Pie raksta par to, ka aicina lielveikalos nepirkt piena produktus, Db.lv lasītājiem radās ļoti daudz jautājumu. Tāpēc Db.lv nosūtīja dažus lasītāja komentārus Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) izpilddirektorei Laurai Krastiņai, kas piekrita uz tiem atbildēt.
Piedāvājam vairākus Db.lv komentētāja komentārus, kā arī atbildes uz tiem, ko sniedza LPUF Laura Krastiņa.
- Ja jau tas uzcenojums tiešām nāk no lielveikalu puses, tad acīmredzot šeit darbs ir pašiem ražotājiem- varbūt ir vērts izveidot savu kooperatīvu un sākt tirgo produkciju par normālām cenām un, ja vēl par to kārtīgi būs noinformēti patērētāji, tad noteikti būs arī sava atsaucība!:)
- Kādi nosacījumi ir lai ražotājs šo pienu pārdotu lielveikalā?
Katram piena ražotājam ir atšķirīgi sadarbības līgumi ar lielveikaliem. Jāsaka, ka lielajiem ražotājiem ir nedaudz vieglāk izvirzīt savus prasības..
- Bet kurš domās un risinās īstos problēmas cēloņus? Tā nav ne inflācija, ne slēptās izmaksas... Kā Jūs domājat, kas tieši visvairāk sadārdzina piena produktu izmaksas?
Ja runājam aptuveni, tad var teikt, ka piena produktu gala cena veidojas šādi - ¼ izejvielu izmaksas, aptuveni tikpat ražošanas izmaksas, ¼ tirgotāju uzcenojums un aptuveni tikpat pvn nodoklis. Nedrīkstam aizmirst arī loģistikas izmaksas, kas viena litra piena cenu palielina līdz pat pieciem, sešiem santīmiem. Produkts taču jānogādā no zemnieka līdz ražotājam un no ražotāja līdz tirgotājam.
- Visur ir runa par "straujo cenu kāpumu".. Diemžēl ne jau straujais cenu kāpums ir jautājums.. Bet jautājums ir- kāpēc pie mums pārtika maksā tikpat cik vecajās Eiropas valstīs, neskatoties uz to, ka tur visas pakārtotās izmaksas ir vēl lielākas, nemaz jau nerunājot par 3 reizes lielākām algām.
Tāpēc, ka izejvielas mums maksā faktiski jau tikpat cik vecajā Eiropā, savukārt ražošanas izmaksas uz vienu produkta vienību ir pat dārgākas. Lielam ārvalstu koncernam vienas piena pakas ražošana maksā mazāka nekā mūsu vietējam ražotājam. Tāpēc pārtikas ražotāji visu laiku dedzīgi aicina valsti atbalstīt eksportu! Ja mums izdotos palielināt produkcijas noietu, kā jau minēju, varētu runāt par mazākām ražošanās izmaksām. Eksporta tirgos mēs jau sen vairs nevaram konkurēt ar savu cenu, bet tikai ar kvalitāti! Turklāt vecajās ES valstīs zemnieki saņem būtiski lielākās subsīdijas nekā pie mums. Nedrīkst arī aizmirts, ka mūsu zemnieki minerālmēslus, lauksaimniecības tehniku u.tml. pērk par Eiropas cenām. Un vēl, lai pārtikas nozare Latvijā izdzīvotu, ražotājiem ir nepārtraukti jāinvestē attīstībā – līdz ar to tiem ir lielas kredītsaistības, kas jāsedz.
- Nu piedodiet - bet piena cenas 70 santīmi/litrā ir krietni par daudz. Es dzeru ļoti daudz piena un tas mani neapmierina. Pie tam, tas piens ko tirgo veikalos jau ir pārstrādāts un dārgākās sastāvdaļas (krējums) ir jau atdalītas un tiek tirgotas vēl dārgāk un atsevišķi!
Cenas pieaugušas ne tikai pienam, bet arī pārējiem pārtikas produktiem. Salīdzinām piena cenu kaut vai ar minerālūdens cenu lielveikalu plauktos??? :) Par piena produktu gala cenas veidošanos es jau minēju. Varbūt, lai nedaudz ietaupītu šim Dienas Biznesa lasītājam varētu ieteikt pienu iegādāties tirgū.
- Cenas pienam ir fantastiskas, nezinu kāpēc zemnieki par saražoto piena litru saņem tikai nieka 18 santīmus.
Tā, nu, tas ir, ka lielie piena piegādātāji par litru piena saņem krietni vairāk nekā mazie. Tam ir vairāki iemesli.
- Jā! Pieprasām publiskot visu "barības" ķēdi - Par cik pērk no zemniekiem, cik pieliek pārstrādātāji, cik saņem tirgotāji (ieskaitot mārketinga naudas, atlaides, bonusus un citus labumus) tad pievienojam PVN 18%... un tad reāli redzēsim kur paliek lielākā daļa naudas... un ja izrādīsies, ka kāds par daudz uzbaroties, tad lai veiksme stāv viņam klāt, jo patērētāju naids viņam būs sāpīgs!
Uz šo jautājumu jau daļēji atbildēju kādā no iepriekšējām atbildēm. Varu piebilst, ka precīzus līgumus ar tirgotājiem ražotāji nevar atklāt – tie diemžēl ir konfidenciāli
- Kāpēc siers maksā vairāk nekā Francijā un Vācijā?
Arī uz šo jautājumu jau daļēji atbildēju vienā no iepriekšējiem jautājumiem. Mūsu noieta tirgus ir nesalīdzināmi mazāks nekā Francija vai Vācija. Šobrīd mēs vairs faktiski neesam spējīgi ārvalstu tirgos konkurēt ar cenām, atliek vienīgi produktu kvalitāte. Turklāt neaizmirsīsim par ievērojami lielākām subsīdijām šo valstu zemniekiem!!! Ir daudz nezināmo, lai pilnīgi precīzi atbildētu uz šo jautājumu, jo jāņem vērā piena iepirkumu cena, ražošanas apjomi, jāsalīdzina konkrētas siera šķirnes ar konkrētu sastāvu un kvalitāti u.tml.
- Valdemāra rimčikā pag. ceturtdien nopirku Rasas pienu 1,5l. Sestdien to izlēju ārā - bija vecs!
Grūti komentēt šo jautājumu, iespējams, pircējs nepiefiksēja produkta derīguma termiņu... :( Varbūt arī nebija glabāts vajadzīgajā temperatūrā...