Pēdējos trīs līdz piecos gados Latvijā attīstās vīnogu lauki un stādījumi, sacīja Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības (LVVB) valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs.

Viņš sacīja, ka kopumā nozares tendences liecina, ka pēdējos gados pieaug vīnogu platības, kā arī veikalu plauktos parādās Latvijā ražoti vīni no pašmāju vīnogām. "Ja iepriekš mazās alkoholisko dzērienu darītavas gatavoja augļu un ogu raudzētos dzērienus, tad tagad tās taisa arī īstu vīnogu vīnu," komentēja Ivanovs.

Tāpat biedrības valdes priekšsēdētājs minēja, ka vīnogu audzēšana Latvijā ir salīdzinoši jauna nozare un par tās kopējām attīstības tendencēm precīzākas aplēses varēs paust vien pēc pieciem līdz septiņiem gadiem, kad jauno apstādīto platību stādi sāks pilnvērtīgi ražot.

Vaicāts par šī gada ražu, Ivanovs pauda, ka karstais laiks vīnogām nācis par labu, taču pašreizējie laikapstākļi, tostarp lietus un vēsais laiks, sekmējis vīnogu slimību izplatību.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Bauskas novada vīnogu audzētājs Gatis Kužums šonedēļ uz ikgadējo vīnogu izstādi Dabas muzejā Rīgā vedīs 61 šķirnes ķekarus no savas kolekcijas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Kopumā viņa ģimenes piemājas dārzā Ceraukstes pagastā aug 220 šķirnes, 80 no tām jau ražo. Patlaban ir karstākais rudens darba laiks – ik pa stundai nedēļas nogalē dārzu apmeklē cilvēki, kas nogaršo ogas un izvēlas savam dārzam stādus, pēc kuriem brauks pavasarī.

Dāmām tīk gaišās muskata vīnogas, bet dažas gardākās galda šķirnes vēl nemaz nav īsti gatavas, stāsta Gatis, izrādot pārdomātās rindās sastādīto kolekcijas dārzu. Ogu blīvajos ķekaros viz dažādu toņu zaļš un dzeltenzaļš, violets, tumšzils un bordo. Saimnieks sauc citu par citu krāšņāku vārdu – Krievijas un Ukrainas selekcionāriem patīk skanīgi nosaukumi. Ir pašu slavenākā selekcionāra Gunvalda Vēsmiņa šķirnes.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Aizbraucām ar sievu kāzu ceļojumā uz Toskānu, un lielāko ceļojuma laiku pavadījām, braukājot no vienas mazas vīna darītavas uz otru. Nav grūti šajā burvīgajā itāļu vidē iedvesmoties visādām dzīves idejām – atceras ABAVAS vīna darītavas saimnieks Mārtiņš Barkāns. Sēžot uz kādas vīna darītavas terases, spriedām, ka būtu forši arī Latvijā dzīvot laukos un darināt vīnu.

Pāris gadi pagāja mācoties un pētot tēmu. Beidzās ar to, ka 2010. gadā iegādājāmies lauku saimniecību pie Sabiles, skaistā Abavas ielejas dienvidu nogāzē, un iestādījām tur vīnogu dārzu. Savukārt ražotnē esam nu jau piecus gadus.

Lai nebūtu tā, ka rokas klēpī salikuši skatāmies un gaidām uz tiem zaļajiem augiem, kuri kādreiz dos ražu, sākām rosīties ar āboliem. Pamazām sākotnējais plāns B – kaut ko padarīsim ar āboliem, kamēr aug vīnogas, – kļuva par plānu A. Šobrīd mūsu vīna darītavas bizness ir balstīts uz Latvijas āboliem, Latvijas upenēm, rabarberiem, aronijām, ķiršiem, cidonijām. Esam kļuvuši par premium dzērienu darinātavu no Latvijas augļiem un ogām, kuros citu starpā pavisam neliela daļa, daži simti pudeļu ir arī ar vīnogām, tomēr tie nav biznesa apjomi, tas drīzāk ir dārgs hobijs.

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Abavas vīna darītava ar lepnumu vēsta, ka tās Latvijā audzētu vīnogu sarkanvīns Rondo 2021 Reserve ir kļuvis par pirmo vīnu Baltijā, kas ieguvis prestižo Decanter World Wine Awards (DWWA) bronzas godalgu.

Šis izcilais panākums ir rūpīgas vīnogu šķirņu atlases un tehnoloģiju pilnveidošanas, nepārtrauktas izaugsmes rezultāts 15 gadu garumā, radot pasaules līmeņa vīnus un tieši Rondo ir viena no šīm šķirnēm, kas ir pamats augstās kvalitātes Rondo 2021 Reserve vīna radīšanā.

Šāds pasaules līmeņa novērtējums apliecina Abavas vīna darītavas neatlaidību un augsto meistarību, radot vīnogu vīnu, kas spēj konkurēt ar labākajiem pasaules vīniem.

Decanter World Wine Awards (DWWA) ir pasaules vadošais un visplašāk atzītais vīna konkurss, kas dibināts 2004. gadā. To organizē žurnāls "Decanter", viens no ietekmīgākajiem izdevumiem vīna industrijā. Šī balva izceļas ar savu stingro vērtēšanas procesu un augstajiem kvalitātes standartiem.

Zemnieku saimniecība "Mazburkas" iegādājusies 12 hektārus zemes, lai Kurzemes pusē attīstītu bioloģisko vīnogu audzēšanu vīna ražošanai un aitu ganāmpulka turēšanai.

Saimniecības pamatnodarbošanās ir divas šķietami nesaistītas jomas – vīnogu un jēru audzēšana, kas piesaista arvien lielāku tūristu uzmanību.

Engures novada Smārdes pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība ilgstoši no kaimiņiem nomāja 12 hektārus zemes līdz radās iespēja ar bankas "Citadele" finansējumu to iegādāties savā īpašumā, nodrošinot saimniecības izaugsmi un saglabājot bioloģisko saimniekošanu teritorijā.

Līdz ar zemes iegādi "Mazburku" saimniecība ir paplašinājusies līdz 54 hektāriem.

Saimniecība izveidota, sakopjot pašreizējo saimnieku Niedru ģimenes vecvecāku īpašumu un saimniekošanu uzsākot bez pieredzes lauksaimniecībā.

"Mūsu attīstības princips - kad realizēts viens mērķis, azartiski ķeramies pie nākamā. Ideja radīt savu vīna lauku radās, lai nogāze izskatītos skaistāka. Vīnogu audzēšana, vīna darīšana un aitu ganāmpulks piesaista arī ceļotāju uzmanību. Paralēli lauksaimniecībai par saimniecības ikdienu kļuvušas arī ekskursijas vīnogu dārzā, vīna degustācijas, vīnogu lasīšana un dažādu pasākumu organizēšana. Labprāt dalāmies pieredzē gan par vīnogu audzēšanu, gan aitkopību. Pēc ilgu gadu pūliņiem, vīni ir apbalvoti arī ar vairākām balvām vīna konkursos un vīna skatēs. Lai arī vīnu ražojam vairākus gadus, uzskatām, ka joprojām tikai mācāmies," stāsta saimniece Gunta Niedra, kura vīna darīšanu apguva pašmācības ceļā.

«Mēs ļoti bieži pārdodam vīnu, kas ir labs un nemaksā daudz. Cilvēks domā: «Kā es varu pirkt vīnu par 2,99 vai 3,45 eiro? Tas nevarētu būt labs vīns!» Taču ne vienmēr tā ir,» biznesa portālam db.lv apgalvo alkoholisko dzērienu veikalu tīkla Spirits&Wine līdzīpašnieks Andris Lūkins.

Spirits&Wine līdzīpašnieks atzīst, ka dažkārt lētāks vīns ir garšīgāks nekā dārgais. «Jāeksperimentē. Ne vienmēr būs tā, ka nopirksi vīnu par 20 eiro, un tas šķitīs tā vērts,» viņš teic.

«Pirkt dārgu vīnu ir nākamā līmeņa izaicinājums. Sākumā nepieciešams apgūt pamatus par vīnu kā tādu un tad kāpt uz augšu. Es domāju, ka reti kurš var sajust dārga vīna garšas nianses,» spriež A. Lūkins.

Viņaprāt, jautājums, kā izvēlēties vīnu, ir sarežģīts un nav vienā teikumā atbildāms.

«Es domāju, ka sākotnēji būtu labi palasīt pašus pamatus par vīnu. Kas ir sarkanvīns, baltvīns, rozā vīns, jo vīnogas, vīnogu maisījumi un reģioni ir ļoti dažādi. Domāju, ka tā viennozīmīgi pateikt, kā izvēlēties labu vīnu, ir ļoti grūti, jo dažādās situācijās vīns garšo atšķirīgi. Esam dzirdējuši daudz stāstu, kad ārzemēs tiek nogaršots fantastisks vīns, tādēļ tas tiek nopirkts un atvests uz mājām. Taču te garšo pilnīgi citādāk. Domāju, ka ir jāuzdrošinās un jāeksperimentē,» teic A.Lūkins.

Ģimenes vīna darītava Abavas pērn palielinājusi apgrozījumu par 40 % un arī šogad plānots ieņēmumu kāpums.

Šovasar Ārlavciemā blakus ražotnei iecerēts atvērt vīna pagrabu ar veikalu un degustāciju zāli, lai objekts būtu interesants arī tūristiem.

Vīna darītava Abavas izveidota 2010. gadā līdz ar vīnogu dārza iestādīšanu Sabiles tuvumā. Bet pati ideja par vīna dārza izveidošanu tā saimniekam Mārtiņam Barkānam radusies ceļojuma laikā Toskānā, pēc kura abi ar dzīvesbiedri Lieni bez jelkādām zināšanām sāka to īstenot. 2010. gadā iegādājušies 20 ha lauku īpašumu Sabiles pievārtē, kur iestādījuši 3,5 tūkstošus vīnogu stādu. Tagad vīnogas aug jau 3,5 ha platībā, ir arī ābeļdārzs, rabarberu lauki un tiek audzētas citas ogas. Pēc diviem gadiem Abavas saimnieki nopirka ražotni Slampes pagasta Ārlavciemā un tagad vīns tiek gatavots plašākās telpās daļēji rekonstruētā dārzeņu konservu cehā. Blakus ražotnei ir plašs ābeļdārzs, kas ražošanas vajadzībām ļoti noder.

Izklaides kompleksā Vernisāža ceturtdien pirmo reizi Eiropā tika atvērts un nogaršots ekskluzīvs, 30 gadus izturēts armēņu konjaks ArArAt EREBUNI. Eiropā pieejamas tikai 10 šī dzēriena pudeles, teikts paziņojumā medijiem.

Dzēriena sastāvā ir Armēnijā augušas vīnogas, avota ūdens un trīsdesmit dažādi, reti konjakspirti – vecākais no tiem, kas izmantots šī dzēriena radīšanā, ir datēts ar 1934. gadu. Konjakam dots senā Armēnijas cietokšņa Erebuni vārds, kas būvēts 782 pirms mūsu ēras, karaļa Argishti valdīšanas laikā. Dzēriens 30 gadus izturēts Kaukāza ozolkoka mucās un tā vērtība sasniedz vairākus simtus eiro. Eiropā pieejamas tikai 10 ekskluzīvā dzēriena pudeles.

Meistarklases laikā viesiem bija iespēja uzzināt par armēņu konjaka pagatavošanas tradīcijām un dzēriena garšas niansēm. Īpaša uzmanība tika veltīta konjaka saderībai ar dažādiem ēdieniem. Tāpat viesiem bija iespēja nogaršot ne tikai konjaku, bet arī tajā izmantotos, gadu desmitiem izturētos spirtus.

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.

Šovasar Rundāles novadā atvērta jauna ēdināšanas vieta «Viktoria», kur var nobaudīt kebabus, atsaucoties uz Bauskas tūrisma informācija centra (TIC) vadītājas Ineses Tukupoles-Zilpures sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Ēstuve atrodas līdzās autobusa pieturai «Rundāles pils», blakus veikalam «Vesko». Apmeklētājus tā uzņem no jūnija sākuma, stāsta īpašnieki, vietējie rundālieši Evita un Sergejs Lisenko.

S. Lisenko atklāj, bijis pārsteigts, ka 14 gadus Rundāles pils tuvumā atradās vīnogās ieaudzis pamests ēkas karkass. Skats kā no šausmu filmas, spriež uzņēmējs, tāpēc nolemts 500 kvadrātmetru lielu zemesgabalu iznomāt no pašvaldības. Marta domes sēdē deputāti lēma šo vietu iznomāt uzņēmuma darbībai uz vienu gadu ar tiesībām līgumu pagarināt katru nākamo gadu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gadam, norādīts pašvaldības sagatavotajā lēmumprojektā. Teritorijas nomas maksa ir pieci procenti no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā. Savukārt ēstuves ēka pieder uzņēmējiem.

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Ģimenes vīna dārzā Abavas vasaras sezonas beigās novākta aptuveni 2,5 tonnu liela vīnogu raža, informē vīna darītavas saimnieki Mārtiņš un Liene Barkāni.

Vīnogu dārzs ir iestādīts 2010. gadā un atrodas Sabiles pievārtē, Abavas ielejas dienvidu nogāzē. Šogad vīnogu raža novākta jau ceturto reizi, tomēr šis gads ir bijis īpašs, jo silto laikapstākļu dēļ vīnogas varēja novākt optimālā apjomā un kvalitātē. Savukārt pašu ražas vākšanu šogad uzsāka agrāk nekā ierasti, kad tas ir noticis septembra beigās un oktobra sākumā.

«Šogad silto laikapstākļu dēļ vairums audzēto šķirņu ir sasniedzis optimālu gatavības līmeni, kas ļauj cerēt uz labas kvalitātes vīna ražošanu nākotnē. 2010. gadā mēs iestādījām vairāk nekā 40 vīnogu šķirnes, lai saprastu, kuras no tām ir piemērotākās mūsu ziemeļu klimatam. Šobrīd audzēto vīnogu skaits ir samazināts līdz aptuveni 30 šķirnēm. Plānojam šo skaitu mazināt arī nākotnē un galvenokārt audzēt tās šķirnes, kuras spēj sasniegt augstākos vīna kvalitātes rādītājus. Viena no tādām vīnogām ir Solaris, no kuras var ražot augstas kvalitātes baltvīnu, un kas atbilst vispārpieņemtai izpratnei par vīna garšu, jo no ziemeļu vīnogu šķirnēm darināta vīna garša atšķiras,» stāsta M. Barkāns.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Baltic Investment Group (BIG) ir uzsācis jaunas daudzdzīvokļu ēkas celtniecību Ieriķu ielā, Rīgā, informē uzņēmumā.

Kopējās investīcijas plānotas 3,5 miljonu eiro apmērā.

Piecstāvu ēkā, kuru plānots pabeigt 2022.g. vasarā, būs 36 dažādas platības dzīvokļi, 20 pazemes un 20 virszemes autostāvvietas, nelielam parkam līdzīga zaļā zona, rotaļu laukums, kā arī attīstīta infrastruktūra.

Projekta nosaukums “Ieriķu spāres” atspoguļo divas Rīgas nākotnes ēkas unikālās iezīmes - modernu arhitektūras risinājumu, atvērtās koka spāru konstrukcijas un fokusu uz dabīgo izejmateriālu izmantošanu projekta celtniecībā.

“Mājokļa izmaksas jaunajā projektā nebūs lielas un īpašuma iegādes cenas būs atbilstošas vidējo cenu kategorijai. Piemēram, dzīvoklim ar pilnu apdari, parketa grīdām, augstas kvalitātes logiem, akmens masas flīzēm un citiem dabiskajiem apdares materiāliem, kv.m., izmaksas būs sākot no 1.8 tūkst. eiro,” teic BIG grupas valdes loceklis Ļevs Golands.

Runājot par viegli izmantojamām iespējām sevišķi biznesā, angļu valodā ir idioma par augļiem apakšējos zaros (low-hanging fruits).

Varbūt šajos platuma grādos pie visa ir jāpiestrādā vairāk, vai arī tā ir kāda nacionālā augļkopības īpatnība, bet idiomu attiecīgajā sadaļā man zināma ir vienīgi no dienvidu tautas klasikas aizgūtā par skābajām vīnogām, kas ir nebaudāmas tāpēc, ka nav aizsniedzamas.

Ar vai bez folklorizētām līdzībām, bet vieglāk gūstamā peļņa tuvējā Krievijas tirgū kļūst aizvien grūtāk aizsniedzama un Krievijas ekonomisko labumu «vīnogas» līdz ar to – skābākas. No vienas puses tajā ir vainojamas Rietumu sankcijas un atbildes dzēlieni sevišķi eiropiešu pārtikas industrijai, un pārskatāmā nākotnē šai jomā nekas nemainīsies. No otras puses ir Krievijas merkantilā pieeja darījumiem, to krējuma kārtu aizvien izteiktāk cenšoties paturēt pašmāju apritē. Tā tas ir redzams arī tranzīta plūsmās, kas tiek pārvirzītas uz Krievijas pašas ostām. Katrā industrijā tas notiks atšķirīgi, bet pakāpeniska orientēšanās uz citiem preču noieta un pakalpojumu tirgiem pasaules ekonomikas koka augšējos un attālākajos zaros Latvijas biznesam ir gan neizbēgama, gan vēlama. Tas nenozīmē krišanu galējībās, un Krievijas vajadzības un iespējas kā pamatīgi un zemi zari tepat jau vien būs, un pie iespējas tur ir jāplūc, ko nu vien var, tomēr rēķinoties, ka saimnieki tur ir greizsirdīgi un ne obligāti rīkojas pēc racionālās izvēles teorijas pieņēmumiem. Laba ziņa ir Latvijas tirgotāju un ražotāju lobija novērojumi, ka uz vispārējā ekonomisko attiecību krituma fona Latvijas un Krievijas saimnieciskās rosības rādītāji uzlabojas tieši pierobežā, sākot ar Pleskavas apgabalu (DB 05.05.). Saskaņā ar aizsniedzamāko augļu līdzību tā ir normāla tendence, un iepriecinoša tā ir tādā ziņā, ka var tikt uzskatīta par ES līdzšinējās pārrobežas politikas sekmīgu iznākumu. Kad nu krievi līdz ar naftas cenas un rubļa stabilizēšanos atgūst maksātspēju, piemēram, Latvijas farmācija caur saviem izplatītājiem tiks arī līdz Maskavai un tālāk, tomēr pierobežas reģioni Latvijas biznesa apmēriem un veiktspējai šķiet vairāk piemēroti. Jebkurā gadījumā spēkā paliek skaudrā realitāte, ka laikā, kad Rietumu un Krievijas attiecības ir vēsturiski zemākajā punktā pēc Aukstā kara beigām, lietišķo kanālu turēšana vaļā, kā to formulē diplomāti un ārpolitikas eksperti, ir uz pašu šo kanālu laivinieku riska rēķina. Arī tāpēc šādu kanālu vaļā turēšanā ieinteresētajām pusēm Rietumos, sākot ar Vašingtonu, ir lietderīgi piedomāt par savu integrētāku klātbūtni Latvijā, kam lieliski piemērotas ir investīcijas kopēju interešu projektos. Latvijas aizsardzības budžeta celšana tam ir piemērots brīdis, un gan jau, nedaudz piedomājot, atrastos veidi un instrumenti kompetenču pārnesei un partnerībai starp ASV militāro kompleksu un Latvijas drošības un aizsardzības industriju.

Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Vīnkopības nozare un pieprasījums pēc Latvijā darīta vīna turpina palielināties, atzina aptaujātie vīnkopji.

Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes priekšsēdētājs Ričards Ivanovs stāstīja, ka šogad Vidzemes pusē lielākā daļa vīnogu salā nosala, savukārt Kurzemē un Zemgalē vīnogu raža varētu būt vien trešdaļa no ierastā apjoma. Ivanovs gan uzvēra, ka vīnogu dārzus ļoti ietekmē saimniecību mikroklimats. Arī Kurzemē ir dārzi, kur ogu gandrīz nav.

Ivanovs stāstīja, ka gan vīnogulāju platības, gan nozares perspektīvas Latvijā turpina palielināties. Palielinās arī Latvijas klimatam piemērotu šķirņu dažādība. Arī to, ka vīnogu tiek stādīts katru gadu arvien vairāk, var just, jo stādu trūkst.

Ivanovs skaidroja, ka no kopējā vīnogu apjoma, lielākā daļa ir tehniskās šķirnes vīnogu, kas tiek izmantotas vīna darīšanā. Galda šķirnes veido tikai nelielu daļu no kopapjoma.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri), palielinājās par 2,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,0 % un pakalpojumiem – par 2,6 %.

To, kā mainījušās pārtikas produktu cenas gada laikā, iespējams uzzināt galerijā! Tajā attēlota cena par 1 kg, ja nav norādīts atsevišķi.

Iepriekšējais gads bija raksturīgs ar pārtikas cenu pieaugumu. Piena cenas pieauga par 13,7 %. Rezultātā sadārdzinājās arī citi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+26,5 %), kefīrs(+16,8 %), sviests (+55,8 %), biezpiens (+5,8 %), saldais krējums (+17,1 %), siers (+2,6 %). Strauji augušas cenas arī olām (+24,7%). Cenas palielinājušās žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai(+4,1 %), cūkgaļai (+6,0 %) un mājputnu gaļai (+2,6 %). Dārgāki bija āboli (+34,1 %), kartupeļi (+12,0 %) un konditorejas izstrādājumi (+ 2,5 %).

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.