Ražošana

Kur iekštelpa satiekas ar ārtelpu

Linda Zalāne,30.04.2015

Jaunākais izdevums

Pavasaris un rudens ir aktīvākais laiks, kad privātmāju īpašnieki izlemj par labu terases, lapenes vai verandas izbūvei piemājas dārzā

DB aptaujātie ražotāji atzīst, ka pieprasījuma kāpums pēdējos trīs gados ir mērens, kas liecina par ekonomikas atveseļošanos, ka iedzīvotāji ir gatavi tērēt naudu būvei, kas nav pirmās nepieciešamības lieta, bet rada labsajūtu, komfortu un papildina dārza eksterjeru.

Katram sava niša

SIA Glass & Wood lapeņu un terašu pārdošanas apjoms vidēji nodrošina aptuveni 50% no kopējā apgrozījuma. Otru pusi - ziemas dārzu, dažādu stāvbūvju, stiklotu fasāžu, stikla un koka būvkonstrukciju, nojumju, piebūvju veidošana. Pēc terasēm pieprasījums ir lielāks, bet pēc lapenēm - mazāks. Tas izskaidrojams ar lielāku komforta piemājas sajūtu, ko sniedz daļēji vai pilnībā slēgta terase. Glass & Wood gadā pārdod apmēram desmit terases, tostarp iestiklotas un daļēji iestiklotas terases, aukstās verandas utt., bet lapenes - tikai trīs. Glass & Wood klientu vidū aptuveni 80% ir privātpersonas, 20% - uzņēmumi un organizāciajs. «Aktīvākais pasūtījumu periods ir pavasaris, taču iestiklota, apsildāma terase sniedz baudījumu visu gadu, tādēļ pieprasījums pēc tām ir visu laiku,» stāsta SIA Glass & Wood vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums konkurenci Latvijā nejūt, jo tā produkcija nav masu prece, bet individuāli projekti, kuros tiek izmantotas arī inovatīvas tehnoloģijas.

«Mums ir sava mērķauditorija. Pasūtītāju vidū ir arī nerezidenti - apmēram 10%. Protams, varētu vēlēties lielāku cilvēku maksātspēju (tā pamazām palielinās), lai klienti varētu iegādāties, atļauties labu, kvalitatīvu produktu,» teic J. Garančs. Tirgū, viņaprāt, ir ļoti daudz nekvalitatīvu piedāvājumu, bet spēcīgu spēlētāju nav daudz, līdz ar to niša ir samērā brīva.

Ražo ārvalstīm

SIA Ekju ražo dažādas koka dārza mēbeles, interjera priekšmetus, balkona mēbeles, tostarp lapenes. Visa produkcija tiek ražota sērijveidā. Aptuveni 98% no Ekju saražotā tiek eksportēts un svarīgākie tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Skandināvija. «Jau kopš uzņēmuma dibināšanas pirms 23 gadiem esam koncentrējušies uz eksportu. Baltijas tirgus ir neliels, un pirktspēja Latvijā ir līdzvērtīga Berlīnei. Pašu mājās esam pārstāvēti būvniecības veikalu tīklos, bet nedomājam, ka pārdošanas apjomi šeit varētu būtiski pieaugt,» lēš Ekju padomes loceklis Pēteris Treimanis.

Visu rakstu Kur iekštelpa satiekas ar ārtelpu lasiet 30. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas logo konkursā uzvarējušais darbs tomēr nekļūs par galvaspilsētas simbolu

Dienas Bizness,02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas logo konkursa vērtēšanas komisija par uzvarētāju atzinusi logo ar devīzi Rīga – šeit cilvēki satiekas, informē Rīgas dome. Šo logo plānots izmantot pilsētas noformējumā dažādos svētkos, tomēr par pastāvīgu Rīgas logo tas nekļūs.

Darba autors ir jelgavnieks Igors Bičkovs. Konkursa vērtēšanas komisijas locekle, Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela 15. decembrī pirms Rīgas domes sēdes pasniegs I.Bičkovam apbalvojumu par iegūto 1.vietu.

Konkursa uzvarētāja noteikšanā sakrita gan žūrijas komisijas, gan iedzīvotāju vērtējums sociālā tīkla Facebook Rīgas domes kontā. Par darbu Rīga – šeit cilvēki satiekas tika atdotas 1967 balsis.

Taču visvairāk cilvēku izmantoja piedāvāto variantu – neatbalstīt nevienu no piedāvātajiem logo. Šādu izvēli pauduši 4447 sociālo tīklu lietotāji. Ņemot vērā lielo skaitu balsotāju, kas izteikušies pret visiem piedāvātajiem variantiem, uzvarējušais darbs nekļūs par Rīgas oficiālo logo, nolēma žūrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" pirmdien paziņoja, ka aizliedz novērošanas kameras viesu māju iekšienē, lai ievērotu viesu privātumu.

"Airbnb" iepriekš atļāva novērošanas kameras tādās koplietošanas telpās kā gaiteņi un dzīvojamās istabas, ja šīs kameras bija skaidri redzamas un pieminētas naktsmītņu piedāvājumos pirms to rezervācijas.

Tomēr cilvēki sociālajos medijos ir sūdzējušies par to, ka atraduši šķietami paslēptas kameras "Airbnb" naktsmītnēs, un dažas no tām bijušas zonās, kur ir gaidāms privātums.

""Airbnb" aizliedz iekštelpu novērošanas kameru izmantošanu piedāvājumos visā pasaulē, un tas ir daļa no centieniem vienkāršot mūsu politiku novērošanas kameru un citu ierīču jomā un turpināt mūsu kopienas privātuma noteikšanu par prioritāti," blogā paziņoja ASV bāzētais uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Pirmajā Latvijas Ainavu arhitektūras balvā pieteikti visi Latvijas reģioni

Monta Glumane,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajai Latvijas Ainavu arhitektūras balvai nominācijās «ārtelpas», «personības» un «procesi» ir iesniegts 81 pieteikums un pieteikti visi Latvijas reģioni, informē Latvijas Ainavu arhitektu asociācija (LAAA).

Nacionālā žūrija pirmo reizi tikās 20. jūnijā un īsi pēc tam sākusi ārtelpu apskati, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām.

Ārtelpu apskatei nacionālā žūrija veltīs septiņas dienas, no kurām trīs paredzētas Rīgai un Rīgas reģionam, bet četras dienas žūrija pavadīs Vidzemes, Latgales un Kurzemes reģionos. Vērtējot mērogā un raksturā daudzveidīgās publiskās un privātās ārtelpas, žūrija apzinās, ka vienā darbā nav iespējams apvienot visas kvalitātes. Katrā darbā tiks izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tiks attiecinātas trīs vispārīgas kvalitātes - ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ēku īpašniekiem plāno noteikt pienākumu no fasādes notīrīt grafiti zīmējumus, informēja pašvaldības ārējās komunikācijas nodaļā.

Pašvaldība aicina rīdziniekus paust viedokli par jauniem teritoriju kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldība sagatavojusi un nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunus noteikumus par teritoriju kopšanu un būvju uzturēšanu galvaspilsētā, kas paredz nodrošināt sakoptu pilsētvidi, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu iedzīvotājiem atsevišķu teritoriju kopšanas nodrošināšanai.

Ar noteikumu projektu var iepazīties un līdz 23.martam sniegt viedokli pašvaldības mājaslapā sadaļā "Saistošo noteikumu projekti". Pēc sabiedriskās apspriešanas un iedzīvotāju viedokļu apkopošanas noteikumus skatīs Mājokļu un vides komitejā un galīgo lēmumu pieņems domes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai attīstītu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Vecrīgas publisko ārtelpu, Rīgas pašvaldība plāno līdz 2029. gada beigām veikt Vaļņu ielas, Teātra laukuma un saistīto ielu infrastruktūras pārbūvi, uzlabojot, attīstot un veidojot gājējiem prioritāru ielu telpu vecpilsētā.

Projekts paredz veikt inženiertīklu pārbūvi, uzstādīt labiekārtojuma elementus, kā arī ar satiksmes organizāciju uzlabot gājēju drošību.

Vaļņu ielas un Teātra laukuma un saistītās infrastruktūras pārbūve ir viens no nozīmīgākajiem Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projektiem, ko pašvaldība plāno realizēt tuvākajos gados. Projekta mērķis ir attīstīt Vecrīgas publisko ārtelpu, kas ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, lai nodrošinātu šajā telpā kvalitatīvu gājēju infrastruktūru, vides un kultūras objektu pieejamību dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī iespēju uzņēmējiem attīstīt daudzveidīgus kultūras un tūrisma pakalpojumus.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone skaidro: “Šis projekts ir nozīmīgs solis, lai padarītu Vecrīgu pievilcīgu tūristiem, rīdziniekiem un uzņēmējiem. Tas būs izaicinājumiem bagāts uzdevums, jo svarīgi saglabāt Vecrīgas kultūrvēsturisko ainavu, saudzējot un atjaunojot apbūves aizsardzības teritorijas. Vaļņu ielai pārmaiņas nepieciešamas jau sen un mūsu mērķis ir pārvērst to par kvalitatīvu un mūsdienīgu gājēju ielu, kas atbilstu Eiropas kvalitatīvas pilsētvides principiem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Viņķele: Nākamais solis būtu atļaut ārtelpu pasākumus ar 200 cilvēku dalību

LETA,21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģiskajai situācijai nemainoties vai uzlabojoties, nākamais solis Latvijā būtu atļaut ārtelpu pasākumu rīkošanu, kuros var piedalīties līdz 200 cilvēki, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Attiecībā uz ārtelpu pasākumiem "tas solis varētu būt platāks", tomēr "mēs nerunājam par tūkstošiem", izteicās ministre. Patlaban tiek diskutēts par to, kādā tempā varētu palielināt pasākumos pieļaujamo cilvēku skaitu.

Ministre uzsvēra, ka iespēju, ka vasarā varētu būt atļauti pasākumi ar vairāku tūkstošu cilvēku dalību, neatbalsta nedz epidemiologi, nedz infektologi.

"Jā, kaimiņi igauņi šo pulcēšanās brīvību maina ar lielāku vērienu, bet tā ir apzināta Latvijas valdības izvēle būt piesardzīgākiem," norādīja Viņķele un piebilda, ka "tā ir katras valsts izšķiršanās". "Latvijas valdības izšķiršanās līdz šim ir bijusi tāda, ka, īpaši attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās, mēs būsim piesardzīgāki, veroties vaļā," klāstīja politiķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvu Rīgas arhitektūrā 2019 saņem River Breeze Residence

Zane Atlāce - Bistere,07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules arhitektūras dienā, kas šogad tiek atzīmēta 7.oktobrī, pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā 2019.

To par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā šogad ieguva daudzdzīvokļu ēka Kuģu ielā 28 - River Breeze Residence, balvas pasniegšanā informēja Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Projektētājs: SIA «Didrihsons un Didrihsons», pasūtītājs: SIA «Klīversala RE», būvētājs: AS «LNK Industries».

Autori: būvprojekta vadītājs un arhitekts: Ventis Didrihsons. Arhitekti: Kaspars Lauga, Ivo Kalvelis, Līva Banka, Alise Jēkabsone, Andris Gudiņš, SIA «Didrihsons un Didrihsons». Labiekārtojums: ainavu arhitekti Helēna Gūtmane, Māris Bušs, SIA «ALPS ainavu darbnīca». Transporta risinājumi: Mārtiņš Roops, Mārtiņš Ābols, Reinis Kivliņš, SIA «Projekts 3». Būvkonstrukcijas: inženieris Kaspars Ozers, SIA «AAEKK Consulting». Apkure, vēdināšana, gaisa kondicionēšana, siltummezgls: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Palujanovs, Olga Krečetova, SIA «Efiko». Ūdensapgāde un kanalizācija iekšējie un ārējie tīkli: inženieri Ojārs Baltiņš, Dmitrijs Judincevs, SIA «Efiko». Elektroapgāde, ugunsdzēsības automātikas sistēmas, elektronisko sakaru sistēmas: inženieris Jānis Zvilna SIA «Latpro Ltd». Ārējā elektroapgāde: inženieris Jānis Karpovičs, SIA «Enserv». Ugunsdzēsības sistēmas: inženieri Vilnis Puļķis, Raimonds Roga, SIA «VPM Latvia». Ēkas energoefektivitātes aprēķini: inženieris Andris Vulāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Ministru kabinets (MK) lēmis par virkni izmaiņām, kas atvieglo sporta sacensību un amatieru treniņu norisi, sākot ar 15.jūniju, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Atļautas sporta sacensības ārtelpās, ko organizē Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai to juridiskie biedri. Sacensību organizatoriem jāievēro noteiktie epidemioloģiskie drošības pasākumi.

Ārtelpu sporta sacensības klātienē turpmāk drīkstēs vērot skatītāji, kuri uzrāda sadarbspējīgu vakcinācijas pret Covid-19 vai Covid-19 pārslimošanas sertifikātu. Sacensību rīkotāji ir atbildīgi par skatītāju plūsmas organizēšanu un kontrolēti atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām.

Darbu organizētā un kontrolētā veidā drīkstēs atsākt arī iekštelpu sporta norises vietas, piedāvājot treniņus (nodarbības) personām, kuras varēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu. Atbilstoši minēto sertifikātu veidiem atšķirsies arī pakalpojumu sniegšanas noteikumi un epidemioloģiskās drošības prasības. Ja pakalpojums tiks sniegts personām, kuras ir vakcinētas vai pārslimojušas Covid-19 (nodrošinot, ka arī personāls atbilst minētajām prasībām), tad papildus nosacījumi nebūs jāievēro. Savukārt, ja pakalpojumi tiks sniegti testētām personām vai vienā telpā atradīsies dažādu sertifikātu turētāji (testēti, izslimojuši, vakcinēti), tad būs jāievēro papildus nosacījumi par telpas platību uz vienu personu, telpas noslodzi, treniņgrupu lielumu, treniņa ilgumu, u.c. Nodarbību rīkotāji ir atbildīgi par noteikto epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Lēdmanes izklaides parks Avārijas brigāde (ABPark) apmeklētājus uzņem tikai gada siltajā laikā, pieņemts lēmums atvērt arī iekštelpu izklaides centru. Saskaņā ar plāniem tas piesaistīs trīs tūkstošus apmeklētāju mēnesī, biznesa portālam db.lv pastāstīja īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Testa režīmā tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā tas durvis ver 10. novembrī.

«Sākumā startēsim 450 kvadrātmetru platībā, kas nav daudz salīdzinājumā ar Avārijas Brigādes 20 hektāru platību, un bija ļoti jāpiedomā pie tā, lai radītu gana daudzveidīgu piedāvājumu dažādām vecuma grupām,» stāsta M. Brezauckis. Iekštelpu izklaides centra izveidē investēti 150 tūkstoši eiro. «Faktiski tas ir finanšu atlikums no šā gada darbības, kas šogad vairs netiek ieguldīts Avārijas Brigādes parkā Lēdmanē, bet jaunajā izklaides centrā,» informē īpašnieks.

Viņš stāsta, ka par iekštelpu izklaides centru domāts kopš pagājušā gada un tika meklēta atbilstoša vieta. Tas ļaus uzņēmumam aktīvi strādāt visu sezonu un arī darbiniekiem būs pastāvīgs nevis sezonāls darbs. Domājot par iekštelpu izklaides centru, bijis skaidrs, ka tam jāatrodas Rīgā tieši sasniedzamības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Sludinājumu portāls un reputācijas veidotājs

Anda Asere,05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Daru.lv ir interneta vietne, kur satiekas pašnodarbināti meistari vai individuālie uzņēmēji un viņu klienti.

Daru.lv ir interneta vietne, kur satiekas pašnodarbināti meistari vai individuālie uzņēmēji un viņu klienti; portālā izdalītas vairākas kategorijas, piemēram, celtniecība, transporta pakalpojumi, IT un datorsistēmas

Šobrīd portālā ir aptuveni 300 pakalpojumu sniedzēji. Vislielākā aktivitāte ir celtniecības sadaļā, kur ir visvairāk meistaru un arī interesentu, kuri meklē pakalpojumu sniedzējus.

Vaicāts, kā konkurēt ar universālajiem sludinājumu portāliem, daru.lv idejas autors Ojārs Stūre teic, ka vajag piedāvāt to, ko cilvēks meklē. «Cilvēki izvēlas pakalpojumu sniedzējus pēc viņu reputācijas, ko nosaka tas, ko cilvēks iepriekš ir darījis un ko citi par viņu saka. To arī te piedāvājam,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iesaka Burusports un Cabo Cafe dibinātājs: Uz Kanādu pēc pūdersniega

Sagatavojusi Linda Zalāne,20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Māris Birzulis, Burusports un Cabo Cafe dibinātājs

Kanādā esmu bijis sešas reizes, piecas no tām – ar mērķi slēpot, vienreiz burāt.

Tiek lēsts, ka Ziemeļamerika un Britu Kolumbija ir labākās vietas pasaulē, kur traukties no kalna nevis pa iezīmētām trasēm, bet gan brīvā stilā, jo tur ir atrodamas milzīgas neskartā sniega plantācijas Rocky Mountains (Klinšu kalni) Britu Kolumbijas un Albertas štatos. Vilinošs šķiet Logan kalns Jukonas štatā ar 5959 m augstu virsotni, kurp varētu doties nākamajā reizē. Uz Kanādu ceļi ved nevis tādēļ, lai veiktu nobraucienus pa iezīmētām trasēm, bet izbaudītu neskarto sniegu tālu prom no tradicionālajiem ziemas kūrortiem, tur, kur neviena nav un nevienam nevajadzētu būt. Man patīk, ka man nav jādalās ar sniegu. Es neesmu egoists, taču sniegs un plašumi ir mana stihija. Doties šādos kalnu nobraucienos mani skubina vēlme atklāt kalnus no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus turpmākai attīstībai, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un tradicionālo tirdzniecību, nepieciešamas jaunas papildu funkcijas un pakalpojumi, tostarp vairāk vietas un telpas atvēlot mākslas un kultūras notikumiem.

To paredz Rīgas Centrāltirgus telpiskās attīstības koncepcija, kuru pēc tirgus pārvaldnieka SIA “Rīgas nami” pasūtījuma izstrādāja SIA “Wealth.Investments” sadarbībā ar arhitektu biroju SIA “Teeja arhitekti”.

Koncepcijā iekļauti konkrēti soļi un termiņi Rīgas Centrāltirgus attīstībai, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, jaunu funkciju ieviešanai un tirdzniecības vietu koncentrēšanai noteiktās tirgus teritorijās. Ievērojot pasaulē atpazīstamāko tirgu praksi, tirgum ir jāpiedāvā mākslas baudīšanas un izklaides iespējas, kam piemērots būtu Gaļas paviljons un tam blakus esošais Benjamiņas laukums. Tirgus apmeklētāju plūsmu palielinātu zaļo zonu un skvēru labiekārtošana, tirdzniecības gājēju ielas izveide Spīķeru ielā, biroju telpu noma un citi jaunievedumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Ministru kabineta noteiktajam pārejas periodam, no 2021. gada 1. augusta stājas spēkā izmaiņas pieaugušo Covid-19 laboratoriskajā testēšanā, paredzot, ka turpmāk testēšanu pasākumu apmeklēšanai un dažādu pakalpojumu saņemšanai varēs veikt tikai par maksu, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Samaksa par laboratorisko testu būs jāveic atbilstoši laboratorijas maksas pakalpojumu cenrādim.

Savukārt Covid-19 simptomu gadījumā, epidemioloģiskajai izmeklēšanai laboratorisko testēšanu tāpat kā līdz šim apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem.

Ārpus ģimenes ārsta darba laika pacienti ar Covid-19 infekcijai raksturīgiem simptomiem to varēs veikt bez ārsta nosūtījuma. NVD vērš uzmanību, ka turpmāk šādos gadījumos pēc testēšanas nevarēs izveidot digitālo Covid-19 sertifikātu un iedzīvotājs saņems tikai laboratorijas izrakstu par rezultātu, lai nepieciešamības gadījumā tiktu nodrošināta ģimenes ārsta uzraudzība vai ārstēšana.

Digitālā Covid-19 sertifikāta izveide un izmantošana būs iespējama, ja iedzīvotājs ir vakcinējies pret Covid-19; pārslimojis Covid-19; veicis maksas laboratorisko testēšanu. Digitālais Covid-19 sertifikāts būs izveidojams arī gadījumā, ja iedzīvotājs bez Covid-19 simptomiem ir veicis maksas laboratorisko testēšanu ar mērķi doties ceļojumā ārpus Latvijas Republikas robežām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Prezentēts auto ceļotājiem - Volkswagen California XXL ar augsto jumtu, virtuvi un vannasistabu

Lelde Petrāne,17.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas pilsētā Hannoverē prezentēts Volkswagen California XXL dzīvojamo automobiļu prototips. Modelis, kam par pamatu ņemta Crafter riteņu garenbāze un fiksēts jumta pamats, ir aprīkots ar augsto jumtu, virtuvi un vannasistabu, un tas sniedz ieskatu Crafter dzīvojamo automobiļu nākotnē.

Automobiļa virsbūve un salona izkārtojums piedāvā daudz vietas California XXL iekšpusē, tostarp ērtu gultu, kas ir aptuveni 2 metrus gara. Papildus tam plaša, atdalīta dzīvojamā telpa piedāvā kustības brīvību. Daudz vietas nodrošina arī aizmugurējais sēdeklis un priekšējie sēdekļi, kurus var pagriezt par 180 grādiem. California piedāvā virtuvi, kurā ir plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, izlietne un izvelkama galda virsma. Pateicoties spēkrata lielajiem izmēriem, komfortu uzlabo pārdomāti veidota vannasistaba ar dušu un labierīcībām.

Plašāka informācija par jauno California XXL konceptautomobili būs pieejama tā pasaules pirmizrādes ietvaros: tā atklāšana paredzēta Caravan Salon izstādē Diseldorfā, kas norisināsies no 26. augusta līdz 3. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ford Fiesta ir izaudzis izmēros, nobriedis raksturā, bet galvenais – ar savu daudzpusīgo attīstību ir pamatojis savu līdera statusu

Mazās klases etalons un Eiropā populārākais jaunais auto modelis komentārus neprasa. Tas ir lielisks dažādos griezumos. Teicamas gaitas īpašības, precīzi izraudzīta motoru gamma un milzum daudz dažādu modernu atbalsta sistēmu, par ko var sapņot ikvienas klases modelis. Turklāt viena litra turbomotori, kas vairākus gadus pēc kārtas iegūst Engine of the Year titulu, pagaidām nav sagaidījuši sev līdzīgus pretiniekus. Jaunākās paaudzes Ford Fiesta nule kā ir piezemējusies Latvijas tirgū, un tā bāzes trīs durvju modeļa cena būs, sākot no 11 300 eiro, bet piecdurvju – sākot no 12 200 eiro.

Tiem, kas nesirgst ar izmēru māniju un kuriem ir vēlēšanās tikt pie žiperīga un labi braucoša mazauto, Ford Fiesta būs ideāla izvēle. Ar nožēlu var prognozēt, ka tāda ažiotāža, ar kādu Fiestu sagaida Rietumeiropā, pie mums noteikti nedraud. No otras puses, nav jau arī tā, ka mazus auto pie mums neievēro vispār. Tomēr tie ir aptuveni 9% no kopējā tirgus, un salīdzinājumā ar 2016. gada pirmo pusgadu šogad tiem ir neliels pieaugums. Protams, lauvas tiesu sagādā firmu un uzņēmumu pirkumi, taču jāņem vērā, ka Ford Fiesta rīcībā ir daudz dažādu ekstru, lai iekārdinātu arī privātos pircējus. Atliek minēt kaut vai faktu, ka jaunā Fiesta piedāvās 15 vadītāja palīgsistēmu tehnoloģijas, tostarp adaptīvo kruīza kontroli, aklās zonas informācijas sistēmu, perpendikulārās satiksmes brīdinājuma sistēmu, distances norādi, vadītāja modrības kontroles sistēmu, joslas saglabāšanas palīgsistēmu, joslas saglabāšanas brīdinājuma sistēmu un frontālās sadursmes brīdinājuma sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekte Brigita Bula ar komandu Pāvilostā radījusi dzīvojamo ēku ar visām tam nepieciešamajām funkcijām - Sāls māju. Nams ir arī viens no 11 pretendentiem uz gadskārtējo Latvijas Arhitektūras gada balvu, kuras ieguvēji tiks paziņoti 17.maijā.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāsta B.Bula, tad Sāls māja atrodas Pāvilostas vēsturiskā centra malā perimetrālas apbūves situācijā, kur visas ielas, perpendikulāri krustojoties, ved uz jūru. Mājas apjoms ievilkts piejūras pļavā kā šaura gara līnija, atstājot minimālu pēdu, saglabājot reljefa un zemsedzes unikālo raksturu.

«Māja ir kā pirmā kāpa, kas uztver visu jūras vēja nesto sāli, tāpēc apdarē izvēlēts dabīgais kaļķa apmetuma tonis, kas strukturāli atgādina rupju sāli. Vienstāva apjoma šķērsgriezums kopēts no vecajām Pāvilostas pilsētas zvejnieku mājām, interjerā atveroties pilnā augstumā un platumā. Vaļējas telpas mijas ar slēgtām, radot mainīgu plašuma, caurredzamības un intimitātes situāciju. Māja ir kā vienkārša čaula, kas norobežo gabaliņu no apkārtnes, saglabājot autentisku un identiski mierīgu sajūtu gan ārtelpā, gan iekštelpā,» projekta ideju raksturo arhitekte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs GALIO Group kopā ar būvkompāniju Merks, SEB Global Services un arhitektu biroju SIA Vilnis Mičulis iemūrēja simbolisku laika kapsulu jaunā un ilgtspējīgā biznesa centra Gustavs tapšanas būvlaukumā.

Plānots, ka 1100 SEB Global Services darbinieki pārcelsies uz biznesa centru Gustavs jau 2023. gada sākumā.

Biznesa centrs Gustavs ir pirmais „GALIO Group” projekts Rīgā, un pirmā ēka būs SEB grupas biznesa pakalpojumu centram Rīgā īpaši pielāgots birojs. Biznesa centra Gustavs kompleksu veidos trīs ilgtspējīgas ēkas ar galvenajām zonām, piemēram, atpūtas un pasākumu telpām, lai nodrošinātu komfortu gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem.

Merks par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru Gustavs Rīgā 

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā,...

Projekts atrodas uzņēmējdarbības kvartālā – VEF teritorijā – Gustava Zemgala gatvē 73 –, kas ir pieejama gan ar sabiedrisko, gan privāto transportu, savienojot pilsētas centrālo daļu un citus nozīmīgus Rīgas rajonus.

"VEF apkārtne ir viena no tām teritorijām Rīgā, kas attīstās visprogresīvāk, un mēs esam priecīgi būt par daļu no tās, attīstot pavisam jaunas biznesa telpas Latvijā strādājošiem uzņēmumiem. Ēkām ir jākalpo cilvēkiem, jāsargā vide un jārada harmoniska pilsēta – tas ir GALIO Group darbības pamats un vēstījums, ko nododam nākamajām paaudzēm. Vienlaikus mums šis ir īpašs brīdis, jo biznesa centrs GUSTAVS ir GALIO Group debijas projekts Latvijā. Pielietojot zināšanas no īstenotiem biroju kompleksu projektiem Lietuvā, mūsu mērķis ir nodrošināt izcilas un ilgtspējīgas biznesa telpas lieliskām komandām Rīgā," saka Kaspars Beitiņš, GALIO Development valdes loceklis Latvijā.

"Ar kapsulas iemūrēšanu ir sācies biznesa centra “GUSTAVS” pirmās ēkas būvniecības sākums. Esam gandarīti papildināt Rīgas pilsētvidi ar mūsdienīgu un atbilstošu darba vidi jaunajiem profesionāļiem. Šis ir īpaši nozīmīgs projekts arī mums kā kompānijai, jo pirmo reizi būvēsim objektu atbilstoši augstākajām BREEAM Excellent sertifikāta prasībām ilgtspējas jomā. Kapsulā ievietojām tradicionāli austu grāmatzīmi ar spēka, veiksmes un zinību simboliku, lai jaunā biznesa centra nākotne būtu panākumiem tīta," teic Andris Bišmeistars, SIA "Merks" valdes loceklis un celtniecības direktors.

"Jaunais birojs būs jaunas nodaļas sākums mūsu organizācijai Rīgā, pulcējot visus kolēģus zem viena jumta un pārejot uz jaunu sadarbības un koprades vidi. Mēs ticam, ka arī pēc pandēmijas birojam būs svarīga loma kā vietai, kur satikties un mācīties vienam no otra, kā arī dalīties mūsu uzņēmuma kultūrā. „GUSTAVS” vērtējam kā ilgtermiņa ieguldījumu, kas kļūs par spēcīgu pamatu „SEB Global Services” darbībai Rīgā turpmākajos gados. Mūsu mērķis ir ar mūsu darbinieku un partneru palīdzību izveidot vienu no modernākajiem un iedvesmojošākajiem birojiem Rīgā," papildina Aļesja Kirčenko, SEB Global Services vadītājas vietniece Rīgā.

"Projektētais biroju ēku kvartāls būs būtisks pienesums Rīgai un Rīgas pilsētvidei kopumā. Projektā ir iekļauti vairāki, pēc būtības – pirmreizēji – risinājumi, kuri demonstrē īpaši augstu izpratni un atbildību pret pilsētvidi – ar to apzīmējot ne tikai pilsētas telpisko struktūru, bet t.sk. arī socioloģiskus parametrus. Mērogs, kādā projektēti tādi risinājumi kā bezauto virszeme, izmantotais "shared street" princips, arhitektoniskie risinājumi ar koplietošanas zonām gan ārtelpā, gan iekštelpā, plašās un dažādās labiekārtojuma zonas visām sociālajām grupām, ir unikāls, tādēļ īpaša pateicība kvartāla attīstītājiem par šādu risinājumu akceptēšanu," komentē Fricis Vilnis, SIA “Vilnis Mičulis” arhitekts.

Biznesa centrs Gustavs projektēts kā sešstāvu biroju ēkas ar divlīmeņu pazemes autostāvvietu, ātriju ar koka jumta logu konstrukciju, jumta terasēm, konferenču zālēm, restorānu zonu, elektromobiļu uzlādes iespējām, velosipēdu novietni un ģērbtuvēm. Šobrīd projekts tiek izstrādāts atbilstoši BREEAM Excellent starptautiskajam ilgtspējīgu ēku standartam.

Nosaukums izvēlēts par godu otrajam Latvijas Valsts prezidentam (1927–1930) Gustavam Zemgalam. Šovasar Latvijā tika atzīmēta Latvijas otrā Valsts prezidenta 150. gadadiena.

Biznesa centra Gustavs arhitekti un projektu autori ir SIA Vilnis Mičulis. Būvuzraudzību nodrošina SIA Būvuzraugi LV.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Veikali nav vakcinēšanas veicināšanas instruments

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors,28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal dzīvojam neskaidrībā par to, kādi ierobežojumi var tikt ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatību, un, ja tādi tiktu ieviesti, tad uz ko tie attiektos (tikai uz nevakcinētajiem vai kaut kādā situācijā arī vakcinētajiem), vai šie ierobežojumi būs loģiski, pamatoti, saprotami, vai varbūt atkal tik vispārīgi, ka sāpīgi skars arī zema riska jomās esošos (kā pērn ziemā mēbeļu salonus, kuros ļaužu pūļi nemēdz būt).

Atslēgas vārdi tātad ir: lai būtu loģiski, pamatoti, saprotami. Un vēl arī savlaicīgi. Lai bizness tiem var pielāgoties, kaut vai neiepērkot kādas preces, ja paredzama veikalu daļēja vai pilnīga slēgšana. Un lai spēles noteikumi tik bieži nemainās, kā jau to diemžēl nācies piedzīvot. Jau pērn ar to saskārāmies, ka tikai rudens pusē, kad saslimšanas līmenis ar Covid-19 strauji kāpa, politiķi sāka spriedelēt, ko nu darīt. Toreiz visi atzina, ka rīcības scenārijiem bija jābūt izstrādātiem jau vasarā. Bet nebija.

Nu šoruden ir tāda kā deja vu sajūta, jo atkal nekas nav sagatavots, nekas nav pieņemts, un par to, kas būtu jādara, vēl tikai spriedelē, lai arī jau brīžiem šķiet, ka panikas iespaidā, jo pat vakcīnu pieejamības situācijā jau septembrī sasniegts pērnā gada nogales saslimušo skaita līmenis. Toties parādās tādas demokrātijai bīstamas tendences kā aizvien biežāk dzirdamās prasības pēc stingrākas ierobežojumu izpildes kontroles, bargākiem sodiem utt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv,30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru