Apbalvošanas ceremonijā pasludināti Zemkopības ministrijas Gada balvas zivsaimniecībā "Lielais loms 2024" laureāti - zivsaimniecības nozares labākie uzņēmēji un darbinieki.

"Lielajam lomam" 2024.gads ir īpašs - jubilejas gads, jo "Lielais loms" notika 10. reizi.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Zivsaimniecība izsenis Latvijā ir labi zināma un tradicionāla vērtība. Taču, lai mēs visi varētu baudīt zivju labumus, ir svarīgi mūsu cilvēki, kuri ar sirdi un dvēseli nepagurdami strādā nozarē. Viņi nodrošina, lai zivis vienmēr būtu pieejamas gan mums, gan citiem zivju cienītājiem ārvalstīs, kur Latvijas uzņēmējus jau gadu desmitiem pazīst kā ļoti nopietnus un uzticamus zivju produkcijas ražotājus un tirgus partnerus. "Lielā loma" konkurss jau desmito gadu iepazīstina sabiedrību ar nozares spožākajiem profesionāļiem un sekmīgākajiem uzņēmumiem, kā arī sniedz iespēju labāk izprast nozares specifiku un devumu valstij. Tāpēc arī šogad godinām un sveicam nozares izcilniekus. Es ceru, ka konkurss turpināsies, un ar aktīvu darbu, veiksmi un centību šodienas laureātiem nākamajos gados spēs pievienoties arī citi nozarē jau esoši un jauni pārstāvji."

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Piecpadsmit gadu laikā iegūstot pieredzi mazumtirdzniecības jomā, Kaspars Lūsis un Uldis Mežs radījuši zīmolu Skrāpele, ar ko vēlas izkonkurēt līdzīgas preces no Ķīnas.

Jelgavnieki radījuši kaķu nagu asināmos dēlīšus Skrāpele, kas izgatavoti no kartona. Abi ir seni draugi un 2000. gada sākumā nolēmuši, ka vēlas uzsākt savu biznesu. Lai gan ideja par kaķu nagu asināmo dēlīti ir aizgūta no ārzemēm, tomēr Skrāpeles izveidotāji pavadīja aptuveni divus gadus eksperimentējot, lai produktu izstrādātu. Nākamā gada pavasarī apritēs trīs gadi, kopš zīmols uzsācis savu darbību. Vairums pircēju zīmolu uzrunā sociālajā tīklā Facebook. K.Lūsis atzīst, ka pieprasījums ir tik liels, ka šobrīd ražošanu nācies nedaudz bremzēt, jo tā notiek pašu spēkiem privātmājas darbnīcā Jelgavā. Mēnesī tiek saražoti aptuveni 500 kaķu nagu asināmie kartona dēlīši. Lai gan pārsvarā uzņēmuma klienti ir no Latvijas, tomēr jelgavniekiem ir plāni arī saistībā ar eksportu. Tirdzniecību plānots attīstīt ar interneta palīdzību, tāpēc nav ierobežojumu, uz kurām valstīm produktus varēs sūtīt. Vienīgais ierobežojums - jo tālāk atradīsies klients, jo dārgākas būs sūtīšanas izmaksas. Kopumā uzņēmējdarbības uzsākšanai tika investēti mazāk nekā 10 000 eiro no privātajiem līdzekļiem. Zīmols reģistrēts jau ar esošu SIA ML ALFA, jo, pēc K.Lūša domām, tas liecina par reputāciju. «Ja kāds vēlas ar mums sadarboties, tad redzams, ka uzņēmums darbojas 15 gadus. Ja tik ilgi vari noturēties biznesā, tad tā ir kvalitātes zīme,» uzskata K. Lūsis.

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

«Atpazīstamība nāk līdzi. Ja klients vēlas šeit atnākt, iedzert ar mani kafiju vai tēju un apēst kūku, tad kāpēc ne un es to arī darīšu. Man tas netraucē un katrs klients ir īpašs,» biznesa portālam Db.lv saka Dailes teātra aktieris Dainis Grūbe, kurš kopā ar draugiem – pavāru Kārli Muginu un juristu Ģirtu Dombrovski Āgenskalnā atvēris kafejnīcu, veikalu un bāru «Kadagi».

Draugi savā starpā sadalījuši arī pienākumus. Tā, piemēram, Dainis ir atbildīgs par tirdzniecību, Kārlis par iepirkumiem, produktu radīšanu un garšām, bet Ģirts ir uzņēmuma administratīvā sloga turētājs un kā paši saka, tad arī bremze, kas Kārli ar Daini piebremzē.

Ideja izveidot šādu vietu radusies brīdī, kad visi kopīgi sēdējuši Daiņa pagalmā. Visi trīs ir pazīstami jau vairāk nekā 20 gadus un šajā laikā katram ir radušās vēlmes, ko realizēt. Aktieris vēlējies darboties tirdzniecības jomā, Ģirtam bijusi ideja par sava produkta radīšanu, kas šobrīd ir vēl izstrādes procesā, bet Kārlim bijušas zināšanas, lai šajā biznesā darbotos.

«No idejas mēs pāraugām plašāk. Pamata doma bija nodarboties ar kvalitatīvas Latvijas ražotāju produkcijas izplatīšanu - kā vietējo produktu vairumtirgotāji. Ārzemēs un arī Latvijā to dara kooperatīvi un šajā gadījumā mēs to aizstājam. Novērtējam, vai produkts ir konkurētspējīgs, garšīgs, kvalitatīvs un tad runājam ar ražotāju - sakām, ka esam gatavi daļu par tirdzniecību ņemt uz saviem pleciem. Nolēmām izveidot ofisu un tad sapratām, ka šī ir laba vieta, kāpēc nepielikt klāt arī kafiju, kūciņas, alu, lai atpelnītu telpu izmaksas,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks K.Mugins.

Latvijā ir mazākā konkurence starp veikalu tīkliem Baltijā un lielākās cenu atšķirības starp veikaliem, intervijā aģentūrai LETA atzina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

"Ja Lietuvā, ieejot vienā veikalā, pārējo mazumtirgotāju veikalos varu praktiski neiet, jo cenas ir gandrīz vienādas, tad Latvijā veikalu tīklos kādam produktam cena var atšķirties pat divas reizes," sacīja Gulbe.

Viņa arī atzīmēja, ka mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijas tirgū šo atšķirību ir samazinājusi. ""Lidl" ir nopietns spēlētājs, kas abiem pārējiem ["Maxima" un "Rimi"] nepatīk. Konkurence Latvijā ir zema, un tas arī ir iemesls, kādēļ pārmaksājam par pārtiku. Protams, pārāk liela konkurence arī nav laba, jo tad tirgotāji konkurē tik ļoti, ka spēki izbeidzas visiem," teica Gulbe.

Jautāta par secinājumiem pēc Konkurences padomes paziņotā, ka Latvijā ražotām pārtikas precēm mazumtirdzniecības ķēdes piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotām precēm, kā arī mazumtirgotāju sadarbības līgumos ar piegādātājiem ir nepilnības, Gulbe minēja, ka risinājumi ir jāmeklē politiķiem, jo šajā gadījumā tirgotāji likumus nav pārkāpuši, izņemot godīgas tirdzniecības prakses likumā noteikto par labticību un godīgumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Mercedes GLE ir kļuvis vēl lielāks un daudzpusīgāks, tiesa, tā motoru ēdienkarte turpmāk sāksies ar četrcilindru dīzeli

Arī Mercedes GLE nav pagājusi secen downsizing ēra. Nav šaubu, ka četrcilindru dīzelis ir augstas veiktspējas tehnika. Uz papīra tas daudz neatpaliek no iepriekš izmantotā sešcilindru dīzeļa. Bāzes modeļa GLE 300 d 4 Matic 245 zirgspēki ir gana daudz tik lielam auto, kāds ir jaunais GLE, tomēr tie nav seši stobri, un tas ir jūtams. Iespējams, ka, nezinot. kā brauca un ar kādu patīkamu skaņu to darīja sešcilindru dīzelis, šādi aizspriedumi vairs nemocīs. Tomēr Mercedes klients ir konservatīvs un tajā pašā laikā ar asu prātu un labu atmiņu apveltīts indivīds, attiecīgi neliels rūgtumiņš par četrcilindru sniegumu būs. Četrcilindru motors ir ievērojami skaļāks, to gan salonā nevarēs dzirdēt, jo Mercedes GLE virsbūve ir perfekti nopakota un akustiskais komforts salonā ir teicams. Toties paātrinājuma brīžos četrcilindru dīzeļa sniegums nebūs tik spilgts un nešūsies kopā ar Mercedes lozungu The best or nothing.

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Joprojām ar superērtu salonu, joprojām ar priekšpiedziņu, tikai zem motora pārsega paslēpts 182 ZS turbomotors. Augstas veiktspējas turbomotora klātbūtne ir Honda HR-V Sport galvenā sastāvdaļa.

Uz ikdienišķo Honda HR-V fona Sport versija atšķirsies ar īpašo virsbūves krāsojumu, kas izdaiļots ar melnas krāsas virsbūves elementiem, melnas krāsas 18 collu vieglmetāla diskiem, bet salonā dominēs vīnsarkana ādas apdare.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Neatkarīgi no tā, kāds motors ir automašīnas degungalā, Honda HR-V ir superērts auto, to pašu var teikt par Honda HR-V Sport. Ņemot vērā, ka HR-V Sport arī būs priekšpiedziņas pseidokrosovers, tas ir saglabājis savu vieglumu un praktiskumu. Neraugoties uz automobiļa apkārtmēriem, tam ir negaidīti plašs salons gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem, turklāt tam visam klāt arī brangs bagāžas nodalījums. Skaitļu valodā tie būs 470 litri, bet, noguldot HR-V otro sēdekļu rindu, bagāžas telpa sasniegs 1103 litrus. Arī Sport versijas funkcionalitāti izcels Hondas aizmugurējie maģiskie krēsli, kas atļauj sēdekļa apakšējo daļu uzlocīt tā, lai izveidotu plašu telpu nestandarta bagāžas vizināšanai.

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Zinot, cik spēcīgs Renault ir komerctransporta segmentā, jaunā pikapa Renault Alaskan parādīšanās bija loģiska un pat ļoti gaidīta

Renault Alaskan ir patiešām vērtīgs papildinājums Renault jau tā plašajā komerctransporta piedāvājumā. Daudzām kompānijām, kuras ikdienā izmanto Renault Trafic, Renault Kangoo vai Master, ja būs vajadzība arī pēc kārtīga bezceļa auto ar kravas kasti, turpmāk tas vairs nebūs jāmeklē pie citiem ražotājiem. Viss vajadzīgais vieglais komerctransports būs nopērkams pie Renault tirgotājiem. Ir jau nedaudz skumji, ka Alaskan ir parādījies pēc Nissan Navara, attiecīgi par spīti tam, ka Spānijā ražotais Renault Alaskan ir teju identiska Nissan Navara kopija, cīņa par klientu labvēlību nav un arī nebūs viegla. Kā zināms, pikapu pircēji ir klasisku vērtību cienītāji un katru jaunpienācēju uzlūko ar aizdomām un rafinētu izpēti, protams, ja vispār rodas interese par iepriekš nedzirdētu produktu.

Aprites ekonomika nav tikai modes vārds. Aprites ekonomikas gigantu sadarbība veicina zaļāku vidi, vienlaikus palīdzot līdzsvarot starptautiskās loģistikas ikdienas izaicinājumus. Ziemeļeiropas lielākais olu ražotājs Balticovo un viens no pasaulē lielākajiem palešu apvienošanas pakalpojumu sniedzējiem CHEP dalās savās pārdomās par šodienas un rītdienas izaicinājumiem.

Balticovo ir lielākais olu ražotājs Ziemeļeiropā. Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jāsastopas jūsu uzņēmumam loģistikas jomā?

Balticovo komercdirektors Vjačeslavs Kočetkovs: Mēs katru dienu saskaramies ar daudziem izaicinājumiem, sākot no krājumu pārvaldības līdz konkurencei un tirgus dinamikai. Piemēram, mums ir ļoti svarīgi līdzsvarot krājumu līmeni, lai apmierinātu klientu pieprasījumu bez krājumu pārpalikuma vai nepietiekamības, un tas ir pastāvīgs izaicinājums mūsu loģistikas darbībām.

Pieaugošās degvielas cenas, mainīgie transportēšanas tarifi un jaudas ierobežojumi var būtiski ietekmēt preču piegādes izmaksas. Pārslogojums, regulējumu problēmas un nepieciešamība pēc ātras piegādes rada daudzas problēmas, lai efektīvi piegādātu produktus līdz klientu durvju sliekšņiem, jo īpaši pilsētu teritorijās.

Ar mērķi saglabāt dzīvas zvejniecības kultūras tradīcijas Rīgas plānošanas reģions aicina līdz 30. augustam piedalīties starptautiskā konkursā par labāko fotoattēlu par zvejniecības mantojumu Rīgas jūras piekrastē (no Engures līdz Ainažiem). Konkursa galvenajā balvā – ceļojums uz Maljorku Spānijā, kur notiks apbalvošanas ceremonija.

Konkursam paredzēto uzņemto fotoattēlu mērķis ir sniegt ieskatu par zvejnieku kopienu kultūras mantojuma bagātību, daudzveidību un nozīmi. Plašāka informācija par fotoattēlu ievietošanu – http://ejuz.lv/tzp.

Fotokonkurss notiek starptautiska projekta «CHERISH» ietvaros.

Fotoattēla iespējamās tēmas – kultūras mantojums, zvejniecības tradīcijas, zvejnieki, zvejas laivas, zvejas aprīkojums, zivju loms, kulinārais mantojums, amatniecība, kultūras festivāli un tradicionālie pasākumi.

Fotokonkursa darbus vērtēs starptautiska žūrija, kas sastāvēs no viena žūrijas locekļa no katras konkursā pārstāvētās valsts (Grieķija, Portugāle, Spānija, Latvija, Itālija, Kipra, Nīderlande un Vācija). Latviju žūrijā pārstāvēs mākslinieks Mārtiņš Krūmiņš, Latvijas Mākslas akadēmijas un Šauļu Universitātes (Lietuva) absolvents, šobrīd Liepājas Universitātes lektors, kopš 1998.gada Mākslinieku savienības biedrs.

Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē gan zvejnieku, gan zivju palicis maz

Tomēr galaprodukcijas vēl ir gana, kas kā delikatese vidēji var būt dārgāka par gaļu. DB izbraukumā Rīgas jūras līča Kurzemes piekrastē dodas uz Klapkalnciemu, kas par zvejnieku ciemu izveidojies jau XIX gadsimtā un kurā savulaik uzņemtas Zvejnieka dēla epizodes. Diemžēl šodien tur var sastapt pēdējo palikušo «karognesēju» – IK Stubiņš īpašnieku Kasparu Eglīti ar vairāk nekā 20 gadu zvejošanas pieredzi. Viņš apgalvo, ka bez viņa ģimenes Klapkalnciemā neviens vairs nezvejo. Jaunie aizbraukuši, citi rūpalam ar roku atmetuši. Stubiņš ir viens no 147 licencētiem rūpnieciskās zvejas tiesību nomniekiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos. Tādi dati ir Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā uz pērnā gada oktobri. Uzņēmuma pamatdarbība ir zvejniecība un zvejas produktu apstrāde mājas apstākļos.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Valsts vides dienests (VVD) konstatējis nelikumību Talsu novada Kolkas pagasta pludmalē, kur izvietotas divas laivas, kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām viesu izmitināšanai pielāgotas konstrukcijas.

VVD aicina iedzīvotājus neizmantot nelikumīgās tūrisma mītnes “laivas-mājas”, kas starptautiskajās naktsmītņu rezervēšanas platformās Booking.com, Airbnb.com. tiek izīrētas ar nosaukumu “Baltic Maldives”.

VVD devis pārkāpējam, kurš šajā pludmalē nodarbojas ar tūristu izmitināšanu zvejai paredzētās, bet patvaļīgi tūrisma pakalpojumu sniegšanai pielāgotās laivās, termiņu līdz 17.augustam pārvietot tās normatīvajos aktos atļautā vietā, vienlaikus brīdinot, ja norādījumi netiks pildīti, VVD kā izpildiestāde uzsāks izpildi piespiedu kārtā un izņems prettiesiski novietotās konstrukcijas. Visi ar izņemšanu saistītie izdevumi būs jāsedz pārkāpējam.

16.augustā no Rīgas līča pludmales Kolkā aizvestas nelikumīgi izvietotās tūrisma mītnes "laivas-mājas", novēroja aģentūra LETA.

Pašlaik virzītie grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, visdrīzāk, neveicinās konkurenci banku sektorā, intervijā pauda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš uzsvēra, ka nodokļa avansa maksājums samazinās peļņas daļu, ko var ieguldīt bankas kapitālā, no kā savukārt ir atkarīgs, cik liels var būt katras bankas kreditēšanas apmērs. Lielajām bankām jautājums par pieejamo kapitālu nav īpaši aktuāls, taču mazās bankas šīs prasības dēļ darbības apmērus varētu audzēt lēnāk.

"Ja tagad daudz tiek runāts, ka banku sektorā nav pietiekamas konkurences, ja politiķi vēlas, lai vietējā kapitāla bankas, kas pašlaik ir nelielas, aktīvāk sāk konkurēt ar lielajām bankām, tad to nevar izdarīt bez kapitāla. No tā ir atkarīgi kreditēšanas apmēri, produktu attīstība, darbības mērogs un viss pārējais. Ja tagad ar nodokli tiek aplikta peļņa, tad rezultāts būs tāds, ka mūsu un citu banku sektora kolēģu gadījumā kapitāls augs ne tik strauji, kā tas varētu augt. Tas tiešā veidā iespaidos konkurenci banku sektorā un situācija šajā jomā, visdrīzāk, paliks sliktāka, jo lielajām bankām kapitāla problēma nav tik akūta kā mazajām, kuras vēlētos augt," uzsvēra Idelsons.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ierosina slēgt lielveikalus svētdienās, kas ļaus Latvijas iedzīvotājiem biežāk doties uz laukiem, iepazīt zemnieku saimniecības un pārtikas produktus iegādāties no mājražotājiem un lauku veikaliņiem.

Latvijas saimniecību saražotā pārtika lielveikalu plauktos jau izsenis konkurē ar importa produkciju cenas ziņā. Lai atbalstītu vietējās saimniecības un pārtikas ražotājus, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs aicina novembrī, valsts svētku mēnesī, svinību galdus klāt ar pašmāju produkciju.

Pārtikas precēm lielveikalos jau ilgstoši ir novērotas augstas cenas. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) datiem, mazāk turīgie iedzīvotāji pārtikas iegādei tērē pat trešdaļu no kopējiem mājsaimniecības ienākumiem. Turklāt, pērkot pārtiku, Latvijas iedzīvotāji tērē par 10% vairāk nekā mūsu kaimiņi lietuvieši un igauņi.

“Diemžēl tieši vietējai produkcijai lielveikalos cena nereti ir augstāka kā importa produkcijai. Atsevišķām Latvijā audzēto dārzeņu grupām uzcenojums lielveikalos ir trīs reizes lielāks par pašizmaksu. Ja uzcenojums vietējiem kartupeļiem, kāpostiem un bietēm sasniedz 200%, mēs garantējam peļnu lielajām lielveikalu ķēdēm, nevis vietējam ražotājam.

Uzņēmumu reģistrs (UR) likvidējis 413 sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA), par kurām noteiktajā termiņā netika atklāti patiesie īpašnieki, trešdien žurnālistus informēja UR valsts galvenā notāre Guna Paidere.

Viņa norādīja, ka uzņēmumiem laika periodā no 2017.gada decembra līdz šā gada novembrim bija pienākums atklāt patiesos labuma guvējus. Kopumā patiesos labuma guvējus atklāja 83% juridisko personu, bet no SIA tādu bija 97%.

Tādējādi UR lēmis likvidēt 413 augsta riska SIA, kuras nebija atklājušas patiesos labuma guvējus.

Paidere skaidroja, ka augsta riska SIA lielākoties ir tādas, kuru īpašnieki ir reģistrēti ārvalstīs.

Tāpat viņa atzina, ka situācija ar augsta riska SIA Latvijā ir atrisināta.

"Neraugoties uz to, ka ir gadījumi ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm un ārvalstu personu iesaisti, Latvijā tomēr var runāt par samērā caurredzamu uzņēmējdarbības vidi un godprātīgiem uzņēmējiem. Par to liecina fakts, ka par lielāko daļu jeb 91 000 SIA informācija par patiesajiem labuma guvējiem UR jau bija iesniegta un bija iespējams to reģistrēt uz noklusējuma pamata," stāstīja Paidere.

Starptautiskā viesnīcu ķēde "Radisson" plāno atvērt viesnīcu Liepājā, informē "Radisson Hotel Group".

Plānots, ka viesnīca atradīsies vēsturiskā, "art deco" stila ēkā un tajā tiks izveidoti 90 viesnīcas numuriņi, restorāns, bārs, kā arī divas konferenču telpas un divas banketu zāles. Tāpat viesnīcas ēkā būšot sporta zāle un SPA.

Pagaidām precīzu viesnīcas atrašanās vietu uzņēmums neatklāj. Toties reģionālais laikraksts "Kurzemes Vārds" vēsta, ka iespējamā mājvieta jaunajai viesnīcai izraudzīta vēsturiska ēka Kūrmājas prospektā 8/10. To laikrakstam apstiprinājis ēkas īpašnieks uzņēmējs Oļegs Hramovs, atklājot, ka nama rekonstrukcijas projektu izstrādā arhitekts Agris Padēlis-Līns. Uzņēmējs arī apliecinājis, ka runa ir par “Radisson” viesnīcu.

DB jau vēstīja, ka Kūrmājas prospekta 8/10 iegādes darījums bija 13.lielākais nekustamā īpašuma darījums Latvijā - SIA "Lenkas Energo" pērn septembrī par 1,2 miljoniem eiro pārdeva 2296 kvadrātmetrus zemes ar divām ēkām Liepājā, Kūrmājas prospektā 8/10 O.Hramovam. Hipotekārais kredīts darījumā netika izmantots.

Rīgas ostā aizvadītajā gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, par 10% pieaudzis pārkrauto konteinerkravu apjoms, turklāt ostas lielākā konteineru stividorkompānija Baltic Container Terminal (BCT) 2022. gadā ir sasniegusi rekordaugstu kravu apgrozījuma rādītāju, par 16% pārsniedzot 2021. gadā iespēto.

Uzņēmums aizvadītajā gadā pārkrāvis 326 tūkstošus TEU (konteineru vienību), kas ir BCT vēsturiski augstākais apgrozījuma rādītājs gada ietvaros. Konteinerkravu apgrozījuma pieauguma pamatā ir ģeopolitiskās situācijas būtiskā ietekme uz globālajām loģistikas ķēdēm, kas ietekmē kravu apriti ne tikai Baltijas reģionā, bet arī faktiski visā pasaulē.

Arī Rīgas brīvostas pārvaldes tirgus analītiķi norāda, ka visu Baltijas reģiona ostu statistikas dati labi ataino kara radīto ietekmi uz konteinerkravu pārvadājumiem. Proti, Sanktpēterburgas osta, kas vienmēr ir bijusi pārliecinoši lielākā reģiona konteineru osta 2022. gadā, zaudēja 64% no konteinerkravu apjoma. Toties pieauga gan Rīgas, gan Klaipēdas, gan Tallinas ostu konteinerkravu apgrozījuma rādītāji.

Viena no Somijā un Igaunijā lielākajām interjera preču tirdzniecības ķēdēm Indoor Group AS Latvijā ir atvērusi divus mēbeļu interneta veikalus - "Asko" un "Sotka".

Līdz ar to abi zīmoli pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma ir atgriezušies Latvijā, piedāvājot mēbeles un interjera priekšmetus.

"Latvijā aktīvi strādājām jau iepriekš, un līdz 2010. gadam mums šeit bija vairāki veikali. Atsauksmes un tirgus analīze parādīja, ka Latvijas tirgū Asko un Sotka produkcijai joprojām ir pieprasījums. Atverot interneta veikalus, mēs izskatām arī citas tirdzniecības organizācijas iespējas, jo īpaši tirdzniecības centros Rīgas reģionā," atzina Indoor Group AS valdes priekšsēdētājs Karijs Forstens (Kari Forssten), kurš atbild par uzņēmuma komercdarbību Baltijas valstīs.

"Interjera preču pircējs parasti ir apzinīgs patērētājs, kurš vēlas uzmanīgi salīdzināt cenas un preces, pirms veikt pirkumu. Tādēļ interneta veikala nozīmi šodien nekādā gadījumā nevar ignorēt," uzsvēra Indoor Group AS pārdošanas un mārketinga vadītājs Andress Nemme (Andres Nõmme).

AS "Nordeka" līdz marta beigām plāno pārsūdzēt Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru Autotransporta direkcijai (ATD) uzdots atkāpties no 200 miljonu eiro vērtiem valsts līgumiem ar uzņēmumu, norādīja "Nordeka" valdes priekšsēdētājs Genrihs Peršteins.

Viņš skaidroja, ka gan Covid-19 pandēmija, gan karš radīja pārrāvumu piegāžu ķēdēs, un īpaši tas skāra rūpniecību un mašīnbūvi. "Katrs, kurš pēdējos divos gados saskāries kaut vai ar vieglās automašīnas pirkumu, zina, ka piegāžu termiņi ir būtiski pagarinājušies. Liels komerctransporta pasūtījums nav izņēmums," norādīja Peršteins, piebilstot, ka ar šādu tiesas spriedumu var veidoties absurds - jauni autobusi ar zemiem izmešiem, pielāgoti visām vajadzībām un ērti pasažieriem stāvēs dīkā un nekalpos savam mērķim, kamēr tiesa turpinās spriest, vai uzņēmums varēja vai nevarēja paredzēt Covid-19 vai karu un abu faktoru ietekmi uz starptautiskajām piegāžu ķēdēm un ražošanu.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.