Varis Toys bija pirmā firma no Austrumeiropas, kas saņēma balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē. Kā tas izdevās, stāsta uzņēmuma vadītāja Sandra Peiča.
Varis Toys ir ģimenes uzņēmums, un Sandra sarunā daudzreiz piemin savu vīru Māri, kurš esot īstais «uzņēmuma mugurkauls». «Mēs, pārējie ģimenes locekļi, esam tikai atbalsta funkcijas,» smaida Sandra, kura arī šoreiz uzņēmusies sev jau ierasto «runassievas» lomu. Tikmēr Māris Peičs acīmredzami daudz ērtāk jūtas pie sava darba galda.
Tā nu sanāk, ka Peiču ģimenes uzņēmums ir viens no vecākajiem Latvijā, un tas sākās 1988. gadā ar kooperatīvu Saime. «Puķes nebija mūsu bizness, mēs sākām ar elektrības kabeļu ražošanu. Vīrs pēc profesijas ir inženieris enerģētiķis, un tā viņam bija pirmā doma, ar ko varētu nodarboties. Es tobrīd audzināju bērnus un strādāju kolhozā. Pirmo gadu, kamēr kabeļu cehs tika organizēts, mēs dzīvojām tikai no manas darba algas. Protams, bija sava tiesa baiļu, uzsākot kaut ko jaunu, tomēr nevienam no mums nekad nav bijis sapnis par vienkāršu, klusu eksistenci.»
Biznesa idejas meklējumos
Kabeļu ražošana Saimes darbībā gan bijis ļoti īss posms. Tad, tāpat kā daudzi Latvijas uzņēmēji, viņi ķērušies pie koku zāģēšanas biznesa, izveidojot nelielu taras gaterīti. Tomēr Māris jau savlaicīgi sapratis, ka izdzīvos tas, kurš mainīsies un pārveidosies.
«Cik tad ilgi var zāģēt Latvijas mežus plikus un atdot par kapeikām? Vienmēr ir tā — jo augstāka pievienotā vērtība, kā tagad modē teikt, jo produktam ir augstāka cena. Vīrs saprata — ja apstāsies izaugsme, mēs neizturēsim. Dzīve to jau ir apstiprinājusi. Tepat Rencēnos bija kādi 5—6 gaterīši, un no šī tipa uzņēmumiem mēs esam vienīgie, kas palikuši.»
No dēļu gatavošanas uzņēmums drīz vien pievērsies priedes koka mēbeļu un sagatavju ražošanai, no kurām liela daļa tika pārdota Skandināvijas kompānijām. «Redzējām, ka ražot pēc pasūtījuma nozīmē saņemt mazu naudu par lielu darbu. Ražotājiem paliek tikai niecīga daļa peļņas, kas tāpat jāiegulda atpakaļ uzņēmumā, iekārtu atjaunošanā. Nedeva mieru doma par pašiem sava produkta izveidošanu, kaut vēl nebija ne mazākās idejas, kas tas varētu būt.»
Nokopēt ir grūti
Droši vien sakrituši kopā vairāki faktori — mīlestība uz koku, bērnu redeļu gultiņu ražošana, bērnu mantas mājās un atmiņas par koka rotaļlietām no pašu bērnības, bet rezultātā lēnām tika izauklēta doma par bērnu rotaļlietas izveidi. Pirms 2000. gada Ziemassvētkiem tā tika realizēta.
Tas bija sākums dabīgā koka rotaļlietu līnijai, konstruktoriem, no kuriem iespējams izveidot guļbūves, pilis, cietokšņus, robotus, lidmašīnas, krēslus un daudz ko citu. Tā kā pirmā oriģinālprodukta nosaukums bija VARIS, tā drīz vien tika pārdēvēts arī uzņēmums. Varis Toys know-how slēpjas precīzajā detaļu izgatavošanas veidā un fiksācijas sistēmā Lock-System, kas ir patentēta. Lai gan arī patents neko nevar pilnībā nosargāt, precīzas kopēšanas mēģinājumu nav bijis, jo Varis Toys ražošanas tehnoloģija ir ļoti komplicēta. «Vieglāk ir kopēt citus ražotājus. Tas zināmā mērā atvieglo mūsu stāvokli tirgū,» atzīst Sandra Peiča.
Pašlaik Varis Toys ir 20 produkti, kas tiek eksportēti uz 25 pasaules valstīm. «Jau pašā sākumā mums bija skaidrs, ka būsim eksportētāji, jo Latvijas tirgus ir par mazu. Ar to pietiek tikai amatnieciskajai, mājsaimnieciskajai ražošanai,» saka uzņēmuma direktore.
Koka Oskars
Tālākā no eksporta valstīm ir Japāna, ar kuru sadarbība sākās jau 2003. gadā. Šogad Ekonomikas ministrijas balvas ietvaros Varis Toys bija iespēja doties uz Japānu darījumu braucienā. «Tā bija smaga, bet auglīga nedēļa, jo japāņi augstu novērtē to, ka sadarbības partneris aizbrauc pie viņiem un tiekas personīgi. Šobrīd sadarbība veidojas ar Ameriku, Kanādu un Austrāliju. Esam saņēmuši arī sertifikātu savu rotaļlietu izplatīšanai Krievijas tirgū. Tagad domājam, kā mūsu konstruējamai baznīcai izveidot apaļo kupolu.»
Varis Toys ceļš uz pasauli vedis caur piedalīšanos starptautiskajās profesionālajās izstādēs. «Pirmoreiz uz lielo rotaļlietu izstādi Spielwarenmesse Nirnbergā aizbraucām 2002. gadā, toreiz vēl tikai apskatīties. Tas bija viens no mūsu veiksmes pagriezieniem, jo izstādē ieraudzījām Šveices starptautisko stendu SIPPO (Swiss Import Promotion Programme), kas bija domāts to valstu atbalstam, kas vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā. Pirmo gadu tika piedāvāts atbalsts arī rotaļlietu ražotājiem.»
Jau nākamajā gadā Varis Toys ar savu produkciju bija izstādē dalībnieku statusā Šveices valdības fonda stendā. Savukārt 2004. gadā tika svinēta pirmā lielā uzvara — uzņēmums saņēma Vācijas Dizaina balvu koka rotaļlietām, ko dēvē par koka rotaļlietu Oskaru. Balva tiek piešķirta, žūrijai vērtējot tādus faktorus kā dizains, inovācijas, motivācija spēlēties, drošība un attieksme pret apkārtējo vidi. Tā bija pirmā reize, kad šī balva izgāja ārpus «vecās» Eiropas.
Prece jāaptausta
Varis Toys turpina katru gadu piedalīties izstādēs. Spielwarenmesse klāt nākusi ekoloģiskās produkcijas izstāde BioFach, kas arī notiek Nirnbergā. Liela daļa no Varis Toys rotaļlietām Eiropā tiek pārdotas nevis spēļu, bet ekoloģiskajos veikalos. «Pašlaik cilvēki visā pasaulē domā par to, lai produkts būtu ekoloģisks, drošs, interesants. BioFach rotaļlietu tikpat kā nav, tāpēc mēs tur esam labi pamanāmi.»
«Aizbraucot uz izstādi, nebūt nav tā, ka klienti uzreiz metas klāt un pērk. Jāpierāda, ka viņiem ir vajadzīgs tieši mūsu produkts, ka tas ir interesants un veicinās tirgotāju apgrozījumu. Jāpanāk, lai šo produktu ieraudzītu un novērtētu, un tas ir ļoti smags darbs. Liela nozīme ir stenda noformējumam. Izstāžu stendiem, kuros notiek kaut kāda darbība, pievērš lielāku uzmanību, tāpēc es parasti izstādēs darbojos ar mūsu konstruktoriem. Bērnībā man rotaļlietu bija maz, toties tagad es esmu izspēlējusies pamatīgi,» smejas Sandra.
Dalībai izstādēs Varis Toys trešo gadu izmanto Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu. «Finansējuma saņemšanas process ir smagnējs, tomēr tas ir izdarāms, un ražotājiem šīs izstādes ir ļoti vajadzīgas. Ja klients nedabū aptaustīt produktu, nekas nenotiek. Reti kad sadarbības partneri satiekas pēc sludinājuma internetā.»
Novāc ražu
Izstāžu dienas janvāra beigās un februāra sākumā ir laiks, kad tiek būvētas nākotnes ieceres. «Spēļu ražotāji ir līdzīgi zemniekiem — mēs piedalāmies izstādēs, tiekamies ar pircējiem, tad visu gadu ražojam, un mūsu ražas novākšanas laiks ir no septembra līdz decembra sākumam, kad no uzņēmuma jāiziet pēdējām kravām, lai tās paspētu tikt līdz veikalam un tapt pārdotas līdz Ziemassvētkiem. Tas ir mūsu peļņas laiks, un par šo naudu dzīvojam visu pārējo gadu.»
Tiesa, ekonomikas lejupslīde, ko jūt ne tikai Latvijā, šo ritmu ir nedaudz izjaukusi. «Līdz šim izstādē varējām noslēgt līgumus visam turpmākajam gadam, bet tagad ne tikai mums, arī vācu ražotājiem darbs nebūt nav saplānots visam gadam uz priekšu, termiņi starp pasūtījumu un izpildi kļuvuši ļoti īsi. Vieglāk ir tikai lielajām firmām, tādām kā Lego vai Brio, kam ir zināms pasūtījumu apjoms,» stāsta Sandra Peiča.
Gatavojās laikus
Tie, kas ir pieraduši ieguldīt atpakaļ biznesā un domājuši perspektīvā, šim laikam jau bija sagatavojušies, apgalvo Sandra. «Izmaiņas varēja redzēt, jau salīdzinot situāciju Nirnbergas izstādē 2003. gadā ar 2006. un turpmākajiem gadiem. Pārmaiņas lēnām sākās jau 2005. gadā, un ar katru gadu gāja arvien smagnējāk. To izjuta visi ražotāji Eiropā. Iepirkšanās eiforija bija beigusies. Vācijā pat izplatījās sauklis «Skopam būt ir kaifs». Mēs to prognozējām un gatavojāmies šim izdzīvošanas laikam jau pirms 2—3 gadiem.»
Ja kādreiz Latvijas tirgū tika pārdoti aptuveni 5 % produkcijas, tad tagad — praktiski nekas, atzīst uzņēmēja. «Mums ir noliktava Vācijā, Trīrē. Lielu produkcijas apjomu izvedam uz turieni, jo tur ir daudz labākas loģistikas cenas pārvadājumiem pa Eiropu. Arī «labajos laikos» necentāmies, lai Latvijā mūsu produkcija būtu katrā rotaļlietu veikalā, strādājām tikai ar tiem klientiem, kuri mums godīgi samaksāja un no kuriem nenācās samaksu dzenāt rokā mēnešiem un gadiem. Vienkāršāk ir strādāt ar zināmiem sadarbības partneriem.»
Peiču ģimenē visi lielākā vai mazākā mērā ir iesaistījušies rotaļlietu biznesā. «Ar laiku iemācījāmies noteikt robežas, cik tālu bizness var ienākt ģimenes dzīvē. Vakari mums nebūt nav ražošanas sapulces. Darba attiecības paliek ārpus mājas slieksnim vai vismaz tiek turētas rāmjos, kaut radošais process, protams, neapstājas nevienu brīdi,» teic Varis Toys direktore.
Vizītkarte
Sandra Peiča
SIA Varis Toys direktore
Dzimusi Rīgā, dzīvo Rencēnos
Izglītība Rīgas Tehniskā universitāte, inženiera celtnieka specialitāte
Strādā kopš 1988. gada ģimenes biznesā kopā ar vīru Māri Peiču, vecākiem pievienojušās arī meitas Evija un Laura
Izveidojusi pirmo sāls kameru Vidzemē
Vaļasprieks ceļošana, darbs dārzā