Citas ziņas

Tikai 7% iedzīvotāju totalizatorā likuši uz Ušakovu kā Rīgas mēru

,10.07.2009

Jaunākais izdevums

Pirms pašvaldību vēlēšanām notikušajā politiskajā totalizatorā 46% iedzīvotāju izdarījuši likmes uz Aināru Šleseru (LPP/LC) kā nākamo Rīgas mēru, savukārt uz Nilu Ušakovu (SC) kā potenciālo mēru likmes izdarījuši tikai 7% iedzīvotāju.

Interneta totalizatora portāla Betway.com statistikas dati liecina, ka iedzīvotāji, izdarot likmes uz nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, lielākas izredzes prognozējuši A. Šleseram (46 %) un Ģ.V. Kristovskim (25 %). Pesimistiskākās prognozes tika izteiktas par A. Loskutova (11 %), N. Ušakova un J. Birka kandidatūrām (attiecīgi abiem 7 %). Atbildot uz politiskā totalizatora likmes jautājumu «Vai A. Šlesers kļūs par Rīgas mēru?» , 100 % gadījumu jeb visas likmes tika izdarītas atbildot ar «Jā», pastāstīja Betway.com komunikācijas konsultants Raimonds Andžāns.

Laikā no 28. maija līdz 6. jūnijam Betway.com organizēja Rīgas pašvaldības vēlēšanu totalizatoru, kurā iedzīvotājiem tika dota iespēja izdarīt likmes par partiju sadalījuma sastāvu Rīgas domē, nākamo Rīgas mēra amata kandidātu, salīdzināt Aināra Šlesera un Nila Ušakova izredzes iegūt Rīgas mēra amatu, kā arī mēģināt noteikt spēku samērus starp atsevišķām partijām.

Salīdzinot samērus starp atsevišķām partijām un to sadalījumu Rīgas domē, 38 % iedzīvotāju prognozējot lielāko vietu skaitu Rīgas domē, izdarīja likmes uz Latvijas Pirmo partiju (LPP/LC). Likmēs, kurās tika salīdzināts atsevišķu partiju spēku samērs un iespējas iekļūt Rīgas domē, visās likmju kategorijās – SC pret LPP/LC, SC pret Jauno Laiku (JL) un SC pret politisko partiju Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – SC saņēma vislielāku iedzīvotāju likmju skaitu.

Jau ziņots, ka Rīgas domes vēlēšanās 5% barjeru izdevās pārvarēt tikai četriem sarakstiem, līdz ar to jaunajā sasaukumā darbosies SC, PS, LPP/LC un JL, kuras attiecīgi ieguvušas 26, 14, 12 un 8 deputātu mandātus.

Betway.com bukmeikeri ir precīzi prognozējuši šīgada Rīgas pašvaldības vēlēšanu rezultātus, paredzot, ka Rīgas domē lielāko vietu skaitu iegūs SC un par Rīgas mēru tiks ievēlēts N. Ušakovs.

Betway.com pamatdarbība saistīta ar dažādu sporta notikumu iznākumu prognozēšanu, taču reaģējot uz sabiedrībā aktuālām norisēm, bukmeikeri piedāvā izdarīt arī citas prognozes. Tā, piemēram, Betway.com savulaik ir precīzi prognozējuši Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājus, Baraka Obamas uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un Somijas parlamenta vēlēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krimināllieta, kurā apsūdzības izvirzītas par naudas izspiešanu no futbolistiem, uzjunda arī sporta biznesa tumšo pusi – totalizatora tēmu.

Kurzemes apgabaltiesa sākusi skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola atrodas Ventspils futbola kluba bijušais direktors Sergejs Barkovskis un viņa paziņa, it kā līdzjutējs Rasuls Eļmurzajevs. Abiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Par izspiešanu grupā apsūdzēts arī viens no Latvijas bokseru izlases līderiem Nikolajs Grišuņins un viņa treneris Sergejs Fetiskins. Kā cietušie tiesā uzstājas pazīstami futbolisti Vīts Rimkus, Deniss Kačanovs, Vladimirs Koļesņičenko un Igors Šļesarčuks. Meklēšanā atrodas kāds Aleksejs Šihalijevs, kurš tiešā veidā it kā draudējis futbolistiem un spiedis parakstīt parādzīmes par desmitiem tūkstošu latu. Bijušais FK Ventspils un Latvijas izlases uzbrucējs Vīts Rimkus tiesā liecināja, ka Šihalijevs pieprasījis viņam parakstīt dokumentus, kas apliecinātu, ka Rimkus ir parādā 40 tūkstošus eiro, turklāt draudējis uzrīdīt narkomānus Rimkus ģimenei, kas viņus saduršot. Pēc tikšanās ar Šihalijevu Rimkus vērsies policijā, jo draudus uztvēris ļoti nopietni. Bijušajam FK Ventspils spēlētājam Denisam Kačanovam piemērota liecinieku aizsardzības programma, un uz pirmo tiesas sēdi 6.maijā viņš ieradies policijas apsardzē un bruņuvestē. Kačanovs liecināja, ka pēc konflikta ar Ventspils klubu sadedzināts viņa BMW X5 džips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieks Sandis Ozols 2009. gada 7. oktobrī, piedaloties interneta totalizatorā, precīzi prognozēja 15 sporta spēļu rezultātus un, izdarot likmi 25 latu vērtībā, laimēja 47 777.69 latu.

Portāla Betway.com pārstāvji norāda, ka Sandis Ozols derībās izdarīja uzkrājuma likmi ar kopējo koeficientu 1 911.11. Šajā likmē tika iekļauti vairāki sporta veidi, tostarp arī tradicionālais hokejs, futbols, teniss, amerikāņu futbols un šautriņas. Sandis Betway.com sporta totalizatora klients ir kopš 2006. gada septembra un ikdienā pilda lombarda direktora pienākumus. Sandis interesējas par tenisu, hokeju un basketbolu. Liktenīgajā rītā jaunietis pamodies jau plkst. 4.00 no rīta, lai noskatītos pēdējo no viņa izraudzītajām spēlēm. «Par spīti agrajai rīta stundai miegainība pazuda mirklī, kad sapratu — bankas kontā ir ieskaitīts neticams laimests — 47 777.69 latu,» atceras Sandis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Gerhards neizskatīs iespēju atstādināt Ušakovu, bet virzīs likumprojektu par visas domes atlaišanu

LETA,08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Optibet, ņemot vērā sabiedrības negatīvo reakciju, atceļ plānu atvērt totalizatoru

Dienas Bizness,25.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils pilsētas dome saņēmusi SIA Optibet vēstuli par sava iesnieguma par atļaujas saņemšanu totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15 atsaukšanu, pamatojot to ar sabiedrības negatīvo reakciju.

SIA Optibet iesniegums ar lūgumu izsniegt atļauju totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15, Ventspilī, tika saņemts šā gada 17.oktobrī.

Lai noskaidrotu, vai azartspēļu organizēšana Kuldīgas ielā 15, nerada būtisku Ventspils iedzīvotāju interešu aizskārumu, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļa š.g. 30.oktobrī izsludināja publisko apspriešanu, kā arī š.g. 14.novembrī organizēja iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu Ventspils Kultūras centra telpās.

Publiskās apspriešanas laikā par totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu 80% pilsētas iedzīvotāju izteica noraidošu attieksmi. Arī sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās Ventspils pilsētas domes Kultūras centra telpās, visi klātesošie pauda negatīvu attieksmi pret totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Kuldīgas ielā 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

26% rīdzinieku vēlas par mēru Šleseru; Jaunais laiks sola to nepieļaut

Līva Melbārzde, Db,06.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Provizoriskā aptauja liecina, ka visvairāk rīdzinieku tomēr par pilsētas mēru vēlētos redzēt Aināru Šleseru (LPP/LC). Jaunais laiks, kas Rīgas domē ir orientējoši ieguvis 10 līdz 15 mandātus, sola nepieļaut A. Šlesera nonākšanu mēra amatā.

Apkopojot vairāku aptauju rezultātus, 26% rīdzinieku priekšroku devuši Aināram Šleseram kā Rīgas mēram, 21% vēlas Nilu Ušakovu (Saskaņas centrs), 20% Ģirtu Valdi Kristovski (Pilsoniskā Savienība), 8% Edgaru Jaunupu (Jaunais laiks) un 7% kādu citu mēra kandidātu. Tā ziņo LTV1.

”Dabisks mūsu sabiedrotais ir Ģirts Valdis Kristovskis no Pilsoniskās Savienības, mēs jau agrāk esam teikuši, ka mums nav iebildumu stādāt vienā koalīcijā ar Saskaņas centru, pat mēra Nila Ušakova vadībā, mēs esam gatavi strādāt arī ar LPP/LC, bet ne ar Aināru Šleseru kā mēru,” intervijā LTV1 teica partijas Jaunais laiks Rīgas mēra kandidāts Edgars Jaunups, par kuru kā mēru pēc provizoriskās aptaujas rezultātiem savu balsi atdevuši 8% rīdzinieku. To, ka Jaunais laiks nolēmis nepieļaut A. Šlesera kļūšanu par Rīgas mēru portālam Delfi apliecinājusi arī partijas līdere Solvita Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iedzīvotāji: Ziemassvētku dāvanas šogad vajadzētu Ušakovam, žagarus - Viņķelei

LETA,19.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko Ziemassvētku dāvanu, iedzīvotāju ieskatā, šogad pelnījis Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), savukārt visvairāk žagaru būtu pelnījuši labklājības ministre Ilze Viņķele (V) un premjers Valdis Dombrovskis (V), liecina jaunākā DNB Latvijas barometra aptauja.

Jautāti, kurš sabiedrībā zināms cilvēks būtu pelnījis vislielāko Ziemassvētku dāvanu, ievērojami biežāk nekā citus cilvēkus iedzīvotāji nosauca Rīgas mēru Ušakovu - viņam dāvanu novēl 20%.

Iedzīvotāju viedokļi par to, kurš par šogad paveikto būtu pelnījis lielāko dāvanu, būtiski atšķiras atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Ja no iedzīvotājiem ar krievu sarunvalodu ģimenē Ušakovu nosauca 42% aptaujāto, tad no latviski runājošajiem Rīgas domes priekšsēdētāju minēja vien 5%. Latviski runājošie savukārt par cilvēku, kurš visvairāk būtu dāvanas cienīgs, uzskatījuši premjeru Dombrovski. Viņam dāvanu vēl 13% latviski runājošo un 1% aptaujāto iedzīvotāju ar krievu sarunvalodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reputācijas tops

Turpina «mērīt» Latvijas uzņēmumu reputāciju

Dienas Bizness,23.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļai Mēru muižas tiks rīkota nomas tiesību izsole, liecina Smiltenes novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Beāte Putniņa, interesenti varēs pretendēt uz nomnieka statusu kādai no piecām telpu grupām ēkas pagrabstāvā.

Pašvaldība lēma par Mēru muižas pagrabstāva iznomāšanu 419,7 kvadrātmetru (m2) platībā. To potenciālie nomnieki varēs izmantot kā biroja telpu vietu tirdzniecībai/pakalpojumiem, tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšanai, kā kultūras, izglītības un zinātnes, veselības aizsardzības iestādi.

Atbilstoši 2022.gada 15.novembrī veiktajam SIA "Vindeks" atzinumam, Mēru muižas pagrabstāva telpu daļai noteikta maksa 0,20 eiro par vienu m2, neiekļaujot pievienotās vērtības nodokli, komunālos un citus maksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Nelicencēto interneta azartspēļu dēļ valstij «gar degunu» pusotrs miljons eiro

Žanete Hāka,14.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelicencēto interaktīvo azartspēļu ierobežošana dos labumu gan vietējiem uzņēmumiem, kas šajā jomā darbojas, gan valsts budžetam, kuram pašlaik iet secen licences maksas un nodokļi, uzskata azartspēļu uzņēmuma SIA viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks.

Viņš atzinīgi vērtē, ka 14. janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē skatīs noteikumus par izmaiņām Kredītiestāžu likumā saistībā ar Latvijas Republikā nelicencētiem azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem.

Uzņēmums viensviens.lv ir viens no četriem uzņēmumiem, kas saņēmis totalizatora un derību licenci, kā arī atļauju savus pakalpojumus piedāvāt interaktīvajā vidē.

Lai gan atbildīgās iestādes un ministrijas šim jautājumam nopietni pievērsušās tikai tagad, interneta azartspēļu nozares stingrāka kontrolēšana, kā viens no ēnu ekonomikas apkarošanas veidiem, minēts jau 2010.gada vidū izdotajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013.gadam. Šajā dokumentā norādīts, ka ar dažādu instrumentu palīdzību tiks sekmēta ēnu ekonomikas izskaušana. Kā efektīvu veidu tobrīd finanšu ministrija uzskatīja kontroles palielināšanu un efektīvākas sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lietuvas Seims pieņem likumu grozījumus par azartspēļu biznesa reorganizāciju

LETA--BNS,15.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm pirmajā ceturksnī auguši par 58,2%

Db.lv,11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 12,6%

LETA,19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Matīss saņem Ušakova atbalstu un paliek amatā

LETA,28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers plānojis divu stundu tikšanos ar tūrisma nozares pārstāvjiem, bet pēc tam kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu dosies reidā pa Vecrīgas naktsklubiem.

Tikšanās laikā viesnīcā Rīdzene A.Šlesers ar tūrisma speciālistiem, airBaltic šefu Bertoldu Fliku, Viesnīcu un restorānu asociācijas pārstāvjiem un citiem uzņēmējiem pārrunās, kā veiksmīgāk izlietot Rīgas domes budžeta grozījumos šogad piešķirto miljonu latu Rīgas tēla popularizēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pirmajā sēdē par pilsētas domes priekšsēdētāju ievēlēts apvienības Saskaņas centrs līderis Nils Ušakovs.

Viņa kandidatūru izvirzīja domes valdošā koalīcija – Saskaņas centrs un partija LPP/LC. Uz mēra amatu kandidēja arī Pilsoniskās savienības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, kuru atbalstīja arī otra opozīcijas partija Jaunais laiks. Ģ.V.Kristovskis izmantoja kandidāta uzrunai atvēlēto laiku, lai atgādinātu savas jau priekšvēlēšanu periodā paustās atziņas par vieglās ražošanas attīstību un Rīgu kā Baltijas jūras reģiona centru. Viņš izteicās, ka no jaunās domes prasīs «pārskatāmu lēmumu pieņemšanu caurskatāmā procesā.»Par Rīgas mēru ievēl Nilu Ušakovu img src="http://www.db.lv/gfx/fotoico1.png" /

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Solītās darbavietas Rīgā tiek tikai «savējiem»

,08.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajās simts dienās, kopš Rīgā ievēlēta jaunā dome, izdarīto darbu lietderību var drīzāk apšaubīt, nekā vērtēt pozitīvi, raksta Diena. Darbavietas, ko A. Šlesers solīja savā priekšvēlēšanu kampaņā ir atrastas tikai tiem, kas saistīti ar vienu vai otru koalīcijas partiju.

Drīz pēc vēlēšanām tika nomainīta lielākā pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valde, kurā sākuši strādāt LPP/LC cilvēki. Mēra birojs tā arī nespējis paskaidrot, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlēti valdes locekļi. LPP/LC un SC cilvēki iecelti arī citos pašvaldību uzņēmumos.

Laikraksts norāda, ka ar ienākumu palielināšanu domei pagaidām nesokas, tā vietā tiek tērēta iepriekšējos gados uzkrātā nauda. Šī gada budžeta grozījumos iztrūkums pilsētas makā tika palielināts vairāk kā divas reizes, arī ieņēmumu prognoze nākamajam gadam sola kritumu par 20 %. Domes vadība apgalvo, ka līdzekļi ienāks, tiklīdz ārzemēs sāks popularizēt Rīgas zīmolu LIVE RĪGA, kura reklamēšanai nākamgad paredzēti 5 miljoni latu. Reklāmas asociācija šonedēļ gan norādījusi, ka līdzekļi faktiski tiek tērēti partiju priekšvēlēšanu kampaņai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru