Rīgas mērs Jānis Birks ir pārliecināts, ka bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nekad nekļūs par galvaspilsētas galvu: "Šlesers drīzāk var būt Romas pāvests, nevis Rīgas mērs."

«Skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka Šlesers nekad nebūs mērs. Tas ir biznesa projekts, nevis politisks aprēķins [..] To ko Šlesers izdarījis būdams satiksmes ministra amatā ir tiešs kaitējums Rīgas pilsētai,» ziņu raidījumā 900 sekundes pauda J. Birks.

Savukārt A. Šlesers ir pārliecināts, ka šobrīd gandrīz katrs politiķis labprāt paziņos, ka nestrādās komandā, ja viņš kļūs par mēru. «Bet viņi strādās,» teica A. Šlesers, piesaukdams demokrātijas pamatprincipus.

J. Birks bijušajam satiksmes ministram arī pārmeta populismu, kuru saskatījis A. Šlesera solījumos piesaistīt kravas no Krievijas un citām austrumu valstīm, kā arī palielināt darba vietu skaitu Rīgas ostā.

«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Ja valsts nolems pārtraukt lidostas apjoma atlaides starptautiskajai aviokompānijai Ryanair, tā no Rīgas neaizies, bet kā brīdinājumu varētu slēgt atsevišķus maršrutus.

To intervijā žurnālam Klubs atzīst Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers. Viņš norāda, ka nedz Ryanair, nedz AirBaltic nav bijušas piešķirtas atlaides, bet visām aviokompānijām bija lidostas apjoma atlaide - «jo kompānija vairāk pasažierus pārvadā, jo labāku cenu saņem». Motivācija bijusi piespiest kompānijas veikt pēc iespējas vairāk reisu uz Rīgu un no Rīgas. Kad Šlesers sācis strādāt, no Rīgas bijuši aptuveni 17 tiešie savienojumi, tagad to skaits ir ap 70, bet tuvāko gadu laikā tas sasniegs 100. Jau augustā Rīgā ielidošot pirmās lidmašīnas no Japānas. Šlesers atklāj, ka bijis uzstādījums gāzi grīdā. Šobrīd Latvija lielā mērā esot pārņēmusi arī Lietuvas un Igaunijas avio biznesu.

Vērojot notikumus Rīgā no Čikāgas, ar apbrīnu sekoju Rīgas mēra kandidātam Aināram Šleseram. Viņš atgādina čikāgieti prezidentu Baraku Obamu un Čikāgas mēru Ričardu Deiliju. Kas vieno Deiliju, Obamu un Šleseru? Man šķiet, nepārtraukta ideju ģenerēšana un darba spars.

Tomēr Latvijā ne visiem Šlesers patīk. Esmu dzirdējis kritiku, ka Šlesers atrodot vietas saviem draugiem valsts uzņēmumos. Jāsaka, ka Čikāgas mēra Deilija un ASV prezidenta Obama valdības ir pilnas ar veciem kolēģiem, draugiem, un pat radiniekiem. Tie ir viņu tuvākie padomdevēji, cilvēki, ar kuriem viņi visērtāk jūtas un var uzticēties. Nevienam nenāk prātā to pārmest, jo šie puiši raujas amerikāņu labā un mums ir pieņemts komandas darbs.

Deilijs neatlaidīgi mēģina piesaistīt jaunas kompānijas Čikāgai. Viņš veicina to, lai kompānijas dibinātu savas galvenās mītnes tieši Čikāgā, jo tas rada jaunas darba vietas čikāgiešiem. Deilijs ir mazinājis haotiskās un neefektīvās Čikāgas domes ietekmi. Viņš uzrauga arī Čikāgas skolu vadību, uzņemoties pilnu atbildību par skolēnu izaugsmi. Ostas piestātni Ričards Deilijs no tukšas ostas ēkas pārvērta par populārāko tūristu galamērķi pilsētā ar restorāniem, atrakcijām, teātriem un laivu izbraucieniem. Agrāk tuksnesīgā ostas piestātne tagad nes nodokļus Čikāgai. Deilijs pārrauga arī lidostu, kuras ienākumi palīdz noturēt zemu nodokļu nastu Čikāgas iedzīvotājiem. Deilijs rūpējas, lai Čikāga būtu zaļa pilsēta. Viņš ir pieņēmis lēmumu, ka uz Čikāgas ēku jumtiem tiek stādīta zāle un krūmi, lai taupītu enerģiju un attīrītu pilsētas gaisu.

Bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», bet valdības politika, iespējams, ir pasūtījums, LTV 1 raidījumā Labrīt, Latvija! atzina Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

Ainārs Šlesers. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Rīgā 80 taksometru kompāniju ir par daudz, un Rīgas pašvaldība ieteiks likumdošanas izmaiņas, lai ierobežotu licenču skaitu. Daudzu gadu garumā situācija nav risināta, visi zināja, ka bandītiskie grupējumi kontrolē taksometru biznesu, tomēr pēdējie notikumi liecina, ka bandītiskie grupējumi ir pārkāpuši «sarkanās līnijas», tāpēc laiks rīkoties radikālāk, atzina A. Šlesers. Pēc policijas nakts reida, kad pārbaudīti ap 300 taksometru, sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vairs neesot saņemtas. Tomēr vicemērs atzina, ka problēma nav atrisināta un jāveic izmaiņas likumdošanā, lai ierobežotu licenču skaitu. Balto «toyotu» lietā notiekot izmeklēšana, ja konstatēšot faktu, ka tiešām šauts no šīs kompānijas automašīnām, tad lemšot par iespējām atņemt licenci, klāstīja A. Šlesers.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumā 900 sekundes šorīt bija vērojama abu Rīgas mēra amata kandidātu Jāņa Birka un Aināra Šlesera diskusiju, ko kā raksta tvnet, varēja salīdzināt ar gaiļu cīņu.

Rīgas mēra amata kandidāti Jānis Birks (pa kreisi) un Ainārs Šlesers"Tirgū bez nodokļu nomaksas tiekot tirgotas Ķīnas preces, bet vietējie zemnieki bez starpniekiem tur nevarot nokļūt, līdz ar to piens arī maksājot tik, cik maksājot. Tirgi jāatdod zemniekiem, ārzemju precēm ir citas tirdzniecības vietas - piemēram, lielveikali," uzsvēra A. Šlesers.

Uz šo A. Šlesera paziņojumu J. Birks atbildēja, ka šis ir kārtējais A. Šlesera populisma kalngals, un uz to pat atbildēt nevēloties. J. Birks uzsvēra, ka Valsts ieņēmumu dienests kontrolējot nodokļu nomaksu tirgū. Rīgas mērs A. Šleseram atbildēja ar pretjautājumu: "Kas tad jādara - jāaizliedz tirgū pārdot banānus, apelsīnus un arbūzus? Mērs arī A. Šleseram jautāja, vai šeit gadījumā neparādoties Rimi lobisms. "Nevajag pārvērst pilsētu par prastu bodīti," paziņoja J. Birks.

Pēc tikšanās ar Rīgas vicemēru Aināru Šleseru vairāki uzņēmēji pauda gandarījumu, ka uzlabojies dialogs ar pašvaldību un saņemti konkrēti solījumi.

Turpinot Rīgas domes vadības iesāktās tikšanās ar uzņēmējiem, Ainārs Šlesers solīja, ka būtiski tiks samazināti birokrātiskie šķēršļi būvniecības procesiem. Tiek strādāts, lai būvniecības atļauju iegūšanas laiks būtu divreiz īsāks nekā tagad, būvniecības ieceri varēs apstrīdēt mēneša, nevis kā tagad – gada laikā, celtnes arhitektūra tiks izvērtēta vairs tikai atsevišķos gadījumos.

Vicemērs arī informēja uzņēmējus, ka domē darbosies Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome. «Tas ir apaļais galds, ap kuru reizi mēnesī sasēdīsies departamentu un komiteju vadītāji. Būs prioritāro projektu saraksts un, ja atklāsies, ka kaut kas tiek apzināti bremzēts, tiks prasīti paskaidrojumi no atbildīgā darbinieka. Pirmajā reizē parādīsim «dzelteno kartīti», nākamajā var nākties zaudēt darbu,» izteicās A.Šlesers. Tiesa gan, Db rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka ne visas A.Šlesera iniciatīvas šobrīd rod atbalstu pastāvošo likumu normās.

Pēc ģimenes atvaļinājuma izbaudīšanas Dubaijā bijušais Satiksmes ministrs atgriezīsies Saeimā un sevi vēl arvien redz kā labāko Rīgas mēru.

«Rīgas mēra amatam neredzu sev konkurentus un noteikti neesmu aizbēdzis no atbildības, vienkārši izmantoju atvaļinājumu,» to laikrakstam Diena komentējis bijušais Satiksmes ministrs Ainars Šlesers, kura deputāta mandātu pagājušo ceturtdien Saeima atjaunoja Šleseram pašam klāt neesot. Lai gan Šlesers pats apgalvoja, ka pēc ministra posteņa atstāšanas parlamentā neatgriezīsies, bet visus spēkus veltīšot Rīgas pašvaldību vēlēšanām, tagad viņš savas domas ir mainījis, jo iepriekš neesot nojautis, ka LPP/LC paliks opozīcijā. «Ja kāds tagad gribēs sakarināt visus krupjus mums virs galvas, tad kādam tie būs jāatspēko un es to esmu gatavs darīt,» tā A. Šlesers par savu viedokļa maiņu.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Vēl mēnesi pirms krīzes iestāšanās Parex bankā Valērijs Kargins vēl neesot nojautis, cik nopietna ir situācija bankā.

Par to paziņojis Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš norāda, ka mēnesi pirms Parex pārņemšanas bija ticies Satiksmes ministrijā ar toreizējo Parex bankas īpašnieku Karginu. Tikšanās laikā V. Kargins neesot izteicis ne mazākās aizdomas par to, ka banku varētu piemeklēt šāds liktenis. A. Šlesers to skaidro ar faktu, ka pirms tam Parex bankas vadītāji bija pārdzīvojuši gan smago Āzijas krīzi, gan Bankas Baltija krīzi.

Viņš arī noliedz, ka valdība centusies pasargāt Parex bankas akcionārus – mērķis Parex bankas pārņemšanai bijis vien stabilizēt banku un finanšu sistēmu Latvijā.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

"No politisko partiju puses nav nekāda uzstādījuma, kā izvest Latvijas Radio (LR) no krīzes. Par to atbild tikai un vienīgi LR vadība," Db norādīja Satiksmes ministrs Ainars Šlesers.

Viņš piebilda, ka tiklīdz būs skaidrs, kādā veidā LR zaudējumi radušies, varētu būt runa par 1.4 milj. Ls piešķiršanu radio. 'Uzsveru, ka tā varētu būt vienreizēja palīdzība, radio apraides nodrošināšanai un tā 2009.gada reformai nevis parādu segšanai. Tāpēc citi mediji var nesatraukties, radio netiks citu mediju priekšā atbalstīts, kas mums draudētu ar tiesvedību. Runa ir par vienu maksājumu konkrētam mērķim," piebilda Ainars Šlesers.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Paužot skarbu kritiku par banku bezatbildīgo rīcību iepriekšējos gados, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers prognozēja, ka valdība varētu pieņemt moratoriju, kas tuvāko trīs gadu laikā bankām liegtu parādniekus izlikt no mājām.

Šāda veida likums varētu tikt pieņemts tuvākā mēneša laikā, informēja Šlesers. Šādu viedokli A. Šlesers pauda LNT ziņu raidījumā 900 sekundes. Ministrs uzskata, ka bankām ir jāuzņemas atbildība par līdzšinējo bezatbildīgo politiku, kuras laikā kredīti tika izsniegti vieglprātīgi.

«Izskatās, ka bankas grūtajā laikā nolēmušas nopelnīt vēlreiz,» izliekot no mājām iedzīvotājus, «par sviestmaizi» pārņemot grūtībās nonākušus uzņēmumus, teicis A. Šlesers.

Viņš norāda, ka bankas, protams, būs neapmierinātas ar šāda veida likumu, taču tās nevarēs ignorēt Latvijas augstākās varas gribu. "Nevienai ģimenei nebūtu jāuztraucas tuvāko trīs gadu laikā zaudēt mājokli," paziņoja ministrs.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Turpmāk no Rīgas domes puses maksimāli tiks atbalstīts ikviens investīciju projekts, jo tikai tā var izvest valsti no krīzes, ar šādu atziņu pēc tikšanās ar 40 Rīgas lielākajiem uzņēmumiem nāca klajā Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Strādāsim ar katru nozari atsevišķi, ar konkrētiem uzņēmējiem, lai veicinātu investīciju ienākšanu. Tikai tā var iziet no krīzes. Uzņēmēji nedrīkst vienkārši aizbraukt uz pāris gadiem atpūsties uz ārzemēm un tad pēc krīzes atgriezties. Viņiem šie divi gadi ir jāstrādā, lai izvestu valsti no problēmām,» tā A. Šlesers. Viņš pastāstīja forumā ar uzņēmējiem tika apspriestas konceptuālas idejas, tostarp birokrātijas mazināšanai.

SIA ITERA Latvija prezidents Juris Savickis gan pastāstīja, ka ne par ko konkrētu netika runāts, bet gan uzklausīti dažādi uzņēmēju viedokļi un vēlmes. «Mans ierosinājums ir tāds, ka vajag uztaisīt ļoti steidzīgi no lidostas līdz centram kārtīgu ceļu, jo, atlidojot no jebkura pasaules stūra, ir kauns braukt un skatīties uz to, kas ir,» tā J. Savickis.

Rīgas mēra amata kandidāts Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) un viņa iespējamais vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) prognozē pašreizējās valdības krišanu šā gada rudenī.

Tiekoties ar žurnālistiem, A.Šlesers apgalvoja, ka valdība ilgāk par rudeni neizdzīvos, un N.Ušakovs piebalsoja, ka tā «varbūt izvilks» līdz rudenim. «Lai arī mēs valstiskos lēmumos turpinām atbalstīt valdību, niecīgais atbalsts koalīcijas partijām Rīgas domes vēlēšanās liecina, ka valdība atrodas sarežģītā situācijā,» uzsvēra A.Šlesers.

N.Ušakovs atzina, ka no pašreizējās valdības jaunievēlētā Rīgas dome diez vai varot gaidīt atbalstu. Abi politiķi uzskata, ka Saskaņas centra un LPP/LC tandēms, kas izveidojies Rīgas domē, varētu uzņemties iniciatīvu arī jaunas valdības veidošanas sarunās.

Latvijas ietekmīgākais cilvēks ir meklējams Rīgas domē, atsaucoties uz žurnāla Klubs sagatavoto Latvijas ietekmīgāko personu top 50, ziņo raidījums Nekā Personīga.

Šogad par ietekmīgāko cilvēku Latvijā saraksta veidotāji nosaukuši Rīgas vicemēru Aināru Šleseru. Otrais ietekmīgākais cilvēks Latvijā ir Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševičs, bet trešais - Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Diezgan ievērojami ietekmi šogad zaudējuši citādi ietekmīgu valsts iestāžu vadītāji. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis no ceturtās nokritis uz 11. vietu, KNAB vājumu apliecina Jutas Strīķes kritiens no 7. vietas uz 21. vietu. Tāpat ietekme mazinājusies arī valsts kontrolierei Ingūnai Sudrabai un VID šefam Dzintaram Jakānam.

Starp jaunajām sejām ietekmīgāko sarakstā ir banku sektora uzraudze Irēna Krūmane, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, Valsts prezidenta «labā roka» Edgars Rinkevičs, Šlesera tēla veidotājs Ēriks Stendzenieks, politiķiem draudzīgie uzņēmēji Guntars Rāvis un Pēteris Šmidre, kā arī starptautiskā aizdevuma devēju kritizētais finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis. Bet par spīti labajiem panākumiem pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, ar samērā vāju ietekmi ir apveltīti Pilsoniskās Savienības līderi – Sandra Kalniete ir 25. vietā, bet Ģirts-Valdis Kristovskis tikai 40. vietā.

Iedzimta inteliģence — tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, dzirdot bijušā satiksmes ministra, LPP/LC līdera Aināra Šlesera izteikumus par to, ko tikai viņš visu nedarīs tad, kad būs pārņēmis varu Rīgā.

Vispirms jau jāteic, jēdziens pārņemt varu lielā mērā atgādina par tiem procesiem, kas Latvijā norisinājās 1934. gada 15. maijā, tomēr cerams, ka Šlesers to mēģinās darīt demokrātiskā ceļā.

Īpaši jāatzīmē eksministra pakratīšana ar pirkstu tēvzemiešiem — ja to biedrs Kaspars Gerhards mainīšot LPP/LC cilvēkus Satiksmes ministrijā, Šlesers, gadījumā, ja nonāks Rīgas domē, to pašu darīšot ar TB/LNNK biedriem.

Pirmām kārtām jau jāteic godīgi — ja Šlesers tiešām nonāks Rīgas mēra krēslā, viņš bez īpašām ceremonijām tēvzemiešu vietā saliks savējos, neatkarīgi no tā, ko tagad darīs vai nedarīs Gerhards. To Šlesers pats ir atzinis publiski. Otrkārt… Ko tad Gerhards līdz šim tādu ir izdarījis — vien panācis to, ka no valdes locekļa amata Pasažieru vilcienā aiziet Šlesera šofera dēls. Cilvēks, kurš pat nespēja pateikt, cik liela ir viņa alga, lai gan tā bija mērāma vairākos tūkstošos latu. (Neatbildēts paliek jautājums — priekš kam vispār Pasažieru vilcienam vajadzīgs mārketinga speciālists?!)