Aleksejs Loskutovs kā mēra kandidāts ieņemšot galveno vietu Sabiedrības Citai politikai Rīgas pašvaldības vēlēšanu sarakstā, par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf.

Jāpiebilst, ka ne pats Loskutovs, ne viņa partijas biedri pagaidām bijušā KNAB vadītāja kandidēšanu Rīgas mēra amatam neapstiprina.

«Mēs visi saprotam, ka pats labākais Rīgas domes mērs būtu Aleksejs Loskutovs, jo Rīgas dome jau izsenis izcēlusies ar neracionālu naudas līdzekļu izmantošanu un tur ir manāmas korumpētības pazīmes. Loksutovs varētu ar to visu tikt galā,» atzinis Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Taču par vēlēšanu sarakstiem un personālijām vēl tiks lemts šo sestdien partijas sanāksmē.

Loskutova piemērotību Rīgas mēra amatam apšaubījis Aināra Šlesera, kurš arī pretendē uz Rīgas mēra krēslu, partijas (LPP/LC) biedrs Dzintars Jaundžeikars. «Ja Loskutovs domē būs tikpat labs saimnieks kā KNAB, kad no seifa pazuda miljoni, neuzskatu, ka šāda mēra iecelšana būtu laba prakse,» komentējis Dz. Jaundžeikars.

Valdības izvēlētais aizdevuma izlietošanas variants nozīmē to, ka Latvija varbūt tikai ap 2015. gadu spēs izkļūt no krīzes, tiekoties ar uzņēmējiem Liepājā, teica bijušais KNAB vadītājs, tagad partijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aleksejs Loskutovs.

Tā būs lēnāka grimšana krīzē, bet arī izkļūšana no krīzes būs lēnāka, sacīja A. Loskutovs. Viņa pārliecība esot tā, ka valdībai vajadzēja izvēlēties otru Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto ceļu - lata koridora paplašināšanu līdz 15 %. "Krīze šobrīd būtu smagāka, bet atveseļošanās sāktos jau nākamgad," sacīja politiķis. Tomēr vislielākie pārmetumi tika iepriekšējo koalīciju valdībām viņu augstprātības dēļ. Kalvītis esot bijis augstprātīgs un demonstrējis to, ka "viņš ir vienīgā patiesība", bet Godmanis bijis tāds "lāga opaps, kurš neuzskata par vajadzīgu mazbērniem kaut ko izskaidrot."

Visvairāk sūdzību par iespējamiem koruptīviem darījumiem tiek saņemti par Rīgas un Jūrmas pašvaldībām, laikrakstam Dienas bizness norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Uz jautājumu, vai KNAB izskata anonīmu informāciju, A. Loskutovs sacīja: "Protams! Mūs var informēt ļoti daudz dažādos veidos. Cilvēks var atnākt pats uz KNAB ziņojumu centru un uzrakstīt iesniegumu, var vienkārši izstāstīt sev zināmo. Tāpat savu sūdzību vai ziņojumu var nosūtīt pa pastu, faksu vai e-pastu. Ja mēs saņemam iesniegumu ar parakstu, to noteikti izskatām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai. Savukārt, kamēr nav visā valstī ieviests elektroniskais paraksts, pa e-pastu sūtītā informācija tiek uzskatīta par anonīmu pat tad, ja cilvēks ir norādījis visus savus datus. Taču izskatīta tiek pilnīgi visa informācija."

Savulaik lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja itāļu seriāls Astoņkājis, kam faktiski bija tikai viena pamatdoma: ir ļoti godīgs komisārs Katani, bet viņam apkārt - viena vienīga cosa nostra jeb, latviski sakot, mafija.

Redzot pēdējo dienu notikumus, rodas iespaids, ka Latvijā pat filma nav jāuzņem, jo mums dzīvajā ir ļoti līdzīgs sižets ar visiem personāžiem - KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kuram visapkārt mutuļo prokuratūra, valdība, Tautas partija, paša darbinieki utt.

Nu nenāk prātā nekas cits, ņemot vērā, ka pat pēc ģenerālprokurora atzinuma, ka KNAB trūkst vairāk nekā 100 tūkstoši latu, Loskutovs vienā mierā paziņo, ka nekur atkāpties netaisās, jo viss, kas šajā sakarā notiek, iespējams, ir provokācija. Turklāt minētā summa ir atklājusies, pārbaudot tikai pusi no lietām, ar kurām šobrīd strādā KNAB.

«Kopumā es šos desmit gadus vērtēju pozitīvi, KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības desmitgadi, atbildējis bijušais iestādes vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

«Neskatoties uz tumšo posmu, kad vadītājs bija Normunds Vilnītis, KNAB kopumā izdevies publiskajā telpā uzturēt diskusiju par korupcijas problēmām, kas lielākā vai mazākā mērā veicina neiecietību pret korupciju no sabiedrības puses. KNAB izdevies panākt, ka valsts amatpersonas tomēr baidās, ka KNAB varētu atklāt viņu koruptīvās darbības,» ir pārliecināts Loskutovs .

«Kad birojs uzsāka savu darbību, noziedzīgās korupcijas izplatība bija nomācoša, pastāvēja gandrīz masveidīga kukuļu izspiešana. Pirmie KNAB darbības gadi panāca to, ka kukuļu izspiešana praktiski izzuda, tagad gan sakarā ar finanšu krīzi šī problēma atkal saasinājusies. Veiksmīgi izdevies arī izstrādāt pretkorupcijas stratēģijas programmu, ietekmēt politisko dienas kārtību, noteikt nepieciešamību kontrolēt fizisku personu ienākumus un norādīt uz nepieciešamību reglamentēt lobēšanu, kā arī veiksmīgi nodrošināt partiju finansēšanas kontroli,» skaidrojis bijušais KNAB vadītājs.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir saņēmis piedāvājumus iesaistīties politikā un neizslēdz iespēju, ka tā tas arī varētu notikt, šorīt viņš sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš atzina, ka nav pārliecināts, vai maz gribētu kļūt par politiķi, bet norādīja, ka saprot, ka ar viņa "vārdu partijas saņemtu zināmas priekšrocības". Taču tikai partijas karogs viņš gan negribētu būt.

Bijušais KNAB priekšnieks arī pauda pateicību, ka ir saņēmis darba piedāvājumu strādāt prokuratūrā, "jo zināms, ka prokuratūrā strādājošajiem ir augstas prasības".

A.Loskutovs vēl pauda pārliecību, ka uz jaunā KNAB priekšnieka amatu varātu kandidēt arī vairāki jau birojā strādājošie. Tomēr konkrētus viņaprāt iespējamo kandidātu vārdus viņš atklāt nevēlējās.

Sabiedrība gaida stacionāros fotoradarus, pirms kuriem uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, taču viss noticis ačgārni, un sabiedrība par to ir labi informēta, runājot par fotoradaru likstām, norāda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Raidījumā Dienas Rīts Loskutovs norādīja, ka sabiedrībā «cepšanos» par situāciju ar fotoradariem izraisa tas, ka tiek kavēta stacionāro radaru ieviešana, kas tiek saistīts ar Vitronic biznesa interesēm.

Runājot par sasāpējušo jautājumu par to, kuram jāmaksā sods gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarījis cilvēks, kas auto aizņēmies no īpašnieka, Loskutovs sacīja, ka sods vienalga jāmaksā īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka šāda prakse tiek piekopta jau ilgāku laiku.

Loskutovs arī atgādināja, ka šodien, 22. maijā, tiks stāstīts par to, cik veiksmīgi tiek pildīts līgums stacionāro fotoradaru ieviešanu.

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs joprojām ir bez darba, tomēr norāda, ka ir darba meklējumos.

«Pagaidām neko nedaru, esmu bezdarbnieks. Meklēju darbu, kurā varētu pielietot savu līdzšinējo pieredzi un zināšanas,» laikrakstam Diena teicis A. Loskutovs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis A. Loskutovam izteicis darba piedāvājumu, tomēr par to A. Loskutovs runā atturīgi. «Kamēr neesmu ar Maizīša kungu runājis, negribētu neko komentēt,» teicis viņš.

Db jau informēja, ka šovasar Saeima atbalstīja KNAB priekšnieka atcelšanu no amata, kā iemeslu minot atklātos pārkāpumus birojā, kad atsevišķi KNAB darbinieki bija piesavinājušies lietiskos pierādījumus - naudu lielā apmērā.

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

Alekseja Loskutova darbību izvērtēšanai jāiegūst dokumentālā bāze, šodien, 12.jūnijā raksta Diena.lv.

Šodien uz pirmo sēdi sanāk ar valdības rīkojumu izveidotā komisija, kas vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja A. Loskutova atbilstību amatam pēc naudas pazušanas birojā. Saskaņā ar valdības rīkojumu, komisijai ziņojums jāsagatavo līdz pirmdienai - 16. jūnijam.

“Komisijai ir jārada gala dokuments, kurā ir jābūt atspoguļotam, pirmkārt, ko Loskutovs ir vai nav pārkāpis, tam visam jābūt konstatētam un tad komisijas locekļiem jāvērtē, vai Loskutovs var vadīt biroju vai nē. Manā skatījumā jāņem vērā ne tikai tas, ko Loskutovs nav izdarījis līdz galam, bet arī to, ko viņš ir sasniedzis. Kā jebkurā atlaišanā no darba, ja ir šāda komisija, kas nav tikai politiska, ir jābūt juridiskam pamatojumam,” saka J. Maizītis.

Materiālos zaudējumus, kas radušies valsts, pašvaldības iestādēm un privātuzņēmējiem no Vecrīgas grautiņos iesaistītajām personām, apdrošināšanas kompānijas visticamāk neatlīdzinās.

"Tie nav apdrošināšanas gadījumi," paziņoja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Juris Dumpis: "Likuma par apdrošināšanas līgumiem 12. daļā teikts, ka apdrošinātājiem nav jāatlīdzina zaudējumi, kas radušies masu streiku, teroraktu un publisko nekārtību laikā. Protams, katra apdrošināšanas kompānija slēdz līgumus ar klientiem patstāvīgi, tomēr kopumā noteikumi ir tādi, force majeure apstākļus neapdrošina. Neviens apdrošinātājs neuzņemsies tādu risku, jo nav iespējams paredzēts sekas."

Kā teicis J. Dumpis, Rīgā atkārtojies Tallinas scenārijs – tur arī bijuši zaudējumi pēc skandāla ar Bronzas zaldāta pārvietošanu. Toreiz zaudējumus sedza valsts un pašvaldība. Tā kā, visticamāk, tēriņus būs jāuzņemas pašiem cietušajiem. Tas attiecas arī uz policiju, kuras transports bija gandrīz iznīcināts, teicis J. Dumpis.

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Atlaist vai neatlaist no darba KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu - tāds, lūk, ir viens no pēdējā laika būtiskākajiem jautājumiem politiskajā dzīvē.

Laiku pa laikam kāds valsts institūcijas vadošs darbinieks vairāk vai mazāk smuki tiek izmests no darba, un tādējādi varbūt notiekošais nebūtu nekas īpašs. Taču šis gadījums ļoti uzskatāmi parāda to paradoksālo uzskatu sistēmu, kas valda mūsu valstī.

Vispirms jau reti kurš mēģina runāt par to, kā Latvijā veicas ar korupcijas apkarošanu, kas šajā jomā ir vai nav izdarīts, ko vajadzētu uzlabot utt. Tā vietā vieni bļauj, ka Loskutovs jādzen prom, bet otri - ka viņš ir teju vienīgais taisnības cīnītājs. Savukārt pats KNAB vadītājs ir pateicis skaidri un gaiši - pat tad, ja viņam prasīs aiziet, viņš vienalga nekur neies.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Šodien, 22.februārī, Rīgas domē tās priekšsēdētājs Jānis Birks (TB/LNNK) tikās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Alekseju Loskutovu, lai pārspriestu iespējamos risinājumus Rīgas domes darba un pieņemto lēmumu caurskatāmības un uzticamības nodrošināšanai, liecina sniegtā informācija medijiem.

Rīgas dome izplatītajā informācijā medijiem norāda, ka "tikšanās laikā tika uzsvērta nepieciešamība aktivizēt domes iekšējās kontroles mehānismus un sākt darbu pie ētikas kodeksa izstrādes. Tika panākta vienošanās, ka Rīgas dome pārskatīs esošās lēmumu pieņemšanas un projektu virzības procedūras, lai nepieļautu to neskaidrību izmantošanu savtīgos nolūkos. Viena no sarunā identificētajām problēmām ir nepietiekamais regulējums pašvaldības īpašumu iznomāšanā. Sarunas laikā Jānis Birks un Aleksejs Loskutovs bija vienisprātis, ka šajā jautājumā nepieciešama vienotas kārtības un kritēriju izstrāde, fiksējot un nostiprinot to domes saistošajos noteikumos".

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Tautas partija Rīgas domes attīstības komitejas vadītāja amatam virzīs Sarmīti Pīku, vēsta laikraksts Diena.

"Nevar iebāzt galvu smiltīs, ir jāpieņem izaicinājumi," sacīja S.Pīka, vaicājot, kāpēc piekritusi kandidēt uz šo amatu. To, kurš nāks Edmunda Krastiņa vietā, balsojumā izlems attīstības komitejas deputāti.

Savukārt bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs par E.Krastiņa atkāpšanos bija atturīgs izteicienos. "Krastiņa kunga atkāpšanās ir viņa paša lēmums. Lai runātu par atbildību, es domāju, ka šeit jāskatās kādā veidā attīstīsies notikumi tiesiskajā plāksnē, bet par politisko atbildību, droši vien var uzskatīt pašu atkāpšanos," viņš sacīja Latvijas Radio.

Latvijas desmit ietekmīgāko politisko Twitter «balsu» topu pārsvarā veido paši politiskās skatuves dalībnieki, to vidū esot premjeram Valdim Dombrovskim, Nilam Ušakovas, Aivaram Lembergam u.c., tomēr topā ielauzušies arī žurnālisti, piemēram, Māris Zanders.

Desmit ietekmīgākie politiskie tvītotāji tika noteikti, izmatojot datus no Klout, kas tiek izmantots Twitter konta ietekmes mērīšanai. Klout analizē iesaistes līmeni sociālajos tīklos un veido Klout Score jeb punktu reitingu, kas ir balstīts uz mērījumos iegūtajiem datiem, tādējādi palīdzot lietotājiem noteikt savu ietekmes līmeni sociālajos tīklos.

Kā liecina pētījuma dati, tad vidējais Latvijas ietekmīgāko politisko tvītotāju sekotāju skaits ir 7 087, kamēr viņu pieminēšanu skaits 90 dienu laikā pārsniedz tūkstoti.

Desmit visietekmīgākie Twitter konti Latvijā ir (sarindoti alfabētiskā secībā):

Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns ir atzinies izmeklētājiem, ka viņš ir Neo.

Kā DB pastāstīja viņa advokāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs, I.Poikāns izmeklētājiem ir izstāstījis ko un kā darījis, taču diskutējams esot jautājums, vai šīs darbības, ko veicis I.Poikāns, bijušas prettiesiskas.

A.Loskutovs arī norādīja, ka patlaban viņa klientam drošības līdzeklis apcietinājums nav piemērots, taču neesot arī informācijas, vai tāds tikšot prasīts.

Saistībā ar šo lietu, tika veikta kratīšana arī žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Tās mērķis esot bijis iegūt no VID nelikumīgi ielādētās datnes.

„KNAB pilnvērtīgs un efektīvs darbs nav iedomājams bez pilnīgas sabiedrības uzticēšanās šai iestādei, taču cilvēki vairs netic, ka tiešām tiks izraudzīts labākais pretendents. Pašlaik sabiedrība ne vien pieļauj, bet daudzi par to ir pārliecināti, ka tiks izvēlēts vājš vai manipulējams KNAB vadītājs” uzsver S. Kalniete.

Viņa min šādus piemērus: KNAB priekšnieks Loskutovs tika atstādināts, pirms vēl naudas zādzības lieta bija izmeklēta līdz galam, VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājam V. Vaškēvičam piemērots aizdomās turamā statuss, taču viņš valdības acīs turpina būt „nevainojamas reputācijas neatvietojams vadītājs”. Uzticību nevairo arī vēlme izveidot „81.panta surogātu” jeb izmaiņas Ministru Kabineta iekārtas likumā, ar kuru palīdzību valdība grib iegūt tiesības ar likumu regulēt visus jautājumus, kas nav noteikti likumdošanā.

Argumentējot Pilsoniskās savienības (PS) iesniegto likumprojektu Saeimā, S. Kalniete atgādina, ka pēc līdzšinējā biroja vadītāja A. Loskutova lielā steigā izdarītās atstādināšanas, valdošās koalīcijas deputāti un valdības locekļi mierināja satraukto sabiedrību: Ivars Godmanis, Andris Bērziņš, Māris Kučinskis solīja, ka vadītāju izvēlēsies konkursā, kura norisi vadīs valdības izveidota komisija. Tiklīdz A. Loskutovs bija atstādināts, tā valdība atteicās no atklāta konkursa rīkošanas.

Bija reiz laiks, kad toreizējais KNAB šefs, tagad - Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs sūdzējās, ka pie viņa mājoklī «dzīvo» vairāki cilvēki, kurus viņš acīs nekad nav redzējis. Nu, vienkārši deklarējušies, un viss!

Nevis tiem, kas vēlējās šādi kaut kur piedeklarēties, bija jāpierāda, ka viņiem ar attiecīgo mājokli tiešām ir kāda leģitīma saistība, bet gan reālajam iemītniekam nācās cīnīties, lai viņus no turienes izrakstītu laukā. Loskutovs jau gadiem ilgi ir Latvijā pazīstama persona, un tādējādi arī minētais gadījums ir pietiekami populārs, taču domājams, ka šādu piemēru mūsu valstī ir bez sava gala. Tomēr vēl paradoksālāk ir tas, ka itin viegli principā jebkur var piereģistrēt arī savu uzņēmumu, neprasot konkrēto telpu īpašniekam, vai viņam pret šādu soli gadījumā nav kādu pretenziju.

Tiesa gan, lai reģistrētu savu firmu svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāparāda papīrs, uz kura attiecīgo telpu īpašnieks ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš šādam solim tiešām piekrīt. Turklāt šoreiz apzināti ir lietots jēdziens «papīrs», nevis «dokuments», jo mūsu likumdošana pieļauj, ka pilnībā pietiek, ja uz baltas papīra lapas uzraksta vajadzīgo tekstu un savu parakstu. Savukārt šāda lietu vienkāršošana ir novedusi pie tā, ka minētie papīri ar visiem parakstiem itin viegli ir viltojami. Rezultātā vienam otram iedzīvotājam atliek vien vērot, kā viņa mājoklī vairojas dažādi uzņēmumi, kuru vadītāji vai īpašnieki pie viņa nekad nav bijuši. Savukārt atbildīgās valsts institūcijas ar attiecīgo parādību acīm redzami netiek galā.