Amerikāņu rokgrupa Eagles of Death Metal, kuras koncerta laikā mūzikas klubā Bataclan Parīzē notika teroristu uzbrukums, vēlas iespējami drīz tur atgriezties un sniegt koncertu.

«Es nevaru sagaidīt, kad nokļūšu atpakaļ Parīzē. Es nevaru sagaidīt uzstāšanos. Mēs vēlamies būt pirmā grupa, kas uzstāsies klubā Bataclan, kad tas atkal atvērsies, jo es biju tur, kad tas uz brīdi apklusa,» intervijā ziņu portālam Vice News stāstīja grupas līderis Džesijs Hjūzs.

«Mūsu draugi devās uz turieni redzēt rokenrolu un nomira. Es gribu doties atpakaļ uz turieni un dzīvot,» teica mūziķis.

Kā ziņots, 89 cilvēki 13.novembrī gāja bojā amerikāņu rokgrupas Eagles of Death Metal uzstāšanās laikā koncertzālē Bataclan. Mirušo vidū bija brits Niks Aleksandrs, kurš tirgoja preces ar Eagles of Death Metal simboliku, kā arī trīs ierakstu kompānijas darbinieki. Neviens no grupas dalībniekiem ievainots netika. Kopumā teroraktos Parīzē gāja bojā 130 cilvēku.

Kredītbiroja ietekme uz ekonomiku

Kredītbirojs ir nozīmīgs mehānisms, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz visu valsts ekonomiku un pareizi veidots tas var sakārtot virkni problēmu jautājumu, savukārt veidots pat ar it kā nelielām atkāpēm no pamatprincipiem, tas efektīvi nepilda savas funkcijas. Ekonomikas izaugsme un stabilitāte ir tiešā veidā atkarīga no kreditēšanas tirgus valstī, savukārt kredītbirojs ir tas, kas šo kreditēšanas tirgu regulē. Pareizi veidota šī kredītinformācijas apmaiņa valstī nodrošina kreditēšanas tirgus pašregulējošo mehānismu, tas nozīmē, ka kredītbirojs pilda neatkarīga starpnieka funkciju, starp visām iesaistītajām pusēm (kreditētājiem un pēcapmaksas pakalpojumu sniedzējiem, šo pakalpojumu patērētājiem – iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā arī valsti) un nodrošina to interešu sabalansēšanu. Kredītbirojam jāveido līdzsvars un jānodrošina, ka kreditēšanas tirgus balstās uz pamatotu kreditēšanu, kas attīstās un virzās pēc brīvā tirgus likumiem, realizējot valsts ekonomikas attīstības intereses. Savukārt, ja pie tā veidošanas ir pieļautas atkāpes, tad par ekonomisko stabilitāti, izaugsmi, visu tirgus dalībnieku interešu nodrošināšanu utt. uz dažiem gadiem var droši aizmirst.

Šodien tika prezentēts viens no jaunajiem iegādātajiem fotoradariem. Kopumā tiks uzstādītas simtu sešdesmit ierīces, no kurām 110 būs īsti radari, bet 60 - mānekļi. Turklāt 30 no radariem būs arī pārvietojami.

Kad uz ceļa atrodas vairākas automašīnas vienlaicīgi, tad radars norāda uz to automašīnu, kuras ātrums tiek fiksēts. Ja ātrumpārkāpumu fiksē vairākām automašīnā vienlaicīgi, tad to ierīce arī uzrāda - radars spēj fiksēt ātrumpārkāpējus vairākās joslās.

Fotoradari tiks izvietoti aptuveni 200 satiksmes punktos, taču tikai par daļu no to atrašanās vietām iepriekš brīdinās speciālas ceļa zīmes.

Dānijas luksusa audio un video tehnikas ražotājs Bang & Olufsen otrdien paziņoja, ka tas veic pārrunas ar Ķīnas luksusa preču izplatītāju Sparkle Roll, kas varētu pārņemt uzņēmumu.

Sparkle Roll kopš 2012.gada ir Bang & Olufsen produktu izplatīšanas partneris Ķīnā. Tāpat uzņēmums nodarbojas arī ar augstas klases automašīnu, vīnu un pulksteņu zīmolu izplatīšanu valstī.

Bang & Olufsen jau novembrī pavēstīja, ka veic pārrunas par uzņēmuma iespējamu pārņemšanu, un otrdien publiskotais paziņojums varētu būt Sparkle Roll mēģinājums radīt spiedienu uz Dānijas kompāniju, norāda analītiķi.

Kā vēstīts, Bang & Olufsen pagājušajā nedēļā paziņoja, ka noslēdzis vienošanos ar Dienvidkorejas elektronikas uzņēmumu LG Electronics, lai tas ražotu kompānijas televizorus.

Bang & Olufsen pēdējos trīs finanšu gadus noslēdzis ar zaudējumiem, ņemot vērā, ka aizvien vairāk cilvēku mūziku klausās savās mobilajās ierīcēs, un uzņēmums nav spējis piesaistīt gados jaunus patērētājus.

Rīgas ostā šā gada pirmo četru mēnešu laikā kopumā pārkrauti 12,52 miljoni tonnu kravu, tādējādi ostai saglabājot lielākās Baltijas ostas statusu.

Kopš janvāra Rīgas ostā vērojams straujš kravu apgrozījumu kāpums, un gada pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā ir apkalpots par 14,89 % vairāk kravu nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina Rīgas Brīvostas pārvaldes sniegtie dati.

Beramkravu segmentā ir 17,8% pieaugums jeb par nepilnu miljonu tonnu apstrādāto kravu vairāk nekā iepriekšējā gada četros mēnešos. Kopsummā tas veido 7,12 miljonus tonnu.

Tradicionāli dominējošā kravu grupa ir akmeņogles, kuru apjoma pieauguma dinamika ir 20,2% un šogad pārsniedz piecu miljonu tonnu robežu. Palielinās arī citu beramkravu, tai skaitā akmens šķembu, koksnes granulu, asfalta, pārkraušana. Par 17,2% pieaudzis koksnes šķeldas daudzums, bet metāllūžņu daudzums palielinājies gandrīz divas ar pusi reizes.

Latvijas ostās pērn pārkrauti 48,078 miljoni tonnu kravu, kas ir par 15,2% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 25,608 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 26,8%, salīdzinot ar 2021.gadu.

Tostarp ogles pārkrautas 8,417 miljonu tonnu apmērā, kas ir 4,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 6,251 miljona tonnu apmērā, kas ir par 1% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 1,918 miljonu tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 4,6%, bet ķīmiskās beramkravas - 779 600 tonnu apmērā, kas ir par 56,1% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2022.gadā pārkrautas 13,893 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 4,771 miljona tonnu apmērā, kas ir par 9,5% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 4,742 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,4% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 3,883 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk.

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Latvijas ostās šogad pirmajā ceturksnī pārkrāva 12,326 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 6,818 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,614 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 630 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 0,4%, ķīmiskās beramkravas - 458 200 tonnu apmērā, kas ir par 12,1% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 2,453 miljoni tonnu, kamēr 2021.gada pirmajos divos mēnešos tika pārkrautas vien 200 600 tonnas ogļu.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad pirmajos trīs mēnešos pārkrautas 3,363 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 1,178 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 1,109 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 4,6% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 946 200 tonnu apmērā, kas ir par 17,9% vairāk.

Latvijas ostās pagājušajā gadā pārkrāva 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Ministrijā skaidro, ka apgrozījuma kritums ir saistīts ar izmaiņām ģeopolitiskajā situācijā, galvenokārt saistībā ar sankcijām, kas vērstas pret Krieviju. Vienlaikus vairākos kravu segmentos ir vērojams apmēru pieaugums, tāpat ostas turpina meklēt un rod jaunus risinājumus biznesa attīstībai.

Visvairāk Latvijas ostās 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 21,062 miljoni tonnu, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gadā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 7,125 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 14% vairāk nekā 2022.gadā, ogles pārkrautas 3,706 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 56%, koksnes šķelda pārkrauta 1,932 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,7% vairāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 623 700 tonnu, kas ir kritums par 20% salīdzinājumā ar 2022.gadu.

Latvijas mazās ostas ir atkarīgas koksnes un tās produktiem, konferencē "Savienojumu attīstība veiksmīgai Latvijas ostu darbībai "Baltijas transporta loks" Dienvidu koridorā" pauda Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvis Jānis Megnis.

Viņš pauda, ka no kopumā mazajās Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautajām kravām 1,735 miljonu tonnu apmērā 883 700 tonnas veidoja kokmateriāli, savukārt 445 800 tonnas - koksnes šķelda.

Megnis sacīja, ka tādēļ viens no Latvijas mazo ostu lielākajiem izaicinājumiem ir tieši kravu struktūras diversifikācija un areālu paplašināšana, tostarp ostu infrastruktūras izveide, piemēram, padziļināšanas, hidrobūvju un terminālu attīstībā, ražošanas un loģistikas centru attīstība ostās un reģionā, ārējās infrastruktūras attīstība, tai skaitā autoceļi, elektroapgāde un pielāgošanās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" sniegtajām iespējām.

Tāpat asociācijas vadītājs pauda, ka izaicinājumus mazajām ostām sagādā projektu finansēšanas avoti, ko veido ostu pārvaldes resursi, ārējie resursi, piemēram, valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējums, kā arī ostas uzņēmumu resursi. Vienlaikus mazās osta saskaras arī ar izaicinājumiem likumdošanas un juridiskajos aspektos saistībā ar ostu pārvaldības modeļiem, speciāliem nodokļu režīmiem un ārējiem normatīviem aktiem.

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Latvijas ostās šogad septiņos mēnešos pārkrāva 20,575 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,2% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas beramkravas - 9,995 miljoni tonnu, kas ir par 15,4% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,896 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 16,2% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,566 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 38,8% vairāk, ogles pārkrautas 612 500 tonnu apmērā, kas ir par 72,3% mazāk, bet pārkrautās ķīmiskās beramkravas veidoja 277 100 tonnu, kas ir par 19,1% mazāk nekā pērn septiņos mēnešos.

Ģenerālkravas 2024.gada septiņos mēnešos Latvijas ostās pārkrautas 7,992 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,1% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Iecerēts, ka 2025. gadā Rīgas Eksportostas dienvidu daļā darbu uzsāks jauns kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu terminālis, kas ievērojami audzēs Rīgas ostas konkurētspēju.

To intervijā DB norāda RoPax termināļa projekta vadītāja Jūlija Bērziņa. Viņa stāsta, ka šobrīd Deloitte ir prognozējis, ka šī projekta īstenošana ļaus palielināt Rīgas brīvostā apkalpoto pasažieru skaitu par 8% ik gadu, bet ro-ro (roll-on roll-off) kravu apjomus – par līdz pat 10%. RoPax projekta attīstītāju prognozes gan ir nedaudz konservatīvākas, viņi paredz attiecīgi 5% un 3% pieaugumu.

Fragments no intervijas

Šobrīd starp Rīgas brīvostas pārvaldi un AS Rīgas 1. saldētava kā RoPax projekta attīstītāju noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu ro-ro kravu un pasažieru (RoPax), kā arī kruīzu kuģu termināli. Kāpēc mums pašlaik nepieciešams jauns terminālis?

2009. gadā Liepājas ostā pārkrauts 4.38 milj. t kravu, kas ir par 4.6 % vairāk nekā 2008. gadā. 2009. gadā Liepājas ostā ienākuši 1456 kuģi, kas ir par 32 vairāk nekā 2008. gadā, bet iebraukuši un izbraukuši gandrīz 20 tūkstoši pasažieru, kas ir par aptuveni 18 tūkstošiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Tāpat kā iepriekš lielākais kravu apjoms bijis beramkravām – 46% no kopējā jeb ap diviem miljoniem tonnu. Pērn beramkravu apjoms bijis par 7.5 % lielāks nekā 2008. gadā. Visvairāk pārkrauta labība un labības produkti -1.8 milj. t jeb 41% no visām kravām. Nelielā apjomā pārkrauta arī koksnes šķelda, celtniecības materiāli un metāllūžņi.

2009. gadā palielinājies arī ģenerālkravu apjoms par 21.4%. Visa gada garumā pārkrautas 1.7 milj. tonnas. Pieaugusi kokmateriālu, apaļkoku, melnā metāla un tā izstrādājumu, kā arī fasētas kūdra plūsma caur Liepājas ostu, tomēr vislielākais pieaugums bijis ro - ro (roll of roll) kravām. Tas saistīts ar prāmju līnijas Liepāja – Lībeka atklāšanu 2008. gada novembrī. Pagaidām, kā jau Db rakstīja, prāmju līnija nedarbojas.

Ostu tranzīta nozare ar bažām skatās uz Baltkrievijas sankcijām, kas vēl vairāk samazina caur Latviju plūstošo kravu apjomu, izriet no "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektora Ivara Landmaņa sacītā.

Viņš pauda, ka pašreizējā kārtība attiecībā pret uzņēmumiem no Baltkrievijas paredz, ka Latvijas kompānijām ir atļauts strādāt tikai esošo līgumu rāmjos, bet jaunus līgumus slēgt nevar.

"Piemēram, naftas produkti - vairākiem Latvijas termināliem citu alternatīvu nav. Zinām, ka Krievija jau vairākus gadus iepriekš ir Latvijas plūsmu samazinājusi, bet tagad Baltkrievijas naftas produkti ir sankcionēti, un viss - arī to mēs varēsim aizmirst," teica Landmanis.

"Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors norādīja, ka ostu tranzīta nozares pārstāvji iepriekš uz Baltkrievijas kravām likuši lielas cerības.

"Iepriekš braucām, mēģinājām attiecības stiprināt, bet tas viss tagad ir uzlikts uz lielas pauzes. Atbalsta arī īsti nav, kā mēs varētu mainīt šo virzienu," sacīja Landmanis, uzsverot, ka atbalsta programmas būtu nepieciešamas, lai komersanti mainītu savus darbības veidus, apzinoties, ka terminālu jaudas ir lielas, tomēr tāda energokravu apjoma, kāds bijis agrāk, - vairs nebūs.

Ventspils ostas termināļos šogad 11 mēnešos pārkrauts 19,471 miljons tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Tostarp 2019.gada 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 9,615 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, 7,549 miljoni tonnu beramkravu, kas ir pieaugums par 17,4%, un 2,307 miljoni tonnu ģenerālkravu, kas ir kritums par 6,7%.

Naftas produkti šogad 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 8,989 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ogles - 5,44 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 17,8% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 2,001 miljons tonnu, kas ir kritums par 3,4%.

Vienlaikus Ventspils ostas publiskotā informācija liecina, ka 2019.gada novembrī Ventspils ostā pārkrauti 1,347 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā mēnesī. Šogad novembrī Ventspils ostā visvairāk pārkrautas lejamkravas - 868 tūkstoši tonnu, seko beramkravas, kas pārkrautas 264 tūkstošu tonnu apmērā, un ģenerālkravas, kas pārkrautas 215 tūkstošu tonnu apmērā.

Latvijas ostu kopējais kravu apgorzījums pirmajā pusgadā kāpis par 5,89 miljoniem tonnu, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem.

Kā jau kopš pērnā gada ierasts, kravu apjomu pieauguma lauvastiesu nodrošina ogles (+2,97 milj. tonnu jeb 31,2%) un naftas produkti (+1,78 milj. tonnu jeb 14,8%), liecina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes dati. Ievērojami pieaudzis arī pārkrauto TEU konteineru skaits, sasniedzot 181,2 tūkstošus vienību. Tas ir par 26% vairāk nekā pērn pirmajā pusgadā. Savukārt Roll on/Roll of (piemēram, auto) kravu apjoms kāpis par 9% jeb 8,16 tūkst. vienību.

Tikmēr ievērojamu kritumu piedzīvojušas ķīmiskās beramkravas, kuru apgrozījums pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 19,6% jeb 447,2 tūkst. tonnu. Arī koksne pārkrauta par 329,2 tūkst. tonnu jeb 12,7% mazāk nekā pērn. Savukārt melno metālu un to izstrādājumu pārkraušansa apjoms Latvijas ostās samazinājies pat par 31,6% jeb 97,9 tūkst. tonnu.

Zviedrijas prāmju kompānija "Stena Line" iegādājusies prāmju un ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu termināļa darbību Ventspils ostā, tādējādi turpinot paplašināšanos Baltijas jūrā, informēja uzņēmumā.

Prāmju un ro-ro kravu termināļa darbības Ventspils ostā iegādei vēl nepieciešams konkurences uzrauga apstiprinājums.

Detalizēta informācija par darījumu netiek publiskota.

Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Ieviņa skaidroja, ka 8.maijā Ventspils brīvostas pārvalde noslēdza ilgtermiņa nomas līgumu par universālā termināļa teritorijas un infrastruktūras nomu ar AS "Ventspils Stevedoring Company". Vienlaicīgi tika pārtraukts nomas līgums ar SIA "Noord Natie Ventspils Terminals".

Šajā terminālī jau ilgstoši tiek apkalpoti "Stena Line" prāmji, un kuģošanas kompānijas paziņojums par termināļa tiesību (proti AS "Ventspils Stevedoring Company") iegādi ir kompānijas balsojums par sadarbības turpināšanu augstākajā līmenī.

Dienas Viesistabā laikraksta Dienas Bizness komentāru redaktors Andrejs Vaivars intervē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Teodoru Tverijonu.

Sarunā M.Tverijons skaidro banku lomu un zaudējumus krīzes laikā, apgalvo, ka kreditēšanai bankām naudas pietiek, problēma esot klientu nespējā uzņemties reālas kredītsaistības, komentē uzņēmēju pārmetumus par «ļaunajām zviedru bankām» un skaidro uzņēmēju, piemēram, Gunāra Ķirsona un Ievas Plaudes, pašu vainu maksātnespējas gadījumos. Tāpat intervijā tiek vērtēta iespēja atgūt Parex bankā ieguldītos valsts līdzekļus un izteiktas prognozes par finanšu sektora attīstību Latvijā.