Biznesa sekmēšanai Jelgavā pašvaldība skatās bijušā lidlauka virzienā, ap kuru, piesaistot ES fondu līdzekļus, varētu tikt sakārtota infrastruktūra, uzbūvēts jauns tilts, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Bijušā lidlauka teritorijai ir lielākais potenciāls kļūt par jaunu ražošanas, loģistikas un rūpniecības centru Jelgavā savas platības dēļ – pilsētai tur pieder ap 300 ha zemes –, turklāt tā atļautais izmantošanas veids ir rūpnieciskā apbūve. Kā norāda pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, investori primāri raugās uz pašvaldībai piederošām zemes platībām, kuras pēc ražotnes uzbūvēšanas iespējams iegūt īpašumā. Citviet rūpnieciskiem mērķiem attīstāmās teritorijās pašvaldībai pieder nelielas platības. Viņa arī saka – par šo apkaimi investoriem interese ir, un tā noteikti pieaugs, sākot teritorijas infrastruktūras sakārtošanu.
Šobrīd apkaime uzskatāma par degradētu – tā ir aizaugusi, nekopta, bez uzņēmējdarbībai nepieciešamām komunikācijām un ceļiem, nekāda saimnieciskā darbība tur nenotiek. Skrejceļš gan joprojām saglabājies, tiesa, ievērojami īsāks, nekā tas bija vēsturiski. Jāatgādina, ka daļa skrejceļu veidojošo plātņu (tobrīd to tirgus vērtība tika lēsta ap pusmiljonu latu) pirms vairākiem gadiem tika demontētas un aizvestas – to paredzēja mierizlīgums tiesvedībā starp pašvaldību un lidlauka privatizētāju SIA BaltDelAero, kas, atbilstoši Lursoft informācijai, 2011. gadā likvidēta. Pēc neveiksmīgās privatizācijas lidlauks atgriezās pašvaldības rokās.
Ielas un tilts
Lai šai teritorijai piesaistītu investorus, pašvaldība šajā plānošanas periodā iecerējusi sakārtot divas ielas un uzbūvēt tiltu, izveidojot Ziemeļu apvedceļu, kas pilsētas plānos rodams kopš 1956. gada. Visa Jelgavas pilsētbūvnieciskā struktūra pakārtota šim plānotajam apvedceļam. Lai sakārtotu lidlauka teritorijas, nepieciešams izbūvēt Atmodas ielas posmu gandrīz divu kilometru garumā, savienojot Dobeles šoseju ar Lapskalnu ielu, stāsta G. Osīte. Šajā posmā ceļš vietām ir izbūvēts, vietām – tikai trasējumi. Līdz ar ielas posma izbūvēšanu, līdz lidlauka teritorijai plānots aizvilkt visas inženierkomunikācijas. Savukārt Loka maģistrāles posmam 5 km garumā no Kalnciema ceļa līdz pilsētas robežai nepieciešama rekonstrukcija. «Loģisks ir Atmodas ielas savienojums ar Loka maģistrāli pie Kalnciema ceļa, tālāk jau savienojot to ar automaģistrāli A8, tāpēc mēs šobrīd strādājam pie tilta skiču variantu izstrādes, paralēli esam uzsākuši Loka maģistrāles rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi,» norāda G. Osīte.
Visu rakstu Lidlauka vietā – ražošana lasiet 26. maija laikrakstā Dienas Bizness.