Atlaist vai neatlaist no darba KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu - tāds, lūk, ir viens no pēdējā laika būtiskākajiem jautājumiem politiskajā dzīvē.
Laiku pa laikam kāds valsts institūcijas vadošs darbinieks vairāk vai mazāk smuki tiek izmests no darba, un tādējādi varbūt notiekošais nebūtu nekas īpašs. Taču šis gadījums ļoti uzskatāmi parāda to paradoksālo uzskatu sistēmu, kas valda mūsu valstī.
Vispirms jau reti kurš mēģina runāt par to, kā Latvijā veicas ar korupcijas apkarošanu, kas šajā jomā ir vai nav izdarīts, ko vajadzētu uzlabot utt. Tā vietā vieni bļauj, ka Loskutovs jādzen prom, bet otri - ka viņš ir teju vienīgais taisnības cīnītājs. Savukārt pats KNAB vadītājs ir pateicis skaidri un gaiši - pat tad, ja viņam prasīs aiziet, viņš vienalga nekur neies.
Zinot Latvijas politiskās tradīcijas, protams, nevar izslēgt, ka ir noteikti politiskie spēki, kas ir ieinteresēti, lai Loskutovs tiktu nobīdīts malā, ka ir ļoti svarīgi ļautiņi, kuriem KNAB ir sācis traucēt. Tajā pašā laikā ir godīgi jāpasaka - nav normāli, ja valsts institūcijā zūd lielas naudas summas, turklāt pilnīgā mierā tiek pieļauts, ka gaisā izkūpējušie vairāk nekā 130 tūkstoši latu varētu tikt atrasti valsts budžetā. Patiesībā šis ir tikai viens, kaut arī ļoti spilgts piemērs valstī pastāvošajam absurdam. Ja privātā uzņēmumā tiek pazaudēta, izšķērdēta, nozagta liela naudas summa, tā valdes locekļi atbild ar visu savu mantu. Ja uzņēmums laikus nesamaksā nodokļus vai neveic kādu citu valsts noteiktu darbību - tas negatīvas sekas momentāni izjūt uz savas ādas.
Savukārt valsts institūciju gadījumā tiek uzskatīts, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, ka naudu vienmēr var paņemt nevis no vadītāja, bet gan nodokļu maksātāju kabatas. Tādējādi varbūt ir pienācis laiks noteikt arī atbildīgu valsts iestāžu darbinieku atbildību par to, ko viņi dara, nevis vienkārši sagaidīt brīdi, kad sev neparocīgā institūcijā kaut kas noiet greizi, un tad spriest - atlaidīsim šefu no darba vai neatlaidīsim?
Iespējams, tad arī netiktu pieļautas dažādas paviršības, komandējumi uz F1 sacīkstēm, semināri ministriju darbinieku bērniem par ES fondu līdzekļu apguvi, svarīgi darba braucieni uz Kanādu precīzi tad, kad tur notiek pasaules hokeja čempionāts utt. Turklāt varbūt pie viena ir vērts pārbaudīt, vai nauda nav pazudusi arī no citām līdzīga darbības veida iestādēm.