Krievijas nespēja pārtraukt korupciju un diversificēt ekonomiku nozīmē, ka tai nepieciešama naftas cena 200 ASV dolāri par barelu, lai atbilstu Ķīnas un Indijas ekonomiku izaugsmei, sacījis Mihails Hodorkovskis, bijušais miljardieris, kurš cietumā atrodas kopš 2003.gada, vēsta Bloomberg.

Hodorkovskis, kurš apgalvo, ka pret viņu izvirzītajām apsūdzībām ir politiska motivācija, teicis, ka viņa gadījumam vajadzētu atgādināt pasaules biznesa līderiem Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā, kas sākas šodien, ka neviens nav pasargāts no šāda likteņa.

«Ekonomikas reformas prasa simts procentu garantijas privātajam īpašumam un efektīvu, tiesisku valstu,» norādījis 47 gadus vecais Hodorkovskis. «Saskaņā ar pašreizējo politisko un ekonomisko modeli, lai Krievijas ekonomikā sasniegtu desmit procentu izaugsmes līmeni, naftas cenai būtu jāpaliek stingri virs 200 ASV dolāriem par barelu,» viņš teicis.

Krievijas Augstākā tiesa par diviem mēnešiem samazinājusi bijušajam naftas kompānijas Yukos vadītājam Mihailam Hodorkovskim un viņa līdzgaitniekam Platonam Ļebedevam piespriestos cietumsodus.

Cietumsodu ilgums samazināts par diviem mēnešiem un noticis pēc M. Hodorkovska apelācijas sūdzības izskatīšanas. Saskaņā ar samazināto cietumsodu, M. Hodorkovskis pēc cietumā pavadītiem desmit gadiem un desmit mēnešiem, brīvībā izies nākamā gada augustā.

M. Hodorkovskim cietumsods tika piespriests apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu nomaksāšanas, savukārt 2010. gadā pret viņu tika celtas apsūdzības saistībā ar naudas atmazgāšanu un piespriesti vēl vairāki gadi cietumā. Krievijas tiesas spriedumu kritizēja Rietumvalstis un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Pats M. Hodorkovskis uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir politiski motivētas.

ASV un Vācija izteikušas nopietnas bažas par tiesas spriedumu, saskaņā ar kuru apcietinājumā esošais bijušais Krievijas naftas magnāts Mihails Hodorkovskis atzīts par vainīgu zādzībā un naudas atmazgāšanā, ziņo BBC.

Hodorkovskis savulaik bija bagātākais cilvēks Krievijā, un tiek uzskatīts par politisku draudu pašreizējam premjeram Vladimiram Putinam.

Baltā nama preses sekretārs Roberts Gibs komunikē norādījis, ka Balto namu uztrauc, kā izskatās, tiesu sistēmas ļaunprātīga izmantošana, un šis spriedums grauj Krievijas reputāciju. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle teicis, ka šis tiesas process ir apšaubāms un uzskatāms par soli atpakaļ valsts modernizācijā.

Kā vēstīts, tiesnesis lēma, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs vainojami zādzībā no firmas Jukos un iegūto līdzekļu legalizācijā.

Maskavas tiesa turpina izskatīt apsūdzību pret naftas firmas Jukos bijušo īpašnieku Mihailu Hodorkovski, kurš apsūdzēts simtiem miljonu tonnu naftas nozagšanā 27 miljrd. dolāru vērtībā, raksta Latvijas Avīze.

Sprieduma lasīšana M.Hodorkovskim un finanšu apvienības Menatep vadītājam Platonam Ļebedevam sāksies 15.decembrī, taču M.Hodorkovskis jau teicis noslēguma runu savai aizstāvībai otrajā krimināllietā. Viņš paziņoja, ka nebaidās palikt cietumā līdz savai nāvei. «Man, tāpat kā nevienam, negribas dzīvot cietumā, un es negribu arī mirt. Taču, ja būs vajadzīgs, esmu gatavs, mana ticība ir dzīvības vērta,» viņš teica, vēsta laikraksts.

M.Hodorkovskis uzsvēris, ka lieta pret viņu tika sagatavota pēc pasūtījuma un uz tiesu tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. «Mūs padarīja par simboliem cīņai pret patvaļu. Tomēr viņiem nepieciešams apsūdzošs spriedums, lai nekļūtu par grēkāžiem. Ceru, ka tiesa izturēs viņu psiholoģisko spiedienu.»

Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Bijušais Krievijas naftas magnāts Mihails Hodorkovskis, kurš apsūdzēts zādzībā un naudas atmazgāšanā, otrajā tiesas procesā atzīts par vainīgu, ziņo BBC.

Tiesnesis norādījis, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs piesavinājušies īpašumu un legalizējuši nelikumīgi iegūtus līdzekļus.

Hodorkovskis jau izcieš astoņu gadu cietumsodu par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

47 gadus veco Hodorkovski bija jāatbrīvo nākamajā gadā, bet tagad viņam ieslodzījumā būs jāpaliek līdz 2017.gadam.

Viņa atbalstītāji apgalvo, ka lieta ir politiski motivēta. Ārpus tiesas zāles bija pulcējušies vairāki simti demonstrantu, kas izsauca saukļus: «Brīvība!» un «Apcietiniet Putinu!» Policija vairākus Hodorkovska un Ļebedeva aizstāvjus arestējusi.

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Krievija apsūdz rietumu valstis «nepieņemama» spiediena izdarīšanā saistībā ar apcietinājumā esošā naftas magnāta Mihaila Hodorkovska tiesu, ziņo BBC.

Krievijas ārlietu ministrs reaģējis uz kritiku no ASV un Vācijas puses, kas tika izteikta pēc Hodorkovska atzīšanas par vainīgu zādzībā un naudas atmazgāšanā.

Hodorkovskis tika apcietināts jau 2005.gadā par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

«Mēģinājumi izdarīt spiedienu uz tiesu ir nepieņemami,» paziņojumā savā tīmekļa vietnē norādījusi Krievijas ārlietu ministrija. Apgalvojumi, ka taisnīgums Krievijā tiek piemērots selektīvi, esot nepamatoti.

Kā vēstīts, jaunākajā tiesas prāvā tiesnesis lēma, ka Hodorkovskis un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs ir vainīgi zādzībā no firmas Jukos un iegūto līdzekļu legalizācijā.

Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) attaisnojusi Krieviju apsūdzībās par to, ka tā ļaunprātīgi izmantojusi savu juridisko sistēmu, lai iznīcinātu Yukos, taču arī kritizējusi Maskavu par tās tiesvedību pret naftas kompāniju, vēsta Financial Times.

Tiesa atzina, ka Krievija pārkāpusi naftas kompānijas tiesības uz taisnu tiesu, jo pārāk strauji virzījusi tiesvedību, tādējādi neļaujot Yukos sagatavot savu aizstāvību.

Tāpat tiesa nolēma, ka vēl nesniegs savu lēmumu par 100 miljardu ASV dolāru lielo kompensāciju, kuru pieprasa Yukos bijusī administrācija.

Analītiķi jau norādījuši, ka tiesas lēmums ir uzskatāms par Krievijas panākumu.

Krievijas naftas gigants Yukos 2003. gadā tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tā vadītājs Mihails Hodorkovksis arestēts.

Līdz arestam M. Hodorkovskis tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas oligarhiem un bija bagātākais cilvēks Krievijā.

Hāgas arbitrāžas tiesa uzdevusi Krievijai, kompensējot atsavināto īpašumu, izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem 50 miljardus dolāru, pirmdien Londonā paziņoja lielākais akciju turētājs GML.

Pastāvīgā arbitrāžas tiesa 18.jūlijā atzinusi, ka Krievija politisku mērķu vārdā piespiedusi Jukos bankrotēt un kompānijas īpašumus izpārdevusi valstij piederošiem uzņēmumiem.

Krievija Jukos likvidēja 2003.gadā pēc tam, kad uzņēmuma vadītājs Mihails Hodorkovskis tika atzīts par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Hodorkovskim nācās deviņus gadus pavadīt cietumā.

Akciju turētāji sākotnēji pieprasīja 100 miljardus dolāru, apgalvojot, ka Kremlis apzināti izputinājis kompāniju ar pārspīlētu nodokļu palīdzību.

Pats Hodorkovskis savas akcijas pārdeva 2005.gadā un norobežojies no pārējo akcionāru prasībām.

Krievu biznesa laikraksts Kommersant, atsaucoties uz vārdā neminētiem procesa dalībniekiem, vēsta, ka Krievija gatavojas spriedumu pārsūdzēt.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas iebildumus un atstājusi spēkā jūlijā pieņemto spriedumu, liekot izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem kompensāciju 1,86 miljardu eiro apmērā.

Tā kā ECT spriedums tagad ir stājies spēkā, Krievijai ir trīs mēneši laika tā izpildei. Krievijas puse spriedumam nepiekrīt un Tieslietu ministrija paziņojusi, ka tās darbības «notiks atbilstoši vajadzībai nodrošināt Krievijas suverēnās intereses un balstoties uz nacionālās likumdošanas normām».

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika Jukos bankrotēt 2007.gadā.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret Jukos ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka «nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja Jukos likvidāciju».

Ar Krievijas Augstākās tiesas spriedumu no cietuma tiks atbrīvots Platons Ļebedevs, bijušais Mihaila Hodorkovska biznesa partneris, ziņo BBC. Viņi tika apcietināti 2005. gadā.

Ļebedevs un Hodorkovskis tika notiesāti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un zādzībām pēc tam, kad finansēja opozīcijas partijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Hodorkovski apžēloja pagājušajā mēnesī, bet Ļebedevs, kuru bija paredzēts atbrīvot maijā, neprasīja apžēlošanu un palika ieslodzījumā.

Bijušie Krievijas naftas koncerna Jukos akcionāri vērsušies ASV, Francijas un Lielbritānijas tiesās ar prasību izpildīt Hāgas tiesas lēmumu par 50 miljardu dolāru piedzīšanu no Krievijas Federācijas, vācu laikrakstam Sueddeutsche Zeitung pavēstīja uzņēmuma Group Menatep Limited (GML) vadītājs Tims Osborns.

Pagājušā gada beigās GML ar analoģisku prasību vērsās Vācijas tiesā, bet gatavojas vērsties arī Beļģijas un Nīderlandes tiesās.

Prasības tiek iesniegtas, lai piedzītu no Krievijas aktīvus Eiropas valstīs un ASV. Pēc tam kad tiesas būs apmierinājušas GML prasības, bijušajiem naftas uzņēmuma akcionāriem būs jāatrod Krievijas īpašums konkrētās valsts teritorijā un tad jāiesniedz prasība par tā konfiskāciju, Osborns vēl oktobrī sacīja Vācijas žurnālam Der Spiegel.

Atbilstoši Der Spiegel versijai attiecībā uz Krievijas īpašumu Vācijā runa varētu būt par Vācijā pasūtītajām lidsabiedrības Aeroflot lidmašīnām vai arī maksājumiem par gāzi koncernam Gazprom.

Kuldīgā, ražošanas uzņēmumā SIA "Kuldīgas tekstils", vairāk nekā diviem darbiniekiem oficiāli apstiprināta Covid-19 infekcija, atsaucoties uz uzņēmuma sniegto informāciju, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Savukārt saskaņa ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtajiem datiem, Kuldīgas novadā saistībā ar ražošanas uzņēmumu kopumā konstatēti desmit saslimušie.

Kā norādīja Duļbinska, ceturtdienas, 24.septembra, rītā visiem "Kuldīgas tekstils" darbiniekiem veikti Covid-19 testi, kam rezultāti solīti vakarā.

Vienā ēkā ar SIA "Kuldīgas tekstils" strādā arī SIA "Saules ieleja 3", kas nodrošina ēdināšanas pakalpojumu divām izglītības iestādēm. Pašvaldības vadība vienojusies ar SIA "Saules ieleja 3", ka papildus drošībai arī visiem šī uzņēmuma darbiniekiem šodien veiks Covid-19 testus. Nevienam no šajā uzņēmumā strādājošajiem pašlaik nav šīs slimības simptomu, norādīja pašvaldībā.

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Eiropas Savienības (ES) dimplomāti šodien tiksies, lai vienotos, pret kurām ietekmīgām Krievijas amatpersonām klāt jau izveidotajam «melnajam sarakstam» tiks vērstas sankcijas, vēsta BBC.

ES, kā arī pasaules lielākās industriāli attīstītās valstis jeb G7 grupa (Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna, Apvienotā Karaliste un ASV ) grasās paplašināt pret Krieviju vērstās sankcijas, apsūdzot Krieviju situācijas destabilizēšanā Ukrainā.

Konkrētiem cilvēkiem tiks piemēroti ceļošanas aizliegumi un tiks iesaldēti aktīvi.

«Jo vairāk cilvēku parādīsies sarakstā, jo vairāk tas kodīs Krievijas ekonomikai,» tā pavēstīja Lielbritānijas ārlietu ministrs. Tāpat arī Baltais nams pauda, ka pievienos vairāk vārdu «melnajam sarakstam» pirmdien, un tie būs cilvēki, kas pietuvināti Vladimiram Putinam un nozīmīgām kompānijām. Sankcijas izpaudīsies, nosakot arī jaunus ierobežojumus augstāko tehnoloģiju eksportam, vēstīja Reuters.

Maskavā tiesa piespriedusi Spānijas pilsonim astoņu gadu ilgu cietumsodu par naudas līdzekļu piesavināšanos no bijušās Mihaila Hodorkovska naftas kompānijas Yukos meitasuzņēmuma Fargoil 13 miljardu ASV dolāru apmērā, vēsta RIA Novosti.

Apsūdzētais ir Antonio Valdess-Garsija, kurš kādreiz bija Fargoil vadītājs.

Krievijas prokurori norādīja, ka Yukos, izmantojot tai pilnībā piederošo naftas tirdzniecības uzņēmumu Fargoil, nelegāli no Krievijas izveda jēlnaftu 13 miljardu dolāru apmērā. Tas noticis laika periodā no 2000. līdz 2003. gadam.

Valdess-Garsija apsūdzēts par jēlnaftas iepirkšanu no Yukos uzņēmumiem ar īpaši lielām atlaidēm un tālāku šīs naftas pārdošanu ārvalstīs par augstāku cenu.

Sods spānim piespriests neskatoties uz to, ka M. Hodorkovskis savās liecībās norādīja, ka Valdesam-Garsijam bija ierobežotas pilnvaras, piebilstot, ka būtu zinājis, ja Fargoil vadītājs būtu rīkojies neatbilstoši likumam.