Valdības izvēlētais aizdevuma izlietošanas variants nozīmē to, ka Latvija varbūt tikai ap 2015. gadu spēs izkļūt no krīzes, tiekoties ar uzņēmējiem Liepājā, teica bijušais KNAB vadītājs, tagad partijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aleksejs Loskutovs.

Tā būs lēnāka grimšana krīzē, bet arī izkļūšana no krīzes būs lēnāka, sacīja A. Loskutovs. Viņa pārliecība esot tā, ka valdībai vajadzēja izvēlēties otru Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto ceļu - lata koridora paplašināšanu līdz 15 %. "Krīze šobrīd būtu smagāka, bet atveseļošanās sāktos jau nākamgad," sacīja politiķis. Tomēr vislielākie pārmetumi tika iepriekšējo koalīciju valdībām viņu augstprātības dēļ. Kalvītis esot bijis augstprātīgs un demonstrējis to, ka "viņš ir vienīgā patiesība", bet Godmanis bijis tāds "lāga opaps, kurš neuzskata par vajadzīgu mazbērniem kaut ko izskaidrot."

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

«Kopumā es šos desmit gadus vērtēju pozitīvi, KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības desmitgadi, atbildējis bijušais iestādes vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

«Neskatoties uz tumšo posmu, kad vadītājs bija Normunds Vilnītis, KNAB kopumā izdevies publiskajā telpā uzturēt diskusiju par korupcijas problēmām, kas lielākā vai mazākā mērā veicina neiecietību pret korupciju no sabiedrības puses. KNAB izdevies panākt, ka valsts amatpersonas tomēr baidās, ka KNAB varētu atklāt viņu koruptīvās darbības,» ir pārliecināts Loskutovs .

«Kad birojs uzsāka savu darbību, noziedzīgās korupcijas izplatība bija nomācoša, pastāvēja gandrīz masveidīga kukuļu izspiešana. Pirmie KNAB darbības gadi panāca to, ka kukuļu izspiešana praktiski izzuda, tagad gan sakarā ar finanšu krīzi šī problēma atkal saasinājusies. Veiksmīgi izdevies arī izstrādāt pretkorupcijas stratēģijas programmu, ietekmēt politisko dienas kārtību, noteikt nepieciešamību kontrolēt fizisku personu ienākumus un norādīt uz nepieciešamību reglamentēt lobēšanu, kā arī veiksmīgi nodrošināt partiju finansēšanas kontroli,» skaidrojis bijušais KNAB vadītājs.

Sabiedrība gaida stacionāros fotoradarus, pirms kuriem uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, taču viss noticis ačgārni, un sabiedrība par to ir labi informēta, runājot par fotoradaru likstām, norāda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Raidījumā Dienas Rīts Loskutovs norādīja, ka sabiedrībā «cepšanos» par situāciju ar fotoradariem izraisa tas, ka tiek kavēta stacionāro radaru ieviešana, kas tiek saistīts ar Vitronic biznesa interesēm.

Runājot par sasāpējušo jautājumu par to, kuram jāmaksā sods gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarījis cilvēks, kas auto aizņēmies no īpašnieka, Loskutovs sacīja, ka sods vienalga jāmaksā īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka šāda prakse tiek piekopta jau ilgāku laiku.

Loskutovs arī atgādināja, ka šodien, 22. maijā, tiks stāstīts par to, cik veiksmīgi tiek pildīts līgums stacionāro fotoradaru ieviešanu.

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Pirms pašvaldību vēlēšanām notikušajā politiskajā totalizatorā 46% iedzīvotāju izdarījuši likmes uz Aināru Šleseru (LPP/LC) kā nākamo Rīgas mēru, savukārt uz Nilu Ušakovu (SC) kā potenciālo mēru likmes izdarījuši tikai 7% iedzīvotāju.

Interneta totalizatora portāla Betway.com statistikas dati liecina, ka iedzīvotāji, izdarot likmes uz nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, lielākas izredzes prognozējuši A. Šleseram (46 %) un Ģ.V. Kristovskim (25 %). Pesimistiskākās prognozes tika izteiktas par A. Loskutova (11 %), N. Ušakova un J. Birka kandidatūrām (attiecīgi abiem 7 %). Atbildot uz politiskā totalizatora likmes jautājumu «Vai A. Šlesers kļūs par Rīgas mēru?» , 100 % gadījumu jeb visas likmes tika izdarītas atbildot ar «Jā», pastāstīja Betway.com komunikācijas konsultants Raimonds Andžāns.

Laikā no 28. maija līdz 6. jūnijam Betway.com organizēja Rīgas pašvaldības vēlēšanu totalizatoru, kurā iedzīvotājiem tika dota iespēja izdarīt likmes par partiju sadalījuma sastāvu Rīgas domē, nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, salīdzināt Aināra Šlesera un Nila Ušakova izredzes iegūt Rīgas mēra amatu, kā arī mēģināt noteikt spēku samērus starp atsevišķām partijām.

"Manas politiskās ambīcijas, biznesa pieredze un spēja piesaistīt investīcijas nostāda mani ārpus konkurences. Es neredzu, kuram būtu labāka iespēja kļūt par Rīgas mēru," intervijā laikrakstam NRA ambiciozi paziņo bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Intervijā viņš neslēpj ambīcijas kļūt par Rīgas mēru. "Ir liela nozīme, kurš būs Rīgas mērs. Rīgas potenciāls nav izmantots," saka A. Šlesers. "Rīgas mēram būtu ļoti skaidri jāformulē, kā Rīgai jāattīstās, kādi projekti jāattīsta," saka politiķis, tūlīt arī nosaucot savus mērķus: "Viena no Rīgas pērlēm ir Rīgas Centrāltirgus, kurš šobrīd līdzinās padomju laika paliekai, lai gan to iespējams padarīt par Ziemeļeiropas pievilcīgāko iepirkšanās centru. Līdzīgi kā Gunārs Ķirsons ir izveidojis Lido, kur cilvēki brauc pavadīt laiku ar ģimenēm, tāds centrs ir jāveido arī Centrāltirgū. Zivju paviljons jāpārveido par tādu, kur ir akvāriji ar zivīm, baseini....", apliecinot: "/../ es jums stāstu konkrētu projektu, ko mēs realizēsim nākamo četru gadu laikā, ja es būšu Rīgas mērs.".

Provizoriskā aptauja liecina, ka visvairāk rīdzinieku tomēr par pilsētas mēru vēlētos redzēt Aināru Šleseru (LPP/LC). Jaunais laiks, kas Rīgas domē ir orientējoši ieguvis 10 līdz 15 mandātus, sola nepieļaut A. Šlesera nonākšanu mēra amatā.

Apkopojot vairāku aptauju rezultātus, 26% rīdzinieku priekšroku devuši Aināram Šleseram kā Rīgas mēram, 21% vēlas Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs), 20% Ģirtu Valdi Kristovski (Pilsoniskā Savienība), 8% Edgaru Jaunupu (Jaunais laiks) un 7% kādu citu mēra kandidātu. Tā ziņo LTV1.

”Dabisks mūsu sabiedrotais ir Ģirts Valdis Kristovskis no Pilsoniskās Savienības, mēs jau agrāk esam teikuši, ka mums nav iebildumu stādāt vienā koalīcijā ar Saskaņas centru, pat mēra Nila Ušakova vadībā, mēs esam gatavi strādāt arī ar LPP/LC, bet ne ar Aināru Šleseru kā mēru,” intervijā LTV1 teica partijas Jaunais laiks Rīgas mēra kandidāts Edgars Jaunups, par kuru kā mēru pēc provizoriskās aptaujas rezultātiem savu balsi atdevuši 8% rīdzinieku. To, ka Jaunais laiks nolēmis nepieļaut A. Šlesera kļūšanu par Rīgas mēru portālam Delfi apliecinājusi arī partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Maskavas mēra pienākumu izpildītājs Vladimirs Resins tiks iekļauts mēra amatu kandidātu sarakstā, kuru partija Vienotai Krievijai iesniegs prezidentam Dmitrijam Medvedevam.

Turklāt mediji lēš, ka tieši V.Resins varētu kļūt par nākamo galvaspilsētas mēru. Uz to norāda tas, ka 6.oktobrī viņš paātrinātā kārtībā kļuvis par partijas biedru, kā arī ir ticies ar tās vadītāju un premjeru Vladimiru Putinu, raksta lenta.ru.

V.Resinam būs jānodrošina varas nepārtrauktība galvaspilsētā pirms paredzētajām prezidenta vēlēšanām 2011.-2012.gadā, uzskata eksperti. Pēc tam viņš varēšot aiziet pensijā, bet jaunais prezidents iecelšot citu mēru.

Iepriekš gan pats V.Resins norādījis, ka viņa vārdam nevajadzētu atrasties kandidātu sarakstā, jo par mēru esot jākļūst cilvēkam, kurš ir vismaz 20 līdz 25 gadus jaunāks. V.Resinam ir 74 gadi.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atstādināšana no amata bija pamatota, jo satiksmes joma viņam nerūpēja, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Ušakovs tika pelnīti atstādināts,» viņš pauda.

Linkaits norādīja, ka, viņaprāt, Ušakovam satiksmes joma nav rūpējusi un viņam nav bijusi izpratne par Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumiem un problēmām šajā jomā. Satiksmes ministrijai par Rīgas infrastruktūru bija lielāka ieinteresētība nekā pašai Rīgas domei.

Satiksmes ministrs arī piebilda, ka bija grūti sarunāt tikšanos ar Rīgas mēru.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi.

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs (S) gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.

Ušakovs sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā pauž nostāju, ka Pūces lēmums ir politisks. «Rīgas domes vēlēšanās 2017 gadā esošais ministrs Pūce saņēma ap 5000 rīdzinieku balsu. Es saņēmu 105 000. 10 gadu laikā uzvarēt mani godīgā, atklātā un demokrātiskā cīņā viņiem ne reizi neizdevās. Taču tagad ir citi laiki - «tiesiskuma bez robežām» laiki,» ironizējis Ušakovs.

«Saskaņas» politiķa skatījumā, Pūces lēmums esot «absolūti prettiesisks». «Viņa saraksts ar pārkāpumiem ir mēģinājums atrasts nebūtiskus procedūras pārkāpumus. Tajā skaitā arī pārmetums par to, ka atbilde ministram tika nosūtīta pa parasto pastu, nevis elektroniski. Tas viss, protams, tiks apstrīdēts tiesā,» uzsvēris Ušakovs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Rīgas domes sadarbība ar uzņēmējiem līdz šim ir bijusi neveiksmīga vai tādas nav bijis vispār, šodien, atklājot Rīgas Uzņēmēju biedrības (RUB) rīkoto tikšanos ar Rīgas mēra amata kandidātiem, atzina biedrības prezidente Edīte Alksne.

Kā piemēru Alksne minēja pērn 1.oktobrī pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iniciatīvas parakstīto trīspusējo sadarbības līgumu ar Rīgas pašvaldību par Rīgas attīstības konsultatīvās padomes izveidi. Līgums tika parakstīts ar mērķi uzlabot dialogu starp sociālajiem partneriem, valsts un pašvaldību institūcijām, taču kopš parakstīšanas tas tā arī nav izkustējies no nulles punkta.

Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes sēdes notiekot vairs tikai aptuveni reizi gadā, bet 2011.gadā domē likvidēts arī Uzņēmējdarbības koordinācijas centrs.

Šodien uz tikšanos ar Rīgas uzņēmējiem bija ieradušies visu četru lielāko partiju nosauktie mēra amata kandidāti, izņemot pašreizējo mēru Nilu Ušakovu (SC).

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Referenduma rezultāti esot nodemonstrējuši rīdzinieku attieksmi pret Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC), kurš bijis aktīvs referenduma atbalstītājs, tādēļ Rīgas domes frakcijas Vienotība deputāti aicina Rīgas mēru atkāpties.

Savā paziņojumā viņi norāda: «Ņemot vērā, ka N.Ušakovs vienmēr sevi ir pozicionējis kā visu rīdzinieku mēru, rīdzinieki 18.februārī ir pauduši savu nostāju, tādējādi izsakot savu neuzticību Rīgas mēram Nilam Ušakovam”. Tādēļ frakcijas „Vienotība” deputāti aicina Rīgas domes priekšsēdētāju rīkoties atbilstoši rīdzinieku 18.februārī nodemonstrētajai attieksmei un atkāpties.»

Kā liecina provizoriskie referenduma rezultāti, Rīgā pret krievu valodu kā otru valsts valodu esot nobalsojuši 63,56 % balsstiesīgie rīdzinieki. Savukārt par nobalsojis krietni mazāks skaits rīdzinieku.

Jāmin gan, ka šī nav pirmā reize, kad opozīcijas deputāti lūdz Rīgas mēru atkāpties no amata. DB jau rakstīja, ka N.Ušakova paziņojums par vēlmi gaidāmajā referendumā balsot par krievu valodu, kā otru valsts valodu, izsauca neatkarīgo deputātu grupas neapmierinātību. Viņi uzsvēra, ka šis mēra paziņojums liek aizdomāties par N.Ušakova atbilstību valsts galvaspilsētas vadītāja amatam.

«Viena lieta ir nopietna, un es to definētu kā... laikam kā augstprātību. Divdesmit gadu laikā pašvaldību līmenī bija un ir gana daudz krievu, bet valdības līmenī, valsts aparātā, kas atbild par valsts stratēģisko attīstību, šajā pašā laika periodā faktiski nav bijuši krievi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis mākslinieks Gļebs Panteļejevs.

«Vajadzēja domāt par krievu pārstāvniecību šajā līmenī – nē, ne jau ar kvotu palīdzību vai «prezidents latvietis, tad premjers lai ir krievs», tādas lietas der tikai kādā atpalikušā valstī. Manuprāt, vajadzēja padomāt par to, lai partijās būtu ne tikai krievu uzvārdi (piemēram, Loskutovs vai Makarovs), bet arī krievu sejas – pēc deguniem un pēc būtības.

Krievi – un es runāju par lojālajiem krieviem – absolūti nejūt piederību tam, kas Latvijā notiek, jo valdošo seja ir absolūti latviska. Paies referenduma šļura, bet savstarpēja apsaukāšanās un aizvainojums paliks, tāpēc jādomā tālāk. Un mans viedoklis ir tāds: latviskajām partijām jādomā par krievu iesaukumu,» viņš skaidrojis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, pastāstīja Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Kā stāstīja Vaivars, Kučinskis ir ticies ar juristiem no Valsts kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, kā arī ar konstitucionālo tiesību ekspertu Edgaru Pastaru, kuri izdiskutējuši jautājumu par minēto likumprojektu. Tāpat premjers iepazinies ar medijos publicētajām Satversmes tiesas tiesneša domām.

«Juristi secinājuši, ka jebkuras pašvaldības kā sabiedrības tieši vēlētā kopuma atlaišana ar likumu ir galējs līdzeklis, kuram jābūt pamatotam ar konkrētiem faktiem. Konkrētajā likumprojektā nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo Rīgas domi,» atzina Vaivars.

Latvijas desmit ietekmīgāko politisko Twitter «balsu» topu pārsvarā veido paši politiskās skatuves dalībnieki, to vidū esot premjeram Valdim Dombrovskim, Nilam Ušakovas, Aivaram Lembergam u.c., tomēr topā ielauzušies arī žurnālisti, piemēram, Māris Zanders.

Desmit ietekmīgākie politiskie tvītotāji tika noteikti, izmatojot datus no Klout, kas tiek izmantots Twitter konta ietekmes mērīšanai. Klout analizē iesaistes līmeni sociālajos tīklos un veido Klout Score jeb punktu reitingu, kas ir balstīts uz mērījumos iegūtajiem datiem, tādējādi palīdzot lietotājiem noteikt savu ietekmes līmeni sociālajos tīklos.

Kā liecina pētījuma dati, tad vidējais Latvijas ietekmīgāko politisko tvītotāju sekotāju skaits ir 7 087, kamēr viņu pieminēšanu skaits 90 dienu laikā pārsniedz tūkstoti.

Desmit visietekmīgākie Twitter konti Latvijā ir (sarindoti alfabētiskā secībā):

Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns ir atzinies izmeklētājiem, ka viņš ir Neo.

Kā DB pastāstīja viņa advokāts, bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs, I.Poikāns izmeklētājiem ir izstāstījis ko un kā darījis, taču diskutējams esot jautājums, vai šīs darbības, ko veicis I.Poikāns, bijušas prettiesiskas.

A.Loskutovs arī norādīja, ka patlaban viņa klientam drošības līdzeklis apcietinājums nav piemērots, taču neesot arī informācijas, vai tāds tikšot prasīts.

Saistībā ar šo lietu, tika veikta kratīšana arī žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Tās mērķis esot bijis iegūt no VID nelikumīgi ielādētās datnes.

Bija reiz laiks, kad toreizējais KNAB šefs, tagad - Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs sūdzējās, ka pie viņa mājoklī «dzīvo» vairāki cilvēki, kurus viņš acīs nekad nav redzējis. Nu, vienkārši deklarējušies, un viss!

Nevis tiem, kas vēlējās šādi kaut kur piedeklarēties, bija jāpierāda, ka viņiem ar attiecīgo mājokli tiešām ir kāda leģitīma saistība, bet gan reālajam iemītniekam nācās cīnīties, lai viņus no turienes izrakstītu laukā. Loskutovs jau gadiem ilgi ir Latvijā pazīstama persona, un tādējādi arī minētais gadījums ir pietiekami populārs, taču domājams, ka šādu piemēru mūsu valstī ir bez sava gala. Tomēr vēl paradoksālāk ir tas, ka itin viegli principā jebkur var piereģistrēt arī savu uzņēmumu, neprasot konkrēto telpu īpašniekam, vai viņam pret šādu soli gadījumā nav kādu pretenziju.

Tiesa gan, lai reģistrētu savu firmu svešā adresē, Uzņēmumu reģistrā (UR) ir jāparāda papīrs, uz kura attiecīgo telpu īpašnieks ar savu parakstu ir apliecinājis, ka viņš šādam solim tiešām piekrīt. Turklāt šoreiz apzināti ir lietots jēdziens «papīrs», nevis «dokuments», jo mūsu likumdošana pieļauj, ka pilnībā pietiek, ja uz baltas papīra lapas uzraksta vajadzīgo tekstu un savu parakstu. Savukārt šāda lietu vienkāršošana ir novedusi pie tā, ka minētie papīri ar visiem parakstiem itin viegli ir viltojami. Rezultātā vienam otram iedzīvotājam atliek vien vērot, kā viņa mājoklī vairojas dažādi uzņēmumi, kuru vadītāji vai īpašnieki pie viņa nekad nav bijuši. Savukārt atbildīgās valsts institūcijas ar attiecīgo parādību acīm redzami netiek galā.

Lielāko daļu Latvijas lielāko pilsētu turpinās vadīt līdzšinējie mēri. Tiesa, jaunievēlēto domju deputātu pirmās sanāksmes un pilsētas mēru vēlēšanas vēl tikai sagaidāmas Liepājā un Daugavpilī.

Kā jau tas iepriekš tika paredzēts, par Rīgas domes priekšsēdētāju atkārtoti kļuva Nils Ušakovs, kas amatā ievēlēts ar 39 balsīm «par». Uz mēra amatu tika izvirzīta arī Nacionālās apvienības ievēlētā Baiba Broka, kas gan nebija ieradusies uz pirmo sēdi, tāpēc nevarēja arī atbildēt uz deputātu jautājumiem. Pēc Nacionālās apvienības pārstāvju teiktā, bija aizkavējusies viņas lidmašīna. Par B. Brokas kandidatūru nobalsoja 20 deputāti.

Tāpat, līdzīgi kā prognozēts, par Ventspils domes priekšsēdētāju trešdien ar deviņām balsīm par, divām pret un vienu atturējušos tika ievēlēts līdzšinējais mērs Aivars Lembergs. Mēra amatā viņš pārvēlēts, neraugoties uz to, ka prokuratūra pret viņu izvirzījusi apsūdzības par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros.