Savulaik lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja itāļu seriāls Astoņkājis, kam faktiski bija tikai viena pamatdoma: ir ļoti godīgs komisārs Katani, bet viņam apkārt - viena vienīga cosa nostra jeb, latviski sakot, mafija.
Redzot pēdējo dienu notikumus, rodas iespaids, ka Latvijā pat filma nav jāuzņem, jo mums dzīvajā ir ļoti līdzīgs sižets ar visiem personāžiem - KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kuram visapkārt mutuļo prokuratūra, valdība, Tautas partija, paša darbinieki utt.
Nu nenāk prātā nekas cits, ņemot vērā, ka pat pēc ģenerālprokurora atzinuma, ka KNAB trūkst vairāk nekā 100 tūkstoši latu, Loskutovs vienā mierā paziņo, ka nekur atkāpties netaisās, jo viss, kas šajā sakarā notiek, iespējams, ir provokācija. Turklāt minētā summa ir atklājusies, pārbaudot tikai pusi no lietām, ar kurām šobrīd strādā KNAB.
Protams, nav nekur teikts, ka Loskutovs pats būtu piesavinājies naudu, tāpat jāatzīst, ka arī citās valsts iestādēs, kur uz konkrētiem darbiniekiem krīt aizdomu ēna, vadītāji nav atkāpušies. Taču šeit runa ir par biroju, kas cīnās par godīgumu valstī, tāpēc būtu tikai normāli, ja Loskutovs vismaz uz pārbaudes laiku noliktu pilnvaras, nevis turētos pie sava galda. Kā arguments šādai rīcībai tiek minēts tas, ka KNAB izskatot vēl daudzas lietas un nevarot pieļaut, ka šis darbs netiek paveikts. Uzzinot līdzšinējo bilanci, rodas gan priekšstats, ka, jo vairāk lietu KNAB izskatīs, jo vairāk naudas aizies neceļos. Jāņem jau arī vērā, ka ir konkrēti cilvēki, kam zudusī nauda pieder, un šeit rodas jautājums: kur tiks ņemti līdzekļi, ja šiem ļautiņiem nauda būs jāatdod - vai tiešām no nodokļu maksātāju kabatām (kas būtu ļoti parocīgi noteiktiem KNAB darbiniekiem).
Zinot premjera Ivara Godmaņa ātro dabu, nav izslēgts, ka citā gadījumā, atskanot minētajiem ģenerālprokurora Jāņa Maizīša paziņojumiem, KNAB jau vadītu kāds pavisam cits cilvēks. Taču vēsturiski ir izveidojies, ka ar pašreizējo KNAB šefu situācija ir pavisam citāda - Loskutova izmešana no biroja nozīmētu viņu padarīt par politisko mocekli.
Respektīvi, prasmīgi PR speciālisti, kam turklāt ir arī pietiekams finansējuma apjoms, var iemanīties sabiedrības acīs radīt priekšstatu, ka ir notikusi politiska izrēķināšanās ar vienīgo godīgo Latvijas pilsoni (kura acu priekšā, gluži nemanot, izčākst tūkstoši).