Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot veikborda un longborda dēļus

SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.

Dēļo pilsētā

Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.

Spēcīgā smoga dēļ Indijas galvaspilsētā pirmdien slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi, bet cilvēki smok kodīgajā gaisā.

Indīgā dūmaka Deli pārņem katru ziemu. Smoga iemesli ir automašīnu gāzu, rūpniecības un lauksaimniecības radītie izmeši.

Tomēr šoreiz piesārņojuma krīze ir nopietnākā pēdējo trīs gadu laikā, un Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals ierosinājis vairākus pasākumus cīņā pret, kā viņš raksturoja, «nepanesamu piesārņojumu».

«Dūmi ir visur, un cilvēkiem, tostarp jauniešiem, bērniem, senioriem, ir grūti elpot,» viņš sacīja tviterī publicētā uzrunā. «Acis dedzina. Piesārņojums ir tik briesmīgs,» piebilda Deli galvenais ministrs.

Viņa valdība ir devusi rīkojumu nedarbināt pusi privāto automašīnu, balstoties uz pāra un nepāra numuru reģistrācijas zīmēm.

Deli 850 000 sieviešu tiks nodrošināts bezmaksas sabiedriskais transports, Indijas galvaspilsētas pašvaldībai cenšoties padarīt pilsētu drošāku.

Jaunais Deli valdības plāns paredz, ka nākamo divu vai trīs mēnešu laikā tiks īstenots projekts, piedāvājot bezmaksas sabiedrisko transportu sievietēm.

Deli galvenais ministrs Arvinds Kedžrivals sacīja, ka plāna izmaksas gadā sasniegs 103 miljonus eiro, bet uzlabos drošību un samazinās satiksmes radīto piesārņojumu pilsētā.

Viņš piebilda, ka šogad Indijas galvaspilsētā plānots izvietot 150 000 videonovērošanas kameru.

Deli, kur dzīvo nepilni 20 miljoni cilvēku, ir viena no pasaulē piesārņotākajām pilsētām, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas pētījumi.

Indijas galvaspilsētas transporta sistēma ir nesakārtota. Daudzi cilvēki protestē pret pēdējos mēnešos notikušo atsevišķu metro biļešu cenas dubultošanu.

Saules enerģija ir kļuvusi par neatņemamu enerģijas ieguves sastāvdaļu visā pasaulē un tā arvien vairāk maina pasaules enerģētisko ainavu. Taču, vai līdz šim saules parki ir bijuši uzstādīti efektīvi? Dienvidu virzienā uzstādīti saules paneļi maksimāli ražo enerģiju laika posmā no plkst. 10.00 līdz 15.00, bet lielākais pieprasījums pēc enerģijas ir rīta un vakara stundās. Energum piedāvā efektīvu risinājumu – vertikāli uzstādītus abpusējos (bifacial) saules paneļus.

Šādi vertikālie saules paneļi sniedz iespēju optimizēt enerģijas ražošanu tad, kad tā ir visvairāk nepieciešama – rīta un vakara stundās, kad cilvēki mostas, sāk savas ikdienas gaitas un atgriežas mājās pēc darba dienas, tad elektrības patēriņš sasniedz maksimumu. Taču šeit var saskarties ar problēmu, ka enerģijas ražošanas jauda, bieži vien, izrādās nepietiekama, radot neatbilstības starp pieprasījumu un piedāvājumu. Te vertikālie saules paneļi parāda savu īsto vērtību: uzstādīti austrumu-rietumu orientācijā, tie efektīvi uztver rīta un vakara sauli, ģenerējot vairāk enerģijas šajās stundās, nekā paneļi, kas orientēti pret dienvidiem. Vērtējot investīciju atdevi arī finansiālais ieguvums ir lielāks rīta un vakara stundās, jo šobrīd novērojams, ka biržā elektrības cenas visaugstākās ir tieši šajos laika periodos.

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Noderīgs gan pūķotājiem un skeitbordistiem, gan jogas piekritējiem, turklāt – tik glīts, ka var kārt pie sienas gleznas vietā. Pagaidām dizaina līdzsvara dēļu ražošanas projekts ir sākumposmā, bet tā radītāji redz labas iespējas konkurēt arī pasaulē.

Pirms pusotra gada Rūdolfam Puķītim un Mārim Lazdiņam, kuri ikdienā darbojas pasākumu organizēšanas lauciņā un brīvajā laikā aizraujas ar dažādiem ūdens dēļu sporta veidiem, radās doma par līdzsvara dēļu ražošanu.

Šie dēļi domāti cilvēkiem, kuri vēlas attīstīt savas līdzsvara spējas. Visbiežāk tādus iegādājas tie, kuri aizraujas ar tādiem sporta veidiem kā slēpošana, sērfošana, skrituļošana, veikbords utt. Tomēr, sākot apzināt reālo mērķauditoriju, idejas autori apjautuši, ka jālūkojas nedaudz plašāk. Līdzsvara dēlis tikpat labi ir noderīgs tiem, kuri nodarbojas ar jogu, vai cilvēkiem, kuri ar dēļu sporta veidiem līdz šim nav aizrāvušies, bet vēlas to izmēģināt. «Ja pirmo reizi uzkāpsiet uz skeitborda dēļa, tad tas var beigties ar kājām pa gaisu un galvu uz asfalta, bet ar līdzsvara dēli ir iespēja sajust, ko nozīmē citi dēļu sporta veidi, un pēc tam izlemt – pievērsties kādam no tiem vai ne,» skaidro M. Lazdiņš.

Biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Riga Parket» Ķekavas ražotnē, lai vērotu, kā tiek ražoti grīdas dēļi.

«Riga Parket» ražo ozolkoka, oša, kā arī dažādu eksotisko Indonēzijas un Āfrikas koku sugu grīdas dēļus. Uzņēmums visbiežāk ražo divslāņu un trīsslāņu parketa dēļus. Šobrīd masīvkoka grīdas dēļi gandrīz vairs netiek ražoti, jo zāģbaļķu cenas kāpj un pieprasījums krīt - reti kurš tos var atļauties iegādāties. «Mēs specializējamies platu dēļu ražošanā, un dēļu ražošanā ar speciālajām apdarēm. Mūsu stiprā puse ir vecināti dēļi un nestandarta risinājumi,» stāsta Aldis Balodis, «Riga Parket» līdzīpašnieks.

Parketa dēļu ražošana notiek trīs SIA «Riga Parket» ražotnēs – Ukrainā, Skultē un Ķekavā. Ražošanas process sākas Ukrainā, kur atrodas uzņēmuma galvenā zāģētava. 90% no zāģbaļķiem tiek iegādāti Ukrainā un tikai 10% - no vietējiem Latvijas uzņēmumiem. Četras reizes nedēļā zāģmateriāli tiek sūtīti uz Skulti. Šobrīd Skultes ražotnē notiek paplašināšanās darbi, lai varētu palielināt ražošanas jaudu. Esošās ražotnes telpas tiek paplašinātas, iegādātas jaunas iekārtas, investējot kopā 700 tūkstošus eiro. Lielākajai daļai investīciju piesaistīts arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Skultes ražotnē baļķi tiek zāģēti plānās lamelēs, kaltēti, kalibrēti un šķiroti. Tālāk dēļi tiek transportēti uz Ķekavas ražotni, kur tie tiek līmēti uz saplākšņa, izzāģēti defekti, aizšpaktelētas dēļu plaisas un veikta apdare. Ozolkoka grīdas dēļu ražošana prasa lielus kapitālieguldījumus, jo ražošanas un realizācijas cikls ir aptuveni pieci mēneši. Vidēji gada laikā «Riga Parket» saražo aptuveni 40 tūkstošus kvadrātmetru parketa, vidēji mēnesī ap 3,5 tūkstošiem kvadrātmetru koka grīdas dēļu.

SIA Pērkons un Dēli apgrozījums pērn sasniedzis 455,5 tūkstošus latu, kas ir par 52,11% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Lursoft dati.

Aizvadītajā gadā arī auguši tirgotāja zaudējumi, kas palielinājušies no 34,81 tūkst.Ls 2011.gadā līdz 40,67 tūkstošiem latu pērn.

Iesniegtajā vadības ziņojumā norāda, ka pērn uzņēmums strādājis asas konkurences apstākļos un turpinājis pilnveidot sakaru tīkla pakalpojumu tirdzniecību kā Latvijas Mobilais Telefons distributors.

Aizvadītajā gadā SIA Pērkons un Dēli slēdzis savu tirdzniecības vietu Tukumā, līdz ar to no 1.jūnija klienti apkalpoti tikai tirdzniecības vietā Rīgā.

Šā gada janvārī tika pabeigts SIA Pērkons un Dēli reorganizācijas process, to pievienojot mātes uzņēmumam.

SIA Pērkons un Dēli reģistrēts 1993.gadā, taču šā gada janvāra beigās pabeigta uzņēmuma reorganizācija, un tas pievienots SIA LMT Retail & Logistics, kas savulaik bijis zināms kā SIA DT Mobile, bet vēl iepriekš – kā SIA Trodeks

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Varasiestādes Indijas galvaspilsētā Deli, sākoties ikgadējā ziemas smoga problēmām, uz trim dienām galvaspilsētā aizliegušas iebraukt kravas auto.

Gaisa piesārņojumam sasniedzot bīstamu līmeni, ceturtdien vakarā noteiks aizliegums galvaspilsētā iebraukt teju 40 000 vidēja un liela izmēra kravas auto.

Izņēmums noteikts auto, kas pārvadā pārtiku un citas primāri nepieciešamās preces, norādīja Transporta ministrija, vienlaikus mudinot dīzeļa apvidus auto īpašniekus savus spēkratus atstāt mājās.

Gaisa kvalitāte Deli pasliktinās ziemā, kad dūmi no lauku saimniecībām nokļūst pilsētā un sajaucas ar industriālajiem un transporta izmešiem, radot neveselīgu kokteili.

Trešdien vakarā Deli iedzīvotāji pamatā ignorēja tiesas aizliegumu un hinduistu svētkus atzīmēja ar dūmojošām petardēm, līdz ar to piesārņojuma līmenis ievērojami palielinājās.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Foto: www.autarco.com

Pirms veicat izvēli par to, vai jūsu īpašumam nepieciešami saules paneļi, ir svarīgi apzināt to plusus un mīnusus. Lai palīdzētu pieņem Jums lēmumu, esam apkopojuši dažus no tiem.

Priekšrocības:

1. Samaziniet elektrības rēķinu izmaksas

Visplašāk zināmā saules paneļu priekšrocība ir tā, ka tie samazinās jūsu elektrības rēķinu izmaksas. Ražojot savu enerģiju caur sauli, jūs galu galā iegādāsieties mazāk enerģijas no tīkla. Tā kā saules enerģija ir atjaunojama un bez maksas, tas nozīmē, ka jums nebūs jāmaksā par enerģiju, ko saražojat, izmantojot saules paneļus.

2. Palieliniet sava īpašuma vērtību

Saules paneļu uzstādīšana savā īpašumā palielinās tā vērtību. Īpašumi, kuriem ir saules paneļi, būs vērtīgāki par tie, kuriem nav. Tas ir tāpēc, ka viens īpašums ir pilnībā atkarīgs no tīkla, bet otrs pats spēj ražot enerģiju. Saules paneļiem ir augstas sākotnējās izmaksas un tos var uzskatīt par lielisku ieguldījumu līdzekli.

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.

Zīmola BOONT latviskiem rakstiem rotāto ekstrēmo sporta veidu dēļu ražotājs Pāvels Losevs uzskata – longbords ir lielisks pārvietošanās līdzeklis – galu galā tas ir veselīgi un tai pašā laikā stilīgi! Pats ikdienā daudz pārvietojas ar automašīnu, bet tajā vienmēr atrodas arī dēlis. Tajos brīžos, kad aizved, piemēram, nomazgāt auto, atstāj mašīnu un dodas tālāk ar dēli, trešdien raksta laikraksts Diena.

Fragments no intervijas

Kas tevi pašu personīgi aizvedis līdz ekstrēmo sporta dēļu ražošanai?

Kad man bija aptuveni 10 gadu, savā garāžā Jēkabpilī mēģināju uztaisīt snovborda dēli no dēļa gabala, ādas jostas un naglām. Process bija interesants un, lai gan dēlis nebrauca, vainagojās ar zināmiem panākumiem. Atkārtota vēlme sākt izgatavot dēļus man radās pirms vairāk nekā diviem gadiem, kad ieguvu smagu traumu, kas lika pārvērtēt prioritātes, daudz laika pavadīt mājās un, tā teikt, saprast, kas dzīvē svarīgāks. Tad arī sāku daudz pētīt, lasīt un apsvērt domu par veikborda dēļu ražošanu.

Vai tas nozīmē, ka pats agrāk biji cieši saistīts ar ekstrēmajiem sporta veidiem?

Uzlabojot pašapkalpošanās veikala Easy Deli iepirkšanās pieejamību, turpmāk ieeja tajos iespējama ne tikai ar Neste mobilo aplikāciju, bet arī ar bankas maksājumu karti.

“Esam ieklausījušies savos klientos un tieši tādēļ arī esam veikuši šo uzlabojumu. Ja līdz šim Easy Deli pircēji varēja veikala durvis atvērt tikai, izmantojot Neste aplikāciju, tad turpmāk to varēs izdarīt arī ar bankas maksājumu karti, tādējādi atvieglojot ikviena pircēja iepirkšanos mūsu pašapkalpošanās veikalos,” komentē Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Neste Easy Deli ir būvēts, izmantojot ilgtspējīgus un videi draudzīgus materiālus, un tā enerģijas patēriņš ir samazināts jau būvniecības posmā. Veikala koncepta pamatā ir ātra, droša un vienkārša iepirkšanās sev ērtā laikā visu diennakti.

Neste Easy Deli darbojas Rīgā, Ogrē, Salaspilī un Tīnūžos.

Mans lielākais recesijas ieguvums bija celtnieku dzīvojamais vagoniņš, ko nopirku bankrotējušas celtniecības firmas izsolē. Lai gan no ārpuses necils, iekšpusē tas ir aprīkots ar tualeti, virtuvi un divām kompaktām istabām, kā arī elektriskās apkures sistēmu. Tagad tas kalpo kā vasarnīca un gaida brīdi, kad tiks pārkrāsots, aprīkots ar lielākiem logiem un savests kārtībā.

Tomēr stāsts pagaidām nav par vagoniņu. Stāsts ir par terasi, ko ar draugiem uzbūvējām pagājušajā vasarā.

Visilgāk notika pats projektēšanas un gatavošanās process. Sākumā bija jānoskaidro, cik liela tad terase ir vajadzīga. Platumu izvēlējos nedaudz šaurāku par pašu vagoniņu, bet garuma ziņā tā ir tik pat gara kā vasarnīca.

Jo pamatīgāku gribās terasi, jo lielākas ir izmaksas. Savukārt trase, kas šūpojās vai arī trešajā lietošanas gadā neglābjami satrupē, plānos neietilpa. Aptaujājot paziņas, kam jelkad ir bijis kāds sakars ar grīdu būvniiecībām, izkristalizējās viedoklis. Neviens gan nevarēja pateikt, cik biezām jābūt lāgām un citām nesošajām detaļām, tai pat laikā visi aptaujātajiem sakrita viedoklis, ka attālumam starp lāgām jābūt kā minimums 60 centimetiem, savādāk terases klājuma dēļi šūpošoties, būs jūras slimība, vemšana un nepadarīta darba sajūta.

PATA grupa, kas ir Latvijā vadošais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums, atvērs jau otro kokmateriālu veikalu Polijā, informē uzņēmums.

Jaunais PATA veikals atradīsies Polijas pilsētā Glivicē. Jau iepriekš ziņots, ka pirmo Polijas veikalu PATA grupa atvēra šā gada martā Olštinā.

“Mēs redzam, ka Polijas tirgū, kas pēc apjoma ir būtiski lielāks nekā Latvijā, ir pieprasījums pēc PATA ražotiem kokmateriāliem. Ja salīdzinām ar vietējo piedāvājumu, tad kvalitāte ir tas, ko Polijā novērtē PATA piedāvājumā. Tāpēc mērķtiecīgi turpinām strādāt pie darbības paplašināšanas. Paredzams, ka līdz gada beigām atvērsim arī trešo veikalu,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Aptuveni 80% no veikalā pieejamās produkcijas ir PATA grupas ražoti materiāli, tai skaitā dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Sortimentā ir pieejams PATA ražots divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti - briketes un kamīnmalka.

Ķīšezera krastā sporta bāzes Mežaparks tuvumā draudzīgā attālumā saimnieko vairāki uzņēmēji, kuru bizness vērsts uz atpūtu un veselību .

Ķīšezera krastā, teritorijā, kur atrodas Latvijas Nacionālā valsts sporta bāze Mežaparks, biznesu attīsta tie uzņēmēji, kuru piedāvātie pakalpojumi saistīti ar sportiskām aktivitātēm uz ūdens, tostarp veikbordu, vindsērfingu, ūdens motocikliem, braukšanu uz pūšļa. Iepretim sporta bāzei uz ūdenī izvietotā koka mola iespējams arī izbaudīt pirts priekus.

DB uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka krasta teritorija ir gana apdzīvota un uzņēmumi savstarpēji nekonkurējot – katrs piedāvā sava veida pakalpojumu. Turklāt visi kopā, veiksmīgi attīstot biznesu, panākuši, ka šis Ķīšezera krasts kļuvis populārs gan tiem atpūtniekiem, kuri vēlas nodoties sportiskām aktivitātēm, gan tiem, kuri grib nesteidzīgi atpūsties, ieturot maltīti kafejnīcā.

SIA Amber Wood iesniedzis pieteikumu Eiropas patentam jaunam divslāņu grīdas dēļu savienojumam, tā izgatavošanas tehnoloģijai, kas ļauj šo produktu ražot teju vai neierobežotā garumā.

«Uzņēmums savu inovatīvo risinājumu ir pārbaudījis, saražojot testa divslāņu grīdas dēļus 5–6 metru garumā, un tie ir piegādāti ārvalstu klientiem,» stāsta SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Inovācija slēpjas grīdas apakšējā slāņa – bērza saplākšņa – savienojumā. «Divslāņu grīdas līdz šim lielākais trūkums bija kvalitatīvu, garu dēļu neesamība, jo to ierobežoja apakšējās – saplākšņa – kārtas izmēri. Savienojuma vietā dēlis agrāk vienmēr bija pavājināts, tādēļ bieži pārlūza, bet tagad šim defektam ir izdevies rast risinājumu,» uzsver I. Akerfelds. Šī novitāte būtībā ļauj ražot divslāņu grīdas dēļus neierobežotā garumā, turklāt tie ir savienojami ar uzņēmuma ražoto produkciju. «Divslāņu grīdas gadījumā – tikai lietojamā virskārta ir no ozola vai oša, savukārt apakšējā tapas savienojuma daļa ir bērza saplāksnis, tādējādi cēlkoka patēriņš ir mazāks (aptuveni trīs reizes) un tā izmantošana ir maksimāli efektīva ar ievērojami mazāku atlieku apjomu, turklāt divslāņu grīda, neraugoties uz temperatūras un mitruma izmaiņām, nedeformējas un «nestaigā»,» jaunā produkta priekšrocības nosauc I. Akerfelds.

Lai arī no biznesa perspektīvas ir saprotams, tomēr cilvēciski ir žēl, ka Norvēģijas koncerna Varner Gruppen īpašnieki pieņēma lēmumu aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, slēdzot visus Cubus, Bik Bok un Dressmann veikalus, atzīst bijušais politiķis un uzņēmējs Ainārs Šlesers, kurš kopā ar koncerna bijušo vadītāju Franku Varneru Latvijā izveidoja kopuzņēmumu Dressmann-Baltija.

Viņš norāda, ka viņam pašam nav konkrētas informācijas par iemesliem, kāpēc nolemts aiziet no Latvijas apģērbu tirgus, tomēr pieņēmumu līmenī viņš pieļauj, ka tam ir saistība ar tādiem faktoriem kā tirgus apjoms un nedaudz, bet tomēr arī pieaugošā konkurence Latvijas apģērbu tirgū.

«Pēc tam, kad pirms aptuveni desmit gadiem nomira kompānijas bijušais vadītājs Varners, ar ko kopā izveidojām pirmo kopuzņēmumu Dressmann-Baltija, biznesu pārņēma viņa dēli, kas uzreiz pieņēma lēmumu turpināt biznesu ar apģērbu zīmolu attīstīšanu, atbrīvojoties no Varner Gruppen nekustamā īpašuma biznesa jomas,» stāsta Šlesers.

Šajā vasarā pa Latvijas ceļiem un neceļiem sācis ripot pirmais Liepājā radītais elektrodēlis Landboard City, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizraušanās ar landbordu jeb «zemes dēli» rosinājusi brāļus Kozlovskus piesaistīt pāris draugu un nodibināt uzņēmumu, kas projektējis un izgatavojis Latvijā pirmo ar elektromotoru aprīkoto, pašbalansējošo braucamo dēli. Izgudrojums strauji radījis interesi gan pieredzējušu «dēļotāju», gan iesācēju vidū. Nākotnes sapnis puišiem ir attīstīt elektrodēli par profesionāla sporta inventāru.

«Jau apmēram 15 gadu mana aizraušanās ir dēļošana, mani piesaista jebkādi dēļi – īpaši snovbords, kaitbords, veikbords. Katru gadu braucu uz kalniem, dēļoju tepat, Liepājā. Taču ir brīdis, kad nevari aizbraukt uz kalniem, kad Latvijā nav sniega, kad nav vēja, kad kaitina tas, ka pa grantēto ielu, uz kuras dzīvoju, var pārvietoties tikai ar velosipēdu,» par biznesa idejas dzimšanu stāsta tās autors Jānis Kozlovskis, kura pamatdarbs ir reklāmas un dizaina jomā.