Mans bizness ir saistīts ar interneta izmantošanu ikdienā, un esmu novērojis - Latvijā mobilie operatori melo, ka viņu internets ir ātrs, portālam db.lv sacīja interneta televīzijas Fokuss TV īpašnieks Gintars Kavacis.

«Mani kaitina operatoru lielīšanās ar rādītājiem, jo pat Rīgāk daudzās vietās nav pieejams normāls internets un ātrums noteikti nav viendabīgs. Varu minēt, piemēram, Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, kur pat uz ielas nereti nav interneta, tāpat viesnīcās pie Vanšu tilta, - atbrauc viesi no ārvalstīm un brīnās, kāpēc jums nav interneta. Viss ir labi, līdz brīdim, kad centies to izmantot,» viņš uzsver.

Tāpat viņš novērojis, ka operatori izmanto dažādas mērvienības, variējot ar megabitiem un megabaitiem, kas ir būtiska atšķirība un var pielīdzināt, vai mērījums tiek veikts metros vai centimetros, tādējādi lietotāji nespēj izsekot līdzi rādītājiem.

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Lai kādu lēmumu Lattelecom un LMT akcionāri arī nepieņemtu, svarīgi ir nodefinēt tālāko abu kompāniju stratēģiju, jo šobrīd abi uzņēmi atrodas nenoteiktā hibrīdstāvoklī

To DB rīkotajā diskusijā atzina tās dalībnieki – Roberts Andersons, Telia Company vecākais viceprezidents, Vladimirs Loginovs, Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs, Māris Vainovskis, Eversheds Sutherland vecākais partneris, Raimonds Kulbergs, Funderful dibinātājs, Mikus Janvars, Porta Finance partneris, un Evija Miezīte, KPMG Baltics Konsultāciju nodaļas direktore.

Sabiedrībā attiecībā uz Lattelecom un LMT apvienošanu izskan bažas, ka tādējādi tiks izveidots Latvijas mērogiem liels uzņēmums, samazinoties konkurencei un pieaugot pakalpojumu cenām. Vai šīs bažas ir pamatotas?

R. Kulbergs: Pilnīgi noteikti.

Izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, kas Centrālajai statistikas pārvaldei paredz tiesības izmantot mobilo tālruņu datus, stājas spēkā jau 2019. gada 1. janvārī, bet atbilstošu Ministru kabineta noteikumu, kas regulē likuma darbību, vēl aizvien nav.

«Ministru kabineta noteikumus vajadzēja jau vakar, tomēr tie vēl aizvien ir izstrādē. Tieši šī iemesla dēļ mēs rīkojām semināru par mobilo datu izmantošanu statistikā, lai pateiktu, ko vēlamies, un reizē tīri tehniski saprastu, ko, kā un kad mūsu valsts trīs lielākie mobilie operatori var mums dot,» Dienas Biznesam sacīja CSP vadītāja Aija Žīgure.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

A. Žīgure uzsvēra, ka CSP rīkotais seminārs par mobilo datu lietošanu statistikā, piedaloties Igaunijas Statistikas pārvaldes vadībai, Igaunijas Bankas pārstāvim un Datu apstrādes kompānijas Positium vadībai, bijis ar nolūku veicināt sapratni un sadarbību, jo Ministru kabineta noteikumu izstrāde kavējas. A. Žīgure norādīja, ka mobilo datu pielietojums ir ārkārtīgi plašs, tostarp to iegūšana un apstrāde ir daudz lētāka par tradicionālajām aptaujām, kādas CSP veic, aptaujājot iedzīvotājus.

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Mobilo sakaru operators “Tele2” uzskata, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir rīkojusies nesaimnieciski, neizsludinot jaunu mobilo sakaru iepirkumu un pagarinot līgumattiecības ar līdzšinējo pakalpojuma sniedzēju.

“Tele2” ieskatā ĀM arguments par ārkārtējās situācijas radītajiem šķēršļiem veikt iepirkuma procedūru un tehniskajām prasībām, ko it kā spējot nodrošināt tikai līdzšinējais pakalpojuma sniedzējs, ir nepamatots, jo, piemēram, tehniskās prasības, kas ļauj ĀM darbiniekiem strādāt attālinātā režīmā, var nodrošināt visi mobilo sakaru operatori Latvijā. Par šo situāciju “Tele2” vērsīsies tiesā, kā arī informēs Valsts kontroli.

Kā atzīmē “Tele2”, ĀM arguments, ka ārkārtējā situācija ir traucējusi veikt iepirkumu, neiztur arī kritiku, jo šobrīd Elektronisko iepirkumu sistēmā ir redzams, ka ārkārtējā situācija neliedz ministrijai veikt citus iepirkumus.

Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.

To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.

Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?

LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.

Pieaugošā maksājumu karšu popularitāte sniedz iespēju uzņēmējiem izmantot tās kā mārketinga rīku, - apvienojot lojalitātes un maksājumu funkciju vienā un izdot kopzīmola kartes. 2015. gadā Latvijā visvairāk lietotais bezskaidrās naudas maksāšanas līdzeklis bijis maksājumu kartes, kā liecina Latvijas Bankas maksājumu statistikas dati.

Karšu maksājumu skaits 2015. gadā bija 215,2 miljoni, bet to apjoms – 4,2 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2014. gadu, karšu maksājumu skaits pieaudzis par 12,7%, bet apjoms – par 11,1%.

«Kopzīmola kartes sāk aktīvi savā ikdienā izmantot arvien jaunāki lietotāji. Piemēram, tā saucamā Millenium paaudze ir daudz atvērtāka dažādiem inovatīviem risinājumiem, kas ir risks konservatīvajai banku nozarei. Kāpēc? Šī paaudze ne tikai izmanto alternatīvo (nebanku) finansēšanas veidu, bet ir arī daudz atvērtāki dažādiem lojalitātes piedāvājumiem. Kopzīmola kartes ir viens no veidiem,» atzīst Maksims Jaroševskis, Transact Pro valdes loceklis.

Statistika par 2021. gadā un 2022. gadā publiskajā sektorā izsludinātajiem iepirkumiem skaidri parāda, ka pietiek ar vienu tehniski novecojušu parametru, lai par konkursa uzvarētāju kļūtu viens no trīs iespējamajiem kandidātiem. Proti, ja konkursa nolikumā kā kritērijs minēts bāzes staciju skaits vai klientu apkalpošanas nodaļu skaits, mobilie operatori Tele2 un Bite var iepirkumā nestartēt.

Nepiedalās iepirkumos

Dienas Biznesa uzmanību raisīja mobilo sakaru operatora Tele2 pēdējais paziņojums par atteikšanos piedalīties Veselības ministrijas izsludinātajā iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu ministrijai un tās padotības iestādēm. Jau iepriekš žurnālā publicējām interviju ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Arūnu Mickēviču, kurā viņš asi kritizēja Latvijas publiskā sektora mobilo skaru iepirkumus, uzsverot, ka bāzes staciju skaitam un klātienes klientu apkalpošanas nodaļu skaitam mūsdienās nav praktiskas nozīmes.

Drīzāk nozīme ir staciju tehniskajiem parametriem un pārklājuma nodrošinājumam, kā arī pakalpojuma sniedzēja spējai reaģēt uz klientu vajadzībām, ko iespējams darīt arī attālināti. Tele2 pēdējais paziņojums par Veselības ministrijas iepirkumu ir tieši par to pašu problēmu, un galvenā norāde ir, ka pats iepirkums ir tendenciozs, gluži tāpat kā virkne citu pēdējo gadu laikā un iepriekš. Kas ir mainījies pēdējā laikā? Konkurences padome ir nosūtījusi valsts un pašvaldību iestādēm un institūcijām metodisko materiālu, kuru pildot šāda ķeza nerastos. Īsumā - to nepilda!

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.