Puse jeb 50% no Latvijas iedzīvotājiem iecerējuši Lieldienas pavadīt ārpus mājas. Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmuma SIA EuroData pētījumu veikšanas sistēmas eSample aptaujas rezultāti.

50% no respondentiem atbildējuši, ka Lieldienas pavadīs mājās, kamēr 40% svētkos iecerējuši apmeklēt radus vai draugus. 3% Latvijas iedzīvotāji svētkus pavadīs apmeklējot masu pasākumus, saistītus ar Lieldienām. Tikpat respondentu – 3% Lieldienās dosies ceļojumā pa Latviju, kamēr 4% Lieldienas svinēs ārpus Latvijas robežām.

Gandrīz puse jeb 47% no aptaujātajiem Lieldienas pavadīs ievērojot latviskās tradīcijas – šūpošanos un olu ēšanu, kamēr dievkalpojumu apmeklēs tikai 6% no Latvijas iedzīvotājiem. Vēl 18% ir iecerējuši Lieldienās apvienot gan latviskās, gan arī kristiešu tradīcijas. Gandrīz katrs piektais jeb 17% Lieldienas svinēs kā jebkurus citus svētkus, neievērojot īpašas tradīcijas. 7% norādījuši, ka šī nedēļas nogale tiem neatšķirsies no citām, bet vēl 5% iecerējuši Lieldienas pavadīt pavisam citādāk.

Lielākā daļa pasta nodaļu Latvijā šī gada 10., 12. un 13. aprīlī strādās pēc īpaša svētku režīma.

Lielajā Piektdienā, 10. aprīlī, Pirmajās Lieldienās, 12. aprīlī, un Otrajās Lieldienās, 13. aprīlī, steidzamās telegrammas tiks piegādātas tikai Rīgā, bet vienkāršo telegrammu piegāde netiks veikta, informēja VAS Latvijas Pasts sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Jekševics.

Pensijas un pabalsti par 8. un 10. aprīli tiks izmaksāti 8. aprīlī, pensijas un pabalsti, kuriem izmaksas datums noteikts 9. un 12. aprīlis – 9. aprīlī, bet 11. un 13. aprīlī izmaksājamās pensijas un pabalstus būs iespējams saņemt 11. aprīlī.

2009. gada 11. aprīlī Latvijas Pasta nodaļas strādās saskaņā ar sestdienas darba grafiku.

Precīza informācija par darba laika izmaiņām ir pieejama visās Latvijas Pasta nodaļās.

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem šogad Jāņus un Līgo svētkus plāno pavadīt kādā individuālā pasākumā kopā ar draugiem. Šādu iezīmi atklāj mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada maija beigās – jūnija sākumā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Lielākā daļa jeb 76 % no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem atzīst, ka Jāņi un Līgo svētki viņiem ir ļoti nozīmīgi un viņi tos vienmēr vai gandrīz vienmēr svin. Kopumā var secināt, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju Jāņi un Līgo svētki ir lielākā vai mazākā mērā nozīmīgs pasākums, kuru viņi mēdz svinēt, jo tikai 5% iedzīvotāju šie svētki nepavisam nav nozīmīgi un viņos tos nesvin.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, nedaudz ir palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kam Līgo svētki ir ļoti nozīmīgi. Attiecīgi 70 % no Latvijas iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija norādījuši, ka Jāņi viņiem ir ļoti nozīmīgi un tos vienmēr atzīmē.

Visvairāk jeb 58% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētkus svinēs 24. decembrī, 8% Ziemassvētkus svinēs 7. janvārī pēc Pareizticīgās baznīcas kalendāra, bet ceturtā daļa Ziemassvētkus svinēs gan 24. decembrī, gan 7. janvārī. Savukārt Ziemassvētku galdā lielākā daļa iecerējuši likt dažādus salātus, saldumus un piparkūkas.

Vairāk nekā puse (68%) to Latvijas iedzīvotāju, kas plāno svinēt Ziemassvētkus, piedalīsies gan svētku ēdienu pagatavošanā, gan arī produktu iegādē. Biežāk par pārtikas iegādi un ēdienu pagatavošanu Ziemassvētku galdam rūpēsies sievietes, kuras vecākas par 55 gadiem un tie, kuru personīgie ienākumi ir līdz 200 latiem, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktās aptaujas rezultāti.

Tas, ka jaunieši retāk iegādāsies un gatavos ēdienus svētku galdam, varētu būt apliecinājums tam, ka Ziemassvētki tiks svinēti kopā ar vecākiem ģimenes lokā, norāda patērētāju uzvedības pētījumu eksprete Sigita Kalnakārkle.

Svētku galdam Latvijas iedzīvotāji vidēji plāno tērēt 20-30 latus, apmeklējot trīs dažādas tirdzniecības vietas. Vairāk nekā puse aptaujāto plāno iepirkties veikalā Maxima (60,8%) un Rimi (54%), gandrīz trešdaļa (31%) pirkumu svētku galdam veiks tirgū, savukārt aptuveni desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju produktus svētku galdam plāno iegādāties Top! (11%), Iki (11%) un Elvi (11%).

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs (17 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem kā dāvanu šajos Ziemassvētkos visvairāk vēlētos saņemt veselību. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra vidū veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums.

Gandrīz visi Latvijas iedzīvotāji svin Ziemassvētkus – kopumā 95 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem svin Ziemassvētkus, un visbiežāk tas tiek darīts vai nu pēc katra cilvēka individuālajām tradīcijām (63 %), vai arī pēc kristiešu tradīcijām (40 %). Savukārt katrs sestais iedzīvotājs (14 %) apgalvo, ka Ziemassvētkus svin pēc senlatviešu tradīcijām. Tomēr Latvijā ir 3 % respondentu, kuri Ziemassvētkus nesvin.

Pēc senlatviešu tradīcijām Ziemassvētkus salīdzinoši biežāk svin šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - sievietes, respondenti ar augstāko vai vidējo izglītību, latvieši, vadītāji, vecākie speciālisti, iedzīvotāji vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem, kā arī respondenti, kuriem nav personīgo ienākumu vai arī tie ir no 100 līdz 200 latiem mēnesī.

Lai Lieldienas sagādātu tikai patīkamas emocijas un veselības problēmas netraucētu izbaudīt svētkus, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti atgādina par piesardzības pasākumiem.

SVA uztura speciālisti atgādina, ka tradicionālais Lieldienu ēdiens – olas no uztura viedokļa ir vērtīgs produkts: olas dzeltenumā ir sastopami A un E, kā arī B grupas vitamīni, olas ir nātrija, kālija, fosfora un kalcija avots, tās satur dzelzi. Taču, lai olu lietošana neizraisītu saslimšanu ar zarnu trakta infekcijām:

• Nelietojiet uzturā jēlas olas vai ēdienus, kuru sastāvā ir jēlas olas. Olas pilnīgi iegremdētas ūdenī, vāriet 7 minūtes. Cepiet olas vismaz 3 minūtes no vienas puses un 2 minūtes no otras puses. "Vēršacis" cepiet ne mazāk kā 7 minūtes vai 4 minūtes, uzliekot pannai vāku.

• Olas glabājiet tikai ledusskapī. Ieplīsušās olas izmetiet. Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, apēdiet tūlīt pēc to pagatavošanas.

Ja Lieldienās visi pārsvarā krāso vistu olas, Galgauskas pagasta «Brūklenāju» saimnieki Lieldienās galdā var celt dažnedažādas olas, un tās visas nāk no viņu putnu dārza, kas tiek lolots jau aptuveni desmit gadus. Tāpat saimniecībā tiek audzēti arī truši, savvaļas zirgi un dambrieži, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Tiesa gan, šogad strausu mamma ar dēšanu kavējas, tādēļ šajās Lieldienās, visticamāk, strausu olas galdā netiks celtas. Nav arī liela skāde, jo vārītas tās nav tik garšīgas – vislabāk tās tomēr ir sajaukt ar saldo krējumu un izceptas cepešpannā, stāsta Iveta Dzene, Brūklenāju saimniece.

«Brūklenāju» saimniecībā Āfrikas strausu pāris dzīvo jau septiņus astoņus gadus. Sākotnēji bijuši pat pieci strausi, bet dažādu apstākļu dēļ palikuši vien divi. Šobrīd lielajiem strausiem ir piepulcējies arī Dienvidamerikas nandu, kas augumā ir mazāks.

«Darba saimniecībā, protams, ir ļoti daudz, bet tas nogurums, kas ir vakarā pēc garas darba dienas, ir patīkams. Ja visu dienu nemitīgi ir darbs ar cilvēkiem (I. Dzene ir Galgauskas pamatskolas direktore), kas prasa daudz enerģijas, vajag tam likt kaut ko pretī, lai nākamajā dienā var iet un atkal darīt,» saka I. Dzene. «Kāpēc pasaule ir tik skaista? Tāpēc, ka tā ir dažāda. Vienam patīk jaunceltnes un lieli māju masīvi, citam savukārt patīk daba. Mēs abi ar vīru esam tie, kam patīk daba. Un es domāju, ka izdarīt varam tik daudz tieši tāpēc, ka abi ejam un visu darām kopā,» Dzirkstelei stāsta I. Dzene.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Šajās Lieldienās balto olu deficīts nav gaidāms, un līdz arī to cenas veikalos ir zemākas nekā pērn. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Lieldienās pārdošanā būs arī strausu olas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Lielveikalos un Rīgas Centrāltirgū baltās olas jau esot nopērkamas kopš marta vidus, taču tirgotāji lēšot, ka vislielākais pieprasījums pēc tām varētu būt nedēļas beigās – Lielajā piektdienā un sestdienā.

Tā kā šogad vistu audzētāji un olu importētāji parūpējušies, lai Lieldienās netrūktu ne balto, ne brūno olu, šogad arī to cenas ir mērenākas nekā pērn, norāda laikraksts. Pēc Maxima Latvija preses sekretāra Ivara Andiņa teiktā, šogad baltās olas Maxima veikalos maksā par 36% lētāk nekā pagājušajā gadā, savukārt brūno olu cena ir tāda pati kā pērn. Arī ELVI veikalos baltās olas šogad maksājot vismaz par trešdaļu lētāk nekā pērn.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iedzīvotāji plāno aktīvi izmantot Lieldienu brīvdienas, lai dotos ceļojumā uz ārvalstīm - to apliecina ceļojumu apdrošināšanas pārdošanas apjomi internetā, kas pirms Lieldienām pieauguši vidēji par 25%, informēja apdrošināšanas kompānijas Ergo pārstāvji.

Visbiežāk iedzīvotāji par ceļojuma galamērķi izvēlas kūrortus, kur šobrīd ir silts laiks, bet, ņemot vērā, ka šogad Lieldienas ir marta beigās, aktuāla ir arī slēpošanas sezonas noslēgšana Eiropas valstu kalnu kūrortos.

Pēc Ergo ceļojumu apdrošināšanas polišu datiem Lieldienu brīvdienu ceļojumu laiks visbiežāk tiek plānots uz piecām dienām. No visām uz Lieldienu brīvdienām jau iegādātajām ceļojumu apdrošināšanās polisēm aptuveni 80% veido ceļojumi uz Eiropas Savienības valstīm. Pēc apdrošināšanas seguma veida var secināt, ka uz kalnu kūrortiem plāno doties nedaudz mazāk par 10% polišu pircēju.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Puse Latvijas iedzīvotāju (51 %) vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra sākumā veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt aptuveni trešdaļa no aptaujātajiem (34 %) vēl nebija izlēmuši, vai apņemsies kaut ko mainīt. Savukārt 15 % no iedzīvotājiem, sākot jauno gadu, savā dzīvē nedomā kaut ko izmainīt.

TNS Latvia iekšējo projektu vadītāja Dace Zolberga norāda, ka kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies gados jauni iedzīvotāji (15 līdz 30 gadi), kā arī iedzīvotāji ar pamata vai vidējo izglītību, pašnodarbinātie, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, neprecētie iedzīvotāji un arī iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 5 un vairāk ģimenes locekļi. Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt, salīdzinoši biežāk plāno iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidzemnieki, precētie iedzīvotāji, iedzīvotāji ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem, kā arī strādnieki un algotie darbinieki.

Visbiežāk iedzīvotāji 2009. gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē (20 %) – nodrošināt stabilu darba vietu, atsākt strādāt, saņemt paaugstinājumu u.tml. Tāpat 2009. gadā cilvēki ir apņēmušies mācīties (14 %) – sākt mācīties, cītīgāk mācīties, uzlabot zināšanas, paaugstināt kvalifikāciju, apgūt svešvalodas u.tml. Kamēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs vēlas manīt savu attieksmi pret dzīvi (11 %) vai centīsies ar pozitīvu skatu raudzīties nākotnē (11 %).

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Ministru prezidents Ivars Godmanis nosūtījis apsveikumu Latvijas Evaņģēliski Luteriskās baznīcas arhibīskapam Jānim Vanagam, Romas Katoļu baznīcas metropolītam Kardinālam Jānim Pujatam, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapam Pēterim Sproģim, draudžu locekļiem, kā arī – Latvijas tautai Lieldienās.

"Lieldienas ir atmodas un atdzimšanas svētki. Gaismas atgriešanās un dabas atjaunotne raisa domas par dzīvības brīnumu, nemitīgu atdzimšanu un attīstību.

Klusā nedēļa, kas simbolizē Kristus ciešanu ceļu, liek mums uz brīdi aizmirst ikdienas steigu un ieskatīties sevī. Izvērtēt savas attiecības ar apkārtējo pasauli, pārdomāt, vai dzīvojam, saglabājot taisnīguma ideālus, vai darām labu saviem tuviniekiem un apkārtējiem cilvēkiem. Šis laiks mums atgādina, ka dzīves pamatvērtības ir ticība un labestība.

Novēlu, lai Lieldienu prieks ienāk katrā sirdī, katrā ģimenē, katrās mājās. Lai gaiši un saticīgi Jums šie svētki!" - teikts Ministru prezidenta apsveikumā.

Novembra beigās reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Ziemassvētki, liecina Uzņēmumu reģistra informācija. To izveidojusi liepājniece Irēna Otaņķe, vēsta irliepaja.lv.

Uzņēmums, ko nodibinājusi I. Otaņķe kopā ar meitu, nodarbojas ar mājražotāju produkcijas tirdzniecību.

Ziemassvētku tirdzniecības vieta esot Rīgā, lielveikalā Mols.

Ziemassvētku dibinātāja portālam atzinusi, ka piereģistrēt uzņēmumu ar šādu nosaukumu nav bijis sarežģīti.

Kā liecina komercreģistrs, SIA ar nosaukumu Ziemassvētki izveidota pirmo reizi, joprojām nav reģistrēti uzņēmumi, piemēram, ar nosaukumu Jaunais gads vai Lieldienas, raksta irliepaja.lv.

Cilvēkim, kas uzskata, ka Lieldienu olas neaug kokos, ieteicams apmeklēt Volkera Krafta dārziņu Vācijas austrumos un savām acīm pārliecināties par pretējo.

Padzīvojušais vācu kungs Lieldienās katru gadu ar olām izdekorē piemājas ābeli. Pirmās 18 olas viņš kokā iekāris 1965. gada Lieldienās. Gadiem ejot viņa kolekcija palielinājusies un šogad ābelē izkārts jau 10 tūkstoši Lieldienu olu, vēsta AP.

Sasniedzot šo skaitu, 76 gadus vecais V. Krafts plāno apstāties. « [Olu] skaits vairs nepalielināsies, jo man viņas vairs nav kur uzgabāt. Pretējā gadījumā man nāksies gulēt kopā ar olām,» sacīja V. Krafts.

V. Krafta ābele kļuvusi par tūristu iecienītu objektu, un ik gadu to apmeklē vairāki tūkstoši cilvēku. Koku izdekorēšana ar Lieldienu olām, lai gan daudz mazākā apmērā, ir populāra tradīcija Vācijā.

Itālijā Lieldienu brīvdienās visā valstī tiks noteikts karantīnas režīms, liecina dekrēta projekts, ar kuru bijusi iespēja iepazīties ziņu aģentūrai "Reuters".

Gaidāms, ka valdība jau šodien apstiprinās šo dokumentu.

No 3.aprīļa līdz 5.aprīlim plānots slēgt visus veikalus, kas nepārdod pirmās nepieciešamības preces, un cilvēkiem būs atļauts atstāt mājas tikai, lai dotos uz darbu, pēc medicīniskās palīdzības vai ārkārtējos gadījumos.

Taču gaidāms, ka vairāki reģioni, tostarp Lombardija, jau no pirmdienas tiks pakļauti stingram karantīnas režīmam.

"Es ceru, kas šis būs pēdējais upuris, kas tiek lūgts mūsu pilsoņiem," sacīja Lombardijas reģiona prezidents Atilio Fontana.

Itālijā inficēto skaits šonedēļ pieaudzis par 10%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un amatpersonas brīdinājušas, ka situācija pasliktinās, izplatoties jaunajiem lipīgākajiem koronavīrusa paveidiem.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji Lieldienās jau tradicionāli gaida lielākus realizācijas apjomus.

Salīdzinoši ar pārējiem mēnešiem un periodiem, majonēžu patēriņš uz Lieldienām noteikti pieaug, taču pieredze liecina, ka pieprasījums vēl lielāks ir Ziemssvētkos, skaidro Spilvas Tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa. Lieldienās majonēžu kategorijas pārdošanas apjomi aug vidēji par 15 - 20%. Salīdzinoši ar pagājušo gadu, šogad kopējais pārdoto kg skaits uz šo brīdi ir salīdzinoši līdzīgs +1%, taču klienti izvēlas vairāk akcijas majonēzi un lētāku variantu.

To, ka Lieldienu laikā majonēzes pārdošanas apjomu pieaugums varētu saglabāties 10%-15% robežās, salīdzinot ar ikdienu, paredz Milda KM izpilddirektore Līga Aboliņa, piebilstot, ka uz lielāku pieaugumu neļauj cerēt šī brīža ekonomiskais stāvoklis.

Aptuveni 2500 LMT un OKartes klientu Lieldienās ir atsaukušies krāpniekiem, kas zvanījuši no ārzemju numuriem +88233010849, +88233010830, +88233010811.

Kopumā krāpnieki zvanījuši vairāk nekā 53 tūkstošiem LMT tīkla lietotājiem. Tādējādi LMT pārstāvji aicina iedzīvotājus uzmanīties no krāpniekiem, kas iezvanās ar ārvalstu paaugstinātas maksas numuriem, un rūpīgāk izvērtēt, kādiem numuriem atzvanīt. LMT šoreiz neņems maksu par Lieldienās veiktajiem zvaniem uz šiem krāpnieciskajiem numuriem.

LMT norāda, ka cenšas operatīvi reaģēt uz klientu sniegto informāciju un seko līdzi arī citu valstu operatoru un viņu klientu piefiksētajiem numuriem, tos iespējami operatīvi slēdzot, taču krāpnieki iezvanīšanos veic no arvien jauniem numuriem.

Par šādiem gadījumiem LMT aicina informēt, piezvanot uz LMT bezmaksas informatīvo tālruni vai atsūtot e-pastu.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

No 13. līdz 15. novembrim vairākos Latvijas mūzikas klubos notiks jau piektā Death'n'roll members pasākuma koncerti, kurā grupa Sanctimony svinēs 14 gadu jubileju.

Sanctimony savā 14 gadu jubilejas koncertā, uzstāsies ar vairāk nekā stundu garu un plašu programmu, kurā skanēs dziesmas no visiem līdz šim iznākušajiem albumiem, kā arī līdz šim nedzirdētas, jaunas dziesmas no topošā albuma, Db.lv informē grupas basģitārists Deniss Denisenko.

Koncertos uzstāsies arī nesen izveidojusies thrash’n’roll grupa Sia Radikal, kuras sastāvā uz skatuves kāps Gustavs Terzens, kurš plašākai publikai pazīstams, kā Radio SWH Rock dīdžejs. Grupā spēlē arī savulaik populārās grupas F[ei]k basģitārists Gusts Leimanis.

Nākamnedēļ savas piecu, desmit un piecpadsmit gadu jubilejas atzīmēs 411 uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotie dati.

Piecu gadu dzimšanas dienu atzīmēs 206 uzņēmumi, desmit gadu – 90, bet piecpadsmit gadu – 115 gaviļnieki. Vislielākais dzimšanas dienas gaviļnieku skaits būs otrdien, 5.oktobrī, kad jubilejas svinēs 84 uzņēmumi, tai skaitā 67 SIA.

No visiem uzņēmumiem, kuri nākamnedēļ atzīmēs savu desmito dzimšanas dienu, 57 reģistrēti Rīgā, 13 – pārējās lielākajās Latvijas pilsētās, bet 20 - novados.

Biznesa kontaktu katalogā www.zo.lv atrodamā informācija liecina, ka populārākās darbības nozares starp uzņēmumiem, kuri nākamnedēļ svinēs desmit gadu jubileju, ir mazumtirdzniecība kioskos un stendos, grāmatvedības pakalpojumi un sauszemes transporta palīgdarbības. Starp gaviļniekiem atrodami arī uzņēmumi, kuri darbojas veselības aizsardzības, reklāmas, virsdrēbju ražošanas u.c. nozarēs.