Jaunākais izdevums

Par godu Latvijas simtgadei «Laima» 2018. gadā ražos vēsturiskās konfektes «Karakums» un «Talismans», informē «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

No 2017. gada 25. oktobra līdz 2017. gada 17. novembrim «Laima» aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju balsot par kādu no 10 «Laimas» konfektēm, kas bijušas iecienītas pagājušajās dekādēs. Balsot bija iespējams par tādām vēsturiskajām «Laimas» konfektēm kā «Talismans», «Dienvidnakts», «Upeņu», «Karakums», «Daile», «Banānu», «Jūrmala», «Daile», «Līgo», «Rēbuss» un «Ananass». Kampaņas ietvaros kopumā tika saņemtas teju 5 000 balsis.

Konfekte «Talismans» kopumā saņēma 841 balsi. Savukārt konfekte «Karakums» projekta ietvaros bija izteikta līdere Latvijas iedzīvotāju vidū, kopā saņemot 1 176 balsis.

Pašlaik «Laimas» produktu portfelī ir teju 200 dažādi produkti, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. «Laimas» produkcija tiek eksportēta uz 27 pasaules valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.

«Orkla Confectionery & Snacks Latvija» (iepriekš «NP Foods») ir viens no vadošajiem šokolādes un konditorejas izstrādājumu, kā arī uzkodu ražošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs. «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» pārstāv šādus produktu zīmolus: «Laima», «Selga», «Staburadze», «Ādažu Čipsi» un «Taffel».

«Orkla» ir Oslo Fondu biržā (Oslo Stock Exchange) kotēts uzņēmums, kurš bāzēts Oslo, Norvēģijā. No 2016.gada 31.decembra «Orkla» grupā strādā 18 154 darbinieki. «Orkla» apgrozījums 2016.gadā bija 4,2 miljardi eiro (NOK 37,8 miljardi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere,19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA,22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kosmētikas ražotājs "GMT beauty" sadarbībā ar saldumu ražotāju SIA "Taste Caps" radījis šokolādes konfektes ar kolagēnu.

Šāda ideja kosmētikas ražotājam radusies jau vasarā. "Pētījam kolagēna līnijai kosmētiskās izstrādes, un izdomājām, ka klientiem jālieto kolagēns arī iekšķīgi. Tad nu izpētījām šādu piedāvājumu veidus un secinājām - vajag piedāvāt ko interesantāku par tirgū esošo. Nolēmām piedāvāt kolagēnu kā "garšīgu skaistumu". Konsultējoties ar ārstiem un uztura speciālistiem sapratām, ka konfektes ir ideāli tam piemērotas," stāsta "GMT beauty" ražošanas vadītājs Jānis Graudiņš. Uzņēmums norāda, ka nekas līdzīgs mūsu tirgū netika piedāvāts, tāpēc tā bija brīva niša interesantam piedāvājumam.

Cilvēki pērk sajūtas 

Saldumu ražotājs "CAPS! Chocolate" savu sortimentu papildina ar meistarklasēm....

Kā norāda kosmētikas ražotājs, tad kolagēns cilvēka organismā sāk samazināties no 25 gadu vecuma, tāpēc šokolādes konfektes ar kolagēnu piemērotas visiem, kas vēlas saglabāt jauneklīgu izskatu un gaitu.

"Formula ir vienkārša un grezna vienlaikus. Izvēlējāmies šokolādes konfekšu ražotāju, kam kvalitāte ir pirmajā vietā + augstvērtīgi ingredienti + 100% roku darbs + gardums savienots ar hidrolizēta jūras kolagēna dienas devu 2.5grami," stāsta J.Graudiņš. Konfektes ražo saldumu ražotājs "Taste Caps".

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu 

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām...

Vaicāts, vai konfektes tiek eksportētas J.Graudiņš stāsta: "Jāsaka, ka šim produktam izmaksas ir ļoti augstas, mēs viņu nosaucām par "greznu nepieciešamību", jo rūpes par sevi ir nepieciešamas, bet ar šādu izstrādājumu tas ir grezni. Mums jau ir izmēģinājuma pasūtījumi uz ārzemēm, jāskatās, kā tirgus šajā laikā uz šo piedāvājumu noreaģēs."

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi 

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā...

Kosmētikas ražotāja nākotnes plānos ir turpināt attīstību. "Šo gadu esam daudz darījuši zīmola atpazīstamībā, un arī jau nākamā gada sākumā startēsim ar trīs pilnveidotām produktu līnijām: "The Essence" ikdienas sejas un ķermeņa kopšanas produkti, "Active& Sport" produkti fiziski aktīviem cilvēkiem, un jā, būs arī produkti matiem, jo arī tie veido mūsu izskata koptēlu. Tā kā esam lepni par paveikto, un savos plānos esam ambiciozi," pauž J.Graudiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairāk nekā gadu mājražotāja Agnese Milberga no Viesītes novada ražo ledenes uz kociņa jeb cukurgailīšus, ko nu pārdod jau vairāk nekā 30 veikalos Latvijā.

Tās viņa tirgo arī Beļģijā, Itālijā un Somijā. Ideja dzimusi, A. Milbergai gatavojoties kāzām, realizācija bijusi ilga, bet sasniegusi klientu – tā tika atzīta. «Kad pati gatavojos savām kāzām, gribēju ledenes dekorācijām, bet neatradu tādas, kādas gribēju. Tad arī nolēmu, ka varētu tās taisīt pati, bet pagāja krietns laiks, kamēr pieķēros pirmajai ledenei,» stāsta A. Milberga. Viņu aizrauj dzīve laukos, bet iztika jāpelna, un uzņēmējdarbības sākums bija sīrupu mājražošana.

Viesītes novada Saukas pagasta Ezera Zīlānos tapuši visdažādākie šī veida produkti – lielos katlos un ar pamatīgu kurināšanu. «Sāku savu darbību ar sīrupu ražošanu. Tas bija ļoti smags un energoietilpīgs process. Pēc tam pati braucu uz tirdziņiem ar produkciju un tad kādā ziemas dienā, kad vairs nebija nekā, no kā ražot sīrupu, nolēmu, ka varētu no priežu čiekuriem un sīrupa uztaisīt konfektes. Ārstnieciskas konfektes,» atklāj mājražotāja. Izvārītā masa un pēc tam konfekte izdevusies pilnīgi melna – tik melna, ka neviens tādu ēst nemaz neiedomātos. Paziņu smaidi par ledeņu ideju A. Milbergu nav apturējuši. Viņa turpināja darbu un eksperimentus, lai iegūtu piemīlīgāka izskata cukurgailīšus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Confectionery & Snacks Latvija radījis jaunu ģimenes zīmolu

Zane Atlāce - Bistere,16.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotājs Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija radījis jaunu ģimenes zīmolu Drako, kas izstrādāts speciāli Latvijas un Igaunijas tirgum, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Investīciju apmēru jaunajā zīmolā uzņēmums neatklāj.

Jaunā zīmola produktu klāstā ietilpst dažāda veida mīkstās konfektes un augļu sulu konfektes.

Drako sulu konfektes tiek ražotas Laima ražotnē Latvijā un to sastāvā ir Gutta sulu koncentrāts. Tās ražotas ar piecām dažādām garšām un tirdzniecībā pieejamas kopš oktobra.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāv produktu zīmolus Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi un Taffel. Uzņēmums eksportē preces uz gandrīz 30 valstīm, tajā kopumā strādā vairāk nekā 1 000 cilvēki.

Orkla ir Oslo Fondu biržā (Oslo Stock Exchange) kotēts uzņēmums, kurš bāzēts Oslo, Norvēģijā. No 2016.gada 31.decembra Orkla grupā strādā 18 154 darbinieki. Orkla apgrozījums 2016.gadā bija 4,2 miljardi eiro (NOK 37,8 miljardi).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pircēju izbrīna Laimas konfekšu kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem

Db.lv,08.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā nopērkamas Laimas šokolādes konfektes ar Maskavas Vasilija Svētlaimīgā katedrāles torņiem uz iepakojuma – izbrīns par šo pausts sociālajā tīklā Facebook.

Šis ieraksts ar tam pievienoto fotogrāfiju raisījis vētrainas diskusijas sociālajā tīklā par Latvijas ražotāja pārdošanos Kremlim u.c. Komentāros pausts, ka Vācijā šāda konfekšu kaste maksā 4,55 eiro, tikmēr Latvijā – 7 eiro.

Zīmola Laima ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija komunikācijas vadītāja Lineta Mikša norāda, ka, tāpat kā citi šokolādes ražotāji, arī zīmols Laima eksporta tirgos piedāvā iecienīto konfekšu izlasi ar speciālu tirgum radītu iepakojuma dizainu, pielāgojoties tirgus specifikai un patērētāju pieprasījumam.

Laima Krievijas tirgū piedāvā iecienītās konfekšu izlases ar trīs simboliskiem iepakojuma dizainiem konkrētajam tirgum: Vasilija Svētlaimīgā katedrāle jeb Maskavas torņi, Sanktpēterburgas Pēterhofas dārzs, Maskavas Tsaritsyno parks. Tieši minētā Laimas kārba ar Vasilija Svētlaimīgā katedrāli jeb Maskavas torņiem ir bijusi pieejama eksporta tirgos jau vairāk nekā 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosvinēti «Laimas» jaunās ražotnes spāru svētki, godinot pēdējā celtniecības posma uzsākšanu.

«Jau pavisam drīz – 2020. gada otrajā pusē – Laimas ielā 6 atklāsim ražotni, kas zīmīgi notiks gadā, kad atzīmēsim arī zīmola «Laima» 150. jubileju. Patiess lepnums un prieks par to, kas paveikts līdz šim, kā arī to, kas mūs vēl sagaida!» «Laimas» ražotnes spāru svētkos sacīja «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Kopējās investīcijas projektā veido 20 miljonus eiro, par ko veikta sākotnējās infrastruktūras izbūve, komunikāciju ierīkošana un noslēgts līgums ar būvkompāniju «Merks» 8,9 miljonu eiro apmērā. Šajā summā ietilpst arī investīcijas, kas tiks ieguldītas tālākā zīmola attīstībā un jaunu ražošanas iekārtu iegādei, norāda «Orkla Latvija» komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Orkla Latvija" plāno līdz 2024.gada beigām visos zīmola "Laima" šokolādes produktos izmantot ilgtspējīgi iegūtu kakao, informē uzņēmumā.

Pērn ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošana "Laima" produktu ražošanā palielināta līdz 66%, bet 2022.gadā "Laima" produktos izmantoja 43% ilgtspējīgi iegūtu kakao. Pāreja uz ilgtspējīgi iegūtu kakao ir viens no "Orkla Latvija" ilgtspējas stratēģijas mērķiem. Tāpat 2023.gadā uzņēmums saņēma "Rainforest Alliance" sertifikāciju "Laima" ražotnei Ādažos, kas apliecina ilgtspējīgi iegūta kakao izmantošanu "Laima" saldumu ražošanā.

Lielais šokolādes patēriņš pasaulē rada ievērojamu spiedienu kakao audzēšanai, kas iespējama vien dažās pasaules valstīs. Tāpēc, lai samazinātu negatīvos efektus audzētājiem un ieviestu godīgāku sadarbības praksi, tika izstrādāta "Rainforest Alliance" sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Orkla Latvija investē 500 000 eiro vafeļu konfekšu saiņošanas iekārtā

Zane Atlāce - Bistere,04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanas procesa pilnveides nolūkā «Orkla Latvija» uzstādījusi jaunu, energoefektīvu vafeļu konfekšu iesaiņošanas iekārtu, kas ļauj strādāt efektīvāk un ātrāk, turklāt tā iesaiņo konfektes hermētiski noslēgtā, pasargājot no ārējo apstākļu ietekmes, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Kopumā šajā projektā uzņēmums investējis 500 000 eiro.

«Īstenojot šo projektu, mēs varējām nomainīt piecas savu laiku nokalpojušās iekārtas pret vienu mūsdienīgu un jaudīgu iekārtu, kas sniedz iespēju strādāt efektīvāk un ražošanas procesā patērē mazāk elektroenerģijas,» uzsver «Orkla Latvija» valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Salīdzinājumā ar līdz šim izmantotajām iekārtām, uz jaunās iekārtas iespējams iesaiņot četras reizes vairāk konfekšu, turklāt tā sniedz iespēju nākotnē attīstīt vēl papildu ražošanas jaudu. Iekārtas procesu vadība ir pilnībā datorizēta, kas ļauj ātri un ērti veikt datu analīzi, kā arī reāllaikā sekot līdzi tam, cik efektīvi tiek strādāts. Savukārt iebūvētie optiskie devēji seko līdzi procesa nepārtrauktībai un automātiski atlasa tās konfektes, kas neatbilst iepriekš definētiem kvalitātes parametriem, tādējādi nodrošinot pirmo kvalitātes kontroli. Ne mazāk būtiski ir tas, ka iekārta nav jāapstādina, lai nomainītu iepakojuma materiāla ruļļus – šis process notiek automātiski, nesamazinot mašīnas ātrumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atļauj veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm

Lelde Petrāne,14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju, informē Satiksmes ministrija.

Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja.

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu  

Pēc Latvijas valdības lēmuma, sākot ar 15. maiju, atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus...

Valdība šodien tāpat lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Ecolines atsāks autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām 

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu...

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15.maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Madonas Karameļu bizness sākās mājas virtuvē

Laura Mazbērziņa,10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Linda un Arnis Blaževiči internetā izpētījuši, kā ražot karameles, un uzsākuši savu biznesu. Pagaidām apgūts pašmāju tirgus, bet nākotnē tiek cerēts attīstīt arī eksportu.

SIA Madonas Karameles ir ģimenes uzņēmums, kas darbību aizsāka 2013. gadā mājas virtuvē. «Pirmo gadu karameļu konfektes taisījām mūsu mājas virtuvē, bet tad mūs uzrunāja Madonas pašvaldība un ieteica pieteikties biznesa ideju konkurā Madona var labāk, kur ieguvām līdzfinansējumu. Ar finansējuma palīdzību varējām iekārtoties ražotnes telpās un pieņemt darbā cilvēkus. Tā nu viss aizsākās ar mani un vīru, bet tagad esam deviņi strādājošie,» biznesa portālam db.lv stāsta L. Blaževiča.

«Ideja par karameļu konfektēm noteikti neradās Latvijā. Ideju aizguvām no dažādiem pasaules interneta portāliem. Mēs skatījāmies, kā taisa šīs konfektes, un mums tas šķita ļoti interesanti un neparasti. Viss sākās hobija līmenī, bet tagad tas ir mūsu pamatdarbs,» teica L. Blaževiča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kā top? Konfekte Gotiņa ar kaņepēm

Laura Mazbērziņa,29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecība Vizbuļi Dobeles novadā nav liela pēc hektāru skaita, bet ir liela tās saimnieku izpratnē par to, kas ir īsta pārtika

Vizbuļu saimnieki ir Zemgales «baltie zvirbuļi», jo lec laukā no priekšstata par saimniekošanu šajā reģionā. Vizbuļos ražas sezonā nelīgojas monokultūru daudzhektāru lauki un nerosās miglotāji. Gluži pretēji– tur top, ja tā var teikt, personīgi dārzeņi, un tiek apčubināts katrs burkāns. «Mums visriņķī ir konvencionālie zemnieki, viscaur ir robežas ar konvencionālajiem laukiem. Un tas ir izaicinājums,» saka Vizbuļu saimniece Laima Hercberga.

Monotonlauku apkampienā

Hercbergu ģimene saimnieko no Laimas vīra vecākiem mantotā īpašumā. «Kur tad nu mēs skriesim? Mūsu spēkos arī nav «iznīcināt» blakus esošās konvencionālās saimniecības, drīzāk viņi gribētu to izdarīt ar mums,» humora izjūtas lielisko veselības stāvokli apliecina Laima, kuras sejā smaids ir krietni noturīgāks nekā latviešos vidēji. Tikai deviņi hektāri. Tik daudz zemes ir Vizbuļu īpašumā, tāpēc Hercbergi nevar i ne mērīties ar kaimiņu platībām, kas vairāk atbilst izpratnei par to, kas ir normāla lauku saimniecība Zemgalē. Tāpēc Vizbuļu saimniekiem kā konvencionālās kārtības jaucējiem ir sevišķi nozīmīga loma. Parādīt, ka var arī citādāk. «Konvencionālie nodarbojas ar industriālo ražošanu, bet bioloģisko zemnieku ar lielām platībām ir diezgan maz. Iespējas attīstīties nav īpaši lielas, arī tāpēc, ka Latvijā bioloģiskajiem zemniekiem ir mazs finansiālais atbalsts no Eiropas Savienības– atšķirībā, piemēram, no Vācijas. Turklāt Rietumeiropā bioloģiskajām saimniecībām ir nesalīdzināmi lielāka pieredze, bet mēs Latvijā šajā jomā esam atpalikuši par aptuveni 20‑30 gadiem,» uzskata Laima.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Somiņas kā grāmatas, Kārums sieriņi, Serenāde un Pols

Monta Glumane,26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma «From Bee.With Love.» īpašniece un dizainere Olga Grigurko uzskata, ka «Laimas» konfektes un «Kārums» sieriņi ir Latvijas vizītkarte, tāpēc viņa izveidojusi somiņas, kas līdzinās šiem produktiem. Tāpat viņa darina arī «Book clutch» jeb grāmatu somiņas.

O. Grigurko jau no bērnības vēlējusies nodarboties ar šūšanu, jo viņas vecmāmiņa bija šuvēja. «Es nopirku «second hand» veikalā apģērbu, un mēs to kopā pārveidojām. Man vienmēr bijusi vēlme kaut ko veidot, bet nebija ticības sev,» atceras dizainere.

Papildu somiņu izgatavošanai O. Grigurko strādā interjera dizaina nozarē, taču viņas izglītība ir saistīta ar loģistiku, studējusi «Transporta un sakaru institūtā», kā arī trīs gadus strādājusi šajā nozarē. No Liepājas uz Rīgu viņa pārcēlusies pirms 11 gadiem, bet uzņēmumu nodibinājusi 2013.gadā.

Reiz somiņu autorei bija jādodas uz kādu pasākumu un par godu tam viņa ļoti vēlējās sev uztaisīt somiņu, kas izskatās pēc grāmatas. «Tas paņēma tik daudz laika un nervu, ka es sapratu, ka to ir grūti izdarīt un beigās nolēmu, ka varu šajā jomā sākt savu biznesu. Es somiņas fotogrāfiju ieliku «Instagram» un draugi rakstīja, ka tā ir superīga ideja, jo tā bija izveidota, ņemot par pamatu īstas grāmatas dizainu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane,24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ieskats atjaunotā kosmētikas zīmola Dzintars ražotnē

Monta Šķupele,09.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija lielāko daļu no koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktajiem ierobežojumiem plāno atcelt līdz maija beigām, trešdien paziņoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

"Ļaunākais infekciju izteiksmē varētu būt aiz muguras," reportieriem pavēstīja Moraveckis, norādot, ka inficēšanās un nāves gadījumu skaita samazināšanās ir pamats "piesardzīgam optimismam".

Tirdzniecības centri un muzeji varēs atsākt darbu 4.maijā, viņš sacīja.

4.maijā atsāksies mācības pirmo trīs klašu skolēniem, bet pārējo klašu skolēni mācības klātienē atsāks 29.maijā.

Viesnīcas darbu atsāks 8.maijā, bet kafejnīcas un restorāni varēs apkalpot klientus ārtelpās no 15.maija, bet iekštelpās - no 29.maija.

29.maijā darbu atsāks arī teātri un kinoteātri.

Valdība arī paziņojusi, ka pēc vairāk nekā sešiem mēnešiem poļi no 15.maija varēs nevalkāt sejas maskas ārā, taču tas būs atkarīgs no tā, vai inficēto skaits samazināsies līdz 15 uz 100 000 iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" rūpnīcās pakāpeniski tiek atsākta automašīnu ražošana.

20. aprīlī darbu atsāks "Volkswagen" vieglo automašīnu rūpnīcas Cvikavā (Vācija) un Bratislavā (Slovākija), bet pārējās ražotnes Vācijā, Portugālē, Spānijā, Krievijā un ASV – nedēļā no 27. aprīļa.

No 27. aprīļa darbu ar samazinātu ražošanas jaudu atsāks arī "Volkswagen" komercautomobiļu ražotnes Hannoverē (Vācija), kā arī Poznaņā un Vžesņā (Polija).

Pēdējās trīs nedēļas "Volkswagen" ir gatavojies ražošanas atsākšanai. Papildus visaptverošai darbinieku veselības aizsardzības pasākumu izstrādei, uzņēmums ir uzsācis arī piegādes ķēžu atjaunošanu. "Volkswagen" rūpnīcas visā pasaulē atsāks ražošanu atbilstoši pašreizējai rezerves daļu pieejamībai, valdību prasībām, pārdošanas tirgu attīstībai un no tā izrietošajiem rūpnīcu darbības režīmiem. Neatkarīgi no šīm norisēm galvenā prioritāte būs stingra darbinieku veselības aizsardzības pasākumu ievērošana, akcentē autoražotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes lielākajā pilsētā Oklendā Covid-19 uzliesmojuma dēļ ieviestie ierobežojumi pamazām tiks atviegloti, pirmdien pavēstīja premjerministre Džasinda Ārderna.

Pilsētā ar 1,6 miljoniem iedzīvotāji ieviesti ierobežojumi kopš 18.augusta, kad tika konstatēts viens Covid-19 gadījums. Šobrīd Covid-19 gadījumu skaits uzliesmojumā sasniedzis 1357.

Ārderna izklāstīja "ceļa karti" ierobežojumu mazināšanai.

"Mēs pārejam no mūsu pašreizējās stratēģijas uz jaunu veidu, kā darīt lietas. Bet mēs tur vēl neesam," sacīja premjere. "Mums ir jāturpina izmantot instrumenti, kas mums ir. Mums ir jāvakcinējas, mums ir jāveic testi, mums ir jāizolējas, mums ir jāizseko kontakti."

No otrdienas Oklendas iedzīvotāji varēs tikties ārpus telpām ar citas mājsaimniecības cilvēkiem, skaitam nepārsniedzot desmit, un no jauna durvis vērs bērnudārzi, ievērojot desmit personu "burbuļus".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv,08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā.

Otrdien jaunā līnija tiks oficiāli atklāta, līdz ar to kopējās līdz šim ieguldītās investīcijas ražotnē sasniegs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, jaunā līnija ļaus ražot šokolādes konfektes Bear Family un Axiome ar šokolādes un riekstu pildījumu un poraino šokolādi. Pēc jaunās līnijas palaišanas fabrikā varēs saražot līdz 10 tūkstošiem tonnu šokolādes gadā, un 25-30% no tā veidos tieši šokolādes konfektes.

Uzņēmumā stāsta, ka līdz jaunās līnijas atklāšanai šogad būtiski uzlaboti pārdošanas rādītāji. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laikaposmu pērn, realizācija pieaugusi par 169%. Sekmīgi apgūti jaunu valstu tirgi, to vidū ārpus ES, kur apgrozījums audzis piecas reizes. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Vāciju, ASV, Ungāriju, Sauda Arābiju, Kipru un citām valstīm. SIA Pobeda Confectionery direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Muravjova stāsta, ka šobrīd Venspils fabrikā tiek ražots vairāk nekā 10 veidu šokolādes, ko kompānija realizē veikalos top!, Lats, Elvi, Vesko un Mego. Savukārt veikalos Rimi un Maxima kopš 2016. gada oktobra tiek rīkotas akcijas šo produktu realizēšanai. Šobrīd kompānijas tirgus daļa Krievijā un Eirāzijas valstīs ir aptuveni 4%, bet pārējās valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, sākotnējā attīstības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Staburadze" ir vadošais konditorejas zīmols Latvijā, kas 2020. gadā atzīmē 110 gadu jubileju. Zīmola meistari ikdienas izgatavo aptuveni 13 līdz 17 tūkstošus produktu, no kuriem daļa tiek eksportēta uz kādu no astoņām pasaules valstīm.

Kopš zīmola pirmsākumiem un arī šodien viss "Staburadzes" sortiments, kura klāstu veido vairāk nekā 80 tortes, kūkas, kūciņas, kēksi un citi saldie un sāļie konditorejas izstrādājumi, tiek radīts ar prasmīgu meistaru rokām. Zīmola nosaukums cēlies no Latvijas leģendas ar dziļām un senām saknēm – Staburadzes. Teiksma par dievību, kas dzīvojusi stāvā klintī Daugavas krastā, izskan mūsu nacionālajā eposā "Lāčplēsis". Arī zīmols "Staburadze" iedzīvina senas Latvijas tradīcijas, stāstu par mīlestību, pieredzi un meistarību.

Saimnieka dēla uzņēmums

Konditorejas zīmola pirmsākumi meklējami 19.gadsimta sākumā, ko iedibināja pazīstamais tautsaimnieks, rūpnieks un sabiedriskais darbinieks Vilhelms Ķuze (1875-1941). Vilhelms Ķuze dzimis 1875. gada 6.septembrī Zaubes pagastā Inģistēnos, četru bērnu ģimenē. Vilhelma tēvs Kārlis Ķuze nodarbojies ar tirdzniecību – pircis un pārdevis, no sākuma gan nopirkto preci pārstrādājot tālāk. Ap 1885. gadu Kārlis Ķuze izbūvēja otru dzīvojamo ēku un saimniecības ēkas, lai iegūtu papildus līdzekļus. Divus gadus šo ēku iznomāja maiznieks Strazdiņš. Pēc tam, kad viņš pārtrauca nomāt ēkas, Kārlis Ķuze algoja maiznieka zeļļus, kuru uzraudzībā strādāja visa ģimene (sadalot laiku ar lauksaimniecību). Ar laiku darbu pilnībā pārņēma Kārlis Ķuze. Lieli palīgi darbā ceptuvē bija arī abi Kārļa dēli – Jānis un Vilhelms, kas bija labi apguvuši maiznieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Taste Caps mandeļu mežģīņu cepumi

Laura Mazbērziņa,19.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv piedāvā ieskatīties mandeļu mežģīņu cepumu tapšanas procesā uzņēmumā «Taste Caps!».

Uzņēmums «Taste Caps!» ir dibināts 2010. gadā. Tas ražo šokolādes trifeles un mandeļu mežģīņu cepumus. Zīmola nosaukums ir saīsinājums no aicinājuma «Izbaudi notvertos mirkļus!» («Taste captured moments!»). Šobrīd uzņēmuma sortimentā ir 25 trifeļu veidi, kā arī mandeļu mežģīņu cepumi. Viss ir roku darbs un tiek ražots no dabīgām izejvielām.

Skaties arī citus ražošanas stāstus, klikšķinot šeit!

Uzņēmuma galvenie klienti Latvijā ir uzņēmumi, taču tā produkcija nopērkama arī veikalos «Stockmann», «Sky», «Rimi» stendā «Klēts» u.c. «Skatoties pēc apgrozījuma rādītājiem, mēs vairāk pārdodam konfektes, jo mūsu galvenā niša ir korporatīvās dāvanas. Šajā ziņā konfektes pārspēj cepumus,» saka Ilze Garanča, SIA «Taste Caps!» īpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru