Nav tādu dažu jomu, kurās Latvija izskatītos briesmīgi, bet pārējais būtu kārtībā, saka Hārvarda Biznesa skolas Stratēģijas un konkurētspējas institūta profesors Kristians Ketels, tādēļ svarīgi ir izšķirties par nedaudzām stratēģiskajām prioritātēm. Rīgā K. Ketels uzturējās pēc Ārvalstu investoru padomes Latvijā ielūguma.
Vai piekrītat domai, ka Latvija ir ekonomiski kritusi tik dziļi, ka tai tagad ir tikai viens ceļš – augšup?
Tas pilnīgi noteikti tā ir. Jums pašlaik ir atsitiena efekts, jo tā ekonomika vienkārši darbojas, tomēr jāsaprot, ka, laikam ejot, šis efekts neturpināsies tādā pašā mērā. Lai tas turpinātos, valstī ir jānotiek pārmaiņām. Un dažas ir jau notikušas – piemēram, Fiskālās disciplīnas likums, kas nosegs to makroekonomikas flangu, kas gan fiskālajā, gan monetārajā ziņā līdz ar jūsu iestāšanos ES bija liela problēma.
Tagad ir pienācis laiks konkurētspējai mikroekonomikas līmenī, un to labi apzinās arī jūsu valdība, uzstādot veicamos darbus – darbaspēka prasmju celšanu, infrastruktūras attīstību, biznesu regulējošās likumdošanas vienkāršošanu. Šādu jomu, kur jādarbojas, ir daudz. Ja vērtējam pēc OECD un Doing Business kategorijām, Latvijai neiet briesmīgi, tomēr ir ļoti daudz iespēju uzlaboties.
Viena joma ir izglītības sistēma. Jums formāli ir daudz dažādu skolu beidzēju, bet kvalitāte nav sevišķi laba. Es zinu, ka jums ir daudz diskusiju par izglītības reformu, un tas ir tas, kas Latvijai tagad ir jādara. Izglītības reforma nav ātru, lielu paziņojumu politika, bet gan konsekventi, soli pa solim laika gaitā īstenota politika. Tad mēs ar laiku redzēsim arī tās iznākumus.
Kādi tam varētu būt šķēršļi?
Es neesmu eksperts atsevišķās politikas jomās, un mans uzdevums ir tikai noskaidrot, uz kurām no šīm jomām valdībai būtu jāfokusējas. Izklausās sekli – ka šeit ir viens čalis, kurš nezina neko konkrēti, bet tieši tā ir daudzu valstu kļūda – tās zina, ka daudz ko ir jāmaina, un tās dara mazliet no visa, bet no tā ne uz ko nav nekādas ietekmes. Tāpēc jautājums ir – kā Latvijai izstrādāt viengabalainu stratēģiju, kas ļaus veikt nepieciešamo izrāvienu?
Un tad prasa nopietnu fokusēšanos. Teiksim, nākamos divus gadus centrā tiešām ir izglītības reforma, un likumdošanas sistēmu uzlabojam pēc tam.
Būtu arī jāizšķir starp augstāko un profesionālo izglītību.
Tieši tā. Un sevišķi nozīmīga juma pašlaik ir profesionālā izglītība, jo tai ir vistiešākais iespaids uz biznesu. Ilgtermiņa ietekme ir vispārējās izglītības sistēmai, un arī pie tās jums ir jāstrādā, tomēr pašlaik, ņemot vērā arī esošo bezdarbu, profesionālā izglītība varbūt apvienojumā ar klasteru ideju ir tūdaļ darāmais. Arī profesionālās izglītības reformu varbūt nevajadzētu veikt plašā spektrā, bet, teiksim, jums ir zināms, ka jums ir perspektīvs loģistikas sektors, un tad tam arī pievērsieties un radiet tam profesionālās izglītības programmu.
Tāpat aizvien nozīmīgāks kļūst IT sektors, un jums tajā ir daži atzīstami sasniegumi – uzbūvējam izglītības nodrošinājumu ap to! Varbūt vēl vienu vai divas jomas, bet, manuprāt, Latvijai ir jāuzmanās, lai nedarāt pārāk daudzas lietas vienlaikus, jo publiskā sektora kapacitāte šeit ir ierobežota.
Jā, valsts pārvalde mums ir liela, bet ierobežota.
Tieši tā arī ir. Tāpēc, lietojot boksa terminoloģiju, jums ir jāizvēlas, ar ko cīnīties. Jums ir jāsaprot, kur tiešām varat radīt īstu ietekmi, un tad uz to ir jākoncentrē arī augstāko politisko uzmanību. Un pēc iespējas mazāk izkaisīties. Jā, var jau būt, ka vēl ir jādara arī to un vēl to, bet varbūt nākamgad, vai pēc diviem gadiem. Skaidra, caurskatāma sapratne par prioritātēm ir kritiska.
