Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.
Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?
Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.
Kādas ir bijušas būtiskākās pieļautās kļūdas šo četru gadu laikā?
Es pašreiz negribu runāt par kļūdām. Runājot par «darvas karotēm», es domāju par attaisnotām personām dažāds krimināllietās, kuras izmeklējam. Šeit mums jārunā par atšķirīgu pierādījumu vērtēšanu, kad KNAB un prokuratūra ir no vienas puses, bet tiesa — no otras. Turklāt raksturīgi ir ts, ka līdz šim nav bijis neviena attaisnota sprieduma kukuļošanas krimināllietās, bet ir attaisnoti cilvēki, kuri tika apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Manuprāt, tas lielā mērā liecina par pieredzes trūkumu, izskatot šādas lietas.
Jārunā arī par politisko partiju finansēšanas kontroli. Šajā jomā mums izdevās pierādīt, ka KNAB ir tiesības kontrolēt partiju finansēšanas jomu, kā arī izdevās panākt, ka partiju finansēsana ir kļuvusi ievērojamo disciplinētāka, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem.
Un tomēr — vai nesaskatat šo 4 gadu laikā paveiktajā kļūdas, jautājumus, kurus vajadzētu bijis risināt citādāk?
Labi, ka mēs varam uzticēties saviem kolēģiem, tomēr ir nepieciešams veidot iekšējās procedūras, kontroli, lai izslēgtu negodīgu rīcību no KNAB darbinieku puses.
Runa ir par pēdējā laika notikumiem saistībā ar no KNAB pazudušiem apmēram 130 tūkstošiem latu?
Jā.
Kādu jūs redzat šīs lietas risinājumu?
Prokuratūra šo lietu izmeklē, vainīgie jau ir saukti pie kriminālatbildības un stāsies tiesas priekšā. Sarežģītākais un nepatīkamākais jautājums ir par to, kad un vai vispār izdosies atgūt iztrūkstošo naudu. Tā ir liela problēma. Es ceru, ka šo naudu atgūt ir iespējams, bet tas droši vien prasīs lielu laiku.
Bet kādu risinājumu redzat situācijā, ja izrādīsies, ka paņemtā nauda ir iztērētā, un to atgūt faktiski nav iespējams?
Nauda tiks piedzīta tiesas ceļā. Taču, lai mēs varētu izpildīt tiesas uzdevumus attiecībā uz KNAB rīcību ar naudu, kas ir pazudusi, mums būs jāvēršas pie valdības piešķirt līdzekļus no budžeta sadaļas neparedzētiem izdevumiem.
Vai jūs nebaida iespēja, ka, pārbaudot visas lietas, ar kurām šobrīd strādā KNAM, prokuratūra varētu atklāt vēl lielāku naudas iztrūkumu?
Domāju, ka tas jau vairs nemainīs lietas būtību. KNAB ir notikusi naudas piesavināšanās lielos apmēros, un vainīgo amatpersonu atbildība no summas pieaugšanas apmēriem vairs nemainīsies. Var mainīties tikai summas lielums.
Jūs esat pieļāvis, ka notikušais saistībā ar šo naudu ir provokācija. Kas jums ļauj tā domāt?
Es nevienu mirkli neesmu uzsvēris, ka uzskatu to par provokāciju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teicu, ka nevaru izslēgt tādu varbūtību. Ir atsevišķi momenti, kas dod iespēju tā domāt.
Par kādiem momentiem ir runa?
Ir grūti noticēt, ka cilvēks, būdams pie vesela saprāta, skaidri zinot, kas draud par šādu naudas piesavināšanos, pēkšņi pats izdomātu veikt tādu noziedzīgu rīcību. Par naudas piesavināšanos lielos apmēros sods ir brīvības atņemšana no 8 līdz 15 gadiem. Bažīgu mani dara arī apstāklis, ka naudas piesavināšanās turpinājās arī pagājušā gada novembrī — laikā, kad vairākas komisijas vienlaicīgi vērtēja KNAB darbību. Tas liek aizdomāties, vai naudas piesavināšanai nebija demonstratīvs raksturs. Tāpat es uzdodu sev retorisku jautājumu — kā tas var būt, ka Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš zināja nodarītā kaitējuma apmēru pirms KNAB un prokuratūras. Šis viņa vērtējums izskanēja divas vai trīs dienas pēc tam, kad KNAB paziņoja, ka naudas pazušana ir notikusi.
Pieļaujat, ka gadījumā, ja šeit runa tiešām ir par provokāciju, tās autori varētu nākt no TP puses?
To es negribu komentēt, jo manā rīcībā nav konkrētu faktu.
Jūs esat minējis, ka neplānojat pats atkāpties no KNAB vadītāja amata, jo birojs strādā pie vairākām ļoti būtiskām lietām. Kādas lietas, jūsuprāt, varētu tikts apturētas, līdz ar jūsu paiešanu malā?
Es domāju, ka mēs varam runāt par biroja secinājumiem attiecībā uz politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, kad dažas partijas tika atzītas par vainīgām ļoti nopietnos pārkāpumos. Es pieņēmu lēmumu, ka nauda, kas ir līdzvērtīga nelikumīgi pārtērētajai, ir jāatmaksā valsts budžetam.
Nav arī noslēpums, ka par dažu labu skaļu krimināllietu ir zināmas politiskas intereses. Kā piemēru tam varu noaukt Rīgas domes kukuļošanas krimināllietu.
Kādas politiskās intereses tad ir saistībā ar šo lietu?
Lai lasītāji to vērtē pēc publikācijām medijos.
Jautāšu citādāk — vai esat izjutis kādu politisko spiedienu saistībā ar šo lietu?
Saistībā ar krimināllietām nav jēgas kādu spiedienu vērst pret mani. Saskaņā ar likumdošanu, man nav nekādu pilnvaru kriminālprocesā. Taču, ja runa ir par biroja darbību kopumā, tad spiediens ir jūtams informatīvajā telpā — masu medijos pēdējā laika notikumi tiek pasniegti tādā veidā, lai panāktu manis atbrīvošanu no amata vai pat biroja likvidāciju vispār. Tiek ļoti prasmīgi manipulēts ar sabiedrības apziņu, turklāt tik veiksmīgi, ka tiek radīts iespaids — nevis divi cilvēki tiek turēti aizdomās, bet gan Loskutovs pats ir zadzis naudu.
Vai pieļaujat, ka saistībā ar kukuļošanas lietu Rīgas domē varētu tikt aizturēta vēl kāda šīs pašvaldības amatpersona?
Nevaru pateikt noteikti nē, vai arī jā. Bet šāda iespēja pastāv.
Pēdējā laika medijos ir izskanējis, ka apcietinājumā esošajam bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājam Vilnim Štramam tiekot pārmesta viena miljona eiro liela kukuļa ņemšana no uzņēmējas I. Vilkastes. Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai?
Es negribu šo jautājumu komentēt. Attiecībā uz Rīgas domi notiek kriminālprocess, un izmeklētājs lemj, cik lielā mērā informācija var tikt dota publikai.
Cik ilgi šis process jūsu skatījumā vēl varētu vilkties?
Ņemot vērā, ka šeit runa ir par vienu no apjomīgākajiem kriminālprocesiem gan pēc epizožu, gan iesaistīto personu skaita, izmeklēšana var ilgt vēl vairākus mēnešus.
Atbilstoši KNAB lēmumam, TP valsts budžetam ir jāatmaksā vairāk nekā viens miljons latu…
Savulaik KNAB pieņēma lēmumu sodīt TP par pārkāpumiem, uzliekot sodu 5 000 latu apmērā — pašlaik šis lēmums ir apstrīdēts Administratīvajā rajona tiesā. Vēlāk, pabeidzot apkopot informāciju, es pieņēmu lēmumu, ka TP valsts budžetā ir jāpārskaita nelikumīgi saņemtos ziedojumus — vairāk nekā 1 miljonu latu. Arī šo lēmumu partija ir pārsūdzējusi tiesā.
Kādu redzat šīs lietas iznākumu?
Tas tagad ie tiesas rokās, bet es domāju, ka šī lieta tiks izskatīta, atzīstot par pamatotu KNAB nostāju.
Ir izskanējusi ideja, ka varbūt KNAB vajadzētu iekļaut Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes sastāvā. Kur redzat problēmu attiecībā uz šādu iespējamo soli?
Kāpēc tad savulaik tika izveidots KNAB? Iestāžu, kas līdz 2002. gadam cīnījās ar korupciju, darbs netika uzskatīts par pietiekami efektīvu. Latvijai, lai iestātos ES un NATO, bija dots strikts uzdevums būtiski pielnveidot korupcijas novēršanu un apkarošanu — tieši tāpēc tika izveidots KNAB.
Turklāt interesanti izklausās šis piedāvājums — lai pilnveidotu korupcijas apkarošanu, efektīvu iestādi ir jāpievieno tiem, kas tik sarežģītas lietas pašlaik neizveido.
Pēc gada beidzas jūsu pilnvaras šajā amatā. Vai plānojat vēlreiz uz to kandidēt?
Esmu gatavs kandidēt uz nākamo termiņu, bet jautājums ir par to, vai tas būs iespējams. Saskaņā ar likumdošanu, šā amata kandidātus izvirza Ministru kabinets.
Vairākkārt dzirdētas spekulācijas par to, plāno vai neplāno A. Loskutovs nākotnē startēt politikā. Kādas ir jūsu ieceres šajā sakarā?
Negrinu skatīties tik tālu nākotnē. Vismaz par nākamā gada vēlēšanām es nevaru domāt, jo būšu vēl KNAB vadītāja amatā, un nedrīkstēšu pat domāt par politiku. Taču tālākā nākotnē… Laiks rādīs — es nevaru izslēgt tādu iespēju.
