Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Latvijas mobilo sakaru operatori parakstījuši labās prakses kodeksu Par komerciālu paziņojumu sūtīšanas komercpraksi, izmantojot telemārketingu, saskaņā ar kuru no ceturtdienas, 25.augusta, operatori varēs veikt telemārketinga zvanus citu operatoru klientiem tikai tad, ja saņemta nepārprotama atļauja no šiem klientiem.

Kodeksu šodien parakstījuši Bite, Tele2, Latvijas Mobilais telefons (LMT), Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija, kā arī Latvijas Telekomunikāciju asociācija.Notei

umi paredz, ka telemārketinga zvanus varēs saņemt tikai tie klienti, kas iepriekš devuši tiem savu piekrišanu. Pie tam komerciāla paziņojuma saņēmēja piekrišanai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, kā arī brīvi izteiktai, veicot aktīvu darbību.

Iepriekš atzīmēti lauki, piekrišanas ietveršana kopējā noteikumu tekstā vai komerciāla paziņojuma saņēmēja klusēšana vai atturēšana no darbības un cita veida pasīva rīcība nav uzskatāma par iepriekš dotu piekrišanu.

Ja telemārketings nesniedz gaidīto rezultātu

Daudzu uzņēmumu darbinieki ir piedzīvojuši situāciju, kad uz biroja tālruni piezvana tirdzniecības aģenti, kuri galīgi nesaprot, kam piezvanījuši, un piedāvā klientam nepiemērotas preces vai pakalpojumus, teiksim, konteinerpārvadājumus – personāla apmācības firmai. Tas ir piemērs absurdajai situācijai, kad telemārketinga jomā strādājošie grib sasniegt labākus rezultātus – vairāk pārdot, satikt vairāk klientu, bet darbu organizē nepareizi.

Lai padarītu telemārketinga darbinieku darbu efektīvāku, “Adros Baltija” ir izveidots mācību kurss “Telemārketings jeb kā 10 telefonsarunu laikā norunāt 8–9 tikšanās ar klientu”. Kurss paredzēts cilvēkiem, kam vienas telefona sarunas gaitā jāpanāk tikšanās ar potenciālo klientu, lai klātienē prezentētu preci vai pakalpojumu, piemēram, apdrošināšanas aģentiem, taču treniņš būs lietderīgs arī tiem, kas pārdod preces – grāmatas, diskus u.tml. Uz nodarbībām tiek gaidīti cilvēki, kuri jau darbojas telemārketinga jomā un ir orientēti uz savu rezultātu uzlabošanu.

72% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru uz citu kompāniju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu kompāniju.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā kā privātpersonas ir saņēmuši kādu telefona zvanu, kura laikā reklamēta kāda prece vai pakalpojums, un kāda uzņēmuma vārdā mēģināts kaut ko pārdot. 83% no viņiem uzskata, ka šādas telemārketinga aktivitātes ir jāierobežo, un tikai 6% ir pret ierobežojumu noteikšanu.

Par perspektīvu tirgu Latvijas pārtikas ražotājiem var izvērsties Indija, kas ar 1,2 miljardiem iedzīvotāju ir viens no lielākajiem tirgiem pasaulē, turklāt vidusšķira ar salīdzinoši augstiem ienākumiem augs no pašreizējiem 250 miljoniem līdz 600 miljoniem 2025.gadā, atzina Indijas-Baltijas biznesa padomes vadītājs Mārtiņš Spravņiks.

«Indija ir jaunā Ķīna, turklāt izredzes ir vēl labākas, jo tirgus aug vēl straujāk, īpaši attiecībā uz piena produktiem, kas Indijā ir vitāla dzīves sastāvdaļa, bet cenas - ļoti augstas. Piemēram, importa siera cena var sasniegt ap 80 eiro par kilogramu. Tikmēr Eiropas uzņēmumu konkurence Indijā ir niecīga, tādēļ ražotājiem, kuriem izdodas noslēgt līgumus ar sadarbības partneriem, ir labas iespējas. Indijā mainās ēšanas paradumi, ar katru gadu vismaz par 10% aug pieprasījums visos segmentos, it īpaši šokolādes, spageti, sulu segmentā, tādēļ - jo ātrāk ielikt kāju durvīs, jo labāk,» sacīja uzņēmējs.

Viņš arī norādīja, ka patlaban sarunas par produktu sūtīšanu uz Indiju jau risina AS Jaunpils pienotava un SIA Pure Chocolate, taču atzīst, ka potenciāls strādāt Indijā būtu daudziem Latvijas pārtikas ražotājiem, jo tie spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgu cenu.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Viena no pierastākajām mobilo telefonu funkcijām ir iespēja saņemt un nosūtīt īsziņas, kuru telefoni īpašnieki ir izmantojuši jau aptuveni 15 gadus, taču tagad šis tik ierastais saziņas veids ir saskāries ar plašu konkurentu spektru, kas var novest pie īsziņas ēras beigām.

Pieaugošā viedtālruņu, 3G tīklu un dažādu lietojumprogrammu popularitāte var likt īsziņām trīs līdz piecu gadu laikā zaudēt «izdzīvošanas cīņā», raksta portāls The Next Web. Tomēr līdz šim šādas alternatīvas ir fragmentāras un īsziņām ir vairākas priekšrocības – tās ir piesaistītas noteiktam telefona numuram un nav svarīgi kāds tīkls tiek izmantots.

Plašu popularitāti ir ieguvušas dažādas viedtālruņu lietojumprogrammas, kas ļauj lietotājiem savā starpā apmainīties ar teksta ziņojumiem bez maksas. Vienīgais, kas ir nepieciešams – neliela summa, lai to iegādātos, kā arī datu pieslēgums. Šāda komunikācijas veida popularitāti pierādīja nemieri Londonā, kuros grautiņu dalībnieki izmantoja Blackberry Messenger, lai koordinētu savas darbības.

Latvija augstākās izglītības eksporta centienos Indijā ierindojas starp pasaules lielvalstīm

Latvijas augstākās izglītības centra Čennajā darbības nodrošinātājiem apsolīts – ja nākamajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē indiešu studentu skaits sasniegs 500, Ķīpsalā tiem būs sava indiešu virtuve, stāsta rektors Leonīds Ribickis.

Acīmredzot jūsu augstskola kopā ar vēl sešām Latvijas augstskolām esat par iemeslu, ka Indija ir izvirzījusies par šā gada Latvijas ekonomiskās ārpolitikas prioritāti.

Jau gandrīz trīs gadus RTU, LU un augstskolas Turība dibinātās Augstākās izglītības eksporta apvienības mērķis ir darboties ārpus Latvijas kopā. Tagad ar dažām citām augstskolām kopīgi finansējam šo projektu, un Čennajas pilsētā Indijā arī izveidojuši Latvijas augstākās izglītības centru. Morālais atbalsts tam ir arī no Ārlietu un Izglītības un zinātnes ministrijas. Pirms tam jau pāris gadus mēs aktīvi sadarbojāmies ar Ārlietu ministriju, lai Indijā vismaz goda konsuls darbotos un lai studentiem, kas grib braukt šurp studēt, nebūtu jālido kārtot vīzas uz Pekinu. Tagad mums RTU ir jau ap 150 indiešu studentu.

Iesaka Maija Brūkle, Bite Latvija komunikācijas vadītāja

Indijā esmu bijusi divas reizes; lai gan esmu daudz ceļojusi un redzējusi, katrā braucienā šī zeme mani nebeidza pārsteigt, tās kultūra ir īpaša. Pirmo reizi mans ceļš uz šo pasaules malu veda, lai apmeklētu draugu kāzas, kas notika Deli. Mēs, pulciņš latviešu, bijām uz šīm svinībām ielūgti, jo ar indieti precējās latviešu dāma. Toreiz Deli apkaimē pavadīju desmit dienas, kuru laikā paspēju apskatīt tuvumā esošos tradicionālos objektus. Otro reizi vairāk iepazinu Indijas dienvidus, tur valdošo siltumu un okeānu. Indija ir plaša zeme, un katrā no tās daļām ir ko redzēt, līdz ar to es vēlētos šo valsti apmeklēt vēl.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tieto Latvia" daļu mantas nodos divām jaundibināmām kompānijām, liecina pirmdien, 10.oktobrī, oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotais paziņojums par reorganizāciju.

Atbilstoši "Tieto Latvia" vienīgā īpašnieka - Somijas "TietoEvry" - 2022.gada 3.oktobrī pieņemtajam lēmumam no "Tieto Latvia" tiks nodalīta daļa mantas, kas tiks nodota jaundibināmajām iegūstošajām sabiedrībām SIA "Tietoevry Connect Latvia" un SIA "Tietoevry Latvia".

Reorganizācijā tiks samazināts "Tieto Latvia" pamatkapitāls, dzēšot pamatkapitāla daļas.

Kreditori var pieteikt prasījumus viena mēneša laikā no paziņojuma publicēšanas dienas.

Vienlaikus paredzēts, ka pēc reorganizācijas "Tieto Latvia" mainīs nosaukumu un kļūs par SIA "Tietoevry Banking Latvia", liecina "Firmas.lv" publiskotais reorganizācijas lēmums.

Reorganizācijā "Tieto Latvia" nodos kompānijai "Tietoevry Connect Latvia" visu mantu, tiesības un saistības, kā arī darbiniekus, kas saistīti ar kompānijas "connect" aktivitātēm un saimniecisko darbību, tostarp informatīvā un atbalsta pirmā kontaktpunkta aktivitātes gala klientiem Ziemeļvalstīs, piemēram, pirmā un otrā līmeņa atbalsta aktivitātes, saņemšanas un nosūtīšanas aktivitātes, vienotā kontaktpunkta (SPOC) aktivitātes, krīzes komunikācijas aktivitātes, piekļuves un identitātes pārvaldības aktivitātes, atbalstu ārpus darba laikam un ražošanas pārvaldības aktivitātes.

Pasteidzoties garām skaistajam skolu izlaidumu laikam, vakardienas skolnieki stāv savas pirmās nopietnās dzīves izvēles priekšā, kādu profesiju apgūt. Kāds jau nolēmis, par ko vēlas kļūt, taču skolēnu aptauju rezultāti liecina, ka vairums skolēnu nespēj izvēlēties sev piemērotāko profesiju, pabeidzot skolu.

Pāris desmit gadus atpakaļ, šiem neizlēmušajiem visbiežāk sastopamais vecāku ieteikums bija apgūt ekonomista vai jurista profesijas. Toreiz tās bija samērā universālas izglītības daudziem amatiem, kurām vēlāk vēl pievienojās IT speciālista profesija. Taču šodien, izvēloties nākotnes profesijas, šāds algoritms vairs nedarbojas. Jo darba tirgus strauji attīstās, un to veicina tehnoloģiju sasniegumi, mainīgā demogrāfija un mainīgās sabiedrības vajadzības.

Tāpēc arī šodien cilvēki pret profesijas izvēli sāk attiekties daudz vieglāk nekā mūsu vecāku un vecvecāku laikos. Vairs nav aktuāls sabiedrībā pieņemtais uzstādījums: viena profesija visai dzīvei. Tā vietā, lai vienā uzņēmumā nostrādātu 20 un vairāk gadus, cilvēki daudz biežāk maina darbavietas un nodarbošanās jomas.

ASV ražo idejas, indieši tās realizē līdz galam; Latvijas IT nozare no amerikāņiem var mācīties pašpārliecību, bet no indiešiem – ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem.

ASV un Indija informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir lielvalstis, un atšķirībā no Latvijas tām nav problēmu uzņēmumos vienlaicīgi nodarbināt tūkstošiem IT speciālistu. Katrai valstij ir savas stiprās un vājās puses. Iepriekš (DB, 19.08.2013.) tika apskatītas iespējas, ko Latvijas IT nozare var mācīties no igauņiem un leišiem, bet šobrīd pievērsīsimes Indijai un ASV. No amerikāņiem Latvijas IT nozare varētu mācīties pašpārliecību – spēju aizstāvēt savu ideju. No indiešiem varam mācīties ambīcijas strādāt ar lieliem projektiem. Vēl varam no indiešiem mācīties to, kā valsts mērogā attīstīt jaunus eksporta tirgus – Indijā IT ir viena no svarīgākajām eksporta nozarēm, DB norāda Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite.

Indijā aizvadītās diennakts laikā inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta 83 883 cilvēkiem, kas ir jauns antirekords, liecina ceturtdien publiskotie dati.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto cilvēku skaits Indijā pārsniedzis 3,8 miljonus.

83 883 jauni Covid-19 gadījumi ir lielākais skaits, kāds 24 stundu laikā reģistrēts kādā no valstīm kopš pandēmijas sākuma.

Indija tagad atrodas tuvu tam, lai saslimušo skaita ziņā pārsniegtu Brazīliju, kura pašreiz ierindojas otrajā vietā aiz ASV.

Indijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta kopumā 3 853 406 cilvēkiem, no kuriem 67 376 miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina Veselības ministrijas publiskotā informācija.

Amatpersonas apgalvo, ka Indijā ir viens no zemākajiem Covid-19 mirstības rādītājiem pasaulē - 1,76%. Pasaulē vidēji tas ir 3,3%.

Indijā kopā ar ceļabiedri pavadīju mēnesi. Tas var šķist samērā ilgs laiks, bet, satiekot citus ceļotājus Indijā, secināju, ka liela daļa no tiem ir paņēmuši atvaļinājumu uz gadu, kuru pavada Indijā un citās netālu esošajās Āzijas valstīs. Indijā vēlējos nokļūt trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, tā ir kontrastiem bagāta valsts, kurā dzīvo viens miljards cilvēku. Vēlējos iejusties citā vidē, satikt un iepazīt indiešus, mēģināt saprast viņu pasaules uztveri. Otrkārt, vēlējos izmēģināt attālināto strādāšanu, kas Indijā izdevās ar mainīgām sekmēm, jo bija problēmas ar interneta pieejamību. Lielākajās pilsētās esošajās viesnīcās interneta ātrums bija tāds, kā Latvijā tas pirms aptuveni desmit gadiem. Trešais iemesls bija vēlme patrenēties skriet citos apstākļos, piemēram, pa kalniem.

Indijā viesojāmies no marta līdz aprīļa sākumam, kad aktīvā tūrisma sezona jau ir beigusies. Tad var rēķināties ar nedaudz zemākām ceļojuma izmaksām. Ieteicamā tūrisma sezona ir no februāra sākuma līdz aprīļa sākumam, kad ir labs laiks lielākajā daļā Indijas. Pēc šī perioda ir ilgstošs karstuma un lietus periods. Aprīļa pirmajā, otrajā nedēļā valsts dienvidos daudzas iestādes, piemēram, viesnīcas un kafejnīcas, veras ciet, jo drīz sākas lietus sezona un indieši dodas uz ziemeļiem, kur paliek siltāks un parādās vairāk tūristu. Vidējā gaisa temperatūra mūsu ceļojuma laikā bija virs 30 grādiem dienā un ap 25 grādiem naktī. Valsts ziemeļos gan jārēķinās ar aukstāku laiku, piemēram, pie Himalajiem dienā bija ap plus desmit grādiem, bet naktī termometra stabiņš var pietuvoties nullei vai noslīdēt zem tās.

Otrdien Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā atbalstīja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē panākto vienošanos starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017. gada 15. jūnija, informē EP.

Deputāts Krišjānis Kariņš, kurš, būdams par regulu atbildīgās EP komitejas pārstāvis, aktīvi strādāja, lai panāktu Parlamenta politisko grupu atbalstu Latvijas prezidentūras piedāvājumam uzsver, ka šodienas balsojums nozīmē, ka sākot jau no 2016. gada 30. aprīļa būtiski samazināsies mobilo sakaru tarifi ceļojot ES, kas atsevišķos gadījumos varētu būt pat līdz četrām reizēm. Regula paredz, ka šī pārejas perioda laikā iedzīvotājiem būtu jāmaksā vietējais tarifs plus neliela piemaksa, kas nedrīkstēs pārsniegt pašreiz noteiktās maksimālās vairumtirdzniecības cenas.

Savukārt, no 2017. gada 15. jūnija, ceļojot ES, par telefona zvaniem, īsziņām un datu lietošanu ikviens ES iedzīvotājs maksātu savu mājas tarifu bez papildu viesabonēšanas izmaksām. Regulā tiek ieļauts arī taisnīgas lietošanas princips, kas ietver periodisku ceļošanu, nevis cilvēkus, kas pastāvīgi dzīvo ārzemēs. Šī principa pielāgošana novērsīs ļaunprātīgu viesabonēšanas režīma izmantošanu un aizsargās industriju, ļaujot tai strādāt bez zaudējumiem un neceļot vietējos tarifus. Tāpat regula paredz vienotus tīkla neitralitātes standartus ES, kas nodrošinātu godīgu konkurenci visiem tirgus dalībniekiem.

Bite Latvija radušās aizdomas, ka Tele2 veic balss zvanu ierobežošanu no sava konkurenta Bite Latvija tīkla, atklāja Bite Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Pēdējās dienās uzņēmuma darbiniekiem bijušas problēmas sazvanīt mobilā operatora Tele2 numurus, portālam apstiprināja arī valdes locekle Kristīne Britāne. Kā izrādās, Tele2 klienti, saņemot šos zvanus, sākumā dzird automātisku balss ziņojumu, ka, iespējams, viņiem zvana kāds reklāmas aģents un jāveic papildu darbība atbildēšanai.

Savukārt Tele2 atgādina, ka līdzīgu brīdinājumu ieviešanu Lietuvā savulaik esot uzsākusi Bite Lietuva, bet pēc varasiestāžu atzinuma par tādas rīcības pretlikumību esot bijusi spiesta no tā atteikties.

Latvijā notiekošo Tele2 skaidro ar centieniem pasargāt savus klientus no Bite Latvija agresīvā telemārketinga.

Telekomunikāciju jomā problēmu risināšanā vairāk būtu jāiesaistās SPRK. Lai gan numura saglabāšanas pakalpojumam, kad lietotājs var pāriet pie cita mobilo sakaru operatora, saglabājot numuru, būtu jānorisinās dienas laikā, šobrīd šajā jomā operatoru «rīvēšanās» nav beigusies, raksta Dienas Bizness.

«Gada laikā regulators it kā ir izpildījis ES Direktīvas prasības savos noteikumos, taču nav nodrošinājis to reālu ieviešanu ikdienā, atstājot to tikai operatoru rokās un līdz ar to arī iespējas patvaļai,» DB norāda Bite Latvija pārstāve Lita Grafa. Latvijā jebkuram mobilā telefonam lietotājam ir tiesības mainīt mobilo sakaru operatoru, turklāt šim pārejas procesam, saskaņā ar ES direktīvu, jābūt nodrošinātam dienas laikā. «Diemžēl situācija nav tik viennozīmīgi vienkārša un dažiem klientiem pāreja tiek apgrūtināta. Proti, pēdējo piecu mēnešu laikā, kopš stājušies spēkā jaunie numuru pārnešanas noteikumi, Latvijas Mobilais telefons (LMT) patvaļīgi ir aizkavējis 4016 numura pārnešanu no LMT uz Biti,» informēja L. Grafa, uzsverot, ka regulators, kā vienīgā institūcija, kas varētu situāciju noregulēt, pārāk nesteidzas.

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) ieskatā komandantstundas saglabāšanas gadījumā šo ierobežojumu varētu saīsināt līdz plkst.2 naktī, liecina IeM šodien valdībā iesniegtā prezentācija.

Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.

Galvenie mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām, norāda IeM.

Atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.

Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.

Līdz ar Covid – 19 izraisītās ārkārtējās situācijas atcelšanu, būtiski tiek samazināti ierobežojumi kultūras, izklaides un sporta pasākumiem, atgādina Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem ne vēlāk kā 6 mēnešu laikā no attiecīgo ierobežojumu atcelšanas brīža jāpaziņo par jauno pasākuma norises laiku un jānodrošina tā norise vismaz turpmākā gada laikā.

Savukārt, ja pasākums ir atcelts – patērētājam ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Kultūras, izklaides un sporta pakalpojuma sniedzējam, kuri iepriekš plānotos un pārdošanā izliktos pakalpojumus nevarēja sniegt Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ, šobrīd, ņemot vērā ierobežojumu mazināšanu – drīkst pārcelt pasākumus uz citu laiku, par to paziņojot patērētājiem ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ierobežojumu atcelšanas.

Zema inflācija eirozonā un Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka eiro zonā nu jau ilgstoši ir vērojams zems inflācijas līmenis. Pēdējo 3-4 gadu laikā ekonomistu un politikas veidotāju lokā ir vērojamas plašas diskusijas par inflāciju ietekmējošiem faktoriem, tostarp ārējiem (globalizācija, izejvielu cenas) un iekšējiem faktoriem (vājš pieprasījums, strukturālās izmaiņas, inflācijas gaidas). Diskusiju gaitā aktualizējas jautājums par ekonomiskās aktivitātes lomu inflācijas noteikšanā, – cik lielā mērā tā izskaidro inflāciju un vai sakarība pēdējos gados nav vājinājusies?

Makroekonomiskās norises eiro zonā un pasaulē nepārprotami ietekmē arī Latvijas ekonomisko attīstību. Līdzīgi kā eiro zonā inflācija Latvijā kopš 2012. gada vidus atrodas zem 2% (eiro zonas inflācijas mērķis ir inflācija tuvu, bet zem 2%), un pēdējā gada laikā inflācija ir bijusi pat zem nulles.

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Valsts 2017.gada budžeta pieņemšanas trakuma aizsegā Saeima ir pieņēmusi, un jau 2017.gada 1.janvārī stāsies spēkā kardināli grozījumi likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un likumā Par nodokļiem un nodevām, par kuriem diemžēl atbildīgajām institūcijām, kā izskatās, ir piemirsies iepriekš veikt jebkādas publiskas diskusijas un sabiedrības informēšanu.

Tāpat, diemžēl, grozījumu kvalitāte ir vairāk kā apšaubāma, nemaz nerunājot par to, ka tā arī nav saprotama to nepieciešamība.

Riska pieteikumus par jaunu komersantu reģistrāciju sūtīs pirmsreģistrācijas pārbaudei uz VID

Grozījumi nosaka pienākumu UR konstatējot atbilstību noteiktiem kritērijiem nodot VID atzinuma sniegšanai informāciju par UR saņemto pieteikumu jauna komersanta reģistrācijai vienlaicīgi pagarinot pieteikuma izskatīšanas termiņu līdz 10 darba dienām. Kā skaidro anotācija, grozījumu mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri netiek reģistrēti ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan ar mērķi veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļiem. Šie kritēriji ir sekojoši: