Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Krimināllieta, kurā apsūdzības izvirzītas par naudas izspiešanu no futbolistiem, uzjunda arī sporta biznesa tumšo pusi – totalizatora tēmu.

Kurzemes apgabaltiesa sākusi skatīt krimināllietu, kurā uz apsūdzēto sola atrodas Ventspils futbola kluba bijušais direktors Sergejs Barkovskis un viņa paziņa, it kā līdzjutējs Rasuls Eļmurzajevs. Abiem piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Par izspiešanu grupā apsūdzēts arī viens no Latvijas bokseru izlases līderiem Nikolajs Grišuņins un viņa treneris Sergejs Fetiskins. Kā cietušie tiesā uzstājas pazīstami futbolisti Vīts Rimkus, Deniss Kačanovs, Vladimirs Koļesņičenko un Igors Šļesarčuks. Meklēšanā atrodas kāds Aleksejs Šihalijevs, kurš tiešā veidā it kā draudējis futbolistiem un spiedis parakstīt parādzīmes par desmitiem tūkstošu latu. Bijušais FK Ventspils un Latvijas izlases uzbrucējs Vīts Rimkus tiesā liecināja, ka Šihalijevs pieprasījis viņam parakstīt dokumentus, kas apliecinātu, ka Rimkus ir parādā 40 tūkstošus eiro, turklāt draudējis uzrīdīt narkomānus Rimkus ģimenei, kas viņus saduršot. Pēc tikšanās ar Šihalijevu Rimkus vērsies policijā, jo draudus uztvēris ļoti nopietni. Bijušajam FK Ventspils spēlētājam Denisam Kačanovam piemērota liecinieku aizsardzības programma, un uz pirmo tiesas sēdi 6.maijā viņš ieradies policijas apsardzē un bruņuvestē. Kačanovs liecināja, ka pēc konflikta ar Ventspils klubu sadedzināts viņa BMW X5 džips.

Jaunā memu monēta Meme Kombat, kas tiek laista klajā 2023. gada 4. ceturksnī, ir spēle, lai nopelnītu (P2E) spēļu platforma, kurā ir kaujas arēnas, jautras memes un elastīga iespēja “iesaldēt” (stake) žetonus.

Meme Kombat, kas ir veidota uz Ethereum blokķēdes, piedāvā AI vadītas cīņas ar labi zināmiem meme varoņiem, uz kuriem spēlētāji var likt likmes, izmantojot tā vietējo žetonu $MK.

$MK žetoni tagad ir pieejami iepriekšpārdošanā, un arī ar pieejamu žetonu “iesaldēšanu”. APY tiem, kuri pašlaik “iesaldē” ir 112%, kas tiek izmaksāts papildus žetonos.

Iegādājies Meme Kombat

Cīņas, derības un “iesaldēšana” - trīs lietošanas gadījumi, viens projekts

2023. gads ir bijis spēcīgs meme žetoniem. Bet, lai gan lielākā daļa žetonu, kas šogad tika pārdoti Uniswap, pieauga paraboliski, lai nodrošinātu īstermiņa ieguvumus bez ilgtermiņa izaugsmes vai lietošanas gadījumiem, Meme Kombat sola izstrādāt P2E spēļu platformu ar ilgstošu pievilcību.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Pēdējo gadu tendence parāda, ka cilvēki arvien vairāk iegulda līdzekļus azartspēlēs, uz to norāda Latvijas Republikas Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcija statistikas dati, kur neto ieņēmumi no azartspēlēm kopš 2017. gada izauga uz 26.5%, tā ir 15.366 milj. starpība.

Neskatoties uz to, ka divu gada laikā bija novērojumi gan kritieni, gan arī kāpumi, kopējā novirze sliecās uz rādītāju turpmāko augšanu, it īpaši tiešsaistes kazino vietnēs, kuras jau tagad aptver 17.7% no kopējiem nozares ieņēmumiem. Nav brīnums, ka tiešsaistes kazino un sporta totalizatoru rādītāji pakāpeniski virzās uz augšu, jo informācijas tehnoloģijas turpina attīstīties un cilvēki adaptējoties atzīst interneta sniegto pakalpojumu ērtību. Spēlētāji sēžot mājās uz dīvāna var gan veikt sporta likmi uz iecienītāko hokeja komandu, gan arī uzspēlēt klasisko acīti izskatīgu dīleru kompānijā. Tas arī norāda uz to, ka spēlētāju vajadzības un ieradumu mainās un ar laiku sauszemes spēļu zāles un sporta likmju punkti tiks aizstāti ar dažādām tiešsaistes spēlēm.

Ventspils pilsētas dome saņēmusi SIA Optibet vēstuli par sava iesnieguma par atļaujas saņemšanu totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15 atsaukšanu, pamatojot to ar sabiedrības negatīvo reakciju.

SIA Optibet iesniegums ar lūgumu izsniegt atļauju totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuldīgas ielā 15, Ventspilī, tika saņemts šā gada 17.oktobrī.

Lai noskaidrotu, vai azartspēļu organizēšana Kuldīgas ielā 15, nerada būtisku Ventspils iedzīvotāju interešu aizskārumu, Ventspils pilsētas domes Ekonomikas nodaļa š.g. 30.oktobrī izsludināja publisko apspriešanu, kā arī š.g. 14.novembrī organizēja iedzīvotāju sabiedrisko apspriešanu Ventspils Kultūras centra telpās.

Publiskās apspriešanas laikā par totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu 80% pilsētas iedzīvotāju izteica noraidošu attieksmi. Arī sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās Ventspils pilsētas domes Kultūras centra telpās, visi klātesošie pauda negatīvu attieksmi pret totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanu Kuldīgas ielā 15.

Iespējams, vidējo latvieti publiskā vidē nenodarbina jautājums «Kas es esmu?» kā valsts bijušo prezidentu, tomēr viņš mēdz pie sevis filozofēt: kāds es gribētu būt? Reklāmas aģentūra DDB to pajautāja valsts iedzīvotājiem.

Izrādās, latvietis vairāk par visu pasaulē grib būt patstāvīgs un neatkarīgs – šādu vēlmi ir izteicis 81% aptaujāto. Turklāt gadu gaitā šis uzskats ir pastiprinājies, jo, piemēram, pērn šo īpašību izcēla nedaudz mazāk respondentu – 75%. Un kas tur ko brīnīties – Latvijas valsts un tautas vēsture gadsimtu garumā ir saistīta ar pakļaušanos svešām varām. Arī parāds ir sava veida atkarība, kas ierobežo rīcības brīvību, neskatoties uz to, ko aizdevums savulaik ir sniedzis.

Neatkarības svarīgums vidējā latvieša skatījumā saskan ar iepriekšējās publikācijas analizēto, ka katram pašam ir jābūt savas laimes kalējam. Interesanti, ka tieši vīrieši šo īpašību atzīst par visideālāko – tam piekrīt 77% stiprā dzimuma pārstāvju. Un, lai gan sievietes arī vēlas būt neatkarīgas, tomēr par nedaudz svarīgāku viņas uzskata atbildības sajūtu. Savukārt vīriešiem atbildības sajūta ir tikai trešajā vietā, un pirms tās viņi uzsver intelektu: 75% vīriešu uzskata, ka latvietim jābūt ne tikai ar smadzenēm, bet tām jābūt arī īstajā vietā.

Latvijas labākais tenisists Ernests Gulbis Kanādā notiekošā prestižā Monreālas Masters 1000 sērijas turnīra jeb Rogers Cup vienspēļu sacensību trešās kārtas mačā ceturtdien ar 6-4, 6-3 uzvarēja pasaules otro raketi Endiju Mareju no Lielbritānijas.

Latvietis titulēto britu pārspējis pirmo reizi karjerā, sasniedzot turnīra ceturtdaļfinālu.

Pirmajās izspēlēs pārliecinošāku sniegumu pie savas serves demonstrēja Marejs, tomēr jau trešajā geimā viņam radās lielas grūtības ar savas serves nosargāšanu. Latvietis bija nokļuvis viena uzvarēta punkta attālumā no breika iespējas, tomēr brits savu darbu padarīja un servi nosargāja. Ļoti līdzvērtīgā cīņā aizritēja arī nākamie divi geimi, rezultātam kļūstot neizšķirtam 3-3. Pie teicamas izdevības lauzt Gulbja servi titulētais Marejs tika septītajā geimā, taču nespēja izmantot nevienu no divām breikbumbām. Nākamajā geimā Marejs pie savas serves atkal bija pārliecinošs, panākot 4-4.

Nelicencēto interaktīvo azartspēļu ierobežošana dos labumu gan vietējiem uzņēmumiem, kas šajā jomā darbojas, gan valsts budžetam, kuram pašlaik iet secen licences maksas un nodokļi, uzskata azartspēļu uzņēmuma SIA viensviens.lv valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Bandenieks.

Viņš atzinīgi vērtē, ka 14. janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē skatīs noteikumus par izmaiņām Kredītiestāžu likumā saistībā ar Latvijas Republikā nelicencētiem azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizētājiem vai to starpniekiem.

Uzņēmums viensviens.lv ir viens no četriem uzņēmumiem, kas saņēmis totalizatora un derību licenci, kā arī atļauju savus pakalpojumus piedāvāt interaktīvajā vidē.

Lai gan atbildīgās iestādes un ministrijas šim jautājumam nopietni pievērsušās tikai tagad, interneta azartspēļu nozares stingrāka kontrolēšana, kā viens no ēnu ekonomikas apkarošanas veidiem, minēts jau 2010.gada vidū izdotajā pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010. – 2013.gadam. Šajā dokumentā norādīts, ka ar dažādu instrumentu palīdzību tiks sekmēta ēnu ekonomikas izskaušana. Kā efektīvu veidu tobrīd finanšu ministrija uzskatīja kontroles palielināšanu un efektīvākas sankcijas.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Latvijas uzņēmumu reputācijas «mērīšana» turpinās – jau septīto gadu pēc kārtas, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumu vadītājus, tiek veidots Uzņēmumu reputācijas tops. Jaunums šogad – pirmo reizi portāla db.lv apmeklētāji var piedalīties totalizatorā un prognozēt, kuri uzņēmumi gozēsies topa augšgalā 2012. gadā.

LD Uzņēmumu reputācijas TOP 2012 izdevums pie lasītājiem nonāks 13. jūnijā. Pērn topa augšgalā bija pārbaudīta vērtības – Laima, Latvijas Mobilais telefons un Latvija Statoil. Vai šogad kas būs mainījies?

Topa veidotāja, sabiedrisko attiecību aģentūra Nords Porter Novelli direktore Evija Ansonska: «Jau septiņus gadus cīņa par iedzīvotāju un uzņēmēju atzinību un reputācijas līdera godu norisinās starp Latvijas vadošajiem uzņēmumiem – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un Latvija Statoil, kas topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Tomēr korporatīvajai mīlestībai ir visai nepastāvīga daba. Jau pašlaik varam droši prognozēt, ka aizvadītā gada spraigo notikumu ietekmē 2012. gada topā noteikti neiztiksim bez reputācijas kritumiem un kāpumiem, favorītu un grēkāžu maiņas, par to būs parūpējušies Latvijas iedzīvotāji.»

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Kopējais azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums pērn bija 290,534 miljoni eiro, bet ieņēmumi no azartspēlēm - 264,775 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija.

Tostarp nozares ieņēmumi no azartspēļu automātiem pērn bija 131,129 miljoni eiro, bet interaktīvo azartspēļu ieņēmumi bija 123,988 miljoni eiro.

Inspekcijā norāda, ka, tā kā 2020.gadā Covid-19 ierobežojumu dēļ spēļu vietas bija slēgtas vairāk nekā četrus mēnešus, tajā skaitā divus mēnešus arī interaktīvās azartspēles, bet 2021.gadā - gandrīz astoņus mēnešus, nav iespējams objektīvi salīdzināt nozares 2021.gada un 2022.gada darbības finanšu rādītājus.

Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn azartspēļu nozares uzņēmumu apgrozījums sarucis par 11,4%, bet peļņa - par 13,8%.

Apkopotā informācija liecina, ka kopumā Latvijā patlaban azartspēles organizē 19 komersanti, no tiem astoņi komersanti piedāvā klātienes azartspēles spēļu zālēs un kazino, četri komersanti - totalizatora likmju pieņemšanas vietās, 17 komersanti nodrošina interaktīvās azartspēles. Nozares kapitālsabiedrībās nodarbināti 2722 darbinieki.

No nākamā gada jūlija Lietuvā tiks reorganizēts azartspēļu bizness - būs jāmaksā vienreizējā licences maksa, tiks diferencēts uzņēmumu pamatkapitāls, bet virtuālo spēļu organizētājiem drīkstēs nebūt fiziskais tīkls, paredz Azartspēļu likuma un Loteriju un azartspēļu nodokļa likuma grozījumi, kurus ceturtdien pieņēma Seims.

Azartspēļu uzraudzības dienests izsniegs darbības atļauju vai to pagarinās tikai tad, ja tam piekritīs vietējā pašvaldība.

Virtuālo spēļu licence maksās 500 000 eiro, kazino, galda spēļu un A un B kategorijas spēļu automātu licence - katra 300 000 eiro, bingo, totalizatora, bukmeikeru punkta licence - katra 100 000 eiro, bet licence visiem šiem darbības veidiem - viens miljons eiro.

Virtuālo galda spēļu vai A kategorijas spēļu automātu operatoriem pamatkapitālam būs jābūt vismaz 1,158 miljoni eiro, virtuālās bukmeikeru darbības, totalizatora, B kategorijas spēļu automātu, bingo operatoram - 289 000 eiro, bet attālinātā zirgu sacīkšu totalizatora operatoram - 144 000 eiro.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

«Man ir arī salīdzinoši lieli īpašumi. Ne jau tik lieli, lai varētu mēroties ar vienu otru šajā valstī, bet tomēr,» atbildot uz laikraksta Neatkarīgā jautājumu par savām 180 000 eiro parādsaistībām, sacījis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Neraugoties uz esošo ekonomisko situāciju, manu īpašumu vērtība pārsniedz parādsaistību vērtību. Respektīvi, parādsaistības ir adekvātas,» skaidrojis ministrs.

Jautāts, kuras ir tās latviešu īpašības, uz kurām liekot uzsvaru mēs varētu gūt panākumus, Pavļuts teicis: «Negribētu runāt vispārinājumos. Var jau citēt Garlību Merķeli, ka latvietis ir tāds vai šitāds. Samērā spītīgs, ko varētu iztulkot tā - ko viņš iesāk, to arī izdara. Es to tulkotu labā nozīmē - kā mērķtiecību. Mērķtiecības latviešiem netrūkst, bet trūkst spējas vienoties. Savu personisko mērķtiecību salāgot ar kopīgo. Tie ir nebeidzamie stāsti par latviešu viensētnieka domāšanu, par simts partijām, kur divi latvieši, tur trīs partijas.»

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

Interneta izpētes un konsultāciju uzņēmums Gemius publicējis datus par Latvijas interneta auditoriju 2014. gadā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī aizvadītajā gadā internetā dominēja sievietes. Decembrī katra sieviete pieslēdzās internetam vidēji 107 reizes un pavadīja tajā par stundu vairāk laika nekā vīrieši. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis interneta lietotāju vecums.

Ja iepriekšējos gados lielāko daļu interneta auditorijas veidoja gados jauni cilvēki (15 līdz 34 gadi), tad aizvadītā gada tendence rāda, ka interneta lietotāju vecums pieaug. Decembrī teju puse (46 procenti) no visiem interneta lietotājiem bija vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem. Atskatoties uz statistikas datiem vairāku gadu griezumā, skaidri redzams, ka ievērojami sarucis interneta lietotāju skaits vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem - salīdzinot jaunāko statistiku ar pirmajiem auditorijas datiem 2006.gadā, auditorijas daļa vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir samazinājusies par 18 procentiem.

Saskaņā ar gemiusAudience pētījuma datiem, 2014.gada decembrī sievietes veidoja 52 procentus no visas interneta auditorijas, kamēr vīrieši nedaudz mazāk - 48 procentus. Sievietes bija arī tās, kas pavadīja internetā visvairāk laika (vidēji 23 stundas un 10 minūtes no datoriem), kamēr vīrieši sērfoja internetā par stundu mazāk, vidēji 21 stundu un 49 minūtes.