Jānis Rutmanis ilgāk nekā dekādi strādā Holivudā kopā ar pasaulē atzītiem aktieriem un režisoriem; brīvajā laikā viņš dzied latviešu vīru korī.

Pēc vidusskolas beigšanas Jānis 90. gadu sākumā aizbrauca uz ASV. Viņam tobrīd bija tikai 18 gadu. ASV paguvis gan strādāt celtniecībā, «ceļot Čikāgu», gan mācīties psiholoģiju un tieslietas, kamēr nonācis līdz tam, kas pašu patiešām interesē – pasaules kino.

Ceļš līdz Holivudai

«Draugs, kas kā skaņu inženieris bija beidzis Kolumbijas TV un kino skolu, ieteica tajā iestāties arī man. Sazinājos ar šo skolu, kur tieši tobrīd bija atvērto durvju diena. Tālākais ceļš bija likumsakarīgs – pirmās studentu filmas ar draugu piedalīšanos, sanāca interesanti,» pirmā skolotāja atziņas atceras Jānis. Savukārt pirmais profesionālais darbs, pie kā strādājis, bijusi filma Rocky and Bullwinkle ar Roberta de Niro piedalīšanos.

Visi var dziedāt – pierādījusi muzikālās studijas Omnes vadītāja Aija Kukule.

«Esam pārdzīvojuši visādus laikus un krīzes, bet šogad maijā Rīgas Latviešu biedrības namā svinēsim studijas darbības 15. gadadienu. Tātad – izdevies pierādīt studijas dzīvotspēju,» viņa saka.

Muzikas studijā Omnes strādā ar bērniem pēc īpaši izstrādātas metodikas. Šī nav vieta, kur nākt muzikāli izklaidēties, bet nopietni strādāt, uzsver studijas vadītāja. «Apmācību procesā varam garantēt, ka katrs bērns apgūs mūzikas izpratnes minimumu, spēs dziedāt korī. Ar noteikumu – ja sāk apmācību jaunākajā skolas vecumā. Jau pats studijas vārds Omnes tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «visi»,» viņa skaidro. Studijā var attīstīt dzirdi un balsi, apgūt dziedāšanu bērni un jaunieši vecumā no 6,5 līdz 16 gadiem. Jaunākajā skolas vecumā bērni tiek uzņemti visi, jo tad katram viņa spēju robežās var attīstīt muzikālo dzirdi. Studija savulaik sāka strādāt ar 20 bērniem, pirmskrīzes laikos bijuši 90 audzēkņi, tagad to ir ap 50.

Mūsdienu tehnoloģijas un latviešu tautas dziedāšanas tradīcijas savdabīgā korī apvienojuši robotikas skolas «ROBO HUB» dalībnieki – bērni, kas brīvajā laikā apgūst programmēšanu.

«Dziesmu un Deju svētki latviešu tautai ir liels notikums. Tāpēc «ROBO HUB» robotikas skolā ir sagatavota «Dziesmusvētku robotikas programma». Tajā caur konstruēšanu un programmēšanu bērniem tiek mācīta latviešu tautas kultūra. Savukārt ideja par robotu kori radās mirklī, kad «ROBO HUB» bērnu nometnes laikā kāds no jaunajiem programmētājiem vaicāja, vai Robotu koris arī piedalīsies Dziesmusvētkos. Tad nu mēs, pieaugušie, nodomājām – kāpēc gan ne? Un kopā ar LMT Straumi izveidojām robotu kora priekšnesumu,» saka Felicita Zatlere-Kotāne, «ROBO HUB» dibinātāja.

Kā norāda iniciatīvas autore, bērni «ROBO HUB» nodarbībās saviem spēkiem uzbūvējuši robotu tautumeitas un tautudēlus, kuri pēc tam arī ieprogrammēti, lai izpildītu visiem zināmo latviešu tautasdziesmu «Rīga dimd». Robotu kora tapšanā iesaistījās 14 «ROBO HUB» vasaras nometnes bērni. Robotu tautumeitas un tautudēli ir būvēti no vairākiem desmitiem krāsainu detaļu, vadu, motoru un sensoru, kas ļāvis robotiem apvienot balsis kopīgā «korī».

Kaut arī dažas nedēļas, kas atlikušas līdz Ziemassvētkiem un Jaunajam gadam, varētu šķist pietiekams laiks, lai nesteidzīgi izvēlētos biznesa partneriem, klientiem, tuviniekiem vai sev pašam kādu dāvaniņu, gan pasta komersanti, gan interenetveikali norāda, ka labāk to būtu izdarīt jau šonedēļ.

Pēckrīzes gados iepirkšanās «krāns tiek atgriezts» decembrī, norāda internetveikala Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns. Mēneša pirmajās dienās, salīdzinot ar novembra vidu, vērojams 50–70% kāpums pārdošanas apjomu ziņā. Nākamajās pāris nedēļās šis skaitlis, salīdzinot ar novembera vidu, varētu uzlēkt pat līdz 100–150%.

Šogad jau novembrī sākām izjust svētku tuvošanos, jo sūtījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 30%, saka sūtījumu piegādātāja DPD Latvija valdes priekšsēdētājs Ainārs Gilis. Patērētāju optimisms šobrīd nenoliedzami ir jūtams, konstatē arī internetveikala 1a.lv vadītājs Mareks Zuika. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka masveidīga iepirkšanās sekos pēc 10. decembra, kad cilvēki būs saņēmuši algas un prēmijas. Interesanti, ka iedzīvotāji līdz Ziemassvētkiem mēdz vairāk apdāvināt citus, bet pēc Ziemassvētkiem apdāvina paši sevi, turklāt tam tērējot vairāk līdzekļu nekā citu apdāvināšanai.

Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā brīvdienās apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku, pirmssvētku nedēļas darba dienās – ap tūkstoti

Parasti vislielākais cilvēku pieplūdums ir nedēļu pirms Ziemassvētkiem un pēc tam, sākot no 27. decembra līdz 7. janvārim, kad ir brīvdienas pareizticīgajiem. Brīvdienās tirdziņu apmeklē divi līdz trīs tūkstoši cilvēku dienā, darba dienās – mazāk. «Ziemassvētku nedēļā arī darba dienās tirdziņā mēdz iegriezties ap vienu tūkstoti apmeklētāju,» stāsta Ingūna Vucena, SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš izpilddirektore. Vaicāta, kā tirdziņa darbību ietekmē sniega trūkums, viņa teic, ka tam neesot lielas nozīmes, turklāt atklāšanas dienā sniegs ir bijis.

Pircēju aktivitāte šogad esot ievērojami lielāka, nekā citus gadus. Tas saistīts ar ieguldījumiem reklāmā, komunikāciju sociālajos tīklos, kā arī investīcijām jaunos objektos. «Šogad kopā esam radījuši jaunus projektus – Dod 5 labdarības projekts šogad norisināsies Vecrīgas tirdziņā, esam atjaunojuši tirdziņa objektus Kariete, Piparkūku namiņš un Pasta māja. Jau trešo gadu norisinās Tubu festivāls un jau desmito gadu – Ziemassvētku vecīšu skrējiens,» saka I. Vucena.

«Mēs dzīvojam 21. gadsimtā un vajag apzināties, ka nevaram piesaistīt uzmanību ar to, ka esam labākie kartupeļu racēji vai dziedātāji. Tumšādainie ir daudz labāki dziedātāji par latviešiem – nemānīsim sevi,» uzsvēris gaisa tuneļu uzņēmuma Aerodium valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

Aerodium vadītājs uzskata, ka mēs esam sabojājuši Latvijas tēlu kolektīvās īdēšanas dēļ. Ir nepieciešams lauzt pesimismu un paskatīties uz labajām lietām, kas ir Latvijā, LTV1 raidījumā Sarkanā līnija uzsvēra I. Beitāns, kā piemēru minot amerikāņus, kuriem problēmu ar pašapziņu neesot. «Ir vajadzīga Latvijai tāda Holivuda, kaut kādi sapņi, uz ko tiekties. Ir vajadzīgs seksīgs politiķis, kuram cilvēki gribētu iet līdzi. Ir vajadzīgi līderi,» teica Aerodium šefs.

«Man iepatikās tā ideja par seksīgo līderi, bet, manuprāt, mums vairāk vajadzīgs tāds kārtīgs saimnieks. Tā tēla veidošanā vajadzīga ilgtermiņa saimnieka pieeja. Arī valsts tomēr ir lielāks uzņēmums, lielāka saimniecība, protams, ar lielākām problēmām,» raidījumā atzīmēja poligrāfijas kompānijas Liepājas papīrs valdes priekšsēdētājs, par Latvijas patriotiskāko uzņēmēju atzītais Jānis Vilnītis.

Db.lv viesojas Langstiņos pie maestro un viena no XXV Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem - Edgara Račevska. Maestro sagaida ar smaidu sejā, uz klavierēm spēlējot «Mūžu mūžos būs dziesma». Simtgades Dziesmu svētkos virsdiriģenta tribīnē viņš kāps jau vienpadsmito reizi.

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku noslēguma koncertā izskanēs plašs repertuārs četru stundu garumā, kuru diriģēs 20 galvenie Dziesmu svētku virsdiriģenti.

«Es nebiju iedomājies, ka tik ātri tiks izpirktas visas biļetes gan uz noslēguma lielkoncertu, gan uz ģenerālmēģinājumu. Nodomāju - nu ko, mēs paši esam palikuši bez biļetēm,» Edgars Račevskis kopā ar kolēģiem spriedis. Diriģenti Vispārējo latviešu Dziesmu svētku organizatoriem lūguši biļetes, lai varētu atvest savas ģimenes uz konceru, taču šobrīd pastāv maza iespēja tās iegūt, lai gan parasti problēmas nav bijušas.

Lai gan gribētēju uz šiem koncertiem ir daudz, organizatori nav plānojuši citus koncertus.

Otrdien vakarā tika noskaidroti pirmie desmit Eirovīzijas dziesmu konkursa finālisti. Pretēji daudzu prognozēm un cerībām Latvijas pārstāve Aisha finālā neiekļuva.

Finālā par uzvaru Eirovīzijas dziesmu konkursā cīnīsies Bosnijas un Hercogovinas, Moldovas, Krievijas, Grieķijas, Portugāles, Baltkrievijas, Serbijas, Beļģijas, Albānijas un Īslandes pārstāvji. Tradicionāli finālā bez piedalīšanās pusfinālos iekļūst arī tā saucamais Eirovīzijas Lielais četrinieks - Lielbritānija, Spānija, Francija un Vācija.

Par vietu finālā pirmajā pusfinālā cīnījās, tomēr tajā neiekļuva dziedātāji no Igaunijas, Slovākijas, Somijas, Polijas, Maltas un Maķedonijas.

Kā liecina mājaslapā eirovizija.lv publicētā informācija, saskaņā ar konkursa organizatoru lēmumu,šogad bija mainīti balsošanas nosacījumi. Skatītāju balsojums sākās jau pirms pirmās dziesmas un noslēdzās 15 minūtes pēc pēdējās dziesmas izskanēšanas. Turklāt balsojuma rezultātu veidoja televīzijas skatītāju un žūrijas balsojums. Balsot varēja gan ar telefona zvanu, gan īsziņu starpniecību.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Bijušās tekstilfabrikas Boļševička teritorijā mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis šodien demonstrēja 56.Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona multimediālo instalāciju Armpit.

Vairāk nekā 80m² plašās multimediālās instalācijas sarežģīto konstrukciju dēļ tā vispirms uzbūvēta Latvijā. Lai arī mākslinieki uzsver, ka ARMPIT būvniecība noslēgsies Venēcijā un šodien redzamais darbs nav pilnībā pabeigts, tas rada priekšstatu par to, ko no 9. maija – 22. novembrim redzēs starptautiskais biennāles skatītājs Venēcijā.

Jau vēstīts, ka Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu. Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā.

56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēma un nosaukums būs veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu, informē pasākuma rīkotāju pārstāve Marta Krivade.

Mākslas darbs būs tēlnieciski veidota būvju sistēma, kas caurausta ar videostāsta fragmentiem. Par tā iedvesmu un estētisko atsauci kalpo videoformātā fiksētas sarunas ar vīriešiem, kuri brīvo laiku pavada savam vaļaspriekam iekārtotās darbnīcās un radošā nošķirtībā. Izdevība ielūkoties privātās dzīves telpā mudinājusi māksliniekus izmantot garāžās dokumentēto vidi, lai Venēcijas izstādei veidotu šī savdabīgā mikrokosmosa atlējumu. Darbnīcas dunu mākslas darbā veido muzikāla kompozīcija, ko radījuši mūziķi Andris Indāns un Shipsi (Jānis Šipkēvics), sadarbojoties ar Rīgas Doma skolas zēnu kori un vīru kori Gaudeamus.

Koncertā Līgo! naktī uz pirmdienu noslēdzās XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki, savukārt līdz plkst. sešiem rītā Mežaparka estrādē turpinājās sadziedāšanās pasākums.

Mežaparka kopkori veidoja 240 jauktie, 79 sieviešu, 28 vīru, 42 senioru un 26 diasporas kori – kopumā vairāk nekā 15 tūkstoši dziedātāju.

Tāpat noslēguma pasākumā Līgo! piedalījās aptuveni 1,2 tūkstoši pūtēju orķestra dalībnieku, kā arī aptuveni 700 dejotāju.

Kā iepriekš ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un XV Deju svētki pulcēja kopumā 40,6 tūkst. dalībnieku no dažādām pasaules valstīm. Šogad svētkos piedalījās kopumā 603 deju kolektīvi, 388 kori un 224 vokālie ansasmbļi.

Varis Toys bija pirmā firma no Austrumeiropas, kas saņēma balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē. Kā tas izdevās, stāsta uzņēmuma vadītāja Sandra Peiča.

Varis Toys ir ģimenes uzņēmums, un Sandra sarunā daudzreiz piemin savu vīru Māri, kurš esot īstais «uzņēmuma mugurkauls». «Mēs, pārējie ģimenes locekļi, esam tikai atbalsta funkcijas,» smaida Sandra, kura arī šoreiz uzņēmusies sev jau ierasto «runassievas» lomu. Tikmēr Māris Peičs acīmredzami daudz ērtāk jūtas pie sava darba galda.

Tā nu sanāk, ka Peiču ģimenes uzņēmums ir viens no vecākajiem Latvijā, un tas sākās 1988. gadā ar kooperatīvu Saime. «Puķes nebija mūsu bizness, mēs sākām ar elektrības kabeļu ražošanu. Vīrs pēc profesijas ir inženieris enerģētiķis, un tā viņam bija pirmā doma, ar ko varētu nodarboties. Es tobrīd audzināju bērnus un strādāju kolhozā. Pirmo gadu, kamēr kabeļu cehs tika organizēts, mēs dzīvojām tikai no manas darba algas. Protams, bija sava tiesa baiļu, uzsākot kaut ko jaunu, tomēr nevienam no mums nekad nav bijis sapnis par vienkāršu, klusu eksistenci.»

Reorganizējot Jūrmalas domes administrāciju un iestādes, mēneša laikā izdevies ietaupīt vairāk nekā 150 tūkstošus latu, kas kopā ar darba devēja sociālā nodokļa maksājumiem veido vairāk nekā 2.276 miljonus latu ietaupījumus.

Tā informē pilsētas pašvaldība.

Reorganizējot Jūrmalas pilsētas domes administrāciju un optimizējot tās darbu – likvidējot juridisko, administratīvo, informātikas un izglītības pārvaldi un to vietā izveidojot attiecīgas nodaļas; likvidējot finanšu pārvaldi un tās vietā izveidojot divas patstāvīgas nodaļas – nodokļu un budžeta nodaļu, likvidējot pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldi un tās vietā izveidojot būvniecības nodaļu un pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļu; likvidējot vides aizsardzības un transporta nodaļas un to funkcijas nododot ekonomikas un attīstības nodaļai, likvidējot kultūras un sporta nodaļu, tās vietā izveidojot sporta nodaļu, kā arī reorganizējot būvvaldi, tās vietā izveidojot pilsētplānošanas nodaļu un būvvaldi – komisiju, pašvaldības budžetā mēneša laikā tiks ietaupīti 52 tūkstoši latu.

Latvijas interneta veikali prognozē pārdošanas apjoma palielināšanos šā gada decembrī, norādot, ka pircēju aktivitāte turpināsies līdz pašiem Ziemassvētkiem. Taču runāt par rekorda sasniegšanu gan nevarot.

Interneta veikali Latvijā pieaugumu prognozē, bet ne rekordu«Decembra mēnesis vienmēr ir bijis un būs vislabākais mēnesis pārdoto preču daudzuma ziņā. Nevarētu teikt, ka decembra pirmā diena būtu izceļama uz visa mēneša fona, jo tomēr cilvēki dāvanu pirkšanu atliek uz pēdējo brīdi. Tāpēc pastiprināta interese no interneta veikalu apmeklētājiem varētu būt līdz pat Ziemassvētkiem.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, decembra ienākumi viennozīmīgi būs lielāki, bet, runājot par decembra prognozēm, varu teikt, ka tie varētu sasniegt pagājušā gada decembra pārdošanas apjomus, bet nekādā gadījumā pirms diviem gadiem sasniegtos,» norādīja interneta veikala Xnet tirdzniecības vadītājs Gatis Šķudītis.

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Savienoto Valstu Federālā rezervju banka lēš, ka šā gada trešajā ceturksnī biržās notikušās akciju cenu krišanās dēļ Amerikas mājsaimniecības zaudējušas 2,4 triljonus dolāru. Tas ir viens no skaidrojumiem amerikāņu salīdzinoši nelielajam Ziemassvētku iepirkšanās optimismam šogad.

Arī ASV Tirdzniecības departaments ziņo, ka par spīti tradicionālajai iepirkšanās sezonai, kas Amerikā sākas pirms Pateicības dienas novembra ceturtajā ceturtdienā un turpinās līdz Ziemassvētkiem, mazumtirdzniecības apjomu pieaugums ir aizvien krities, novembrī pret iepriekšējo mēnesi sasniedzot vien 0,2%. Septembrī un oktobrī mazumtirdzniecības pieaugums attiecīgi bijis 1,3% un 0,6%. Laikraksts The New York Times vērtē, ka novembra salīdzinoši sliktie finanšu rādītāji mazumtirdzniecībā varētu būt dēļ šogad sevišķi lielajām atlaidēm, ar ko tirgotāji sacentušies par klientu piesaistīšanu.

Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboliņai no finanšu ministra Andra Vilka rokām saņemot nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, parlaments uzsācis maratonu, kuram, pieņemot nākamā gada budžetu, jānoslēdzas vēl pirms Ziemassvētkiem.

Trešdien, 8.decembrī Saeima balsos par budžeta paketes nodošanu Saeimas komisijām, lai jau nākamajā dienā parlaments varētu balsot par šiem dokumentiem pirmajā lasījumā. Lai sagatavotos otrajam lasījumam, deputātiem tiks dota nedēļa, bet galējais balsojums šobrīd ieplānots nedēļā pirms Ziemassvētkiem.

Pasniedzot S. Āboltiņai budžeta dokumentus, kas šogad tika ietilpināti zibatmiņā, nevis biezās papīra mapēs, A. Vilks atzina, ka šis budžeta projekts ir «kompromisu kompromiss», bet pieņemot to, valsts spertu pirmo soli pretīm ekonomikas izaugsmei.

Savukārt parlamenta Budžeta finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdis Jānis Reirs, piedaloties svinīgajā budžeta nodošanā parlamentam, atzina – viņu priecē fakts, ka šoreiz izdevies pildīt solījumus un, konsolidējot budžetu, nav aiztiktas pensijas. Tomēr viņš bija uzmanīgs un nesolīja, ka budžets tiks pieņemts šogad. Tā vietā J. Reirs vairākkārt uzsvēra – viņš cer, ka budžets tiks pieņemts līdz Ziemassvētkiem.

Mazie, vidējie un mikro uzņēmumi, kuri reģistrēti pēdējo piecu gadu laikā, 2012. gadā apgrozījuši vidēji 30,5 tūkstošus latu. Tie, kuru pieredze iesniegusies jau trešajā gadu desmitā – 51,6 tūkstošus latu.

Jo ilgāk darbojas uzņēmums, jo lielāks ir tā vidējais apgrozījums, apstiprina Lursoft pētījums, kas veikts, tuvojoties Mazā biznesa dienai (DB jau ziņoja, ka Latvijā tā šogad notiks pirmo reizi – 16. novembrī).

Šobrīd Latvijā reģistrēti 64,3 tūkstoši mazo, vidējo un mikro uzņēmumu, un tie darbojas gandrīz visās sfērās.

Galvaspilsētā – būvē

Biežāk šie uzņēmumi savu darbību saistījuši ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību, automobiļu apkopi un remontu, datorprogrammēšanu un mazumtirdzniecību.

Teju visos reģionos, izņemot galvaspilsētu un tās apkārtni, starp populārākajām uzņēmumu darbības sfērām atrodami kravu pārvadājumi pa autoceļiem, tāpat starp līderiem izvirzījusies lauksaimniecība, kas nerada pārsteigumu, jo liela daļa no mazajiem, vidējiem un mikro uzņēmumiem vēl darbojas kā zemnieku saimniecības.

Šā gada 23. jūnijā vārda dienu svinēs 9 949 Līgas, un 24. jūnijā – 52 007 Jāņi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā dzīvo 11 636 iedzīvotāji, kuri dzimšanas dienu svin 23. vai 24. jūnijā. No tiem 1 112 jeb 10 % gaviļnieku ir Jāņi un 413 jeb 4 % – Līgas.

Ja agrāk bija populāri Jāņos dzimušam bērnam dot Jāņa vai Līgas vārdu, tad mūsdienās šī tendence vairs nav tik izplatīta.

No visiem 23. vai 24. jūnijā dzimušajiem vīriešiem 1 112 jeb 21 % ir Jāņi. Bet no visām sievietēm, kuras dzimušas Jāņos, 413 jeb 7 % ir Līgas.

No visiem latviešiem, kuri Jāņos svin dzimšanas dienu, 1 055 jeb 33 % ir Jāņi, bet no visām latvietēm 397 jeb 11 % ir Līgas. Populāri Jāņos dzimušo latviešu vārdi ir arī Edgars, Andris, Mārtiņš, Kristīne, Janīna, Inese, Anna, Ilze un Ligita.

AS Rīgas Dzirnavnieks nolēmis attīstīt jaunu produkcijas nišu un pirmais Latvijā uzsācis ražot Hercogs pašbriestošos miltus, kas ir populāri daudzviet pasaulē un plaši iekļauti dažādās kulinārijas receptēs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hercogs pašbriestošie milti (angļu valodā: self – raising flour) sastāv no augstākā labuma miltiem un īpaši izstrādātas formulas cepamā pulvera, kas, pateicoties tehnoloģiskām iespējām, vienmērīgi iemaisīts miltos. No šādiem miltiem mīklas izstrādājumi ir poraini un apjomīgi. Pašbriestošo miltu kategorija pasaulē sāka attīstīties Anglijā. Šobrīd šie milti ir populāri Amerikā, no kuriem pagatavo, piemēram, tradicionālās amerkāņu picas, kas ir biezākas un apjomīgākas. Populārākie produkti, kuru cepšanā šos miltus izmanto, ir biezās pankūkas, maize, picas, kūkas, vafeles, mafini un maizītes. Šos miltus izmanto mīklās, kuras nav nepieciešams raudzēt.

Biznesā nereti nepieciešams īstermiņa aizņēmums uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai. Viens no populārākajiem finanšu rīkiem kā efektīvs īstermiņa risinājums ir overdrafts. Šajā rakstā par to, kādās biznesa situācijās overdrafts lieti noder, un kādas ir izplatītākās uzņēmēju kļūdas, piesaistot aizdevumus.

Overdrafts ir visvieglākā un ātrākā iespēja piesaistīt īstermiņa līdzekļus biznesam, turklāt overdraftam, atšķirībā no kredīta, netiek piemērota komisijas maksa par pieteikuma izskatīšanu un procentu maksājums tiek aprēķināts tikai par izmantoto aizdevuma daļu.

Populārākās overdraftam piemērotas situācijas

Overdrafts uzņēmēju vidū ir populārs aizņēmuma veids, jo tas ir ērts risinājums brīžos, kad par samērīgu maksu nepieciešams ātri iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus, turklāt par tiem jāmaksā tikai tad, kad tiek izmantots piešķirtais kredīts.

Overdraftam piemērotās situācijas ir dažādas un atkarīgas no uzņēmuma darbības jomas. Piemēram, tirdzniecības uzņēmumam rodas iespēja iepirkt preču partiju par īpaši izdevīgu cenu. Ja tādā brīdī uzņēmuma kontā preču iegādei nepieciešamās summas nav, populāri ir izmantot overdraftu. Cita situācija. Uzņēmumam tuvojas regulāro maksājumu izmaksai noteiktais datums, bet pasūtītāji vēl nav norēķinājušies par iegādāto preci vai pakalpojumiem. Arī šādā gadījumā populāri ir izmantot overdraftu, lai laikā norēķinātos ar darbiniekiem vai citiem partneriem, nebojājot uzņēmuma tēlu. Vēl viena tipiska situācija. Uzņēmums paplašinās un atver jaunu filiāli, bet tam nepietiek līdzekļu reklāmas kampaņai. Arī šādās situācijās ir populāri izmantot overdraftu, jo pēc iespējas ātrāk sākta reklāmas kampaņa ļaus ātrāk piesaistīt klientus un līdz ar to stabilizēt un audzēt finanses.

«Kamēr visa sapakotā iedzīve noglabāta īrētā noliktavā, Anita līdz jaunas mājvietas atrašanai nakšņo pie tuviniekiem. Olainē īrētā dzīvokļa īres līguma pārtraukšanai viņa gan joprojām nav piekritusi, tomēr, baidoties par savu drošību un pat dzīvību, Anita šobrīd to atstājusi,» par īrnieku problēmām vēsta laikraksts Diena.

Anita Romane pagājušā gada maijā noslēgusi dzīvokļa īres līgumu uz gadu ar kādu sievieti, kura pati devusies uz Angliju, taču vienā jaukā dienā visas Anitas cerības sabrukušas. Pērnā gada novembrī Anitai piezvanījusi dzīvokļa saimniece un paziņojusi, ka īrniecēm līdz Ziemassvētkiem jāizvācas, jo mājoklis vajadzīgs viņas dēlam, kurš no ārzemēm atgriezies dzimtenē.

«Tā kā līgumā bija rakstīts, ka tā darbību var pārtraukt, abām pusēm rakstiski vienojoties trīs mēnešus iepriekš, cerēju, ka man būs laiks atrast jaunu dzīvesvietu,» laikrakstam stāstījusi Anita.

Taču saimnieces dēls pat negrasījies gaidīt ne līguma termiņa beigas, ne noteiktos trīs mēnešus. Anita stāstījusi, ka pirms Ziemassvētkiem saimnieces dēls sācis zvanīt un uzstājīgi pieprasījis izvākties. Draudējis izmest mēbeles uz ielas un piedraudējis ar tiesu. Sajutusies apdraudēta, Anita vērsusies ar iesniegumu policijā, kur gan atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo tādi draudi neesot uzskatāmi par reāliem.