Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2022. gadam no 4,2% līdz 1,8%, bet inflācijas prognoze visam gadam palielināta no 6,2% līdz 9,5%, tā paredzot ekonomiskās izaugsmes sarukumu, ko izraisa enerģētikas cenu celšanās, materiālu deficīts, karš Ukrainā un sankcijas Krievijai.
Sīkāk par šā gada prognozēm un ieteiktajiem risinājumiem valdībai Dienas Bizness izjautāja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes direktoru Uldi Rutkasti.
Fragments no intervijas
Vai ir pamats teikt, ka šogad Latviju sagaida izaugsme vispār, ja ievēro inflācijas skaitlisko pienesumu?
Rēķinot IKP prognozi, mēs inflācijas pienesumu atņemam nost. Tādēļ IKP prognoze ir korekta.
Izvērtējot riskus, izaugsme ir iespējama?
Prognozēs mēs esam diezgan reālistiski un optimistiski, jo pamata attīstības scenārijā riski ir daudzmaz redzami un pārdomāti. Tas, ko varēja kvantitatīvi novērtēt, ir ielikts aprēķinos. Tajā pašā laikā riski ir!
Kādi ir galvenie risku ietekmes kanāli?
Kara ietekme un sankciju ietekme diktē risku ietekmes kanālus. Pirmais ir tirdzniecības eksporta kanāls. Mums ir labi zināms, kādas ir mūsu ekspozīcijas šajā segmentā. Piemēram, apstrādes rūpniecībā ir vairākas nozares – farmācija, mašīnbūve, metālapstrāde, tekstils, elektrisko iekārtu ražošana –, kur ekspozīcija pret Krievijas tirgu ir liela.
Ja konkrēti, raugoties uz uzņēmumiem, kāds ir sadalījums? Visiem taču nav Krievijas tirgus?
Situācija ir duāla. Ir virkne uzņēmumu, kur eksports uz Krieviju ir minimāls. Tad ir daži simti uzņēmumu, kuriem Krievijas tirgus ir noteicošais. Proti, puse vai vairāk no eksporta ir uz Krieviju. Šiem uzņēmumiem tad arī būs problēmas. Skaidrs, ka biznesa iespējas būtiski sašaurinās vai to vispār nav. Līdz ar to ir tikai jautājums – vai un cik ilgā laikā šie uzņēmumi spēs pārorientēties.
Pārorientācijas procesa ietekmi ir iespējams prognozēt? Scenāriji?
Mēs esam veikuši aprēķinus ar tiem rīkiem, kas mums ir. Ja eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pilnībā tiek pārtraukts tūdaļ un pusei uzņēmumu izdosies pārorientēties uz Rietumu tirgiem, tad ietekme būs līdz 2% no IKP, kas, protams, ir nepatīkams palēninājums ekonomikai kopumā, tomēr tās pamatus tas nesagrauj. Kā tas notiks realitātē, laiks rādīs. Gan jau kāds no šiem uzņēmumiem mēģinās ķepuroties, jo zināms, ka daļai šo uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi. Tādēļ arī iespējams, ka būs mēģinājumi saites ar Krieviju saglabāt. No otras puses, sarunās ar nozarēm aina ir optimistiska, jo preces no Krievijas un Baltkrievijas tika eksportētas uz Eiropas valstīm un šobrīd ir iespējas šīs tirgus daļas aizņemt. Proti, situāciju var izmantot kā iespēju.
Ietekmes kanāli – kādi ir vēl?
Otrs kanāls ir imports, proti, sagādes ķēdes, izejvielu pieejamība, enerģētika. Piemēram, 90% gāzes imports pērn bija no Krievijas. Ir zināma ekspozīcija naftas un degvielas tirgos, pieskaitot Mažeiķu iegādes, kas pirka naftu no Krievijas, šobrīd vairs nē. Elektrību arī nedaudz pirkām no Krievijas, lai gan tiešā veidā maz. Enerģētikas jomā valdība risina problēmas, un Klaipēdas jaudas šobrīd ir pietiekamas gāzes importam Baltijai.
Visu interviju lasiet 5.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!