Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā realizētās degvielas apjoms divos mēnešos pieaudzis par 1,5%

LETA,18.04.2016

Jaunākais izdevums

Šī gada divos mēnešos kopumā Latvijā realizēta 181 031 tonna naftas produktu (degvielas), kas ir par 2669 tonnām jeb 1,5% vairāk nekā 2015.gada divos mēnešos, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Par 7,82% divos mēnešos ir palielinājies mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apjoms.

Savukārt samazinājusies realizācija lietotājiem vairumtirdzniecībā un iezīmētās jeb marķētās degvielas realizācija tās lietotājiem, kā arī savam patēriņam un citiem mērķiem izmantotās degvielas apjoms.

Vislielākais realizētais apjoms divos mēnešos ir dīzeļdegvielai - 127 294 tonnas, tai seko biobenzīns - 25 764 tonnas un autogāze - 8440 tonnas.

Vērtējumā pa produktu kategorijām palielinājies realizācijas apjoms dīzeļdegvielai - par 4,4%, autogāzei - par 2,86%, degvieleļļai - par 2,4%, benzīnam - par 2,83%, bet realizācijas apjoms samazinājies biobenzīnam - par 0,48%, dīzeļdegvielai lauksaimniekiem - par 28,14%, petrolejai - par 13,15% un kurināmajai gāzei - par 11,44%.

Šī gada divos mēnešos mazumtirdzniecībā kopumā realizētas 127 763 tonnas degvielas, kas ir par 9270 tonnām jeb 7,82% vairāk nekā 2015.gada divos mēnešos.

Mazumtirdzniecībā realizētās dīzeļdegvielas apjoms divos mēnešos ir palielinājies par 9952 tonnām jeb 12,54%, realizētā benzīna apjoms audzis par 156 tonnām jeb 5,62%, bet realizētā biobenzīna apjoms samazinājies par 104 tonnām jeb 0,4%.

Kā ziņots, 2015.gadā kopumā Latvijā realizēts 1,257 miljoni tonnu naftas produktu (degvielas), kas ir par 23 915 tonnām jeb 1,94% vairāk nekā 2014.gadā.

2015.gadā mazumtirdzniecībā kopumā realizētas 835 196 tonnas degvielas, kas ir par 55 980 tonnām jeb 7,18% vairāk nekā 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs,11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikas uzņēmums DB Schenker sadarbībā ar aviokompāniju Lufthansa aprīlī uzsāk regulārus iknedēļas reisus starp Frankfurti un Šanhaju, izmantojot ilgtspējīgu, oglekļa neitrālu aviācijas degvielu.

Kā norāda SIA Schenker valdes locekle Evija Sedola, uzņēmums ir pirmā loģistikas grupa, kas piedāvā CO2 neitrāla gaisa transporta iespēju. "Oglekļa neitrālie reisi starp Frankfurti un Šanhaju nedēļā ietaupīs 174 tonnas fosilā kurināmā," atzīmē E.Sedola.

"Lai gan uzņēmumiem šis pakalpojums ir dārgāks, arvien vairāk klientu cenšas samazināt savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu, padarīt piegādes ķēdes ilgtspējīgas un panākt klimata neitralitāti. Tuvākajā nākotnē arī mūsu Baltijas klientiem būs pieejams oglekļa neitrāls gaisa transports," papildina E.Sedola.

Pēc viņas teiktā, aviācijas nozare ir piekritusi līdz 2050. gadam uz pusi samazināt CO2 emisijas. "Tā kā gaisa kuģi tehnisku iemeslu dēļ tuvākajā nākotnē nevarēs izmantot alternatīvas degvielas, piemēram, ūdeņradi vai elektrību, ilgtspējīga aviācijas degviela pašlaik ir vienīgais pieejamais veids, kā virzīties uz mērķi. Šī degviela, kas ķīmiski ir līdzīga fosilajam kurināmajam, tiek ražota no izmantotās pārtikas eļļas, biomasas utt.," skaidro E.Sedola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotājs SIA "Kool Latvija" ir kļuvis par SIA "Baltijas degviela" vienīgo īpašnieku, liecina informācija "Firmas.lv".

Iepriekš "Baltijas degvielas" kapitālā 78,52% piederēja maksātnespējīgajai "PNB bankai" un 21,48% SIA "Naples", bet šogad 14.novembrī "Naples" kļuva par vienīgo "Baltijas degvielas" īpašnieci. "Naples" īpašnieki ir Ivo Vasiļevskis (88%) un Ringolds Mencens (12%).

"Kool Latvija" 2023.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn maijā Latvijas Konkurences padomē tika iesniegts apvienošanās ziņojums, kur "Kool Latvija" mātesuzņēmums AS "Aqua Marina" plānoja iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "East-West Transit" un "Naples" aktīviem - 44 degvielas uzpildes stacijām, kas darbojas ar "Latvijas nafta" zīmolu, un termināliem. Pērn oktobrī Konkurences padome atļāva īstenot darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cena ir viena no tām lietām, kas mūsdienās ietekmē teju ikviena cilvēka un biznesa dzīvi. Tai kļūstot dārgākai, sadārdzinās jebkā pārvietošana.

Tāpat līdz ar krasākiem degvielas cenas pieaugumiem var parādīties šķēršļi cilvēku mobilitātei kā tādai.

Degvielas cenu bilde dažādās pasaules daļās gan ir visai atšķirīga, kur to var ietekmēt dažnedažādu faktoru kopums. Piemēram, ir valstis, kas ir naftas ieguvējas un eksportētājas, un saviem iedzīvotājiem tās pieeju ļoti lētai degvielai, subsidējot šo nozari, sasaistījušas gluži vai ar ikdienišķām un pašsaprotamām pamattiesībām. Savukārt citos reģionos degviela, gluži pretēji, tiek aplikta ar pamatīgiem nodokļiem. Kopumā gan var secināt, ka pasaulē šajā pandēmijā bijis vērojams ievērojams degvielas cenas lēciens. Tas gan droši vien nav nekāds pārsedzošs jaunums pat tiem, kuri kaut vai tikai ļoti pastarpināti mēdz uzmest aci degvielas uzpildes staciju cenrāžiem vai dzird to, kā par augstajām cenām gaužas šoferīši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Transporta nozares pienesums zaļo mērķu sasniegšanai – alternatīvas, subsīdijas, investīcijas

Sadarbības materiāls,24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis Eiropas Savienības valstu centienus līdz 2030. gadam ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transporta nozarē, tostarp diversificēt transporta nozarē izmantotās enerģijas patēriņa struktūru. Latvijā transporta nozarē patērētais enerģijas daudzums ieņem nozīmīgu sadaļu kopējā enerģijas patēriņā, tomēr Valdības rīcība transporta nozares dekarbonizācijā bijusi kontrproduktīva, neskatoties uz to, ka tā pati Valdība paraksta pieaugošos ES mērķus. Eiropas Savienības klimata mērķi pieaug – sniegums Latvijā pasliktinās, kaut vai tādēļ, ka 2022. gada sākumā Latvija atteicās no obligātas biodegvielas komponentes prasības ar mērķi samazināt degvielas mazumtirdzniecības cenu, kas diemžēl mērķi nesasniedza, jo kaimiņvalstīs degviela mazumtirdzniecībā ir lētāka par spīti tam, ka viņi šādu soli nespēra. Tāpēc jaunajai Klimata un enerģētikas ministrijai būs jārīkojas ar divreiz lielāku apņēmību, lai šo situāciju risinātu. Ir būtiski izvērtēt alternatīvas un atdevi uz ieguldīto naudas vienību.

Proti, atbildēt uz jautājumiem – kuriem dekarbonizācijas risinājumiem, kādā laika posmā un apjomā nepieciešamas subsīdijas un / vai investīcijas, lai mēs sasniegtu progresu – atteiktos no Krievijas naftas, vairāk izmantotu vietējos un atjaunojamos resursus, un, ja valsts subsidē, tad cik CO2 tonnu mēs par šīm subsīdijām “nopirktu” jeb cik lielā mērā samazinātu emisijas. Alternatīvas, kā labi zināms, ir vairākas – transporta elektrifikācija, pirmās un otrās paaudzes biodegvielas izmantošana, arī biometāna, ūdeņraža izmantošana transportā.

Lasot jaunās Valdības deklarāciju, var secināt, ka prioritāte būs elektrifikācija, tas attiecas gan uz dzelzceļu, gan autotransportu (100. punkts).(1) Lai arī skaidrs, ka elektroauto īpatsvars transporta nozarē palielināsies, svarīgi apzināties arī elektrotransporta attīstību ierobežojošos faktorus un soļus kā samazināt siltumnīcefekta gāzes, izmantojot esošās iespējas līdz brīdim, kad esam atrisinājuši alternatīvu ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Zaļā kursa nospraustos mērķus par atjaunojamās enerģijas izmantošanu autotransportā iespējams īstenot, pat nemainot autoparku no iekšdedzes dzinējiem uz elektroauto, bet gan izmantojot degvielu, kas ražota no atkritumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis. Viņaprāt, tas būtu labākais un uzreiz pieejamākais transporta degvielas risinājums, kas ļautu pagarināt iekšdedzes dzinēju auto ekspluatācijas termiņu, mazinātu spiedienu uz elektroauto pieprasījumu un tādējādi tos padarītu pieejamākus.

Kāda ir pašreizējā situācija tā dēvētās zaļās degvielas segmentā?

Autotransports ne tikai Latvijā, bet teju vai visā Eiropas Savienībā ir galvenais transporta veids, kuru izmanto ne tikai kravu, bet arī pasažieru pārvadājumu veikšanai. Savukārt ES izvirzīts ambiciozs mērķis samazināt siltumnīcu gāzu emisijas par 55% jau līdz 2030. gadam, un, tā kā automašīnas rada apmēram 25% visu CO2 izmešu, tad transportam un tajā izmantojamajai degvielai būs jāmainās. Latvijā ir vairāk nekā 800 000 automašīnu, kuras darbina iekšdedzes dzinēji, un to aizstāšana, piemēram, ar elektroauto nav iespējama pat ne 10 gadu laikā, jo īpaši, ja vairumam auto īpašnieku nav finanšu līdzekļu sava vecā spēkrata nomaiņai pret elektroauto, bet valsts iespējamais atbalsta apmērs dažu tūkstošu eiro apmērā pagaidām nebūs pietiekams jauna auto iegādes cenas samazināšanai un līdz ar to – būtiski nestimulējošs instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Neste Latvija sākusi tirgot Neste MY 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu

Laura Mazbērziņa,12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas automātisko degvielas uzpildes staciju tīkls Neste sācis piedāvāt jaunu produktu – 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu Neste MY. Šī degviela tiek ražota no 100% atjaunojamajiem resursiem un tās sastāvā nav nafta.

«Klimata pārmaiņas un līdz ar to arī radītās sekas ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Šī premium produkta – Neste MY 100% atjaunojamās dīzeļdegvielas – nonākšana arī Latvijas tirgū ir likumsakarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī ir iespēja pret apkārtējo vidi atbildīgiem patērētājiem viegli izdarīt izvēli par labu ilgtspējīgai un tīrai videi, vienlaikus uzlabojot savas automašīnas darbību. Otrkārt, un tas ir ne mazāk svarīgi – Neste 100% atjaunojamā dīzeļdegviela Neste MY savā ziņā ir dāvana Latvijas simtgadē – ieguldījums valsts ilgtspējībā, tīrākā vidē un labākā nākotnē mūsu bērniem,» atklāj Artu Airiainens (Arttu Airiainen), SIA Neste Latvija ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cilvēki vēl ilgi brauks ar dīzeļdegvielu un benzīnu, tāpēc jādomā par inovācijām šajā jomā

Žanete Hāka,09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nāksies arvien aktīvāk pievērsties ilgtspējas jautājumiem – dažkārt šķiet, ka to ieviešanai nepieciešamas lielas investīcijas, taču rezultātā tās atmaksājas ātrāk, nekā gaidīts, intervijā stāsta SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis

Vai esat novērojuši, ka aug to uzņēmumu skaits, kas domā par ilgtspēju, nevis īstermiņa ieguvumiem?

Vērojams, ka mūsdienās par to aizvien vairāk domā ne tikai uzņēmumi – visa kopējā situācija vidē un ekonomikā mums liek aizvien lielāku uzmanību vērst tieši uz ilgtspējas jautājumiem. Attīstoties ekonomikai un ražošanai, tiek patērēts pieaugošs resursu daudzums, līdz ar to – radīti vairāk atkritumi, un uzņēmumi saprot, ka ilgi tā vairs nevarēs darboties – resursi nav bezgalīgi, un jādomā, kā, pirmkārt, jau mainīt domāšanu un paradumus un līdz ar to mainīt ražošanas procesus, otrkārt, kā atrast jaunas izejvielas un tehnoloģijas, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Esmu gandarīts, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri nākotnē raugās, domājot par šodienas darbībām. Saprot to, ka viņu ietekme uz vidi ir acīmredzama un jau tagad ir jādomā, kā samazināt kaitīgo ietekmi – varam šķirot atkritumus, taupīt elektroenerģiju, ražošanas procesos izmantot energoefektīvus risinājumus, patērēt mazāk degvielas un meklēt dabai ievērojami draudzīgāku degvielu. Uztvere noteikti mainās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diversificēt alternatīvas fosilajai degvielai, nevis tās pretnostatīt

Alīna Safronova, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece,01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija valstīm devusi brīvību izvēlēties, kā panākt būtisku emisiju samazinājumu transporta sektorā. Var vērot dažādu industriju centienus vilkt segu uz savu pusi, tomēr stratēģiskāk būtu diversificēt šo sektoru, paturot prātā mērķi – mazemisiju transports.

Eiropas Komisija transporta nozarē nospraudusi ambiciozu klimata mērķi – līdz 2050. gadam par 90% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) apjomu. Latvijā transports rada ap 30% visu emisiju. Lai virzītos pretim dekarbonizācijai, ir jāsamazina patēriņš un no fosilām izejvielām iegūtā degviela jāaizvieto ar alternatīvām. To ir samērā daudz, piemēram, elektrība, biodegviela, sintētiskās un parafīna degviela, ūdeņradis, dabasgāze, tai skaitā, biometāns.

Šoruden lielākajā elektrotransporta forumā Eiropā “Nordic Electric Vehicle Summit”, kas pulcēja nozīmīgākos industrijas pārstāvjus, skanēja nepārprotama, pat agresīva pārliecība, ka elektrotransports ir pārvietošanās nākotne, iekšdedzes dzinēji jau ir uzskatāmi par pagātni un citas alternatīvas īsti nebūs. Samits notika Norvēģijā, kas, pateicoties stratēģiskai valsts politikai, aizsteigusies priekšā citām valstīm elektromobilitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degviela pasaulē kļuvusi nedaudz lētāka; Latvijā gan tā par centu dārgāka.

Šā gada otrajā pusē naftas tirgū cenas virziens galvenokārt ir bijis vērsts uz leju. Tas palīdzējis nedaudz zemāk ceļot degvielas vērtībai, kur 95. oktāna pakāpes benzīns vidēji pasaulē trešajā ceturksnī kļuvis par 2,4% lētāks, liecina Bloomberg apkopotie dati. Kopumā bākas pieliešanai dažādās pasaules valstīs jāatvēl ļoti atšķirīgas summas. Ja Venecuēlā to ir iespējams izdarīt par simbolisku samaksu, tad jau krietni lielāks žūksnis šādam procesam jāatvēl Eiropā, kas pati savu naftu gandrīz neiegūst (ar dažiem izņēmumiem).

Par centu dārgāka

Protams, vienmēr interesanti uzmanību pievērst mūsu valstij. Pieejamie dati liecina, ka vidēji trešajā ceturksnī litru benzīna Latvijā varējām iegādāties par 1,28 eiro, kas bija nedaudz (par vienu centu) vairāk nekā pirms ceturkšņa (tādējādi globālajai vidējai tendencei gluži nesekojam). Katrā ziņā arī nedaudz ilgākā termiņā degvielas cena te ir kāpusi. Piemēram, 2017. gada trešajā ceturksnī litrs benzīna Latvijā vidēji maksājis 1,08 eiro un 2016. gada trešajā ceturksnī - 1,04 eiro. Viss gan šajā ziņā nebūt nav viennozīmīgi. 2014. gada trešajā ceturksnī, kad gluži vai ierasta parādība bija melnā zelta cenas atrašanās virs 100 ASV dolāriem par barelu, litrs benzīna Latvijā maksāja tos pašus 1,25 eiro - tātad cena bija līdzīga tai, kāda tā ir šobrīd. Tomēr pēc tam aizsākās naftas cenas sabrukums, kur 2016. gada sākumā tās barela vērtība preču biržā pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ar ko atšķiras Boeing 737 MAX un Sukhoi Superjet katastrofas

Egons Mudulis,03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Pazudušais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī

Jānis Goldbergs,07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakarus zaudējušais eksperimentālais drons apdraudējumu vairs nerada, jo 6. maijā tam beigusies degviela. "UAV Factory" piederošais drons, visticamāk, nosēdies Rīgas jūras līcī, lēš uzņēmuma speciālisti.

"Informējam, ka mūsu īpašumā esošais eksperimentālais drons, ar kuru tika zaudēti sakari 2. maijā, vairs neapdraud Latvijas gaisa telpu un iedzīvotājus," "Dienas Biznesam" sacīja uzņēmuma "UAV Factory" līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

Testa drona pazušana UAVFactory eksportspēju neietekmēs 

Šā gada 2. maijā Latvijas gaisa telpā pazuda SIA "UAVFactory" piederošs testa drons, kas līdz...

Kopš 2020. gada 6. maija eksperimentālais drons vairs neatrodas gaisā, jo lidojumam paredzētā degviela ir beigusies.

Lidaparātā ir ieprogrammēta automātiskā nosēšanās, ja beidzas degviela, un, pēc uzņēmuma speciālistu aprēķiniem, tas noticis virs Rīgas jūras līča. Ievērojot pēdējos datus par drona atrašanās vietu, lidaparāts piezemējies tuvāk Vidzemes jūrmalai.

Šobrīd notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu, kādēļ eksperimentālajā lidaparātā atteikušās darboties sakaru iekārtas, kas nodrošināja lidojuma vadību.

"Ar atvieglojumu varam ziņot, ka nav ievainoti cilvēki un nav bojāts īpašums. Uzņēmums vēlas pateikties arī visiem meklēšanas centienos iesaistītajiem. Īpašs paldies Civilās Aviācijas Aģentūrai (CAA) par profesionālu rīcību sabiedrības un attiecīgo kaimiņvalstu dienestu apziņošanā un Nacionālajiem Bruņotajiem spēkiem (NBS) par operatīvu iesaistīšanos meklēšanā," uzsvēra K. Popiks.

Jau rakstījām, ka 2020. gada 2. maijā neliels 25 kg smags eksperimentāls "UAV Factory" lidaparāts zaudēja sakarus ar vadību uz zemes. Šis eksperimentālais vertikālās pacelšanās un nosēšanās (VTOL) drons veica testa lidojumu, lai mēģinātu sasniegt 90 stundu lidojuma ilguma rekordu, kā arī sniegtu informāciju par nepieciešamajiem uzlabojumiem nākošās paaudzes lidaparātu radīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

RTU sāk pētījumus, lai klimatu graujošo CO2 pārvērstu degvielā

Lelde Petrāne,14.11.2019

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūta direktors profesors Valdis Kampars (centrā) ar maģistranti Agiju Stanki (no kreisās) un pētnieci Laumu Laipnieci jaunajā laboratorijā.

Foto: Elīna Karaseva, RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) izveidota jauna laboratorija, kurā zinātnieki pētīs un izstrādās katalizatorus, kas palīdzēs klimatam kaitīgo oglekļa dioksīdu (CO2) pārvērst vērtīgos produktos, piemēram, degvielas izejvielās un ķimikālijās. Jaunajā laboratorijā sākti arī ogļūdeņražu jeb sintētiskās naftas ieguves pētījumi degvielas ražošanai.

Lai cīnītos ar klimata pārmaiņām, Eiropas Savienība (ES) definējusi mērķus siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanai, vēloties sasniegt oglekļa neitralitāti. Zinātnieku uzmanība visā pasaulē pievērsta tehnoloģijām, kas ļautu ne vien efektīvāk izmantot resursus un radīt mazākas CO2 emisijas, bet arī atgūt oglekļa dioksīdu un izmantot to kā izejvielu.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Lietišķās ķīmijas institūtā ar ES fondu atbalstu izveidota jauna laboratorija oglekļa oksīdu reakciju pētīšanai. Tā dod iespēju veikt pētījumus par oglekļa dioksīda konversiju lietojamos produktos. Zinātnieki vēlas radīt katalizatorus, kas palīdzēs CO2 konvertēt metanolā, skaidro profesors Valdis Kampars, Lietišķās ķīmijas institūta direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainās importētāju tirgus daļa; dīzeļdegvielas patēriņš aug straujāk, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gan benzīna, gan dīzeļdegvielas importa apjomu ziņā valstu griezumā pērn vērojamas izmaiņas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija uzrāda strauju dīzeļdegvielas patēriņa kāpumu.

Benzīna imports 2015. gada pirmajos 10 mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2014. gadā, no Somijas sarucis no 153 līdz 80 milj. l, savukārt no Lietuvas importētās produkcijas apjoms palielinājies no 82 līdz 176 milj. l. Šie statistikas dati gan ietver ne tikai mazumtirdzniecībai domāto degvielu. Minētās izmaiņas varētu norādīt, ka kāds no lielajiem degvielas uzpildes staciju tīkliem pārgājis no Nestes uz Mažeiķos ražotās produkcijas tirdzniecību, pieļauj nozares eksperti. Viņi skaidro, ka DUS tīkli iepērk produkciju, balstoties ekonomiskajā izdevīgumā. Interesanti, ka Latvijā benzīns tiek ievests arī no Igaunijas, kam skaidrojums varētu būt Nestes degvielas ievešana caur mūsu ziemeļu kaimiņvalsti. «Neste Oil ir vienīgais DUS tīkls Latvijā, kurā visa degviela tiek piegādāta no Somijas,» norāda Neste Latvija Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Pērkone. Viņa skaidro, ka 95. markas benzīns un dīzeļdegviela tiek piegādāta ar kuģiem no Neste rūpnīcas Somijā, Porvo, uz Neste termināli Rīgā. Savukārt 98. markas benzīns tiek importēts no Neste rūpnīcas Somijā caur Neste termināli Tallinā, tādā veidā optimizējot produktu loģistiku. Vaicāts par iespējamām piegādātāju izmaiņām, Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis norāda, ka kompānijas prioritāte vienmēr bijusi augstākās kvalitātes degvielas nodrošināšana saviem klientiem. Pēc viņa teiktā, Statoil tīklā pieejamā degviela atbilst Eiropas Savienības degvielas kvalitātes standartu prasībām, kas ir ievērojami stingrākas, nekā Latvijas likumdošanā reglamentētās. Konkrētus piegādātājus vārdā nesaucot, viņš norāda, ka Statoil uztur sadarbību un veic regulāru tās izvērtēšanu ar vairākām naftas pārstrādes rūpnīcām Eiropā, lai klientiem vienmēr nodrošinātu degvielu, kas atbilst Statoil noteiktajām kvalitātes prasībām, līdz ar to dažādos laika periodos piegādātāji var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenu samazinājumu nevar panākt ar ačgārniem argumentiem un lēmumiem

Indulis Stikāns, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis,01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 18.septemnrī ieradīsies pirmais ar zaļo metanolu darbināmais konteinerpārvadājumu līnijas Green Baltic X-PRESS kuģis ECO UMANDE, tā atkājot regulāru konteinerkuģu satiksmi kompānijas X-Press Feeders zaļajā kuģošanas maršrutā Roterdama - Antverpene Brige - Klaipēda - Rīga - Roterdama.

Maršrutā kuģos tikai ar zaļo metanolu (alternatīva degviela, kas rada vismaz par 60% mazāk emisiju nekā konvencionālā kuģu degviela) darbināmi kuģi.

Kuģis ECO UMANDE ir būvēts Ķīnā, kuģu būvētavā New Dayang Shipyard. Tā kravnesība ir 1260 TEU konteineru un garums ir 148 metri. Kuģis ir aprīkots ar duālās degvielas dzinējiem, kas var darboties ar konvencionālo degvielu vai zaļo metanolu. Kompānija X-Press Feeders izmanto OCI Global zaļo metanolu, kas ir ISCC EU (International Sustainability and Carbon Certification) sertificēts un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 65%. Kuģis ir aprīkots arī ar krasta elektroapgādes sistēmu, kas dod iespēju vēl vairāk samazināt emisijas atrodoties ostās un terminālos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vēlētājiem – pabalsti, bet visiem – lielāki izdevumi

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Komentāri

Pievienot komentāru