Mans lielākais recesijas ieguvums bija celtnieku dzīvojamais vagoniņš, ko nopirku bankrotējušas celtniecības firmas izsolē. Lai gan no ārpuses necils, iekšpusē tas ir aprīkots ar tualeti, virtuvi un divām kompaktām istabām, kā arī elektriskās apkures sistēmu. Tagad tas kalpo kā vasarnīca un gaida brīdi, kad tiks pārkrāsots, aprīkots ar lielākiem logiem un savests kārtībā.
Tomēr stāsts pagaidām nav par vagoniņu. Stāsts ir par terasi, ko ar draugiem uzbūvējām pagājušajā vasarā.
Visilgāk notika pats projektēšanas un gatavošanās process. Sākumā bija jānoskaidro, cik liela tad terase ir vajadzīga. Platumu izvēlējos nedaudz šaurāku par pašu vagoniņu, bet garuma ziņā tā ir tik pat gara kā vasarnīca.
Jo pamatīgāku gribās terasi, jo lielākas ir izmaksas. Savukārt trase, kas šūpojās vai arī trešajā lietošanas gadā neglābjami satrupē, plānos neietilpa. Aptaujājot paziņas, kam jelkad ir bijis kāds sakars ar grīdu būvniiecībām, izkristalizējās viedoklis. Neviens gan nevarēja pateikt, cik biezām jābūt lāgām un citām nesošajām detaļām, tai pat laikā visi aptaujātajiem sakrita viedoklis, ka attālumam starp lāgām jābūt kā minimums 60 centimetiem, savādāk terases klājuma dēļi šūpošoties, būs jūras slimība, vemšana un nepadarīta darba sajūta.
Projekts tapa brīnumainā aplikācijā Google Sketchup. Tā ir iegūstama bez maksas, pameklējiet šo atslēgvārdu. Programmai ir brīvi pieejamas videopamācības un tas ir neticami spēcīgs instruments mājamatnieka roksās. Pazīstu cilvēkus, kas ar šo aplikāciju savām vajadzībām ir projektējuši dzīvojamās ēkas.
Izmēģināju vairākus projekta variantus, līdz beidzot atcerējos, ka reiz Latvijas Finiera atgriezumu veikalā redzēju garenas bieza saplākšņa strēmeles. Tās arī nolēmu izmantot terases nesošā karkasa veidošanā.
Terases pamati daļēji balstās uz tiem pašiem četriem keramzītbetona blokiem uz kuriem ir uztupināta mūsu vasarnīcas ēka. Savukārt terases priekšpuses balstīšanai nācās ierakt četrus jaunus keramzītbetona satabiņus. Šai vietā zem 30 centimetrus biezas augsnes kārtas atrodas mālaina smilts, pietiekami stabila, lai nebaidītos, ka stabiņi izkustēsies. Reljefs nav vienmērīgs, līdz ar to daži stabiņi atrodas nedaudz augstāk. Augstumu kompensēju saberot un noblietējot zem stabiņiem smilti. Pašu stabiņu līmeņošana vienā augstumā ir ķēpīga padarīšana. Es liku lietā vienu no saplākšņa dēļiem un nelielu līmeņrādi. Labāks, protams būtu vienkārši ļoti garš līmeņrādis, vai ar ūdeni pildīt scauruļu līmeņrādis tomēr diemžēl tādu parikšu nebija pie rokas.
Karkasa būvniecībā tika izlietotas 28 trīsmetrīgas 21 mm ūdensizturīgā saplākšņa loksnes. Katra no tām maksāja pusotru latu, kopā karkasa materiāli izmaksāja nepilnus septiņdesmit eiro neksaitot transportēšanas izmaksas. Skrūves karkasa sastiprināšanai maksāja vēl padsmit eiro.
Karkasa izturības noslēpums slēpjas Jura Novika grāmatā Būvdarbi izlasītā gudrībā par dēļu stiprības palielināšanu, kas tiek panākta saskrūvējot kopā vairākus dēļus ar nelielu dēļu starpliku palīdzību. Šo metodi nolēmu izmantot gareniskajām brusām, pie kurām tiks stiprinātas lāgas. Starplikas tika pieskrūvētas 60 centimetru attālumā viena no otras ar vienu skrūvi katra. Cauri viņām ar krietni garākām skrūvēm tiks stiprinātas lāgas.
Grīdas klājumam tika izmantoti zem spiediena impregnēti terases dēļi. Cena - aptuveni četri lati par kvadrātmetru, kopumā dēļu klājs nepilnus 22 m2 lielajai terasei izmaksāja aptuveni 120 eiro.
#1/20
Vagoniņš pilda vasarnīcas funkcijas un tika iegādāts pat nepilniem 1000 eiro. No ārpuses skats visai industriāls, toties labi iet kopā ar kaimiņos esošā uzņēmuma aritektūru. Trūka tikai terases, uz kuras ļauties saules staru glāstiem.
#2/20
Ar Google Sketchup palīdzību tapa terases rasējums. Terase daļēji balstās uz ēkas pamatu blokiem, priekšdaļai tiks ierakti četri jauni bloki. Karkasam tika iegādāti 3 metrus gari, 15 centimetrus plati 21mm ūdensizturīgā saplākšņa dēļi.
#3/20
Garākās sijas saskrūvētas no diviem saplākšņa dēļiem ar 15cm starplikām vietās, kurās stiprinās šķērsdēļi jeb lāgas. Sākotnēji šādas saliktas sijas bija plānots izmantot arī terases galos, tomēr būvniecības laikā no šīs idejas atteicos.
#4/20
Šeit redzama savienojuma vieta kurā sijas saskrūvētas ar lāgām - lāgu notur divas garas skrūves.
#8/20
Ja pie rokas nav gara laba līmeņrāža var izlīdzēties arī šādi. Beres tika izraktas līdz smiltij. Staba augstuma nolīmeņošana ir ķēpīga, tomēr lai terase nebūtu šķība šo darbiņu ir vērts paveikt rūpīgi. Ja vajag - varam piebērt smilti arī mazliet klāt.
#9/20
Kad stabi ierakti, tiem apber apkārt smiltis un noblietē. Ar kāju. Lai stabs labāk turētos, smiltis var apliet ar ūdeni. Mēs bez tā iztikām.
#10/20
Nākamais darbs - saskrūvēt saliktās sijas. Veicam atzīmesik pa 60 centimetriem, nozāģējam distancerus un skrūvējam kopā.
#12/20
Karkass tiek būvēts no trijām daļām, daļu savienojuma vietas izskatās šādi. Skrūvējot klāt lāgas noteikti jāveic priekšurbumi - vajadzēs pietiekami garu kokurbi. Pretējā gadījumā skrūves saplāksni saplēsīs.
#13/20
Saplākšņa sāni ir laminēti, tiem mitrums nevar kaitēt. Savukārt malas ir jānokrāso, te atkal bez palīgiem neiztikt.
#14/20
Rāmja pirmā daļa ir vietā, savienojuma vietas balstās uz stabiem. Katra lāga pie sijas ir piskrūvēta ar divām 15cm skrūvēm. Vidējā skrūvīte notur vietā starpliku.
#16/20
Un vidū iecelta rāmja trešā daļa. Apakša rāmim jau ir nokrāsota, atliek vien nopindzelēt augšpusi.
#17/20
Lai attransportētu kokmateriālus šādam projektam, ir vērts noīrēt piekabi. Tas būs lētākais variants, sevišķi, ja plānojat tikt galā pāris stundās. Sešmetrīgos dēļus kokmateriālu veikalā lūdzām pārzāģēt uz pusēm.
#18/20
Skrūvējot grīdu jārēķinās, ka katrs dēlis pie katras lāgas būs jāpieskrūvē ar divām skrūvēm. Ja izmanto pašgriezošas kokskrūves, priekšurbumus nevajadzēs. Toties vajadzēs palīgus, un urbjmašīnas ar vairākiem akumulatoriem - baterijas šis pasākums ēd ka prieks.
#19/20
Lai taupītu materiālus un neradītu atgriezumus, dēļu savienojumiem izvēlējāmies šādu risinājumu. Pārbaudīts - nešūpojas.