Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Krievijas iebildumus un atstājusi spēkā jūlijā pieņemto spriedumu, liekot izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma Jukos akcionāriem kompensāciju 1,86 miljardu eiro apmērā.

Tā kā ECT spriedums tagad ir stājies spēkā, Krievijai ir trīs mēneši laika tā izpildei. Krievijas puse spriedumam nepiekrīt un Tieslietu ministrija paziņojusi, ka tās darbības «notiks atbilstoši vajadzībai nodrošināt Krievijas suverēnās intereses un balstoties uz nacionālās likumdošanas normām».

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika Jukos bankrotēt 2007.gadā.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret Jukos ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka «nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja Jukos likvidāciju».

Krievija piektdien pieņēmusi likumu, kas ļaus arestēt ārvalstu aktīvus tās teritorijā.

Jaunais likums, kas stāsies spēkā nākamā gada janvārī, ir atbildes solis Jukos strīdā.

Arbitrāžas tiesa Hāgā pērn lika Krievijai samaksāt 50 miljardus dolāru kompensācijās bijušā Krievijas naftas rūpniecības uzņēmuma Jukos akcionāriem, jo Maskava pēc uzņēmuma īpašnieka Mihaila Hodorkovska aresta 2003.gadā uzņēmumu konfiscēja un sadalīja.

Krievija atteikusies izpildīt spriedumu Jukos lietā, un šī strīda dēļ jūnijā tika arestēti Krievijas valsts aktīvi Beļģijā un Francijā, ieskaitot vēstniecību kontus, izraisot diplomātisku strīdu ar Maskavu.

Krievijas jaunpieņemtais likums, ko prezidents Vladimirs Putins parakstīja trešdien, ļaus atcelt imunitāti ārvalstij piederošiem aktīviem, ja šī valsts kaut kādā veidā ierobežojusi Krievijas aktīvu tiesisko imunitāti tās teritorijā.

Sergejs Pugačovs, kas savulaik tika dēvēts par Putina baņķieri, jo baudīja lielu ietekmi Kremlī, iesniedzis prasību par 10 miljardu ASV dolāru piedziņu no Krievijas.

Pugačova biznesa impērija izjuka, kad viņš zaudēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina labvēlību.

Viņa advokāti pirmdien iesniedza prasību pret Krieviju, kas, visticamāk, tiks izskatīta Hāgas Pastāvīgajā arbitrāžas tiesā, pavēstīja Pugačovam tuvs avots, kurš vēlējās palikt anonīms.

Juristi par prasību sīkāk plāno pastāstīt otrdien Parīzē.

Maskava jau cīnās pret vienu šīs tiesas lēmumu, ar kuru tai tika uzdots izmaksāt 50 miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju Mihaila Hodorkovska vadītās Krievijas lielākās naftas kompānijas Jukos bijušajiem akcionāriem.

«Pugačova kungs pacietīgi gaidījis šo brīdi, lai nāktu klajā ar šo milzīgo kompensāciju prasību, kas atpaliek vienīgi no Jukos,» norādīja ar Pugačovu saistītā persona.

Interpols ir sācis meklēt bijušo Krievijas miljonāru Sergeju Pugačovu, kurš savulaik tika dēvēts par «Putina baņķieri», bet pēc bankrota ir atstājis valsti un kļuvis par Putina kritizētāju.

Krievijas varas iestādes apsūdz 51 gadu veco Pugačovu valsts naudas zagšanā, kas bija piešķirta viņa bankas Mežprombank atbalstīšanai 2008.-2009.gada globālās finanšu krīzes laikā. Šī banka tagad ir bankrotējusi.

Pugačovs agrāk tika uzskatīts par līderi Kremlim pietuvinātā grupējumā, kurš bijis atbildīgs par bijušā naftas magnāta Mihaila Hodorkova aizturēšanu un ieslodzīšanu cietumā.

Līdz šī gada jūnijam Pugačovs bija arī Francijas ekskluzīvo pārtikas veikalu tīkla Hediard vairākuma daļas īpašnieks, kuru viņš iegādājās 2007.gadā.

Nesen Pugačovs atstāja Krieviju, apmetoties nezināmā vietā, un kļuva par vienu no skaļākajiem prezidenta Vladimira Putina un viņa jaunā bagāto uzticības personu loka skaļākajiem kritizētājiem.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Nejēdzības ir jānovērš, dzīves apstākļi – jāpilnveido, bet pārmērīgs negatīvisms ir ceļš uz nekurieni

Šā gada 12. jūnija DB numurā bija publicēta intervija ar uzņēmēju Vjačeslavu Kuziščinu. Savulaik strādājis augstā amatā naftas kompānijā Jukos, dzīvojis Maskavā, tagad ar ģimeni pārcēlies uz Latviju un izveidojis šeit diezgan populāru restorānu. Pretēji daļas Latvijas sabiedrības uzskatiem par krieviem, kas atbraukuši uz šejieni, tostarp termiņuzturēšanās atļauju programmas ietvaros, šis investors ar ģimeni iemācījies latviešu valodu un godīgi atzīst, ka nav Vladimira Putina politikas piekritējs un vēlas dzīvot, strādāt un savu dēlu audzināt Latvijā eiropeiskā garā. Neskatoties uz to, ko daudzi šejienieši paši saka par savu valsti – kāda mums te briesmīga korupcija, cik drausmīga birokrātija, ierēdņi, politiķi –, šis cilvēks velta Latvijas biznesa videi vislabākos vārdus. Salīdzinot ar Krieviju un Ukrainu, viņš šeit ar korupciju neesot sastapies. Latvijas ierēdņi saprotot, ka viņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu un tā arī izturoties, savukārt abās minētajās valstīs ierēdņu uzdevums esot maitāt tev dzīvi tiktāl, kamēr tu no viņiem atpērcies. Turklāt jebkuru biznesu tev Krievijā varot vienkārši atņemt, ja tas ir iepaticies kādam citam – varenākam, savukārt Latvijā uzņēmējs jūtoties droši.

Latvijas valstij piederošais problemātisko aktīvu pārvaldītājs Reverta Eiropas Cilvēktiesību tiesā cenšas no Krievijas piedzīt 75 miljonus dolāru (67,2 miljonus eiro), lai atgūtu līdzekļus no aizdevuma, kas garantēts pirms gandrīz desmit gadiem.

Prasība tiesā iesniegta 2013.gadā pēc tam, kad Krievijas Augstākā komerciālā tiesa atteicās piemērot arbitrāžas lēmumu par Parex bankas nodrošināto aizdevumu, vēsta Bloomberg.

Jūlijā Krievijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka iekšzemes likums aizstāj Eiropas juridisko varasiestāžu lēmumus pēc spriedumiem, kas garantēja kompensāciju izmaksu iepriekšējā naftas uzņēmuma Jukos bijušajiem akcionāriem. Reverta centās atgūt līdzekļus no 2006.gada aizdevuma, kas tika izsniegts gāzes pārstrādes rūpnīcas celtniecībai.

Revertas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka, pretēji starptautiskajām tiesību normām, tostarp Ņujorkas konvencijai, Krievijas tiesas atteicās atzīt un nodot izpildei šķīrējtiesas spriedumu par parādu piedziņu no kompānijas Severneft, kas galvoja par vairāk nekā 75 miljonu ASV dolāru lielu kredītu. Ņemot vērā, ka ir noticis tiesību normu pārkāpums, klaji aizskarot Revertas tiesības uz taisnīgu tiesu un īpašumu, Reverta vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar prasību piedzīt no Krievijas kompensāciju 75 miljonu ASV dolāru apmērā.

ASV investors Stīvens Linčs lūdzis Savienoto Valstu valdībai atļauju iegādāties gāzesvadu "Nord Stream 2", ja tas tiktu piedāvāts izsolē bankrota procedūrā Šveicē, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

Linčs laikrakstam sacījis, ka amerikāņu īpašumtiesības uz šo cauruļvadu nodrošinātu ietekmi miera sarunās ar Krieviju par kara izbeigšanu Ukrainā un kalpotu ASV ilgtermiņa interesēm.

"Vissvarīgākais aspekts ir šāds - šāda iespēja rodas reizi paaudzē, lai Amerika un Eiropa pārņemtu kontroli pār Eiropas enerģijas piegādēm atlikušajā fosilo kurināmo laikmetā," uzsvēris Linčs.

Viņam nepieciešams saņemt ASV valdības atļauju, lai veiktu darījumus ar uzņēmumiem, kas pakļauti Savienoto Valstu sankcijām. "Nord Stream 2" operators ir Krievijas valsts kontrolētā gāzes koncerna "Gazprom" struktūrvienība, kurai Šveicē sākta bankrota procedūra.

Uzņēmējs, kurš ir ziedojis nākamā ASV prezidenta Donalda Trampa priekšvēlēšanu kampaņai, cer, ka "Nord Stream-2", kura vērtība tiek lēsta 11 miljardu ASV dolāru vērtībā, būs iespējams iegādāties par grašiem.