AS GE Money Bank Latvijas finanšu tirgum nespēja vai negribēja sniegt pievienoto vērtību, bet Krievijas banka Otkritie ir pietiekami liela un nopietna, lai to izdarītu, radot lielāku labumu arī Latvijas ekonomikai kopumā, uzksata investīciju baņķieris, "IBS Prudentia" partneris Ģirts Rungainis.

Viņš uzskata, ka krievu kapitāla ienākšana Latvijas finanšu sektorā ir pozitīva tendence, jo Latvijas ģeogrāfiskais novietojums Rietumvalstu bankām nav tik interesants. Tāpēc, mēģinot Rīgu veidot par reģiona finanšu centru, Krievijas un NVS valstu klātbūtne esot ļoti svarīga.

Viņaprāt, tas, ka Krievijas bankas Rīgu un Latviju izmanto kā placdarmu savai attīstībai Eiropas Savienībā (ES), mums sniedz tikai ieguvumus, jo nodrošina darbavietas un veido papildu ienākumus ekonomikai.

Vienlaikus Rungainis arī norādīja, ka finanšu tirgus uzraugam līdz ar spēlētāju skaita pieaugumu palielinās darba apjomi, bet, ņemot vērā, ka bankas pašas maksā par to uzraudzību, regulatoram ir visas iespējas attīstīt savas spējas un stiprināt savu kapacitāti.

A/s GE Money valdē notikušas izmaiņas, to pametot tās loceklim, Francijas pilsonim Frankam Marcilli (Franck Antoine Raymond Marzilli) un viņa vietā stājoties Latvijas pilsonim Reinim Vībam, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām amatpersonu sastāvā veikts šā gada 24. janvārī.

Informācija bankas oficiālajā mājaslapā liecina, ka a/s GE Money Bank valdi vada Alla Vūdsona (Alla Woodson), bankas valdē darbojas arī GE Money Bank Finanšu pārvaldes vadītājs Francisko Segura (Francisco Javier Lopez Segura), GE Money Bank Latvija Juridiskās pārvaldes vadītāja Aleksandra Baranova, GE Money Bank Operāciju pārvaldes vadītāja Jurita Brunava.

GE Money Bank padomi vada Ričards Nefs (Richard Neff) – GE Capital Global Banking Operāciju pārvaldes vadītājs, viņa vietnieks Alešs Blažeks, kā arī padomes locekļi Galina Gavriča Ruotolo, Alans Daniels Aniels un Kelvins Džuons.

Atbilstoši stratēģijai, kas paredz apdomīgu un atbildīgu iziešanu no Latvijas tirgus, GE Money Bank ir parakstījusi līgumu, kas paredz, ka banka Citadele pārņems no GE Money Bank iedzīvotāju un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu, depozītus, krājkontus un kredītus, informē bankas pārstāvji.

Darījums paredz arī GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadeles grupas uzņēmumam IPAS Citadele Asset Management.

Līgums starp GE Money Bank un Citadeli kopā ar citiem likumā paredzētajiem dokumentiem ir iesniegts Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) atļaujas saņemšanai.

Tuvāko dienu laikā GE Money Bank filiālēs Daugavpilī, Liepājā, Ludzā un Rīgā darbu uzsāks arī Citadeles darbinieki, un ikvienam būs iespēja saņemt plašāku informāciju par pāreju uz Citadeli. Tāpat darbinieki palīdzēs arī izvēlēties piemērotākos Citadeles pakalpojumus atbilstoši katra klienta vēlmēm. Šāda iespēja klientiem tiks nodrošināta līdz 20.septembrim, stāsta Citadele banka vadītājs Guntis Beļavskis.

Ceturtdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome, izvērtējot GE Money Bank pieteikumu tās kredītu un noguldījumu portfeļu, kā arī ieguldījumu brokeru pakalpojumu līgumu un attiecīgo klientu finanšu instrumentu un ieguldījumu darījumu norēķinu kontos esošo līdzekļu pārejai bankas Citadele īpašumā, nolēma dot atļauju darījuma pabeigšanai.

«Komisijas padome deva atļauju atsevišķu bankas pakalpojumu portfeļu pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai,» uzsver FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

FKTK ir saņēmusi arī pieteikumu GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanai IPAS Citadele Asset Management, kas vēl jāvērtē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

Darījums starp GE Money Bank un banku Citadele paredz, ka Citadele no GE Money Bank pārņems privātpersonu un uzņēmumu norēķinu kontu apkalpošanu, depozītus, krājkontus un kredītus. Noslēgtais līgums nosaka arī GE Money Asset Management fondu un pensiju 2. un 3. līmeņa plānu pārvaldīšanas nodošanu Citadeles grupas uzņēmumam IPAS Citadele Asset Management.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut a/s Citadele banka grupas uzņēmumiem iegādāties GE Money grupas aktīvu un saistību kopumu, kurā ietilpst aizdevuma līgumi, noguldījumu līgumi, finanšu līzinga līgumi, brokeru pakalpojumu līgumi un valsts fondēto pensiju un privāto pensiju shēmas pensiju fondi, un atvērtā ieguldījuma fonds.

«KP atļāva apvienošanos, jo tirgus izpēte apliecināja, ka tā nerada kaitējumu konkurencei nevienā no tirgiem, kuros darbojas konkrētie uzņēmumi,» lēmumu pamato padomes pārstāvji.

Apvienošanās rezultātā a/s Citadele banka, Ieguldījumu pārvaldes a/s Citadele Asset Management un a/s Citadele atklātais pensiju fonds iegūs a/s GE Money Bank, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības GE Money Asset Management un a/s GE Money atklātais pensiju fonds aktīvus.

Apvienošanās rezultātā Citadele grupa pārņems konkrētus GE Money grupas aktīvus, integrējot tos savos uzņēmumos, un tādējādi varēs sniegt izmaksu ziņā efektīvus un piemērotus pakalpojumus GE Money grupas klientiem. Savukārt GE Money grupa tuvākajā laikā plāno izbeigt darbību Latvijā.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Turpmāk AS GE Money Bank nosaukums būs GE Capital Latvia, informē bankas pārstāvji.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam anulēt GE Money Bank kredītiestādes licenci un ievērojot Kredītiestāžu likumu, kas nosaka, ka vārdu banka uzņēmuma nosaukumā atļauts izmantot tikai licencētām kredītiestādēm, GE Money Bank Latvija akcionāri pieņēmuši lēmumu par GE Money Bank nosaukuma maiņu.

Papildus tiek mainīta arī uzņēmuma juridiskās adrese.

Tādēļ turpmāk bankas nosaukums ir GE Capital Latvia, un juridiskā adrese - Aspazijas bulvāris 24-1, Rīga.

Izmaiņas neietekmē GE Money Bank esošo klientu saistības, par kurām norēķini ir jāveic atbilstoši spēkā esošajam grafikam.

Starp General Electric Capital Corporation un Zviedrijas finanšu holdinga kompāniju Marginalen AB ir noslēgts darījums, kas paredz patēriņa kreditēšanas un līzinga kompānijas AS GE Money pāreju Marginalen AB īpašumā ar 17. augustu.

Kā informēja uzņēmuma pārstāvji, noslēgtais darījums neietekmēs patēriņa kreditēšanas un līzinga kompānijas AS GE Money klientu esošās saistības – esošie līgumi un maksājumu grafiki būs spēkā arī turpmāk.

Kontu numuri, uz kuriem jāveic grafikos noteiktie maksājumi, paliek nemainīgi.

Līdz ar kompānijas AS GE Money īpašnieka maiņu mainīsies tikai uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese. Visi patēriņa kreditēšanas un līzinga kompānijas AS GE Money klienti tuvākajā laikā par minētajām pārmaiņām saņems informatīvu vēstuli.

Darījuma summa ir konfidenciāla un netiek atklāta, norāda Marginalen pārstāvji.

AS Latvijas Centrālais depozitārijs (LCD) valde nolēmusi piektdien anulēt AS GE Money Bank LCD dalībnieka statusu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Statuss anulēts, pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu par AS GE Money Bank kredītiestādes licences anulēšanu un LCD noteikumiem, slēdzot visus AS GE Money Bank korespondējošos kontus LCD un pilnībā apturot visa veida darbības, kas atļautas AS GE Money Bank kā LCD dalībniekam.

Db.lv jau rakstīja, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pagājušajā nedēļā nolēma ar 28. oktobri anulēt AS GE Money Bank izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut reorganizēt banku par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus.

Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

No 2008. gada līdz šim amerikāņu korporācijai piederošā GE Money Bank Latvijā kopumā cietusi aptuveni 70 miljonus latu zaudējumus.

Pēc neveiksmīgā General Electric (GE) koncernā ietilpstošā GE Capital mēģinājuma 2011.gadā finanšu krīzē smagi cietušo GE Money Bank pārdot Krievijas finanšu korporācijai Otkritie pagājušajā nedēļā tika paziņots par vairāku galveno bankas aktīvu nodošanu valstij piederošajai bankai Citadele.

Visticamāk, GE Money Bank, kas jau vismaz kopš šā gada sākuma slēdz savas filiāles, Latvijas tirgu vēlēsies pamest līdz šā gada beigām, lai uz to neattiektos prasības saistībā ar eiro ieviešanu. Kopumā darījuma detaļas vēl netiek atklātas un netiek sniegti plašāki komentāri, tomēr DB ieskats GE Money Bank darbībā liecina: amerikāņu korporācija Latvijas finanšu tirgu atstās ar desmitiem miljonu latu zaudējumiem, kurus gan, iespējams, simtiem miljardu dolāru kompānija īpaši nejutīs.

SIA Money Express iegādājusies naudas pārvedumu kompāniju SIA Transferta, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijas pārstāvji.

Money Express pārstāvji informēja, ka 2017.gada 15.augustā ir pabeigts darījums, kura ietvaros Money Express iegādājusies 100% Transferta kapitāldaļu.

«Mēs plānojam saglabāt zīmolu Transferta, lai turpinātu attīstīties ar šo vārdu. Mūsu jaunā sistēma apvienos visas naudas pārvedumu sistēmas, kuras mēs pašlaik piedāvājam, vienā IT risinājumā. Šis risinājums uzlabos klientu apkalpošanas efektivitāti (..). Tuvākajā nākotnē mēs plānojam paplašināt mūsu partneru aģentu tīklu Latvijas teritorijā un Igaunijā, kur mūsu kompānijai patlaban pieder uzņēmums ME Company, kas arī strādā ar tirdzniecības zīmi Money Express,» sacīja Money Express valdes loceklis Nikolajs Timofejevs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

"Signet Bank" plāno iegūt izšķirošu ietekmi pār "LPB Bank", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Konkurences padome informē, ka ir saņemts "Signet Bank" apvienošanās ziņojums par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "LPB Bank".

"Signet Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, proti, tā nodarbojas ar finanšu un ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, tostarp arī korporatīvo finanšu un investīciju bankas pakalpojumu sniegšanu. Arī "LPB Bank" darbojas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū, bet tās saistītie uzņēmumi nodarbojas ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, loģistiku, uzglabāšanu un noliktavu saimniecību, kravu iekraušanu un izkraušanu un, kā arī veic pārējās transporta palīgdarbības, īsteno arī jauno tehnoloģiju ieviešanu un attīstību Latvijas tirgū, kā arī ar dažāda veida tirdzniecību.

Lielbritānijas banka Standard Chartered paziņojusi par plāniem iegādāties Singapūrā bāzēto uzņēmumu GE Money, ziņo BBC.

Standard Chartered nav atklājusi, cik daudz tā maksās par kredītu sniedzēju, bet norādījusi, ka GE Money aktīvu vērtība ir 1,8 miljardi ASV dolāru.

Darījumu paredzēts noslēgt šā gada pirmajā ceturksnī.

Latvijā darbojas seši GE Money uzņēmumi - AS GE Money Bank, AS GE Money atklātais pensiju fonds, IPS GE Money Asset Management, AS GE Money, SIA GE Money Latvia Holdings un SIA Finstar Baltic.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Krievijas centrālā banka atsaukusi banku pakalpojumu sniegšanas licenci bankai M2M Private Bank, kas ir Latvijas Bank M2M Europe māsasbanka.

Kā norādīts Krievijas Bankas paziņojumā, lēmums par licences atsaukšanu stājies spēkā piektdien.

Krievijas centrālā banka norāda, ka M2M Private Bank izvietojusi naudas līdzekļus nekvalitatīvos aktīvos un nav veidojusi rezerves, kas būtu adekvātas riskiem, kurus tā uzņēmās.

Bankā iecelta pagaidu administrācija.

M2M Private Bank vienīgais akcionārs ir Krievijas banka "Aziatsko-tihookeanskij bank" (ATB).

Jau ziņots, ka M2M Private Bank pagājušajā mēnesī bija problēmas ar maksājumu veikšanu un 11.novembrī ATB paziņoja, ka kopā ar Krievijas centrālo banku veic pasākumus situācijas normalizācijai savā meitasbankā.

Latvijā darbojas Krievijas M2M Private Bank māsasbanka Bank M2M Europe, taču abām ir atšķirīgi akcionāri. M2M Bank Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka radusies situācija Latvijas M2M nekādi neietekmēs, jo abām bankām ir tikai viens kopīgs akcionārs - Andrejs Vdovins, un nekādu citu saistību nav.

Laika posmā no jūnija līdz septembrim plānota 39 GE Money Bank bankomātu darbības pārtraukšana un demontāža, liecina bankas paziņojums.

Bankomātu demontāžas process norisināsies pakāpeniski jūnijā, jūlijā un augustā.

Naudu bez papildu komisijas maksas ar GE Money norēķinu karti iespējams izņemt arī SEB un Citadele banku bankomātos.

Kā liecina Komercbanku asociācijas dati, kopumā bankai pieder 74 bankomāti, un banka izsniegusi vairāk nekā 40 tūkstošus maksājumu karšu.

Db.lv jau janvārī rakstīja, ka A/s GE Money Bank, sašaurinot savu darbību Latvijā, plānojusi slēgt 19 filiāles, liecina bankas paziņojums.

Likvidējamā "ABLV Bank" Eiropas Savienības (ES) Tiesā prasa piedzīt 414,691 miljona eiro zaudējumus no Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vienotā noregulējuma valdes (VNV), liecina informācija ES Oficiālajā vēstnesī.

"ABLV Bank" prasa atzīt, ka ECB un VNV ir solidāri atbildīgas par kaitējumu, kas bankai radies, izbeidzot tās uzņēmējdarbību un arī Luksemburgas meitasuzņēmuma darbību, un piespriest atbildētājām solidāri atlīdzināt šo kaitējumu.

Tāpat "ABLV Bank" prasa ES Tiesu noteikt, ka mantiskais kaitējums ir vismaz 414 691 000 eiro, šai summai pieskaitot nokavējuma procentus par laikposmu no sprieduma pasludināšanas dienas līdz pilnīgai samaksai, kā arī piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

ECB pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka ECB nekomentēs šo prasību.

"ABLV Bank" skaidro, ka prasība par zaudējumu kompensāciju saistīta ar ECB un VNV rīcību pēc ASV Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") paziņojuma projekta 2018.gada februārī, kad minētās iestādes bez jebkāda juridiskā pamata uzdeva "ABLV Bank" un tās Luksemburgas meitas bankai likvidēties. Tā rezultātā "ABLV Bank" un vēlāk tās Luksemburgas meitas bankas bija spiesti izbeigt savu darbību.

Eiropas Savienības (ES) Tiesa ir reģistrējusi «ABLV Bank» un tās lielāko akcionāru prasības pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), liecina ES Tiesas publiskotā informācija.

«ABLV Bank» Sabiedrisko attiecību departamenta vadītājs Artūrs Eglītis aģentūrai LETA skaidroja, ka ES Tiesa ir lūgusi otru pusi - ECB un VNV - sniegt komentārus par iesniegtajām prasībām, atvēlot tam divu mēnešu laiku.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «ABLV Bank» un tās lielākie akcionāri 3.maijā iesniedza ES Tiesā prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no «DLA Piper» Vācijas biroja «ABLV Bank» un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās (failing or likely to fail).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noslēgusi administratīvo līgumu ar maksājumu iestādi SIA Money Express, piemērojot soda naudu 4472,82 eiro apmērā un izsakot brīdinājumu atbildīgajām personām, informē FKTK.

FKTK, SIA «Money Express», uzņēmuma valdes loceklis Nikolajs Timofejevs un Diāna Saprikina-Ivaņko ir noslēgušas administratīvo līgumu, ar kuru SIA «Money Express» tiek piemērota soda nauda 4472,82 eiro apmērā, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas (NILLTF) novēršanas jomu atbildīgajam valdes loceklim un atbildīgai personai izteikts brīdinājums.

FKTK veiktajā pārbaudē SIA «Money Express» konstatēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) pārkāpumi, jo SIA «Money Express» iekšējās kontroles sistēma nav izveidota atbilstoši iestādes darbībai un klientiem piemītoša NILLTF riska līmenim un tādā kvalitātē, lai nodrošinātu normatīvo aktu prasību ievērošanu. Piemēram, SIA «Money Express» nav nodrošinājusi gadījuma rakstura klientu riska novērtējumu un izpēti, tajā skaitā padziļinātu izpēti pietiekamā apjomā, kā arī SIA «Money Express» izveidotā darījumu uzraudzības kārtība nav nodrošinājusi šīs maksājumu iestādes darbībai un sniegtajiem pakalpojumiem piemītošo risku pārvaldību atbilstošā kvalitātē un aizdomīgu darījumu konstatēšanu.

#Ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju.

Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pieņemtu lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, AS ABLV Bank ārkārtas akcionāru pilnsapulce pirmdien pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, aģentūra LETA uzzināja bankā.

ABLV Bank uzskata, ka šādā veidā vislabāk spēs nodrošināt savu aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem, teikts bankas paziņojumā.

«Ņemot vērā līdz šim Latvijā notikušos maksātnespēju un likvidācijas procesus, uzskatām, ka tas ir pareizākais lēmums, kādu bija iespējams pieņemt pēc ECB paziņojuma par likvidācijas procesa uzsākšanu. Bankas finanšu stāvoklis ir teicams, tāpēc mums jārūpējas par katru klientu un viņa tiesību aizsargāšanu,» uzsvēra ABLV Bank valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Komercbankas «ABLV Bank» pašlikvidācijas process būs ieguvums Latvijas ekonomikai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina korporatīvo finanšu uzņēmuma «Prudentia» partneris Ģirts Rungainis.

Viņaprāt, tas ir labākais iespējamais scenārijs «ABLV Bank» gadījumā. Rungainis atzīmēja, ka no tā iegūs gan Latvijas ekonomika, kā arī paši bankas īpašnieki. Tādejādi bankai būs iespēja pašai izvēlēties likvidācijas administratorus. Līdzšinējie likvidācijas procesi padarījuši bagātus vienīgi pašus maksātnespējas administratorus.

Viņš arī pauda, ka bankas finanšu situācija ir pietiekami laba, kas nozīmē, ka visiem noguldītājiem ir iespējams atgūt naudu.

Savukārt, komentējot Latvijas finanšu reputāciju, Rungainis atzīmēja, ka tā nav bijusi «spoža» arī pirms «ABLV Bank» gadījuma un, protams, nesenie notikumi to ir iedragājuši vēl pamatīgāk.

Jau vēstīts, ka «ABLV Bank» šodien plāno sniegt plašāku informāciju par gaidāmo bankas pašlikvidācijas procesu un to, kā tiks izvēlēti bankas likvidatori.