašāk.

Mailigen piedāvā e-pasta mārketinga pakalpojumus uzņēmumiem, organizācijām un privātiem lietotājiem, kas vēlas veikt regulāru komunikāciju ar mērķauditoriju pa e-pastu.

Izstrādāta platforma ietver e-pasta, mobilo un sociālo tīklu mārketingu vienkopus, ļaujot izmantot vienu datubāzi un veidot kampaņas, savstarpēji integrējot dažādus kanālus. Mailigen platforma ietver arī vēl citas funkcijas, piemēram, interneta aptaujas. Aptuveni 90% Mailigen ir ārvalstu klienti. Šobrīd Mailigen ir vairāk nekā 5,5 tūkst. reģistrēto lietotāju.

Sistēmas īpašnieks un izstrādātājs: iMedia

Jūnija beigās seši Latvijas biomedicīnas nozares dalībnieki piedalījās izstādē "Arab Health 2021", kura norisinājās Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) Dubaijā. Šī izstāde savā ziņā ievadīja vienu no šī gada lielākajiem globālajiem notikumiem EXPO 2020, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Oficiāli izstāde tiks atklāta 1. oktobrī un turpināsies līdz 31. martam, bet jau šobrīd notiek vairāki pasākumi, kuros uzņēmēji var prezentēt sevi plašai auditorijai.

"Kopējie rezultāti aizvadītajai izstādei vērtējami kā ļoti labi, jo Latvijas uzņēmējiem izdevās uzrunāt plašu kontaktu loku un noslēgt vairākus sadarbības līgumus. Viens no veiksmes faktoriem bija tas, ka šī bija hibrīdizstāde, kura digitālā formātā sākās jau mēnesi pirms klātienes pasākuma. Tādā veidā bija iespēja ērti vienoties ar potenciāliem sadarbības partneriem par klātienes tikšanos. Pandēmijas ietekmē klātienes Izstādes apmeklētāju skaits gan bija par aptuveni trešdaļu mazāks nekā ierasts, bet apmeklētāji bija daudz motivētāki, un Latvijas uzņēmumiem izdevās uzrunāt no 50 līdz pat 270 potenciālos klientus, kas vērtējams kā labs rezultāts," stāsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītāja Apvienotajos Arābu Emirātos Inga Ulmane.

Elektroniskā pasta mārketinga sistēmas Mailigen iesācējuzņēmums iMedia attaisnojis investoru cerības, kas agrīnajā uzņēmuma stadijā ieguldījuši 100 tūkst. eiro. Paredzēts, ka šogad uzņēmuma apgrozījums sasniegs pusmiljonu eiro apgrozījumu un šis rādītājs informācijas tehnoloģiju start-up uzskatāms par veiksmīgu, Db.lv stāstīja iMedia valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis.

Start-up uzņēmuma iMedia projekts Mailigen sniedz e-pasta mārketinga pakalpojumus. Kopš kompānijas dibināšanas 2009. gadā iMedia sniedz pakalpojumus Eiropas, Āzijas un ASV tirgos. iMedia klienti galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi ASV, tomēr start-up sadarbojas arī ar tādiem «smagsvariem» kā Japan Airlines, Flight.com, Ibank.com u.c., norāda A. Bernovskis. «Kompānijas izmanto pakalpojumu, kas palīdz uzlabot komunikāciju ar klientiem, ieskaitot, piemēram, sūtītā ziņojuma noformējumu un to, cik bieži ziņojumus sūtīt,» Db.lv stāstīja A. Bernovskis. Viņš norāda, ka pirmo darbības gadu ieņēmumi tiks ieguldīti atpakaļ uzņēmumā - produkta pilnveidē un marketingā, tādejādi dividendes uzņēmuma īpašnieki pagaidām negaida.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) piedāvā mainīt Latvijas dalības izstādē World Expo 2015 konceptu un atteikties no masīvā paviljona ozola formā, tā vietā uzbūvējot kādu vieglu konstrukciju būvi, kurā demonstrēt Latvijas sasniegumus informācijas tehnoloģiju (IT) jomā.

Straujuma LTV nesniedza tiešu atbildi, vai viņa atbalsta ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) viedokli pārlieku lielās dārdzības dēļ atteikties no dalības izstādē. «Mēs gaidīsim Ekonomikas ministrijas (EM) pamatojumu. Tā ir EM atbildība, piedalīties vai nepiedalīties izstādē,» sacīja politiķe.

Ministru prezidente piebilda, ka «varbūt ir vienkāršāki risinājumi», piemēram, neatstāt Latvijas vietā izstādē tukšumu, bet gan radīt vieglu konstrukciju būvi, kur rādīt Latvijas IT sasniegumus. «Mēs nedrīkstam visu laiku sadārdzināt savas būves,» teica premjere, «varbūt tad neceļam ļoti fundamentālu, lai arī ļoti skaistas konstrukcijas būvi?...»

Līdz šim šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši 13 miljonus eiro, lielākās investīcijas piesaistījuši "Juro" un "Lokalise".

Tā šodien notiekošajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā informēja Diāna Lāce–Davidova, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" izpilddirektore. Asociācijas dati liecina, ka 2019. gadā jaunuzņēmumi piesaistīja 17,3 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 16,5 miljonus eiro.

Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Andris K. Bērziņš norāda, ka kopumā vērojama tendence, ka saistībā ar Covid-19 izraisīto neskaidrību nedaudz samazinās finansējuma apjoms, ko piesaista jaunuzņēmumi – investīciju skaits un vidējās summas. Taču viņš uzsver, ka labas komandas arvien spēj piesaistīt finansējumu.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 400 jaunuzņēmumi, no kuriem kā aktīvus var uzskatīt 230. 36% jaunuzņēmumu darbojas programmatūra kā pakalpojums nozarē, 24% strādā ar finanšu tehnoloģijām un 11% ir zinātniskie jaunuzņēmumi. Kā piemērus ar lielāko ietekmi D. Lāce–Davidova min "Sonarworks", "Printful", "Printify" un "Edurio".

Prezentāciju pasākumā Silīcija ielejā projekta getgamers.eu izveidotājam Kristapam Moram palīdzīgu roku sniedza Kriss Berijs (Chris Burry) no US Market Acess Center. Mailigen.com pārstāvis Arturs Bernovskis norāda, ka Silīcija ielejā nepastāv atšķirības attieksmes ziņā starp «zaļajiem» un «veterāniem», jo pastāv iespēja, ka pēc gada start-up pāraugs miljonu vērtā kompānijā.

Jau vēstīts, ka maija beigās divi Latvijas iesācējuzņēmumi devās uz Silīcija ieleju ASV. Tirdzniecības misiju organizēja Igaunijas Tehnopol Startup inkubators un Wiseguys akselerators, un kopumā uz to devās deviņu uzņēmumu pārstāvji, septiņi Igaunijas uzņēmumi un divi Latvijas IT uzņēmumu pārstāvji – I-Media (projekts mailigen.com) un Web Projects (projekts getgamers.eu).

Uz kontaktu pamata Silīcija ielejā veidojas lielākā daļa sadarbību. Latvijas start-up brauciens uz ASV tehnoloģiju «meku» izdevies veiksmīgs, uzskata mailgen.com un getgamers.eu pārstāvji, jo dibinātas jaunas pazīšanās ar vairākām investīciju kompānijām un biznesa eņģeļiem.

Izstādēs var iepazīt pašu jaunāko, inovācijas, produktus vēl izstrādes stadijā. Protams, uzmanības centrā ir tiešsaistes un digitālie risinājumi, bet izstāžu loma biznesa attīstībā nemazinās.

Digitalizācija parāda uzņēmumu vēlmi cieši būt līdzās saviem klientiem, partneriem un sadarboties. Šādos apstākļos komunikācija izstādē ir milzīga iespēja. Internetā izvēlētais audums var neatbilst iztēlotajai faktūrai vai kvalitātei, ēdiena garšu vispār nesajutīsi un nemaz nerunājot par cilvēcisko kontaktu. Izstādē var tikties, komunicēt, konsultēties, apskatīt, aptaustīt, nogaršot, izjust un izzināt. Arvien vairāk izstādes izmanto, nevis konkrētas preces vai pakalpojuma iegādei, bet gan konsultācijām, jaunā uzzināšanai, pieredzes gūšanai, ražošanas procesa iepazīšanai. 90% no uzņēmumiem nodrošina, ka izstādē strādā viskompetentākie speciālisti, lai cik labi būtu veikalu pārdevēji, tāda līmeņa konsultācijas kā izstādēs, veikalos nevar un nevarēs saņemt.

Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.

Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.

No 17. līdz 26. janvārim Berlīnē notiek izstāde "Zaļā nedēļa", kurā jau 25.reizi piedalās arī Latvijas ražotāji.

Šogad Latvijas kopstenda platība izstādē ir 110 kvadrātmetri, un tajā savu produkciju rāda un pārdod SIA "Rozīne" ar produktu "Skrīveru mājas saldējums", līdztekus tradicionālajam saldējuma piedāvājot īpašu recepšu saldējumus, tostarp arī ar kaņepēm, SIA "Skrīveru pārtikas kombināts" ar konfektēm "Gotiņa" dažādās versijās, Madonas novada zemnieku saimniecība "Rogas" un tās īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām. SIA "Plūkt" sagādājis Latvijā vāktas zāļu tējas, individuālais komersants "I.R. Avots" piedāvā medus maisījumus, Talsu novada zemnieku saimniecība "Kurzemnieki" – ābolu, ķirbju un citu augu našķus, bet SIA "Rīta Putni" sagatavojis dažāda veida paipalu olu produkciju.

Latvijā dibinātā un starptautisku atzinību ieguvusī e-pasta mārketinga kompānija SIA Mailigen saņēmusi investīcijas vairāk nekā pusmiljona ASV dolāru apmērā, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Lielākā daļa finanšu līdzekļu ir piesaistīti no investīciju fonda FlyCap. Kopumā investīcijas piesaistītas no Japānas un Latvijas. Piesaistītās investīcijas plānots ieguldīt e-pasta mārketinga platformas tehnoloģiskajā attīstībā. Uzņēmuma mērķis ir no desmit pasaules labāko e-pasta mārketinga pakalpojumu sniedzēja kļūt par vadošo integrētā mārketinga sniedzēju.

«2014. gads ienesis lielas pārmaiņas uzņēmuma attīstībā. No neliela start-up uzņēmuma, kas radīja e-pasta mārketinga platformu, dažu gadu laikā Mailigen ir izaudzis līdz «lielajam biznesam»,» pauž SIA Mailigen valdes priekšsēdētājs Artūrs Bernovskis.

Ja tiktu izveidota Eiropas karte, kurā būtu izgaismotas valstis ar tehnoloģiju sasniegumiem un lielāko start-up uzņēmumu aktivitāti, Lielbritānija spīdētu tikpat spoži kā Baltijas valstis – tā, aprakstot situāciju Eiropā tehnoloģiju un jaunu, inovatīvu uzņēmumu jomā, Wall Street Journal blogā raksta medija tehnoloģiju redaktors Bens Rūnijs (Ben Rooney).

Viņa aprakstītajā inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu kartē ik pa laikam izgaismotos Francija, bet Vidusjūras reģions izskatītos diezgan padrūms. «Siltas vēsmas» nāktu no Turcijas un «pat no Krievijas», tomēr lielāko daļu centrālās un, it sevišķi Dienvidaustrumu daļas, klātu tumšs plīvurs.

Tajā pašā laikā šis plīvurs slēpj «nenoliedzamus talantus» un šajā reģionā inovatīvās tehnoloģijas lēnām sāk attīstīties. WSJ tehnoloģiju redaktors ar šī reģiona valstīm domājis Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju u.c Eiropas Dienvidaustrumu valstis.

Eiropas karti tehnoloģiju uzņēmumu ekspertam palīdzēja «uzburt» Austrijas pilsētā Hofsburgā notiekošais pasākums Pioneer's Festival, kurā pulcējās iesācējuzņēmēji no vairākām Eiropas reģiona valstīm.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Ārlietu ministriju uzdots vērtēt riskus Latvijas starptautiskajam tēlam, ja valsts nepiedalīsies izstādē Expo Milano 2015 (Expo), pirmdien žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sadarbības padomes sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

EM iecerējusi nākamajā Ministru kabineta sēdē aicināt valdību pārtraukt Latvijas dalību Expo.

Straujuma norādīja, ka gala lēmuma par to, vai turpināt dalību izstādē, vēl nav. Galvenās bažas ir par starptautisko rezonansi, un man ir liels lūgums EM un Ārlietu ministrijai to izvērtēt, un tad mēs [valdībā] skatīsimies, pauda premjere.

Dalību izstādē paredzēts vērtēt, ņemot vērā arī Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē un attiecības ar Itāliju. Protams, nevaram maksāt tās cenas, kādas [piedāvāja] divas kompānijas, kas bija pieteikušās. Man ir grūti apgalvot, jo man nav pierādījumu, bet ir iespējams, ka bija vienošanās kompāniju starpā par cenu celšanu. Bet, protams, ir svarīgs starptautiskais aspekts, ka esam prezidējošā valsts un kā tas atsauksies uz starptautiskajām un savstarpējām attiecībām ar Itāliju, teica Straujuma.

Starptautiskajā izstādē World Expo 2015 Latvijai nav jāpiedalās «par katru cenu», aģentūrai LETA pauda aģentūras SIA Mooz! radošais direktors un valdes priekšsēdētājs Ēriks Stendzenieks.

Viņš skaidroja, ka konkrētais projekts, ko bija iecerēts īstenot dalībai World Expo 2015, esot bijis samocīts teju visas realizācijas gaitā.

«Ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos komentārus un amatpersonu viedokļus par konkrēto projektu, ir grūti iedomāties pozitīvu iznākumu izstādē, kur starp vismaz 150 dažādu valstu paviljoniem, pa kuriem staigātu Milānas Expo apmeklētājs, Latvija nebūtu kaut kas, ar ko iepriecināt to apmeklētāju. Tāpēc uzskatu, ka Latvijai nav jāpiedalās Expo izstādē par katru cenu,» atzīmēja Stendzenieks.

Viņš arī piebilda, ka jēga piedalīties būtu tad, ja Latvijai būtu kaut kas, ar ko pārsteigt izstādes apmeklētājus.

Latvijas Pilnvarotais pārstāvis starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 Milānā Itālijā Roberts Stafeckis parakstījis līgumu par Latvijas dalību izstādē. Līguma parakstīšanā piedalījās arī Latvijas Republikas vēstniece Itālijā Elita Kuzma. Līdz ar to Latvija kļuvusi par 18.valsti, kas jau parakstījusi līgumu par dalību Expo izstādē.

No Itālijas puses līgumu par Latvijas dalību izstādē parakstīja Expo Milano 2015 Itālijā Organizatora ģenerāldirektors Džuzepe Sala (Giuseppe Sala).

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver, ka šobrīd Latvijas dalības izstādē sagatavošanā ir sperti tikai pirmie soļi – Ministru kabinets akceptējis Latvijas dalības izstādē pamata konceptu un moto Dzīvības drava, par Latvijas Pilnvaroto pārstāvi starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 norīkots R. Stafeckis, kā arī parakstīts darbības līgums.

Ministrija norāda, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā – kā Dzīvības dravas konceptu piepildīt ar saturu un vizuālo noformējumu, lai caur to pasaulei interesantā, unikālā, kvalitatīvā un saistošā veidā pasniegtu Latviju un pārtikas nozari kā nozīmīgu valsts ekonomikas sastāvdaļu. Nākamā gada beigās tiks rosināta diskusija par Latvijas ekspozīcijas saturu, kā arī tiks izsludināts radošais konkurss par ekspozīcijas saturu un arhitektonisko veidolu.

Šonedēļ Londonā notiek starptautiskā aizsardzības un drošības aprīkojuma izstādē, kur ražotāji demonstrē jaunākās tehnoloģijas šajā jomā.

Izstāde notiek no 10.-13.septembrim.

Šajā gadā izstādē piedalās vairāk nekā 1600 dalībnieku un 35 000 apmeklētāju, kopumā pārstāvot 50 valstis. Izstādē izvietoti vairāk nekā 40 starptautiskie paviljoni. Šogad pasākums notiek jau 20.gadu.

Šajā gadā izstādē piedalās arī Latvija. «Dalība šajā vērienīgajā izstādē sekmēs Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un turpmāko sadarbību ar ārvalstu partneriem. Tas ir svarīgi, gan kopīgi piedaloties Nacionālo bruņoto spēku iepirkumos, gan iespējamos Eiropas Aizsardzības fonda pārrobežu projektos, gan arī konkurējot starptautiskajā tirgū,» uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.Starptautiskajā aizsardzības nozares izstādē šogad Latviju pārstāv uzņēmumi «Latvijas Mobilais Telefons», «UAV FACTORY», «D Dupleks», «SRC Brasa», «SAF TEHNIKA», «Belss», «DATI Group», kā arī valsts akciju sabiedrība «Elektroniskie sakari». Tāpat izstādē piedalīsies Latvijas uzņēmums «Atlas Aerospace».

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzdevusi izvērtēt par Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē World Expo atbildīgo personu nolaidību.

Ministre šodien medijiem stāstīja, ka Ekonomikas ministrijā ir ierosināta dienesta pārbaude, lai konstatētu, kuri cilvēki ir atbildīgi par to, ka Latvijas paviljona būvniecības iepirkums tika rīkots novēloti.

Vaicāta, vai tiek izvērtēta Expo Milano 2015 projekta vadītāja Roberta Stafecka atbildība, Reizniece-Ozola uzsvēra, ka dienesta pārbaudē tiks pārbaudīta visu iesaistīto cilvēku atbildība.

Tajā pašā laikā ministre atzina, ka Stafeckis tika pieņemts darbā par šī vērienīgā projekta vadītāju, tāpēc viņam bija jānodrošina pietiekami laba komunikācija ar producēšanas kompāniju - komandītsabiedrību Expo 2015. Šī sadarbība nebija veiksmīga, sacīja Reizniece-Ozola.

Izskatot Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sagatavoto informatīvo ziņojumu, Ministru kabinets 25. janvārī konceptuāli atbalstīja Latvijas dalību nākamajā starptautiskajā izstādē “Expo 2025” Japānā.

Izstādes norise Japānas pilsētā Osaka plānota no 2025. gada 13. aprīlim līdz 13. oktobrim.

Izstādē Japānā paredzēts uzsvērt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc kā izstādes pamattēma definēta “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” ar trim apakštēmām: “Dzīvību glābšana”; “Dzīvju spēcināšana” un “Dzīvju savienošana”. Plānots, ka izstādi apmeklēs aptuveni 28 miljoni apmeklētāju.

“Katra Expo izstāde ir uzņēmēju olimpiskās spēles. Tā ir unikāla iespēja starptautiski pozicionēt katram sevi – katru uzņēmumu un valsti kopumā. Mums kā valstij ir jānodrošina šī sadarbības platforma uzņēmējiem, lai pārsteigtu pasauli ar mūsu sasniegumiem un piedāvājumu, veidotu biznesa kontaktus un slēgtu jaunus sadarbības līgumus. Japāna mums vēl šobrīd ir līdz galam neatklāta valsts, kur mums ir liels potenciāls un iespēja gan palielināt eksporta apjomus, gan veicināt investīcijas. Ar Latvijas dalību “Expo 2025 Osaka” līdz 2028. gadam plānots piesaistīt papildus investīcijas 20 milj. eiro apmērā no Japānas un sasniegt papildus pieaugumu Latvijas eksportā 30 milj. eiro apmērā,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

"Ja neesi izstādē, tad tevis nav vispār," – šādi par piedalīšanos grīdas segumu izstādē "Domotex 2020" Hanoverē saka SIA "Amber Wood" līdzīpašnieks Ivars Akerfelds.

Biznesa braucienā ieguldītā nauda atgriežas ar klientu pasūtījumiem, pārliecinājies I. Akerfelds. Hanoveres izstāžu kompleksā notiekošajā izstādē "Domotex" piedalās profesionāļi, kuri nodarbojas ar tirdzniecību, nevis galapatērētājs.

Izstādes "Domotex 2020" organizētāji uzsver, ka 90% apmeklētāju ir lēmumu pieņēmēji.

Iespēja nodibināt tiešus kontaktus neformālā gaisotnē ir ieguvums, kuru citur atrast nav iespējams. "Būt šeit nozīmē, ka esi nopietns un sadarbības partneri var uzticēties," skaidro "Amber Wood" līdzīpašnieks. Uzņēmumi izstādē satiek savus partnerus, atrod jaunus klientus, uzzina par jaunākajām tendencēm.

SIA "Rubrig" izpilddirektors Dainis Bonda "Dienas Biznesam" stāsta, ka 50% no ikdienas klientiem uzņēmums saticis grīdas segumu izstādē "Domotex". "Šī ir galvenā izstāde Eiropā, kur vienkopus ir visi grīdas segumu ražotāji. Šeit satiekas no visas pasaules potenciālie pircēji un ražotāji," teic D. Bonda. SIA "Rubrig" izstādē "Domotex" Hanoverē piedalās ceturto reizi.