Eksperti

Tekstila ražotāju atbildības sistēma – stimuls inovācijām tekstila pārstrādē un biznesa iespējas

Jānis Lapsa, "Zaļa josta" valdes priekšsēdētājs,25.01.2024

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) dati liecina, ka ik gadu Eiropas Savienībā (ES) tiek izmests ap 12,6 miljoniem tonnu tekstila jeb gadā viens cilvēks izmet vidēji ap 15 kilogramiem. Tiek lēsts, ka šai nozarei ir ceturtā augtākā ietekme uz vides un klimata pārmaiņām, ko pārspēj tikai pārtikas ražošana, būvniecība un transports.

Pašreizējā realitāte liecina, ka 1% apģērba tiek pārstrādāts izmantošanai atkal.

ES līmenī atbilde minētajai tendencei ir tekstila ražotāju atbildības sistēma, kas Latvijā stāsies spēkā no šā gada 1. jūlija. Tas ir loģisks solis, jo pēc burta direktīvas mērķis ir mazināt šos atkritumus, pēc gara – stimulēt tekstila pārstrādes inovācijas, jo līdz šim šajā nozarē tās ir bijušas kūtras. Savukārt no 2025. gada tekstila atkritumu dalītā šķirošana būs obligāta visiem un visām ES dalībvalstīm.

Taču tekstila atkritumu mazināšanai šķirošana un tekstila atkārtota izmantošana, nevis izmešana sadzīves atkritumos, ir tikai viens no veidiem, kā samazināt šo atkritumu daudzumu. Otrs veids, ilgtermiņā daudz efektīvāks un apritīgāks, ir tā dēvētā pārstrāde “no šķiedras līdz šķiedrai”. Šī pieeja iemieso aprites ekonomikas būtību – nevis iegūt pirmreizējos resursus, bet izmantot to, kas jau ir. Šajā tehnoloģiju jomā ir redzamas iestrādnes, taču arvien tiek meklēti veidi, kā kāpināt jaudu un apjomu.

Tekstila pārstrādē galvenais izaicinājums ir atdalīt dažādas šķiedras. Jau labu laiku strādā tehnoloģijas, kas mehāniski pārstrādā tīru kokvilnu, taču ķīmiskās pārstrādes iespējas, kas būs vajadzīgas, piemēram, poliestera gadījumā, ir intensīvā izpētes un testēšanas fāzē. Pēc globālā konsultāciju uzņēmuma “McKinsey” aplēsēm pat tad, kad šīs inovācijas būs pilnībā izstrādātas, no šķiedras līdz šķiedrai varēs pārstrādāt aptuveni 70% tekstila. Atlikušajiem 30% būs jāmeklē citi pārstrādes veidi, tai skaitā arī termo-ķīmiskā pārstrāde, kurā rodas sintētiskā gāze.

Lielākoties pašreizējām “no šķiedras līdz šķiedrai” pārstrādes tehnoloģijām ir stingras prasības šķiedru sastāvam, cik daudz var būt piejaukumu u.tml., līdz ar to, piemēram, elastāna pārstrāde ir izaicinājums. Līdzīgi arī ar džinsu audumu – pirms to pārstādāt, tas ir jāatbrīvo no dažādiem galantērijas elementiem – pogām, spiedpogām, rāvējslēdzējiem. Tas nozīmē, ka pirms pārstrādes tekstils vēl ir jāpārbauda, jāsagatavo, tāpēc ir jāattīsta ne vien pārstrāde kā tāda, bet arī vēl posms pirms tam – vieda un automatizēta priekšapstrāde.

“McKinsey” skaidro, ka pašlaik tekstila pārstrādes tehnoloģijas vēl nav sasniegušas pilnu savu potenciālu, vienlaikus ir jāuzlabo spēja pārstrādāt jauktas šķiedras, samazināt izmaksas un arī pārstrādātā materiāla kvalitāte. “McKinsey Retail Practice” gatavotā analīze rāda, ka, novēršot minētās barjeras, līdz 2030. gadam no šķiedras ­līdz šķiedrai tehnoloģijas varētu pārstrādāt 18% līdz 26% no kopējiem tekstila atkritumiem.

Augstāk minētais norāda ne tikai uz problēmu, bet arī uz iespēju. Proti, ir pilnīgi skaidrs, ka šis pārstrādes veids ir aktuāls nevis tālā nākotnē, bet jau tagad. No biznesa skatupunkta tie būtu divi virzieni – tehnoloģiju attīstīšana un komercializēšana un pārstrādes rūpnīcu būvniecība.

Piemēram, 2022. gadā Zviedrijā, Sundsvālā, apģērbu ražotājs “H&M” atklāja pirmo komerciāla mēroga tekstila pārstrādes rūpnīcu “Renewcell”. Tajā izmanto ķīmiskās pārstrādes metodes un tekstils pārtop materiālā, ko dēvē “Circulose”, kas izskatās kā krītots aplikāciju papīrs un to izmanto viskozes ražošanā koksnes masas vietā. Plānots, ka līdz 2023. gadam “Renewcell” pārstrādās 60 tūkstošus tonnu tekstila, lai saražotu tādu materiālu, kas pēc kvalitātes ir pielīdzināms pirmreizējām šķiedrām.

Ja raugāmies plašāk, tad pārstrādes vajadzības pašlaik ir daudz lielākas nekā iespējas. 2020. gadā ES un Šveice kopā radīja septiņus miljonus tonnu apģērba atkritumu, prognozē, ka 2035. gadā šis rādītājs varētu sasniegt 8,5 miljonus tonnas. “McKinsey” arī norāda, ka 85% no tekstila atkritumiem veido patērētāju apģērbs un mājas tekstils, piemēram, aizkari, dvieļi, palagi un tā joprojām. Līdz šim tekstilu, ko nevar izmantot atkārtoti, pārsvarā sadedzina koģenerācijas rūpnīcās vai noglabā poligonā.

Protams, tekstila pārstrādes motivēšana nav tikai vienas direktīvas un ražotāja atbildības sistēmas ieviešana visās dalībvalstīs. Tā būs arī atkarīga no ES ilgtermiņa politikas, piemēram, uzliekot par pienākumu ražotājiem izmantot noteiktu īpatsvaru pārstrādātā materiāla izmantot jaunajos apģērbos, potenciāli mazināt pirmreizējā materiāla ievešanu no trešajām valstīm u.tml.

Jau tagad ES norit darbs pie jaunās Ilgtspējīgas produktu ekodizaina regulas, kurā dažādām produktu grupām būs noteiktas prasības izturībai, uzticamībai, atkārtotai izmantošanai, pārstrādātajam saturam, u.c. Šī regula attieksies arī uz tekstilmateriāliem un apaviem. Vēl pērnā gada 5. decembrī EK un Eiropas Parlaments panāca provizorisku vienošanos par šo regulu.

Nobeigumā gribētu uzsvērt, ka jebkuras pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas priekšnosacījums ir izlietotā tekstila šķirošana un atgūšana. ES dati liecina, ka pašreiz tiek savākti un pārstrādāti aptuveni 22% tekstila. Atbilstoši vadošā atkritumu apsaimniekotāja “CleanR” datiem Latvijā vidēji dienā uzņēmuma tekstila konteineros tiek nodots līdz pat trīs tonnām tekstila, taču diemžēl lielākā daļa paliek nešķirota un nonāk sadzīves atkritumos. Jācer, ka līdz ar tekstila ražotāja atbildības ieviešanu šī situācija uzlabosies.

Pašlaik konkrēti ministru kabineta noteikumi, kas definēs, kas tieši būs tekstils likuma izpratnē Latvijā, kā darbosies ražotāju atbildības sistēma un kādi ir sasniedzamie mērķi, vēl tikai tiek izstrādāti. Taču jau Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.–2028. gadam dati liecina, ka tekstila dalītajai apsaimniekošanai ir loma kopējā sadzīves atkritumu apjoma mazināšanā.

Minētā plāna dažādos scenārijos ir veikti aprēķini, ka līdz ar paplašinātās ražošanas atbildības piemērošanu no 2024. gada un turpmāk katru gadu atsevišķu atkritumu grupu ­– tekstila, mēbeļu, būvmateriālu, plastmasas un pārtikas atkritumu – apjoms samazināsies par 1%. Tāpat rezultāti parāda, ka šādi līdz 2035. gadam izdosies samazināt nešķiroto sadzīves daudzumu kopumā par 150 tūkstošiem tonnu.

Tikmēr citos aprēķinos plānots, ka 2024. un 2025. gadā tekstila atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumos mazinās par 5%, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, 2026. gadā – par 7% un tā joprojām. Līdz brīdim, kad 2035. gadā sadzīves atkritumos būtu jānonāk vien 8465 tonnām tekstila, pretstatā ar 2024. gada prognozēto rādītāju – 23 256 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv,29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Fragments no intervijas

Kādi ir šā gada pirmā pusgada saimnieciskās darbības rezultāti?

2023. gada pirmo sešu mēnešu saimnieciskās darbības rādītāji ir ievērojami labāki, nekā tika iespēts analogā laikā 2022. gadā. Proti, AS CleanR Grupa 2023. gada pirmajā pusgadā sasniegusi kopējo apgrozījumu 45,5 miljoni eiro, kas ir par 39% vairāk nekā tādā pašā periodā pērn. Tas ir apliecinājums pērn veiktajām investīcijām uzņēmumu grupas izveidē un attīstībā. Pirmais pusgads Grupā ievērojams ar vairākiem biznesa paplašināšanās darījumiem, tas ļāvis nostiprināt biznesa pozīcijas noteiktos biznesa virzienos plašākā Latvijas teritorijā. Aprīlī Grupas meitas sabiedrība Vizii Urban īstenojusi uzņēmuma iegādes darījumu, ar kuru Cēsu ielu uzkopšanas uzņēmums KOM- Auto kļuvis par Vizii Urban pārstāvi Vidzemes reģionā. Šī darījuma īstenošanu sekmēja arī Grupas finanšu plūsmas diversifikācija, kotējot obligācijas Nasdaq First North Rīgas biržā pagājušā gada nogalē. Sava ietekme ir gan saimnieciskās darbības organiskai izaugsmei, gan arī pirkšanas un apvienošanas darījumiem. Proti, sava ietekme ir CleanR Grupas pērn iegādātajam industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam RSC Noma, kā arī ražotāju atbildības sistēmas uzturētāja Zaļā josta vairākuma kapitāldaļu iegādei un apvienošanai ar grupas īpašumā esošo Eko Rija.Ienākumu palielinājumā būtiska artava pienākas 2023.gada martā darbu uzsākušajai 5,4 milj. eiro vērtajai plastmasas pārstrādes rūpnīcai, kas ražo plastmasas granulas, kuru noieta tirgus ir visa pasaule — Eiropa, Āzija, Amerika. Šī investīcija ir vērsta uz to, lai vairāk darbotos nevis vienkārši izejvielas — plastmasas - piegādes tirgū, bet gan spētu piedāvāt industriālo produktu, kam jau ir plašāks tirgus un cenu diapazons. Plastmasas tirgus ir globāls. Vienlaikus šī rūpnīca ir virzība uz mērķi samazināt atkritumu daudzumu, pārstrādāt atkārtoti to, kam jau ir beidzies dzīves cikls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR Grupa pērn attīstībā investējusi 10 miljonus eiro

Db.lv,30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu AS “CleanR Grupa” telpu uzkopšanas uzņēmuma “Vizii” valdes priekšsēdētāja amatā uzsācis ilggadējs nozares pārstāvis Andrejs Šilinskis.

Šilinskis telpu uzkopšanas un nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā darbojas vairāk nekā 20 gadus, kopš 2002. gada strādājot uzņēmumā “Impel Serviks” un 2018. gadā ieņemot tā valdes priekšsēdētāja amatu. Līdztekus Šilinskim “Vizii” valdē strādā arī tās līdzšinējais pārstāvis Juris Zālītis.

Šilinskis ir arī Latvijas Regbija federācijas valdes loceklis. Viņš absolvējis Rīgas Valsts 1. ģimnāziju un ieguvis bakalaura grādu Uzņēmējdarbības vadībā biznesa augstskolā RISEBA.

“CleanR Grupa” pērn veikusi strukturālas pārmaiņas, vairākas biznesa funkcijas nodalot jaunos Grupas meitas uzņēmumos, stiprinot korporatīvās pārvaldības modeli, ieviešot ilgstpējīgus risinājumus ikdienas pārvaldībā, investējot infrastruktūras modernizācijā un pakalpojumu automatizācijā, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Noslēgti pirmie līgumi ar ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem par iesaistīšanos tekstila apsaimniekošanas sistēmā

Db.lv,04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 1. jūlijam, kad Latvijā tiks ieviesta tekstila ražotāju atbilstības sistēma, “Zaļā josta” ir noslēgusi pirmos līgumus ar aktīvākajiem ražotājiem, tirgotājiem un importētājiem, kuri jau laikus iesaistās tekstila izstrādājumu apsaimniekošanas sistēmā, lai iespējami daudz materiāla atgrieztu atkārtotā apritē, pārstrādātu vai izmantotu enerģijas ieguvei, informē uzņēmuma tirdzniecības vadītājs Mārtiņš Eglīte.

Pēdējo gadu laikā arvien turpina pieaugt saražotā tekstila daudzums, vienlaikus samazinoties to kalpošanas ilgumam, kas rezultējies ar arvien lielāku tekstila atkritumu apjomu. Ražotāju atbildības sistēma ir viens no veidiem, kā samazināt tekstila nozares ietekmi uz vidi, pagarināt produktu dzīves ciklu, nodrošināt atbildīgāku ražošanas procesu un uzņemties atbildību par savu produktu.

“Jau tagad redzam, ka Latvijā uzņēmumi izrāda interesi par gaidāmajām izmaiņām tekstila apsaimniekošanā, aktīvākie jau ir noslēguši līgumu ar “Zaļo jostu”. Aicinām arī citus tekstila ražotājus, tirgotājus un importētājus neatlikt līguma slēgšanu uz pēdējo brīdi, lai jau laikus būtu gatavi jaunajai kārtībai,” saka Eglīte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” korporatīvās pārvaldības modeli un stiprinot tā efektivitāti, uzņēmuma valdē iecelts ilggadējs nozares profesionālis Guntars Levics.

Levics turpinās pildīt arī AS “CleanR Grupa” un SIA “Zaļā josta” valdes locekļa pienākumus.

“Ņemot vērā, ka “CleanR Verso” šogad ir ambiciozi plāni gan attiecībā uz industriālo atkritumu pārstrādes apjoma kāpināšanu, gan šķirošanas infrastruktūras un tehnikas modernizāciju, gan “pelēkās zonas” mazināšanu būvgružu apsaimniekošanas jomā, Guntara Levica ilggadējā un plašā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē uzņēmumam būs liels pienesums,” teica AS “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš piebilda, ka “CleanR Verso” strādā pie vērienīgiem modernizācijas darbiem šķirošanas laukumā “Nomales”, kā rezultātā tas būs modernākais šāda tipa laukums Baltijā, kas ļaus dubultot atkritumu pārstrādes apjomus un ātrumu. Turklāt uzņēmums sadarbībā ar valsts sektoru un būvniekiem turpina darbu pie pētījuma par būvniecības atkritumu izvešanas problemātiku, lai mazinātu “pelēko sektoru” šajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru