Tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmums Latvijas Tekstils turpmāk nodrošinās arī digitālo druku, informēja uzņēmuma vadītājs Oskars Polmanis.

Ideja radusies pirms diviem gadiem, apmeklējot pasaules tekstila izstādes un lūkojoties pēc tekstila apdrukas inovācijām. Šā gada sākumā atrastas piemērotākās idejas īstenošanai. «Gadu sākām ar eksperimentiem, pasūtot šo pakalpojumu ārpus Latvijas, lai saprastu, kāds ir šīs produkcijas noiets. Tirdzniecības rādītāji bija pārliecinoši, tādēļ nolēmām riskēt un investēt, lai šo tehnoloģiju atvestu uz Latviju. Nav tā, ka Latvijā nav iespējama digitālā druka uz lina un kokvilnas, bet problemātika ir tirāža un pieejamība. Mūsu uzsvars - nelielas tirāžas plašākam interesentu lokam,» sacīja O. Polmanis.

Viens no pamudinājumiem investēt šajā tehnoloģijā ir gadu mijā uzsāktais projekts 119 Latvijas skati, kura ideja ir simtgades gadā radīt katram Latvijas novadam auduma maisiņus ar raksturīgiem fotoattēliem. «Līdz ar iekārtu atvešanu un testa režīma pabeigšanu, tas būs pirmais projekts, ko drukās šīs iekārtas. Galvenais, ko gribu akcentēt - mēs no kreklu apdrukātājiem atšķirsimies ar to, ka kreklus mēs neapdrukāsim,» uzsver O. Polmanis.

«Ja runājam par uzņēmuma «Latvijas Tekstils» salonveikalu, kas atrodas Rīgā, Matīsa ielā 17, diemžēl bēdīgākais ir tas, ka pilsētas centrs kļūst arvien tukšāks, veikalu piedāvājums - arvien garlaicīgāks, jo visa tirdzniecība pārvācas uz lielveikaliem un tirdzniecības centriem,» biznesa portālam db.lv sacīja «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis.

O. Polmanis atzīst, ka, ja fiziskā veikala Matīsa ielā finansiālie rādītāji turpinās kristies, iespējams, «Latvijas Tekstils» pat pieņems lēmumu par tā slēgšanu.

«Latvijas Tekstils» izgatavo mājas tekstilu: dvieļus, galdautus, salvetes, priekšautus, cimdus, maisiņus no lina un kokvilnas, karogus un lentes, kā arī pārdod saistītos produktus gan fiziskajā veikalā, gan internetveikalā.

Vaicāts, vai arī «Latvijas Tekstils» apsvēris iespēju atvērt veikalu kādā no tirdzniecības centriem, O. Polmanis db.lv sacīja: «Neesam par to domājuši, neesam uzprasījušies un arī neviens piedāvājums nav bijis.»

«Tajā, ka Rīgas centrs kļūst arvien tukšāks, svarīgu faktoru spēlē arī apstāklis, ka Rīga ir viena no retajām galvaspilsētām Eiropā, kurā vispār nav iepirkšanās ielas, un tā vistiešākā veidā ir pilsētas plānotāju atbildība. Krišjāņa Barona un Tērbatas ielas ir mašīnu caurbrauktuves. Tur nav interesanti pastaigāties un atrast interesantus veikalu piedāvājumus. Sūdzamies, ka Rīgai ir par maz tūristu, tai pat laikā izveidot kaut vienu iepirkšanās ielu nepietiek politiskas motivācijas. Jautājums tikai - kādēļ? Kamēr Stopiņu novadā būvēs dzīvesstila tirdzniecības centru ar gājēju ielām un streetfood kafetērijām, tepat Matīsa ielā ir milzīga degradēta teritorija - Vidzemes tirgus, kur dzīvība dziest ar katru dienu. Pilsētas sirdī, sabiedriskā transporta krustpunktā ir vairāki hektāri zemes, kur varētu attīstīties dzīvesstila veikaliņi, streetfood kafejnīcas, amatnieki, pakalpojumu sniedzēji un kas vēl tik nē... Un tas sekmīgi kalpotu ne tikai par vietējo iedzīvotāju, bet arī tūrisma magnētu. Un tieši šis būtu tas galapunkts, uz kuru vajadzētu vest iepirkšanās ielai vai pat ielām. Taču, lai tas notiktu, ir vajadzīgs pilsētas plānotājs ar galvu, ideju un enerģiju. Pats no sevis nekas netaps,» savās pārdomās dalījās O. Polmanis.

Latvijas tirgū HoReCa segmentam tekstilu piedāvā vairāki pašmāju uzņēmumi un arī kaimiņvalstu kompānijas. Konkurentu skaits ir lielāks tajās preču grupās, kuras ir vieglāk saražot vai pirkt un pārdot. «Ekonomika atdzīvojas – tā ir priecīga ziņa. Latvijā šajā nišā pēdējos gados nopietnu konkurenci veido nomas uzņēmumi, kas piedāvā viesnīcām tekstilu iznomāt, kā arī paši nodrošina tā kopšanu. Latvijā šo servisu nodrošina igauņu uzņēmumi, bet prognozēju, ka tas ir laika jautājums, kad šādu pakalpojumu sāks sniegt arī pašmāju firmas,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Viesnīcu tekstils līdzīpašnieks Jānis Jansons.

SIA Aviro projektu vadītājs Mārtiņš Circens teic, ka nozarē konkurence ir ļoti sīva un pēdējos gados tā noteikti ir saasinājusies, jo tik tiešām Latvijas mazajā tirgū aktīvi ienāk lietuviešu un igauņu piegādātāji. Konkurences rezultātā daudzi vietējie piegādātāji spiesti samazināt cenas, bieži vien tas notiek uz nenomaksāto nodokļu rēķina.

SIA Viesnīcu tekstils nodibināts pirms desmit gadiem kā SIA Viesnīcu apgāds meitas uzņēmums ar mērķi ražot tam tekstilu. «Mums tolaik bija iespēja iegūt finansējumu finanšu institūcijā ALTUM, un kopējās investīcijas bija apmēram 20 tūkst. eiro. Uzņēmāmies risku, tolaik neapzinoties, kas sekos, jo tikko dzimušam uzņēmumam nācās izdzīvot krīzes gadus. Tie bija liktenīgi arī mātes uzņēmumam, kas fiziski vairs nefunkcionē, savukārt mēs darbību turpinām,» stāsta J. Jansons, kurš uzņēmumu vada kopā ar sievu Annu Anitu Jansoni. SIA Viesnīcu tekstils sortimentā ir piecas produktu grupas – restorānu tekstils, viesnīcu tekstils un interjera lietas, aizkari, darba apģērbs un dažādi aprīkojumi un piederumi. Pēc pieprasījuma apjoma absolūts līderis ir viesnīcām paredzētais tekstils. Katram viesnīcas viesim ir paredzēti trīs gultas veļas un dvieļu komplekti. Ik gadu tekstils tiek pakāpeniski nomainīts.

Godinot Latvijas valsts simtgadi, tekstilizstrādājumu zīmols «Latvijas Tekstils» ir izveidojis dvieļu un galdautu kolekcijas «Ziņojums» un «Mantojums». Kolekciju idejas un izstrādes autors ir uzņēmuma «Latvijas Tekstils» vadītājs Oskars Polmanis, kurš pats pārveido vēsturiskos dizainus.

Kolekcijā «Ziņojums» ietverta Lielvārdes jostas kopija. Šīs kolekcijas nosaukums ir izvēlēts ar nolūku, jo tiek uzskatīts, ka latvju rakstu zīmes, īpaši Lielvardes josta, ietver ziņojumu no pagātnes par latviešu identitāti un spēku. Kolekcijā «Ziņojums» ietilpst tikai dvieļi.

Savukārt, otrā kolekcijā «Mantojums» ietilpst gan dvieļi, gan galdauti. Šie raksti izvēlēti no latviešu etnogrāfiskā mantojuma pūra, ko apkopojis lietišķās mākslas meistars Žanis Ventaskrasts. Kolekcijā «Mantojums» ietilpst dažāda izmēra galdauti, sākot no mazas salvetītes 35x35 cm, beidzot ar galdautu izmērā 146x350 cm.

Trešais tekstila izstrādājumu projekts, auduma maisiņi, ir procesā, jo vēl nesen norisinājās auduma maisiņu konkurss, kurā tika meklēti 119 Latvijas skati, kas varētu vislabāk raksturot konkrēto novadu. Attēlus maisiņiem iesūtīja gan foto amatieri, gan profesionāļi, savukārt attēla izvēle notika pēc sociālā tīkla Facebook sekotāju balsošanas rezultātiem. Šobrīd tiek plānots, ka maisiņi tiks pārdoti rudenī.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Lai paplašinātu tekstila materiālu šķirošanas un atkārtotas izmantošanas iespējas, AS "Latvijas Zaļais punkts" sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA "Eco Baltia vide" no aizvadītā gada septembra līdz šā gada februārim īstenoja tekstila šķirošanas pilotprojektu. Sešos mēnešos savāktas 108,5 tonnas apģērba, apavu un mājas tekstila.

Projekta organizatori uzskata - tas apliecina iedzīvotāju lielo vēlmi atbrīvoties no nolietotā vai nevajadzīgā apģērba un apaviem jēgpilnā, dabai draudzīgā veidā, nododot tos pārstrādei vai atkārtotai lietošanai.

Projekta ietvaros dažādās vietās Rīgā un Pierīgā tika izvietoti 20 tekstila izstrādājumu šķirošanas konteineri, kuros iedzīvotāji varēja un arī turpmāk varēs nodot nolietoto apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tostarp mājas tekstilu – aizkarus, gultasveļu utt. Vidēji pilotprojekta laikā vienā konteinerā ievietoti 883 kg tekstīliju mēnesī, bet pie veikaliem "RIMI" izvietotajos tekstila šķirošanas konteineros pat divreiz vairāk – 1500 kg mēnesī.

Brīdī, kad tekstilmateriāls kādam šķiet lieks, sākas tā ceļojums. Galamērķi ir vairāki, bet parasti tas tiek apglabāts poligonā; pagaidām Latvijā neviena rūpnīca neveic tekstila pārstrādi , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir vairāki šķirošanas laukumi, kur tiek pieņemti tekstilizstrādājumi, lielākoties tos cilvēki izmet konteinerā kopā ar citiem sadzīves atkritumiem, kas pēc tam nonāk atkritumu poligonā un tur arī tiek apglabāti. Latvijas poligonos apglabātie tekstila materiāli ir vidēji 3% no visām saimnieciskajām drazām. Eiropas valstīs vidēji tie ir 12%, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dati.

Ik gadu sadzīves atkritumos nonāk liels daudzums apģērbu, un lielākā daļa no šīm drēbēm varētu tikt izmantotas vēlreiz, atkal lietotas vai pārstrādātas. Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas iedzīvotājiem nodot tekstilizstrādājumus pārstrādei.

Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Arī «Orkla Foods Latvija» savā piedāvājumā iekļāvusi produktus par godu Latvijas valsts simtgadei. Katra no četrām jaunajām tomātu mērcēm simbolizē attiecīgā Latvijas kultūrvēsturiskā novada būtību, raksturu un garšu, biznesa portālam db.lv pastāstīja Raitis Avots, «Orkla Foods Latvija» mārketinga direktors.

Mērces idejas un izpildījuma autori ir «Orkla Foods Latvija» jauno produktu izstrādes komanda, tehnologi un mārketinga speciālisti.

«Spilvas» jaunās tomātu mērces pārdošanā nonāca maijā un uzņēmums secina, ka cilvēki ir novērtējuši produktu, jo tiek veikti atkārtoti pirkumi. «Jaunās produktu sērijas kopējo ietekmi uz tomātu mērču kategoriju varēsim izvērtēt šā gada beigās, kad arī būs godam nosvinēta valsts apaļā jubileja,» stāsta R. Avots.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja rīkotais ikgadējais gadatirgus šogad atzīmētu 50. jubilejas sezonu, taču pulcēšanās ierobežojumu dēļ gadatirgus norise tika pārcelta uz 2021. gadu. Lai nodrošinātu pircējiem no Latvijas un ārzemēm iespēju iegādāties vietējo amatnieku un mājražotāju preces un tirgotājiem pārdot jau saražoto, izveidots tirgošanās portāls egadatirgus.lv.

Šobrīd egadatirgus.lv reģistrējušies vairāk nekā 130 amatnieki un mājražotāji no visas Latvijas.

Produkti ir izvietoti vairākās kategorijās – keramika; koks un tāss, tekstils; rotaļlietas; metāls; rotas; āda; stikls un pārtika un dzērieni, no kurām pārstāvētākās šobrīd ir tekstils, rotas un koka izstrādājumi.

Visvairāk tirgotāju pieteikušies no Rīgas un apkārtnes (50 %), Vidzemes (17 %), Zemgales (12 %), Latgales (11 %) un Kurzemes (10 %).

"Atskārstot, ka šogad lielie amatnieku svētki nevar noritēt kā ierasts, vēlējāmies tomēr šo gadu Latvijas amatniecības vēsturē atzīmēt kā būtisku, jo rūpes par savējiem un nepieciešamība izcelt un lolot vietējos darinājumus ir tikai augusi. Arī šajā on-line Gadatirgū piedalīsies amatnieki un mājražotāji, kuri sevi ir pierādījuši. Esam ļoti priecīgi par amatnieku un mājražotāju atsaucību un interesi pircējus sastapt arī virtuāli. Pateicoties viņiem, Latvijas amatniecība un mājražošanas tradīcijas tiek uzturētas dzīvas, jo tikai tā varam saglabāt šo nozīmīgo kultūras mantojumu. Mēs atšķirībā no daudzām tautām varam būt lepni, ka mums patiešām ir izdevies saglabāt to, kas daudziem jau zudis," stāsta Kristīne Kūla, Brīvdabas muzeja direktora vietniece.

Vairāki Latvijas uzņēmēji, vēloties dot savu artavu Latvijas simtgades svinībām, sākuši ražot dažādus produktus savas zemes apaļajai jubilejai par godu

Daļa no ražotājiem produktus rotā ar Latvijas simtgades oficiālo simbolu, bet daļa akcentē mūsu zemes spēka zīmes un krāsas. Tomēr visiem vienojošs ir stāsts, kuru tie vēlas līdz ar jauno produktu līniju iznest tautā un pasaulē.

Zīmols Grandfather par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar kapuci un bez tās tumši sarkanā krāsā ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti. «Lielākais izaicinājums bija saražot biezu kokvilnas audumu džemperi, kas būtu nevis standarta sarkanajā krāsā, bet mūsu valsts noteiktajā tumši sarkanajā tonī. Ja pavērosiet, tad lielākā daļa mūsu nacionālās izlases arī ir ietērptas standarta sarkanās krāsas virsdrēbēs. Nespēju noticēt, ka pat tādi lieli ražotāji kā 4F nevar pareizo krāsas toni dabūt. Tā arī aizsākās mūsu ceļš līdz īstajai krāsai,» stāsta zīmola Grandfather dibinātājs Aleksandrs Bondars. Viņš Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot. «Tomēr nepadevos un mainīju pieeju, kā iegūt šo toni, un pēc astoņu mēnešu saskaņošanas ar ražotājiem es tiku līdz īstajai krāsai. Pateicoties šai pieredzei, tagad varam droši teikt, ka spējam saražot džemperus jebkurā krāsas tonī,» smej A. Bondars. Šā zīmola jakas tirdzniecības vietās nonāks šī mēneša beigās.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

No šā gada 1. jūlija Latvijā stāsies spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, paredzot dabas resursu nodokli (DRN) 0,50 eiro apmērā par vienu kilogramu tirgū laisto tekstilizstrādājumu - apģērbiem, apaviem un mājas tekstilam. Atbildīgie šajā gadījumā ir tekstila ražotāji un tirgotāji Latvijā. Tādejādi tiks īstenots ražotāju atbildības princips - piesārņotājs maksā.

Tomēr jāņem vērā, ka DRN tiek piemērots tikai gadījumā, ja tekstilizstrādājumu ražotājs un tirgotājs nepiedalās ražotāju paplašinātajā atbildības sistēmā, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta šo nolietoto tekstila izstrādājumu atbilstoša apsaimniekošana.

Cik daudz tekstila tiek izmests atkritumos?

Latvijas tirgū ik gadu nonāk aptuveni 27 000 tonnu jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju. Turklāt liela daļa ir lietotais apģērbs, kas kalpo daudz īsāku laiku un jau drīz draud nonākt atkritumos. Kā liecina dati, atkritumu poligonos patlaban gadā tiek apglabātas aptuveni 25 000 tonnas nevajadzīgo tekstilizstrādājumu. Attīstot pilnvērtīgu tekstila apsaimniekošanas sistēmu, lielu daļu šī apjoma varēs novirzīt atkārtotai lietošanai, labdarībai un pārstrādei. Tomēr, tuvojoties 1.jūlijam, izskan bažas, ka tekstila DRN vai apsaimniekošanas izmaksas var būtiski palielināt preces cenu tirgū. Jāatzīst, ka tas ir tikai mīts, ko varam kliedēt ar vienkāršiem piemēriem.

Latvijas mēbeļu ražotāju apgrozījums šogad kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim, aģentūrai LETA prognozēja asociācijas «Latvijas mēbeles» prezidents Juris Griķis.

«Gads līdz šim nozarei ir bijis bez īpaša pieauguma. Pirmais pusgads parasti mēbeļu ražotājiem nav tas labākais. Atbilstoši tirgus konjuktūrai, parasti mēbelēm cilvēki tērē naudu otrajā pusgadā. Pirmajā pusgadā dažiem veicies nedaudz labāk, dažiem nedaudz sliktāk. Apgrozījums šogad nozarei kopvērtējumā varētu būt tuvu iepriekšējā gada līmenim,» sacīja Griķis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijas mēbeļu ražotāju peļņa, visticamāk, šogad saruks. «Ja ar cīņu mēs noturam realizācijas līmeni - eksporta un vietējā tirgus līmeni -, tad peļņas rādītāji, iespējams varētu samazināties, jo izdevumu daļa aug daudz straujāk nekā ieņēmumu daļa. Izejvielu cenas un resursi - algas, materiāli, elektrības cenas, siltums - pieaug. Taču tirgus, īpaši, eksporta tirgus neakceptē tik milzīgas resursu izmaiņas, tik augstu cenu pieaugumu. Līdz ar to nozare cīnās ar resursu cenu pieaugumu. Arī nodokļu slogs pieaug,» pārdomās dalījās Griķis.

Līdz ar Zviedrijas mājlietu zīmola IKEA ienākšanu Latvijā citi tirgus dalībnieki «kreņķi neķer», uzskatot, ka darbojas tomēr nedaudz atšķirīgā nišā.

Pagājušas nedaudz vairāk kā divas nedēļas, kopš Latvijā durvis vēra Zviedrijas zīmola veikals IKEA. Šajā laikā to apmeklēt jau paguvuši simtiem cilvēku gan no Latvijas, gan arī tuvākajām kaimiņvalstīm. IKEA franšīzes ņēmējs Latvijā ir SIA Paul Mason Properties, kura īpašniekam pieder arī zīmola veikals Lietuvā un Islandē. Kā iepriekš apgalvoja SIA Paul Mason Properties vadītājs Sigurdurs Palmasons, viņš uz Latviju braucis jau kopš 1997. gada ar vīziju atvērt te IKEA veikalu. Beidzot tas ir noticis. Projekta izmaksas no uzņēmuma puses ir aptuveni 60 milj. eiro. Tomēr S. Palmasons pieļauj, ka ar laiku šī summa varētu pieaugt, jo tālākā nākotnē iecerēts attīstīt teritoriju ap IKEA veikalu, izveidojot reģionālas nozīmes iepirkšanās centru.

Kādreiz es kļūdaini domāju, kas tad Latvijā var būt par pieprasījumu dizaina priekšmetiem? Izrādījās, ka tas ir pilnīgi aplami – Latvijā ir ļoti laba pirktspēja.

Latvieši ļoti augstu vērtē pašmāju produktus, īpaši pēdējos gados un ir gatavi atbalstīt savējos. Ja noliktu blakus ārvalstu dizaina stikla produktu un Latvijas, domāju, ka vairums izvēlēsies pašmāju produktu.

Uzņēmējdarbību aizsākām laikā, kad nebija iesācies Latvijas produktu bums, tāpēc ļoti labi jūtam sabiedrības attieksmes maiņu, īpaši no uzņēmumu puses – aizvien biežāk kā korporatīvās dāvanas tiek izvēlētas Latvijā ražotas preces. Arvien vairāk uzņēmumu atbalsta pašmāju ražojumus, nevis bezpersoniskus ārzemju produktus.

Vācijā svarīgs dizains, Krievijā - zīmols

Dizaina priekšmeti ir pieprasīti ļoti plašā valstu lokā. Ja runājam par traukiem, tad lielākais noieta tirgus ir Vācija. Šāda veida priekšmetus, lielākoties, pārdod nelielos veikaliņos, kuri ir tendēti uz konkrētu nišu. Vācijā dizaina traukus izmanto vairākas viesnīcas un restorāni.

Palielinoties pieprasījumam pēc tekstila konteineriem, “Eco Baltia Vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu paplašina tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un līdz vasaras beigām papildus jau esošajām 60 speciālajām šķirošanas tvertnēm uzstādīs vēl 36 konteinerus.

Plānota sadarbība arī ar vides pakalpojumu uzņēmumu “Clean R”, kas Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās papildus vēl 22 tekstila šķirošanas konteinerus, tādējādi kopumā šogad Latvijā būs pieejami jau 118 speciālie konteineri, kas atradīsies Rīgā, Liepājā, Carnikavā, Ādažos, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Saldū, Bauskā un citos reģionos.

“Tekstila šķirošanas popularitātes pieaugums un augošais sabiedrības pieprasījums pēc tekstila konteineriem aktualizē jautājumu par nepieciešamību izveidot visaptverošu tekstila šķirošanas infrastruktūru Latvijā un paplašināt tekstila konteineru pieejamību ne tikai Rīgā, bet arī Latvijas reģionos, jau tagad attīstot sistēmu, kas Latvijā būs obligāta no 2023. gada 1. janvāra,” saka Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, piebilstot, ka sabiedrība kļūst izglītotāka atkritumu šķirošanā.

Eiropā pieprasījums pēc tekstila ir stabils, taču apģērbu tirdzniecība cieš no patēriņa apjoma krituma. Neskatoties uz to, Latvijas ražotājiem pārdošanas apjomu rādītāji saglabājas stabili.

Globālās finansiālās krīzes un pieprasījuma krituma novājinātās Eiropas tekstila un apģērbu ražošanas nozares pašreizējais kredītreitings Coface kredītrisku ekspertu vērtējumā tiek vērtēts tikai kā vidējs.

Coface kredītreitingu indikators tiek veidots, analizējot vairāk nekā 6000 kompāniju finanšu datus Āzijas, Ziemeļamerikas un 15 Eiropas Savienības valstīs. Indikatora tapšanā tiek ņemtas vērā apgrozījuma izmaiņas, rentabilitāte, parādsaistības, naudas plūsma un Coface analītiķu novērotie prasījumi. Indekss ir sadalīts četrās riska kategorijās: mērens, vidējs, augsts un ļoti augsts.

Komentējot situāciju Latvijas tekstila un apģērbu ražošanas nozarē, Sandra Smiltniece, Coface Latvija mārketinga un pārdošanas direktore, norāda, ka pēdējos gados arī Latvijas tekstila industrija uzrāda labu tendenci ar lēnu un stabilu augšupejošu eksporta līkni.

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties SIA Daiļrade RC ražotnē, kur top Latvijas karogi.

Agrāk uzņēmumā notika vērienīga ražošana un strādāja 12 tūkstoši darbinieku, stāsta SIA Daiļrade RC rīkotājdirektore Gaļina Driviniece. 1995.gadā tika uzsākta uzņēmuma sadalīšana un tika atdalīta SIA Daiļrade RC (Daiļrade Radošais centrs). Tā kā šeit bija filiāle, tad tajā ietilpta arī eksperimentālā grupa ar dažādiem speciālistiem, kas radīja tehnoloģijas, pirmos rasējumus un produktus, un vajadzēja sākt tos pārdot.

Tajā laikā bija 350 darbinieki, bet nu palikuši vien 50, viņa stāsta.

Uzņēmums aizvien atrodas ražošanas ēkā Čiekurkalnā, kur četros stāvos izvietoti dažādi ražošanas sektori.

SIA Daiļrade RC patlaban darbojas četros virzienos – ādas izstrādājumi, tekstils, metāls un koks. Šos elementus iespējams arī kombinēt, tādēļ uzņēmumam ir plašas ražošanas iespējas, viņa stāsta.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Pieprasījums pēc tekstila šķirošanas konteineriem reģionos turpina pieaugt, tāpēc “AJ Power Recycling” un “3R” plāno līdz nākamā gada beigām investēt 250 000 eiro papildu 200 konteineru uzstādīšanai Latvijas novados.

No 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jānodrošina dalīta vākšana tekstilmateriāliem. Ar mērķi mazināt atkritumu apjomu Latvijā dabas resursu nodokli (DRN) no 2024. gada jūlija plānots attiecināt arī tekstilizstrādājumiem. Tas paredz, ka turpmāk preču ražotājam vai pārdevējam būs jāuzņemas atbildība par preces pilnu dzīves ciklu – ne tikai par tās saražošanu, bet arī gala apsaimniekošanu, ieskaitot utilizēšanu.

Dabas resursu nodokļa sistēmā liela loma ir arī ražotāju atbildības sistēmām, jo to galvenais uzdevums ir atbilstoši normatīviem savākt un apsaimniekot tekstilizstrādājumus (nodot pārstrādei, reģenerācijai), samazinot kaitējumu videi.

Pieaugot atkritumu apjomam, arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā ātri un efektīvi nodrošināt atkritumu šķirošanu un to atgriešanu otrreizējā apritē. Viens no plastmasas pārstrādes lielākajiem ierobežojumiem ir tas, vai izdodas savākt pietiekami tīru viena veida atkritumu plūsmu bez citu materiālu piemaisījumiem.

Kamēr tirgotāji un ražotāji ar jauno polimēra nodokli tiek mudināti rūpēties par pārstrādājamu materiālu izmantošanu, atkritumu apsaimniekošanas operatori meklē mūsdienīgus risinājumus un investē, lai paplašinātu šķirošanas iespējas. Vai varēsim paļauties uz robotu spēku, lai sašķirotu to, kas ierindas pilsonim iebiris nepareizajā konteinerā?

Pātaga izrādījusies jaudīgāka par burkānu

Par nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu būs jāmaksā arvien vairāk: jaunais nepārstrādājamās plastmasas jeb t. s. polimēra nodoklis, kā to dēvē nozarē, ir labs veids, kā mudināt ražotājus rūpēties par tīrāku materiālu izmantošanu. Polimēra nodokļa ieviešana ir izrādījusies ļoti efektīva iniciatīva. Nodoklis stājās spēkā tikai 1. jūlijā, bet jau šobrīd redzam, ka uzņēmumi cenšas apzināt un sašķirot visu līdz pat sīkākajai plastmasas detaļai, jo katra nepārstrādātā tonna saņem nepatīkami augstā polimēra nodokļa sitienu. Tas ir arī labs pamudinājums ražotājiem uzņemties atbildību par to, ko viņi novieto tirgū, un rūpēties, lai iepakojums veikala plauktā ne tikai glīti izskatītos, bet arī lai to varētu sašķirot un pārstrādāt.

UPB holdings reģistrē jaunu kapitālsabiedrību Londonā – jau astoto meitasuzņēmumu ārvalstīs

Lielbritānijā reģistrētais uzņēmums nodarbosies ar UPB holdinga produktu un pakalpojumu pārdošanu, vienlaikus veicot padziļinātu potenciālā tirgus izpēti, DB informēja a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Paplašinoties saimnieciskajai darbībai Skandināvijā, tiek arī pētīta iespēja iegādāties kādu inženiertehnisku uzņēmumu Skandināvijā. Holdinga apgrozījums pērn audzis par 11%, un eksporta apjoms jau vairākus gadus ir virs 60%.

«Esam gatavi lielākam atspērienam,» saka U. Pīlēns, vienlaikus norādot, ka starptautiskās situācijas saasināšanās var nozīmēt tirgus sabremzēšanos Eiropā.

Politiski svarīgi

Ar saukli Māksla=sirdslieta ceturtdien, 15.decembrī, Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) tiek atklāta jauno māklsinieku darbu izstāde, labdarības akcija un gadatirgus Jarmarka.

Jarmarkā apskatei un iegādei šogad darbus iesnieguši vairāk nekā 350 Mākslas akadēmijas studenti. Izstādē izlikto darbu skaits ir ļoti plašs. Tās ir vairāk nekā 10 000 unikālas mākslas un dizaina vienības, tajā skaitā gleznas, grafika, tekstils, rotas, keramika, mode u.c., kas radītas studiju procesā.

Studenti cenu saviem darbiem nosaka paši. Turklāt neliela daļa no ienākumiem tiek ziedota Latvijas Mākslas akadēmijas un tai piederošo telpu restaurācijai un remonta darbiem.

Izstāde-gadatirgus atvērta no 15.decembra līdz 30.decembrim.

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.

Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.

Fragments no intervijas

Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?

Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.

Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?

Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!