Preču zīmes Zaļā karotīte restarta laikā plānots ieviest Sarkano karotīti.

Sarkano karotīti (bordo krāsā) paredzēts ieviest, lai preču zīmi Kvalitatīvs produkts Latvija varētu izmantot tie uzņēmumi, kas līdz šim nekvalificējās karotītes prasībām un kas izmanto importa izejvielu, bet pārstrādi pilnībā nodrošina Latvijā.

Uzņēmēji, kas izmanto tautā pazīstamo zaļo karotīti, gan neviennozīmīgi vērtē iecerētās izmaiņas, sakot, ka tas sajauks patērētāju prātus.

Kā liecina DB rīcībā informācija, no 2014. gada sarkano karotīti piešķirtu tiem pārtikas ražotājiem, kas pārstrādes procesā izmanto importa izejvielu. Atšķirībā no zaļās karotītes, kur produktiem jābūt ražotiem vismaz no 75 % vietējām izejvielām, sarkanajai karotītei drīkstēs būt līdz 100 % ievestas izejvielas, taču pārstrādes process pilnībā jāveic Latvijā. Šāda iecere radusies, jo līdz šim daļai uzņēmumu bija liegta iespēja izmantot zaļo karotīti. Projekta virzītāja - Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere kā piemēru min a/s Laimu, kas «ir patērētāju mīlēts un kvalitatīvs Latvijas produkts», taču tam nav iespēju izmantot kvalitatīva produkta preču zīmi. Viņa uzver, ka svarīgākais ir fakts, ka pārtikas ražošana tiks veikta Latvijā un tas nozīmē darbavietas un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Turklāt importa izejvielu pārstrādes uzņēmumi izmantos gadījumos, kad vietējās nepietiks.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsludinājis iepirkumu par akcīzes nodokļa marku izgatavošana un piegādi ar kopējo plānoto līgumcenu 4,07 miljonu eiro apmērā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Iepirkumu ar kopējo plānoto līgumcenu 4 068 879 eiro apmērā veido divas daļas.

Tostarp pirmā daļa ir akcīzes nodokļa marku uzlīmju ar optiski mainīgu difraktīvu elementu (attēlu) izgatavošana un piegāde, kurā plānotā līgumcena ir 2 729 736 eiro. Savukārt otrā daļa ir par papīra akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi, kurā plānotā līgumcena ir 1 339 142 eiro.

Prognozējamie akcīzes marku pasūtījumi gadā ir apmēram 122 miljoni uzlīmes ar optiski mainīgu difraktīvu elementu un 123 miljoni papīra akcīzes nodokļa marku. Aprēķini veikti pamatojoties uz pēdējo trīs gadu akcīzes marku piegāžu apmēriem.

Prognozētais sadalījums papīra akcīzes nodokļa markām pēc produkta formāta ir apmēram 15% papīra akcīzes nodokļa markas papīra loksnē, kā arī apmēram 85% papīra akcīzes nodokļa markas, kuras sagrieztas atsevišķi.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Alus darītavas Aldaris brūvētās craft alus šķirnes Mežpils alus un Mežpils Nefiltrētais ieguvušas Zaļo karotīti, savukārt alus šķirne Aldaris Leģenda ieguvusi Bordo karotīti, informē uzņēmumā.

Visas alus šķirnes, kas ieguvušas karotītes, top Aldara vēsturiskajā alus darītavā, kas pēc rekonstrukcijas durvis vēra 2014. gada pavasarī.

«Produktu skaits, kuri ieguvuši Zaļās un Bordo karotītes, nepārtraukti aug, un mums ir prieks, ka šim pulkam ir pievienojies viens no pieredzēs bagātākajiem alus brūvētājiem Latvijā, » saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Zaļo karotīti piešķir produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā un 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās. Produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem. Savukārt Bordo karotīti piešķir produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā un produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem. Produktu ražošanā nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās.

Tuvojoties valsts svētkiem, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) sadarbībā ar Zemkopības ministriju, kā arī pārtikas veikalu tīkliem «Rimi», «Maxima» un «Top» organizē reklāmas kampaņu, lai veicinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu patēriņu ikdienas uzturā, informē LPUF sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Šogad kampaņas moto ir «Neēd otru latvieti, ēd Latvijā ražotus augstas kvalitātes produktus!», kam pamatā ir visiem zināmā paruna, ka latvietis latvietim ir gardākais kumoss. Kampaņa ar veselīgu pašironiju apspēlēs šo parunu un aicinās iedzīvotājus «neēst», «negrauzt» un «neskaust» citam citu, un labāk negatīvo enerģiju vērst pozitīvā virzienā – patērējot kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, kas marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti.

«Mūsu iepriekš veiktā aptauja atklāja, ka Latvijas patērētājs vietējo produkciju izvēlēsies tikai gadījumā, ja tā būs vienādā cenā ar importa produkciju vai lētāka. Mēs, protams, vēlamies panākt, lai šī situācija mainītos un vietējais patērētājus kļūtu daudz lojālāks kvalitatīviem vietējiem pārtikas produktiem, līdzīgi kā tas ir Igaunijā, kur daudz vairāk iedzīvotāju ir gatavi izvēlēties vietējos produktus, pat ja tie ir nedaudz dārgāki. Ceru, ka kopā ar mūsu ilggadējiem sadarbības partneriem – pārtikas tirgotājiem – mums to izdosies panākt un kvalitatīvu vietējo produktu veikalu plauktos būs arvien vairāk un pieprasījums pēc tiem augs,» atzīst LPUF vadītāja Ināra Šure.

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien izskatīts MK noteikumu projekts par kārtību, kādā alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus marķē ar akcīzes nodokļa markām. Projekts nosaka, ka tiks būtiski samazināts administratīvais slogs nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglota akcīzes nodokļa marku uzskaite un marķēšana, informē Finanšu ministrijā (FM).

Lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, kā arī atvieglotu akcīzes nodokļa marku uzskaiti un marķēšanu, noteikumi paredz akcīzes nodokļa markas piesaistīt ar akcīzes nodokli apliekamajai alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu grupai, nevis nosaukumam, kā tas bijis līdz šim.

FM skaidro, ka nodokļu maksātājiem tiks vienkāršoti alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanas, saņemšanas un informācijas sniegšanas par akcīzes nodokļa marku apriti nosacījumi, tādējādi samazinot administratīvo slogu.

Paredzēts, ka turpmāk akcīzes nodokļa maksātājiem nebūs jāveic detalizēta alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nosaukumu (izņemot cigaretēm) uzskaite, pasūtot akcīzes nodokļa markas, veicot marķēšanu un sniedzot informāciju par akcīzes nodokļa marku apriti. Tāpat tiks samazināts akcīzes nodokļa marku cigaretēm saņemšanas laiks.

Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā sniedza piekrišanu ES-Ukrainas asociācijas nolīgumam, kas ietver arī brīvās tirdzniecības nolīgumu. Vienlaikus Kijevā līgumu ratificēja arī Ukrainas Parlaments. Nolīgums izveido padziļinātu ES un Ukrainas politisko asociāciju, kā arī nodrošina abpusēji brīvu tirgus piekļuvi, skaidro Marta Rībele, EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja.

Deputāti atbalstīja nolīgumu ar 535 balsīm par, 127 pret un 35 atturoties.

«Ar šodienas ratifikāciju mēs institucionalizējam Ukrainas izvēli par labu kopīgai nākotnei ar Eiropas Savienību. Ukrainas sabiedrība ir samaksājusi augstu cenu par savu Eiropas izvēli, zaudējot daudzu cilvēku dzīvības un piedzīvojot Krievijas okupāciju un ekonomisku lejupslīdi. Ar šo ratifikāciju Eiropas Savienība apliecina savu atbalstu Ukrainai, neraugoties uz nožēlojamo lēmumu atlikt tirdzniecības nolīguma piemērošanu,» sacījis ziņotājs Jacek Saryusz-Wolski (EPP, Polija) pirms balsojuma. Viņš piebildis, ka nolīgums nav «ES un Ukrainas attiecību galamērķis» un uzsvēris, ka ES un Ukrainas kopīgā nākotne tagad ir jāaizsargā no Krievijas agresijas, piemērojot arvien stingrākas sankcijas, līdz tās Krievijai izmaksās pārāk dārgi, lai tā varētu turpināt uzsākto politikas kursu.

SIA Baltijas banknote uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā konkursā par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts.

Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Līdz šim akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpināja nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

VID vairāk nekā 10,67 miljonus eiro (7,5 milj. latu) apjomīgā konkursā par akcīzes nodokļa marku izgatavošanu iepriekš uzvarēja Viļņā reģistrēta kompānija SAS Garsų pasaulis.

Uzvarētājam jāizgatavo un jāpiegādā VID hologrammas akcīzes nodokļa markas alkoholisko dzērienu un smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par vairāk nekā 5,3 milj. eiro, kā arī papīra akcīzes nodokļa markas cigarešu, smēķējamās tabakas, cigāru un cigarillu marķēšanai par tik pat lielu summu.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) atkal saņēmis sūdzību, kurā apstrīdēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotais konkurss par akcīzes nodokļu marku izgatavošanu un piegādi.

Kā liecina informācija IUB, sūdzību iesniedzis iepriekšējais konkursa uzvarētājs Garsų pasaulis. Šobrīd VID gatavo paskaidrojumu IUB par sūdzībā minētajiem faktiem un turpmākā VID rīcība saistībā ar šo iepirkumu konkursu būs atkarīga no IUB pieņemtā lēmuma. Tā izskatīšanas termiņš gan vēl nav pieņemts.

Akcīzes nodokļa marku izgatavošanu un piegādi VID turpina nodrošināt De la Rue spēkā esoša līguma ietvaros.

Db.lv jau rakstīja, ka VID izsludinātajā konkursā uzvarējusi SIA Baltijas banknote. Kopējā līgumcena ir 10,67 miljoni eiro.

Akcīzes nodokļu marku iepirkumu VID izsludināja vairākas reizes, un vairākas reizes tas tika apstrīdēts. Jūnijā IUB tika saņemta SIA Baltijas banknote sūdzība, kurā tiek apstrīdēts akcīzes nodokļa marku iepirkums.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Latvijas nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai, kurā ietilpst Zaļo karotīti un Bordo karotīti saņēmušie produkti, ir pārāk lokāls skatījums un to eksporta tirgos neatpazīst, tā uzskata pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Bez starptautiskās atpazīstamības vietējie ražotāji zaudē savu konkurētspēju, līdz ar to nepieciešams pilnveidot esošo sistēmu vai ieviest jaunu saskaņā ar starptautiski atzītajām kvalitātes vadības sistēmām, viņš uzskata. Šobrīd nacionālā pārtikas kvalitātes shēma pamatā ir vērsta uz to, lai sekmētu Latvijā ražotās produkcijas patēriņa pieaugumu. Tas, protams, ir ļoti atbalstāmi un vajadzīgi, un iedzīvotāju paradumu maiņa un uzturēšana ir ilgtermiņa pasākumu kopums, kas prasa nemitīgu darbu.

«Tomēr abu karotīšu mērķi ir, citēju, «veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas atpazīstamību eksporta tirgos», bet, lai tas notiktu, pārtikas kvalitātes shēmai ir jāstrādā pēc pavisam citiem nosacījumiem un standartiem. Nacionālajai kvalitātes shēmai ir jābūt līdzvērtīgai starptautiski atzītajām un respektētajām kvalitātes vadības sistēmām, tādām kā BRC vai IFS. Tās ir augsti novērtētas gan pircēju, gan arī sadarbības partneru vidū (īpaši starptautisku) un, kas svarīgi, tās ir balstītas uz pircēja vajadzībām,» uzskata Ždans. Viņš norāda, ka starptautisko kvalitātes vadības sistēmu sertifikātu iegūšana ir sarežģīts, laikietilpīgs un arī finansiāli prasīgs process, tomēr rezultātā ražotājs iegūst apstiprinājumu tam, ka ir uzticams, tā ražotā produkcija atbilst augstākajiem kvalitātes un drošības kritērijiem. Jebkuram uzņēmumam, saņemot starptautisko kvalitātes sertifikāciju, ir daudz vieglāk iekļūt starptautiskajā tirgū, un tas ir sava veida eksporta garants.

Uzņēmums Aloja-Starkelsen kļuvis par pirmo uzņēmumu, kas saņēmis tiesības izmantot Bordo karotīti. Ar šo pārtikas produktu kvalitātes zīmi Aloja-Starkelsen turpmāk marķēs Latvijā ražotās želejas Citrus, Apelsīns un Kivi, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

«Mums ir ļoti liels prieks, ka jau drīzumā Bordo karotīte parādīsies uz pirmajiem pārtikas produktiem. Mēs ceram, ka dalībnieku skaits pakāpeniski pieaugs un uzņēmumi novērtēs tādas šobrīd aktuālas Bordo karotītes sniegtās iespējas kā priekšrocības valsts un pašvaldības iepirkumos un atbalstu eksporta tirgus apgūšanai. Aicinu arī citus uzņēmējus būt aktīviem un pieteikties šīs kvalitātes zīmes izmantošanai,» saka LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Bordo karotīti piešķir tikai tiem pārtikas produktiem, kuru pilns ražošanas cikls tiek veikts Latvijā, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un nesatur ģenētiski modificētus organismus.

Praksē ir sākusi darboties sistēma, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iepirkumos kā viens no kritērijiem, kas dod papildu priekšrocības, ir dalība Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā. Proti, pārtikas ražotājiem un viņu piedāvātajiem produktiem ir lielākas iespējas uzvarēt iepirkumos, ja tie ir Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes dalībnieki.

«Šobrīd valsts un pašvaldību iestādes sāk izsludināt jaunus konkursus par pārtikas iegādi, kur viens no vērtēšanas kritērijiem ir dalība pārtikas kvalitātes shēmā. Līdz ar to mēs izjūtam pastiprinātu interesi no pārtikas ražotājiem par iespēju iegūt Zaļo karotīti. Zvana arī esošie dalībnieki, kuriem jau nepieciešams iepirkumu komisijai iesniegt dokumentus, kas apliecina, ka viņi ir pārtikas kvalitātes shēmas dalībnieki,» saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šobrīd Zaļā karotīte ir piešķirta aptuveni 150 dažādiem pārtikas produktiem, taču šis skaits varētu pieaugt, ja ražotāji redzēs, ka Zaļā karotīte dod reālu labumu.

Sākta kampaņa Karotīte vieno! Izvēlies vietējos produktus!, kas aicina Latvijas iedzīvotājus dot priekšroku Latvijā ražotiem pārtikas produktiem, kas marķēti ar Zaļo vai Bordo karotīti.

Aptauja liecina, ka īpaši ar patriotismu pret savas valsts ražojumiem izceļas igauņi. Pat situācijā, kad produkti būs dārgāki, 60% igauņu izvēlēsies vietējos, nevis Latvijas vai kādas citas valsts produktus. Latvijas iedzīvotāju gadījumā cenas starpība tikai dažu centu robežās liktu izvēlēties importa produkciju. Tikai ap 45% šādos gadījumos nešaubīgi izvēlotos Latvijas produktus arī augstākas cenas gadījumā. Cena būtiskākā ir 45 - 54 gadus veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar 500 - 700 eiro lieliem ienākumiem. Savukārt vietējos produktus regulāri vairāk pērk vidējās paaudzes un vecāka gadu gājuma cilvēki. Tas gan neattiecas uz konditorejas izstrādājumiem, alkoholu un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas nav pirmās nepieciešamības preces.

Baltkrievijas naftas produktu eksportētājs Baltkrievijas naftas kompānija (BNK) iecerējusi izveidot vai arī iegādāties jau esošu termināli Rīgas vai Ventspils ostā.

Kā intervijā laikrakstam Biznes&Baltija pastāstīja BNK meitasuzņēmuma Latvijā TransBaltic OIL valdes priekšsēdētājs Andrejs Markuševs, šāda projekta realizācijai Rīga ir interesanta ar salīdzinoši īsu loģistikas ķēdi no Baltkrievijas, savukārt, Ventspils – ar ostas dziļumu.

«Sava termināļa esamība ļauj izmantot ostu infrastruktūru, lai apgādātu vietējo tirgu. Tā ir viena no Latvijas specifikām – lai ieietu tirgū, nepieciešamas savas naftas bāzes. Diemžēl esošā infrastruktūra nav nepieciešamajā tehniskajā līmenī. Objekta, kurš būtu tehniski labā stāvoklī un kuram būtu gan muitas, gan akcīzes noliktavas statuss, atrašana ir sarežģīta – liela daļa tādu objektu ir celti padomju laikā un praktiski nav tikuši modernizēti. Tāpēc tiek izskatīta iespēja izveidot termināli kopā ar naftas bāzi,» skaidroja A. Markuševs.

Šā gada janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā konstatēja marku blokus, kuri bija piesūcināti ar narkotisko vielu – LSD. Izmeklēšanas gaitā VID Muitas policijas pārvaldes darbinieki Preiļos aizturēja trīs personu grupu, kas, izmantojot pasta sūtījumus no Holandes uz Preiļiem, nodarbojās ar LSD marku kontrabandu uz Latviju, kā arī audzēja marihuānu mājas apstākļos.

Veicot kratīšanas tika izņemts vairāk par 600 gramiem marihuānas, LSD markas, marihuānas audzēšanai izmantojami rīki un ierīces.

2016.gada 14.janvārī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Holandes saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu), kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu saturu.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu 2016.gada 19.janvārī VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess par narkotisko vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela.

Automašīnu zādzību skaits samazinās, bet palielinās jaunu spēkratu aizdzīšana.

Pagājušajā gadā kopumā Latvijā nozagti 932 transportlīdzekļi, kas ir par 108 transportlīdzekļiem mazāk nekā 2012. gadā, kad valstī tika nozagti 1,04 tūkst. braucamo, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra apkopotie dati. Arī Valsts policija atzīmē, ka, skatoties pa gadiem, joprojām ir vērojams automašīnu zādzību skaita samazinājums un tam ir vairāki iemesli. Uz jautājumu, vai tam par iemeslu ir apstāklis, ka policija ir palielinājusi savu darba intensitāti, vai arī zagļiem mazinājusies interese par Latviju, Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš DB skaidroja, ka var piekrist abiem šiem apgalvojumiem. Tomēr viņš piebilst, ka kopumā valstī arī citu noziegumu skaitam ir tendence samazināties. Apdrošinātāji cītīgi seko līdzi automašīnu zagļu ieražām un tendencēm, jo tas var ietekmēt arī apdrošināšanas cenas un drošības prasības.

Autovadītāji, kuriem pieder Ford vai Toyota markas automašīnas naktīs gulēt var daudz mierīgāk nekā tie, kuriem ir Volkswagen (VW) un Audi automašīnas, jo par zagļu upuriem šie spēkrati kļūst retāk. Savukārt VW īpašniekiem pat jārēķinās ar zagļiem, kuriem ir speciāls aprīkojums.

Kā liecina apdrošinātāja BTA Insurance Company apkopotie dati, 2012. gadā VW un Audi automašīnu markas kopā veidoja lielāko daļu (aptuveni 40%) no visām zagto transportlīdzekļu markām. VW transportlīdzekļi šogad veidojuši 23,4% no visām zagtajām automašīnām (aizvadītajā gadā – 25%), bet Audi markas transportlīdzekļi – 15,6% (pērn 14,4%).

Apdrošinātāja apkopotie dati liecina, ka zagļu «pieprasīti» ir arī BMW un Honda marku automobiļi. Vācu autoražotāja BMW transportlīdzekļu markas šogad zagtas 7,6% gadījumu, bet Honda – 7% gadījumu. Savukārt Japānas autoražotāja Toyota automašīnas zagtas 6,8% gadījumu.

Konkursā par starptautiskās lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu pieteikušies pieci pretendenti - starptautiski arhitektu un inženieru biroji un to apvienības. Savukārt par iespēju projektēt šī multimodālā satiksmes mezgla otru daļu - «Rail Baltica» staciju - cīņu turpinās divi konkursa komisijas izvēlēti pretendenti, informē VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Starptautiskajā konkursā par lidostas «Rīga» jaunā daudzfunkcionālā pasažieru apkalpošanas kompleksa projektēšanu kopumā pieteikušies pieci pretendenti. Starp tiem ir Lielbritānijas arhitektu birojs «Zaha Hadid Architects», kura dibinātāja un radošā iedvesmotāja ir pērn mūžībā aizgājusī izcilā irāņu arhitekte Zaha Hadida (Zaha Hadid). Viņa radījusi daudzas pasaulslavenas celtnes, un viens no viņas pēdējiem veikumiem ir topošās pasaulē lielākās Pekinas Daksingas starptautiskās lidostas (Beijing Daxing International Airport) pasažieru termināļa projekts.

Pieteikums saņemts arī no konsorcija, ko vada Oslo bāzētais starptautiskais arhitektu birojs «Nordic - Office of Architecture». Šis birojs sadarbībā ar partneriem radījis Stambulas Jaunās lidostas (Istanbul New Airport) dizaina koncepciju, kā arī izstrādājis Bergenas lidostas pasažieru termināla projektu, Oslo lidostas paplašināšanas projektu un citas lidostu attīstības arhitektoniskās koncepcijas. Konsorcijā apvienojušies Norvēģijas, Francijas un Latvijas uzņēmumi.

Eiropas Komisijas (EK) izveidotā programma TEN-T, kas paredzēta transporta infrastruktūras būvniecības un modernizācijas atbalstam visā Eiropas Savienībā (ES), gandrīz 1,8 miljonu eiro vērtībā līdzfinansēs ceļu projektēšanas pētījumus par Rīgas pilsētas daļu un ostas savienošanu ar Latvijas galveno autoceļu tīklu, informēja EK Inovācijas un tīklu izpildaģentūrā (INEA).

Paredzēts, ka jaunais savienojums atvieglos kravu transportēšanu uz Rīgas brīvostu, samazinot satiksmes intensitāti vecpilsētā.

Projekta laikā tiks veikti padziļināti izstrādes pētījumi par projekta pēdējiem diviem segmentiem jeb aptuveni pusi no Ziemeļu koridora, kas ir 30 kilometru (km) garš iekšpilsētas ceļš, kurš ir projektēts, lai atslogotu Latvijas galvaspilsētas vēsturisko centru no kravu pārvadājumiem. Tiek plānots, ka koridora pēdējais posms savienos Rīgas brīvostu un pilsētas daļas ar pārējo galveno autoceļu tīklu.

Saskaņā ar pētījumiem jaunais ceļa savienojums palīdzēs uzlabot transporta efektivitāti Lielrīgas reģionā, kā arī integrēs pilsētu un brīvostu Eiropas ceļu tīklā, samazinās sastrēgumus un gaisa piesārņojumu pilsētas vēsturiskajā centrā, kā arī dos ieguldījumu Rīgas ekonomikas un konkurētspējas attīstībā.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki pasta sūtījumā atklājuši 500 ar psihotropo vielu LSD piesūcinātu marku (ar narkotiskajām vielām piesūcinātu papīra materiālu). Par šo gadījumu VID Muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess un, veicot operatīvos pasākumus, aizturēts gan faktiskais sūtījuma saņēmējs, gan persona, kura organizēja aizliegtās vielas iegādi un nosūtīšanu, informē VID.

2015.gada 20.septembrī VID Muitas pārvaldes darbinieki, veicot no Spānijas saņemta pasta sūtījuma muitas pārbaudi, tajā konstatēja marku blokus (ar narkotiskām vielām piesūcinātu papīra materiālu) – kopā 500 marku –, kas radīja pamatotas aizdomas par iespējamu aizliegtu vielu klātbūtni. Markām tika veikts eksprestests, kas norādīja uz iespējamu narkotisko vielu esību.

Saistībā ar konstatēto sūtījumu VID Muitas policijas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 190.1panta otrajā daļā (psihotropo vielu lielā apmērā prettiesiska pārvietošana pāri Latvijas Republikas valsts robežai) minētā noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Procesa ietvaros tika veikta ķīmiskā ekspertīze, lai noskaidrotu, kādas vielas satur kontroles laikā atrastās markas, un saņemts eksperta atzinums, ka tās satur LSD – vielu, kas ir iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā kā aizliegta psihotropā viela. Nelegālajā tirgū viena marka maksā ap 10 eiro.

Vācijas centrālā banka uzskata, ka apritē joprojām atrodas valsts vecā valūta turpat vai 7 miljardu eiro apmērā. Tas ir 12 gadus pēc pārejas uz eiro, vēsta thelocal.de.

Bundesbank pēdējā pārbaude novembrī atklājusi, ka kaut kur vēl arvien atrodas 170 miljoni Vācijas marku banknošu un 24 miljoni monētu. Tas veidotu 13,05 miljardus Vācijas marku jeb 6,67 miljardus eiro.

Vienlaikus Bundesbank uzsver, ka šāda veida iztrūkums nerada nekādas problēmas. Cilvēki, kuri neuzticas eiro, paturējuši daļu no vecās naudas, tāpat daļa norakstāma uz kolekcionāru darbībām, norādījusi centrālā banka. Daļa naudas vienkārši mētājoties vāciešu mājās.

Bundesbank uzskata, ka liels daudzums Vācijas marku varētu būt arī ārvalstīs, piemēram, bijušajā Dienvidslāvijā un Austrumeiropā. Saskaņā ar Vācijas centrālās bankas pausto, vecvecākiem nomirstot, tuvinieki bieži vien atrod Vācijas markas, kas paslēptas zem paklāja vai mēbelēs.