Ventspils tranzītbiznesa pārstāvim Oļegam Stepanovam piederošais Topmar Holding uzrakstījis iesniegumā Iekšlietu ministrei, kurā lūdz pārbaudīt Ekonomikas policijas inspektora Raita Kalnača darbībās.

Topmar Holdings nosūtītajā iesniegumā uzņēmums lūdz izvērtēt Kriminālprocesa pārkāpumus Raita Kalnača pieņemtajā lēmumā par LSF Holdings 100% daļu arestu (šis uzņēmums pieder Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem Līgai un Anrijam - katram pa 25%, un Topmar Holding - 50%). LSF Holdings šo darbību vērtē kā spiediena izdarīšanu uz policijas darbu.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka LSF Holdinga 50% akcionāram Topmar Holding neizdevās panākt holdinga likvidāciju, jo Ekonomikas policijā holdingam tika uzlikts arests, un līdz ar to aizliegums veikt jebkādas darbības saistītas ar uzņēmuma pārreģistrāciju. Dēļ šiem notikumiem izcēlies skandāls starp Topmar Holding un LSF Holdinga pārstāvjiem. Topmar Holdings iesniegumā norāda, ka inspektora lēmums esot neprofesionāls un paviršs, un «sastādīts pēc likvidējamās SIA LSF Holdings bijušā valdes priekšsēdētāja Edgara Jansona diktāta». Iesniegumā AS Topmar Holdings raksta, ka «uzskata par nepieciešamu lūgt uzsākt iespējamo dienesta pārkāpumu pārbaudi un izvērtēt, vai Raitis Kalnačs ir tiesīgs turpināt savu darbību Jūsu pārraudzītajā institūcijā. Pat viens tas fakts, ka Edgars Jansons ierodas Raita Kalnača kabinetā un dod viņam rīkojumus kriminālprocesuālu darbību laikā un liecinieku klātbūtnē, liek apšaubīt inspektora objektivitāti un morāli. Šāds lēmuma pieņemšanas veids liek domāt, ka inspektors šādi rīkojas, nevis lai aizsargātu sabiedrības intereses un panāktu Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā noteiktos mērķus, bet lai ar prettiesiskiem līdzekļiem, pārkāpjot likumu, aizsargātu atsevišķu personu savtīgās ekonomiskās intereses.»

VAS Latvijas Dzelzceļš liekot šķēršļus Baltkrievijas un Krievijas kālija minerālmēslojumu transportēšanai Ventspils ostas virzienā, uzskata Ventspils termināla Kālija parks un Baltijas asociācija Transports un Loģistika pārstāvji.

Pēc Baltkrievijas un Krievijas uzņēmumu datiem līdz pat šim brīdim VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) atsakoties noslēgt līgumus ar kravu īpašniekiem uz nosacījumiem, kas bija spēkā 2008.gadā, lai gan iepriekš bija solījis to izdarīt. «Vēl vairāk, LDz vadība ignorē arī citus savus solījumus un paziņojumus partneriem, piemēram, LDz valdes priekšsēdētāja Uģa Magones paziņojumu atrisināt jautājumu par līguma slēgšanu ar lielāko kālija minerālmēslojumu piegādātāju Belaruskalij līdz šī gada 16. janvārim ieskaitot,» teikts BATL paziņojumā.

BATL un KP savukārt uzsver, ka jau sākotnēji LDz Baltkrievijas sadarbības partnerus esot nostādījis bezizejas situācijā, izsniedzot līguma projektu 2009. gadam tikai 2008. gada 23. decembrī, faktiski pēdējā gada darba dienā. VAS LDz sagatavotajā līguma projektā dzelzceļa tarifa likme kālija sāls transportēšanai palielināta par 20% - 75%, salīdzinot ar 2008. gadu. «Šajā situācijā Baltkrievijas puse, neskatoties uz ieinteresētību izmantot Ventspils ostu, bija spiesta atteikties no Latvijas tranzīta koridora izmantošanas kālija minerālmēslojumu tranzītam,» uzsver BATL.

LSF Holdinga akcionāru sapulcē tika nolemts uzņēmumu likvidēt – šis lēmums izraisīja kautiņu, kurā iesaistīts uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons.

Par to Db pastāstīja viena no LSF Holdinga akcionāra pārstāvjiem Mārtiņš Kvēps. Lēmumu likvidēt LSF Holdingu M. Kvēps skaidroja ar to, ka kompānijas 2 gadus faktiski nenodarbojas ar komercdarbību, bet kompānijas naudu «dedzina» dažādās tiesas prāvās un honorāros. «2 miljoni latu veido algas un advokātu honorāri. Aizgāja tik tālu, ka valde atsakās kompānijas īpašniekiem atklāt, ar ko nodarbojas, jo mēs esot kaitnieki,» pastāstīja M. Kvēps. Viņš arī prognozēja, ka pēc šīs akcionāru sapulces, visticamāk, sāksies tiesu darbi.

LSF Holdings uzsver, ka bijušie valdes locekļi ir ignorējuši statūtos noteikto, ka sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir dalībnieku sapulce un ir patvaļīgi uzurpējuši tās funkcijas, tajā skaitā, lai pieņemtu nelikumīgus lēmumus par viena no dalībniekiem izstumšanu no sabiedrības, prasības celšanu pret visiem dalībniekiem, kā arī atņemot iespējas dalībniekiem izlietot savas ar dalībnieku sapulci saistītās tiesības un noskaņojot dalībniekus vienu pret otru, īpaši ļaunprātīgi izmantojot apstākli, ka katrai no abām dalībnieku grupām pieder 50 % sabiedrības.

SIA LSF Holdings ir noslēdzis līgumu par sev piederošo graud pārkraušanas termināļa AS Ventspils Grain Terminal akciju pārdošanu Latvijā reģistrētai Krievijas kompānijai.

Nav izslēgts, ka daļu no vairāku miljonu vērtās summas SIA LSF Holdings ir jau saņēmis, paziņojumā presei norāda Topmar Holdings, kas ir viens no LSF Holdinga akcionāriem.

«a/s Topmar Holdings pievērš uzmanību tam, ka SIA LSF Holdings turpina uzņēmuma mantas izšķērdēšanu, tā nodarot kaitējumu uzņēmuma dalībniekiem,» uzsver kompānijas pārstāvji. «SIA LSF Holdings valde Edgara Jansona vadība, neatskaitoties dalībniekiem, turpina tērēt uzņēmuma līdzekļus, nosakot nesamērīgi augstas un darba tirgū līdz šim vispār nesastopamas atlīdzības likmes sev un sev uzticamiem darbiniekiem, uzpērkot apšaubāma satura prasījumus un apmaksājot nesamērīgi augstus advokātu rēķinus nepamatotos tiesvedību procesos pret dalībniekiem vai ar tiem saistītajām komercsabiedrībām,» teikts paziņojumā.

Šobrīd pilnībā pārtraukta kālija sāls transportēšana caur Ventspils ostu. To Db apstiprina gan kālija sāls pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji gan Latvijas dzelzceļš. Iemesls tam ir situācija pasaules tirgos: globālās krīzes dēļ, šobrīd praktiski vairs neesot pieprasījums pēc kālija sāls minerāliem.

Neskatoties uz globāliem iemesliem kālija sāls plūsmas aptrūkšanai, tā transportēšanas apjomi caur Latviju apsīka jau iepriekš: galvenais iemesls tam bija Baltkrievijas kālija sāls plūsmas pārorientēšanu no Ventspils ostas uz Klaipēdu, kas ir daudz tuvāk kālija sāls ieguves vietām Baltkrievijā.

Kālija sāls transportēšana Latvijas tranzīta koridoram nodrošina vairāku desmitu miljoni eiro ienākumus gadā.

Baltkrievijas ziņu aģentūra Prime TASS ziņo, ka Baltkrievijas nacionālais kālija sāls ieguvējs Belaruskalij varētu šogad samazināt kopējo kālija sāls eksportu par 0.5 līdz 1.5 miljoniem tonnu.

2010. gadā transporta nozares uzņēmums Kālija parks strādājis īslaicīgas, bet lielas naudas līdzekļu nepietiekamības apstākļos, tāpēc uzņēmums arī nav spējis laicīgi norēķināties ar apsardzes kompāniju TM security.

Tā liecina Db.lv rīcībā esošie dokumenti un Kālija parka finanšu direktora sarakste ar TM security. Jau vēstīts, ka Ventspils tiesa pērnā gada 28. novembrī pēc TM security pieteikuma ierosinājusi a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Pērnā gada 23.septembrī Kālija parka nosūtītie iebildumi pret TM security par nepamatotajiem prasījumiem 2,096 miljonu latu apjomā, kas adresēti arī tiesai, liecina, ka Kālija parks no vienas puses atzīst, ka tika parakstīti līgumi, rēķini akceptēti, panākta vienošanās par parādu, tomēr pašus parādus uzņēmums neatzīst, TM security prasību dēvējot par bezkaunīgu rīcību, kas robežojas ar reketu. Tāpat Kālija parks neatzīst arī vienošanos (ko Kālija parks nodēvējis kā atpirkšanos no TM security), kas paredz samazinātu parādu 133,9 tūkstošu latu un līgumsodu 97,6 tūkstošu latu apjomā.

Šodien notikusi tranzītbiznesa uzņēmuma SIA LSF Holdings atkārtotā kārtējā dalībnieku sapulce, kurā tika pieņemts lēmums apstiprināt LSF Holdings gada pārskatus un ievēlēt revidentu 2009.gadam.

Iepriekš LSF Holdinga sapulces laikā izvērtās liels skandāls, jo viens no holdinga akcionāriem Topmar Holdings (kas pieder uzņēmējam Oļegam Stepanovam) vēlējās uzņēmumu likvidēt.

Maija sākumā gan ar Valsts policijas (VP) lēmumu tika piemērots arests Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem un O. Stepanovam pastarpināti piederošās LSF Holdings 100% kapitāla daļām. Līdz ar to holdinga likvidācija vairs nav iespējama, tomēr skandāla dēļ LSF Holdinga gada pārskats sapulcē netika apstiprināts, tāpēc sapulce bija jāsasauc no jauna.

Uz šo sapulci bija ieradušies SIA LSF Holdinga dalībnieku Anrija Lemberga un Līgas Lembergas pilnvarotie pārstāvji, kas kopā pārstāvēja 50% no SIA LSF Holdings apmaksātā balsstiesīgā pamatkapitāla.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Iespējams, drīzumā varētu atjaunoties Baltkrievijas kālija sāls plūsma caur Ventspils ostu.

Tam gan esot nepieciešami priekšnosacījumi - pirmkārt izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifos. Kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanas iespēju pētīja Baltkrievijas kālija kompānijas (BKK) vadība savas Latvijas vizītes laikā šī gada jūlijā. Tikšanās laikā ar LDz vadību BKK vadība konstatēja, ka galvenais šķērslis kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latvijas ostām esot neizdevīgie dzelzceļa tarifi. Rezultātā puses apņēmās izstrādāt soļus, kuri novestu pie savstarpēji izdevīga kompromisa Baltkrievijas kālija sāls tranzīta atjaunošanai, paziņojuši kālija pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji. Tai pašā dienā notikušās tranzīta biznesa pārstāvju tikšanās laikā, kura notika Baltijas Asociācijas Transporta un Loģistikas telpās, LDz vadītājs Uģis Magone Satiksmes ministra Kaspara Gerharda klātbūtnē esot devis solījumu meklēt risinājumus Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai un Baltkrievijas kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latviju, teikts KP paziņojumā.

Valsts policijā ir uzsākta izmeklēšana par LSF Holdinga dalībnieku sapulces notikumiem.

Izmeklēšanas ietvaros tiesa ir uzlikusi aizliegumu visām pusēm (gan Oļegam Stepanovam piederošajam Topmar Holdings, gan Ventspils mēra Aivara Lemberga bērniem Anrijam un Līgai Lembergiem), kas liedz veikt jebkādas LSF Holdinga pārreģistrēšanas darbības t.s. likvidāciju. Līdz ar to LSF Holdinga likvidācija šobrīd nav iespējama, norāda LSF Holdinga valdes priekšsēdētājs Edgars Jansons. Tikai pēc izmeklēšanas beigām būs iespējams veikt jebkādas pārreģistrēšanas darbības ap LSF Holdingu.

Līdz maija beigām esot iecerēts sasaukt atkārtotu LSF Holdinga dalībnieku sapulci. Vairāk lasiet rītdienas Dienas biznesā.

Kurzemes apgabaltiesa turpinās 8. aprīlī skatīt SIA LSF holdings prasību pret a/s Kālija parks par zaudējumu piedziņu.

Db jau ziņoja, ka prasība ir par aizdevumu, ko a/s Kālija parks aizdeva LSF holdingam, bet LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs aizdevuma summu pārskaitīja pirms termiņa atpakaļ a/s Kālija parks, ar to, pēc prasītāja uzskatiem, radot būtiskus finansiālus zaudējumus LSF holdingam un LSF Trans.

Savukārt SIA LSF Holdings prasību pret a/s Ventspils Tirdzniecības osta par zaudējumu piedziņu un prasības nodrošināšanu Kurzemes apgabaltiesa šodien neskatīja.

Kurzemes apgabaltiesa 20. septembrī pasludinās lēmumu lietā, kurā Ventspils tranzītuzņēmumi LSF Trans un LSF Holdings cer atgūt no a/s Kālija parks vairāk nekā divus miljonus latu.

Db lv jau rakstīja, ka prasība ir par līdzekļiem, ko Kālija parks aizdeva LSF Holdingam, bet LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs aizdevuma summu pārskaitīja pirms termiņa atpakaļ Kālija parkam, ar to, pēc prasītāja uzskatiem, radot ievērojamus finansiālus zaudējumus LSF Holdingam un LSF Trans. Kopējā aizdevuma summa bijusi deviņi miljoni eiro (6,3 miljoni latu).

Kurzemes apgabaltiesa noraidījusi SIA LSF Trans un SIA LSF Holdings prasību par vairāk nekā divu miljonu latu zaudējumu piedziņu no a/s Kālija parks.

Pilnais tiesas spriedums būs pieejams 4.oktobrī, un pēc tam 20 dienu laikā to varēs pārsūdzēt, Db.lv uzzināja tiesā. Jau vairākkārt rakstīts, ka šī ir viena no tā sauktajām Ventspils tranzītbiznesa karu lietām. Prasība ir par līdzekļiem, ko Kālija parks aizdeva LSF Holdingam, bet LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs aizdevuma summu pārskaitīja pirms termiņa atpakaļ Kālija parkam, ar to, pēc prasītāja uzskatiem, radot ievērojamus finansiālus zaudējumus LSF Holdingam un LSF Trans. Kopējā aizdevuma summa bijusi deviņi miljoni eiro (6,3 miljoni latu).

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Latvijas skvoša federāciju (LSF) vismaz turpmākos trīs gadus vadīs augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS «HansaMatrix» valdes loceklis, finanšu direktors un aktīvs skvoša spēlētājs Māris Macijevskis, kurš šajā amatā nomainīs Raivi Lucijanovu, kurš LSF vadīja divus pilnvaru termiņus, kopš 2013. gada.

Šā gada 10. novembrī notikušajā LSF biedru un valdes kopsapulcē Raivis Lucijanovs nolika savas pilnvaras valdē tāpat kā vēl divi valdes locekļi - Ilze Pāvulāne un Ginta Krūkle. Valdē tika ievēlēti Māris Macijevskis, kā arī mārketinga speciālists un uzņēmējs Ivars Bērziņš un juriste Edīte Masaļska, savukārt pārvēlēti tika trīs valdes locekļi - uzņēmējs Dimitrijs Bekasovs, žurnāliste Baiba Lulle un IT speciālists Ēriks Tikaiže.

Māri Macijevski jaunā valde uz šo amatu atbalstīja vienprātīgi.

Māris Macijevskis iepriekš strādājis dažādos amatos Latvijas komercbankās, pēdējos gados bijis atbildīgs par lielo uzņēmumu apkalpošanu. Skvošu jaunais LSF vadītājs spēlē astoņus gadus, šogad Latvijas čempionātā ieguva 15.vietu vīriešu elites grupā, savukārt senioru +35 grupā - 3.vietu.

Ventspils tiesa šodien pēc SIA TM security pieteikuma ierosinājusi transporta nozares uzņēmuma a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, par Kālija parka administratori izvēlēta Liena Krūce, taču viņa līdz rītdienas darba diena vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Kā liecina Firmas.lv informācija, ap 61,12% Kālija parka īpašniece ir Holandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V., 30,57% pieder SIA Mineral-Trans-Serviss, bet mazāk nekā 10% īpašniece ir Multinord AG. Tāpat kā daļu īpašniece reģistrēta Ventspils pilsētas dome.

Firmas.lv datubāzei par AS akcionāriem gan ir tikai uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.

Rīgas dome iepazīstinājusi ar Uzvaras parka labiekārtošanas koncepcijas 2. kārtu, kuras gaitā tiks veidota aktīvās atpūtas parka daļa ar sporta un rotaļu laukumiem dažādām lietotāju grupām aptuveni četru hektāru platībā.

Sporta un rotaļu laukumos integrēti universālā dizaina principi, kas nodrošinās pieejamību visiem. Plānotais veloparks būs piemērots arī iesācējiem, bērniem ar līdzsvara velosipēdiem, cilvēkiem ratiņkrēslos, senioriem un citiem lietotājiem.

Uzvaras parka otrās kārtas izbūve plānota parka daļā no centrālās gājēju promenādes Hermaņa ielas virzienā.

“Uzvaras parks pēc tā koncepta būs salīdzinoši unikāls Eiropas pilsētu mērogā. Mēs to veidojam kā satikšanās punktu iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar visplašākajām rekreācijas iespējām, un to varēsim redzēt parka otrajā kārtā, kas būs daudz aktīvāka un vairāk balstīta uz sporta aktivitātēm. Ja pirmajā kārtā deviņu hektāru platībā veidojām ainavisko daļu, tad šajā kārtā, balstoties uz sabiedrības aptaujām un ierosinājumiem, veidojam to daudzpusīgu aktīvai atpūtai gada griezumā. Lai arī atjaunotā Uzvaras parka daļa jau ir rīdzinieku sirdīs, vēlamies, lai tas vēl vairāk kļūst par vietu, kur satikties, atpūsties un aktīvi pavadīt brīvo laiku. Paredzam izveidot divus multifunkcionālus sporta laukumus ar divpusējām tribīnēm un izvietot arī bezkontakta inventāra nomas punktus. Saskaņā ar iedzīvotāju vēlmēm ierīkosim sporta trenažierus, arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būs arī velo trase, kas piemērota maziem bērniem un cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat veidosim kafejnīcu zonu,” akcentē E. Ratnieks.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis konkursu Aldara parka pārbūvei, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums izsludināts par pārbūves 1., 2.1. un 3.kārtu.

Kopējā paredzamā līgumcena bez PVN ir 3,5 miljoni eiro.

Pārbūves darbus plānots uzsākt šā gada aprīlī, bet izpildes laiks iepirkumā nav minēts.

Pretendenti savus piedāvājumus konkursā var iesniegt līdz 11.februārim.

Kā skaidro pasūtītājs, Aldara parka teritorija vēsturiski atrodas kvartālā starp Tvaika, Gaujienas, Zāģeru un Sliežu ielām. Kopš parka ierīkošanas laikiem ir būtiski mainījusies gan apkārtējā pilsētbūvnieciskā, gan arī sociālā situācija. Parka plānojums un ainava 1903.gadā veidota dabas un dārzu mākslas baudīšanai alusdarītavas īpašniekam.

Visi trīs arhitektūras objekti, vietējas nozīmes aizsargājamie kultūras pieminekļi – "Valdšleshena alus darītava"(Nr.8191), "Savrupmāja" (Nr.8193), kā arī "Mākslīgās pilsdrupas ar parku" (Nr.8192), veidoti kā viens apbūves ansamblis ar vienotu ceļu un apstādījumu sistēmu. To apliecina arī arhīvā atrodamais G.Kufalta izstrādātais parka plāns (1903.g.), kas aptvēra gan abas, šobrīd nodalītās, parka daļas – augšējo- pie savrupmājas, un apakšējo – ainavisko, kuras struktūra šobrīd gandrīz izzudusi, gan kādreizējo, dārzu pie alus darītavas. Viss ansamblis veidots kā vienots funkcionāli un ainaviski saistīts veselums.

Latvijas dzelzceļš (LDz) ir vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Beloruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu 2009. gadā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr neapmierinātība par situāciju ar šīm kravām paliek. Laikraksta Dienas Bizness rīcībā nonākusi Beloruskaļij vēstule Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurā var noprast, ka Baltkrievijas pusi nebūt neapmierina līguma nosacījumi, lai gan tā līgumu parakstījusi.

"Parakstītais līgums /../ nav nekas vairāk kā nodomu deklarācija un faktiski tukša vieta," pauž Baltijas asociācija Transports un Loģistika (BATL).

Savukārt Uģis Magonis citam laikrakstam - NRA apgalvojis, ka Latvija bez kālija sāls tranzīta nepalikšot, bet kāds uzņēmums gan to var zaudēt. Kālija sāls kravu tranzīts, pēc Magonis teiktā, caur Latvijas ostām varētu atsākties aprīlī. Tiesa, šobrīd nav zināms, caur kurām Latvijas ostām tas tiks darīts. Uzņēmumam Kālija parks tagad ir pēdējā iespēja atrisināt savas problēmas. Taču, ja tas neizdosies, kālija sāli iespējams transportēt vai nu caur Liepājas, vai Rīgas ostu, piebildis LDz valdes priekšsēdētājs.

Latvijas dzelzceļš vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Belaruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu.

Tādējādi ir cerība , ka beidzot varētu atjaunoties kālija sāls plūsma uz Ventspili, kas pārtrūkusi kopš šī gada sākuma. LDz norāda, ka vienošanā paredz arī apjomu atlaides – baltkrieviem jānodrošina 2.9 miljoni tonnu kālija sāls plūsmas, lai saņemtu lielāko atlaidi kālija sāls transportēšanai pa dzelzceļu. Eksperti gan norāda, ka šogad šādu apjomu pārvadāt caur Latviju būs ļoti grūti.

Pie tam kālija sāls pārvadājumi katru gadu caur Latviju samazinās, aizplūstot Lietuvas virzienā. Iepriekš ilgu laiku Baltkrievijas un Latvijas pusēm neizdevās vienoties par dzelzceļa tarifiem. Pie tam starp kālija sāls pārkraušanas termināļa Kālija parks un LDz izcēlušās nesaskaņas par dzelzceļa tarifu jautājumu, jo KP uzsver, ka kālija sāls plūsma Latvijas virzienā samazinājusies neapdomīgas LDz tarifu politikas dēļ.

Iepretim Laimas pulkstenim notekūdeņu kanalizācijas akā ietek spilgti violets ūdens.

Iespējams, ka lietus ūdens iekrāsojies no kālija permanganāta jeb «zilajiem graudiņiem», ar kuriem apbērts automašīnas Subaru motora pārsegs un priekšējais buferis. Lietum līstot, kālija permanganāts šķīst un ietek kanalizācijas akā.

Kālija permanganāts ir violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu.

Kālija permanganātu dažreiz lieto sprāgstvielās par oksidētāju, maisījumos ar reducētāju. Kālija permanganāta reakciju ar glicerīnu var lietot aizdedzinošos sastāvos. Kālija permanganāts ir spēcīgs oksidētājs, un tas ir tā galvenais pielietojums. Kālija permanganātu lieto par dezinfekcijas līdzekli.

Kamēr Japāna cīnās, lai nepieļautu kodolkatastrofu, ASV Rietumkrasta un Krievijas Tālo Austrumu iedzīvotāji masveidā izpērk kālija jodītu saturošas zāles, kuras var samazināt vairogdziedzera vēža risku, vēsta pasaules masu mediji.

«Mēs esam vairāk pārdevuši pēdējās dienās nekā pēdējos trijos gados,» stāsta Džims Smals (Jim Small), Zviedru kompānijas Reciphram, kas piegādā kālija jodītu ASV pārstāvniecības prezidents. Kālija jodītu aktīvi iegādājas gan ASV Rietumkrasta iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi, kuru darbinieki strādā Japānā, skaidroja Dž. Smals.

Krievijas Tālajos Austrumos ir palielinājusies jodu saturošu medikamentu pārdošana. Sahalīnas un Kuriļu salu iedzīvotāji neredzētos apjomos iepērk joda tabletes un sauso sarkanvīnu. «Pie mums pērk visu, kur pieminēts vārds jods. Pārdošanā vairs nav «Jodamarīna» tablešu, pašu jodu pērk veselām pudelēm,» aģentūrai RIA Novosti stāstīja kādas aptiekas darbiniece. Arī jodu saturošais sarkanvīns ir nozudis no veikalu plauktiem.