Pēdējo divu gadu laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, tāpēc viens no galvenajiem VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) uzdevumiem pašlaik ir nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību.
To intervijā DB norāda LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols. Viņš atzīmē, ka šobrīd pieaug datu pārraides apjomi un ir izmainījušās slodzes mobilajos tīklos – no pilsētu centriem tās pārcēlušās uz mikrorajoniem un lauku teritorijām. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība, kā arī drošas datu glabāšanas un kiberdrošības jautājumi.
Novembra beigās jūs kļuvāt par LVRTC valdes priekšsēdētāju. Kas būs jūsu galvenās prioritātes, pie kurām plānojat strādāt?
LVRTC nodrošina nozīmīgu datu pārraides daļu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomā. Ņemot vērā to, ka pandēmijas laikā ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri strādā attālināti, viena no manām galvenajām prioritātēm noteikti būs saistīta ar pakalpojumu pieejamību, kas ļautu nodrošināt efektīvu darbu gan valsts pārvaldei, gan citiem uzņēmējiem. Lielu uzmanību plānoju arī pievērst LVRTC komandas stiprināšanai un papildināšanai, tostarp jaunu talantu piesaistei.
LVRTC jūs strādājat no 2016. gada. Kā uzņēmums šo gadu laikā ir mainījies un attīstījies?
Jā, sākotnēji biju uzņēmuma komercdirektors, līdz ar to mans darbs galvenokārt bija saistīts ar klientu attiecībām, jaunu pakalpojumu izveidi, uzņēmuma ieņēmumiem, kā arī stratēģiskajiem projektiem un investīcijām. Jāteic, ka šo piecu gadu laikā LVRTC audzis gan apgrozījuma un efektivitātes, gan darbinieku skaita ziņā, no vidēja uzņēmuma atkal kļūstot par lielu uzņēmumu. Pēdējā pusotra gada laikā būtiski esam uzlabojuši arī savu pakalpojumu pieejamību un turpinājuši darbu pie vairākiem projektiem, tostarp platjoslas projekta, kura ietvaros notiek optiskā tīkla izvēršana lauku teritorijās. Pieaudzis ir arī mūsu klientiem, elektronisko sakaru operatoriem, iznomāto optiskā tīkla kilometru skaits. 2019. gadā mēs iznomājām nepilnus divus tūkstošus kilometru, bet šobrīd jau 3500 kilometru, kas, mūsuprāt, ir nozīmīgs sasniegums. Līdz ar attālinātā darba aktualizēšanos augusi arī eParaksta lietošana un nozīmība. Šis risinājums šobrīd ir viens no būtiskākajiem rīkiem attālinātai darījumu kārtošanai, kā arī veiksmīgai iedzīvotāju un valsts pārvaldes iestāžu saziņai.
LVRTC ir uzņēmums ar 100 gadu tehnoloģiskās attīstības pieredzi. Jūsu klientes vēsturiski bijušas raidorganizācijas, tad sekojuši elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, valsts pārvalde un citu nozaru komersanti. Skaidrs, ka klientu prasības tehnoloģiju jomā mūsdienās ir ļoti augstas. Vai LVRTC spēj tās apmierināt?
Mūsu nozares specifika ir tāda, ka investīcijas jaunos pakalpojumos jāveic ļoti savlaicīgi. Ieguldot kādā projektā, ir jārēķinās, ka no sākuma līdz brīdim, kad varēsim klientam jauno pakalpojumu nodrošināt, parasti paiet gads vai divi. Kopumā jāteic, ka attīstības ziņā esam gājuši kopā ar nozari, bet atsevišķās jomās kopējo nozares izaugsmi pat esam apsteiguši, piemēram, kiberdrošības, mākoņdatu un programmatūras kā pakalpojuma jomā.
Kas šobrīd galvenokārt ir LVRTC klienti?
Es varētu iezīmēt četrus būtiskākos virzienus. Pirmais – elektronisko pakalpojumu sniedzēji, tajā skaitā visi lielie mobilie operatori. Pakalpojumu klāsts, ko mēs šiem klientiem piedāvājam, ir gana plašs – sākot no datu pārraides maģistrālajos un vidējās jūdzes sakaru tīklos līdz fiziskiem datu centriem. Otrs nozīmīgs sektors ir komersanti. Tie ir gan datu centru, gan uzticamības pakalpojumu klienti, kas ievieš valsts bez maksas nodrošinātos eParaksta un drošas elektroniskās identitātes apliecināšanas risinājumus savās informācijas sistēmās un klientu portālos. Trešā sadaļa ir valsts pārvalde un resori, bet ceturtā saistās ar dažādiem drošības projektiem un aktivitātēm. Attiecīgi šajā jomā mūsu galvenie klienti ir Aizsardzības ministrija, aizsardzības nozare un Iekšlietu ministrija.
Kādi pašlaik ir pieprasītākie LVRTC pakalpojumi?
Ja vērtējam straujāko unikālo klientu pieauguma griezumā, vispieprasītākais šobrīd noteikti ir eParaksts. Šī pakalpojuma lietotāju skaits pēdējā laikā ir ievērojami palielinājies. 2021. gada desmit mēnešos cilvēki ar e-parakstu parakstījušies par 40% biežāk nekā pērn visa gada laikā. Savukārt, ja mēs runājam par eParaksta izmantošanu autentifikācijā, šis pieaugums ir vēl lielāks – pat virs 300%. Otrajā vietā pēc popularitātes ir mūsu datu centri, kurus mēs tehniski un tehnoloģiski uzturam, attīstām, nodrošinot pakalpojumus gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem. Tāpat pieprasīti ir pakalpojumi, kas saistās ar kiberdrošību. Gan dabiskā attīstības ceļā, gan pandēmijas ietekmē digitālās telpas drošība kļuvusi arvien svarīgāka. LVRTC bija viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas piedāvāja risinājumu, kas nodrošina kompleksu drošību un aizsardzību pret dažāda veida DDoS (distributed denial-of-service) jeb piekļuves lieguma uzbrukumiem. Risinājums ir izstrādāts tā, lai operatīvi spētu atvairīt gan sarežģītus aplikāciju līmeņa uzbrukumus, gan šobrīd konstatētos visapjomīgākos pakalpojuma piekļuves attieces uzbrukumus.
Kā kopumā vērtējat IKT sektora attīstību Latvijā – kas ir būtiskākās lietas, par ko uzņēmējiem būtu jādomā, lai šī joma attīstītos straujāk?
Vēsturiski Latvijā visizplatītākais apbūves tips ir bijušas viensētas. Tas nenoliedzami ietekmējis mūsu pasaules skatījumu kopumā. Nereti redzam, ka klienti labprātāk vēlētos veidot savus individuālus risinājumus, lai gan drošības, ilgtspējas un izmaksu ziņā tas ir nerentabli. Izmaksas IKT jomā aug. Pasaules eksperti lēš, ka šogad uzņēmumi IKT risinājumu ieviešanai tērē par nepilniem 10% vairāk nekā pērn. Tiek prognozēts, ka nākamgad tās pieaugs vēl par 5%. Izmaksu pieaugumu ietekmē arī augstās energoresursu cenas, kas ir būtiska izmaksu pozīcija gan datu centru, gan kopējā infrastruktūras izmaksu struktūrā. Kā ar to cīnīties? Izmantot koplietojamu infrastruktūru. Individuāli iestāžu mērogā radītus risinājumus ne drošības, ne izmaksu ziņā nevar salīdzināt ar to komfortu un drošību, kā arī resursu pārvaldību, ko garantē, piemēram, koplietojami datu centri vai arī operatoriem pieejamā koplietojamā platjoslas tīkla infrastruktūra.
Viena no lielākajām uzņēmumu, sevišķi tehnoloģiju jomā, problēmām pēdējos gados saistās ar talantu trūkumu. Kā jūs tiekat galā ar šo izaicinājumu?
Ņemot vērā mūsu nozares specifiku, arī mēs, protams, esam saskārušies ar šo problēmu. Pirmkārt, ir jāsaprot, ka mēs kā uzņēmums, kurš meklē jaunos talantus un profesionāļus, konkurējam ar citiem darba ņēmējiem ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un reizēm pat pasaules līmenī. Mēs jaunajiem talantiem piedāvājam strādāt Latvijas valstij nozīmīgos projektos, nodrošinot gan atbilstošu vidi un izaugsmes iespējas, gan citus aspektus.
Kādam vispār jābūt LVRTC darbiniekam?
Zinātkāram, ar asu prātu un spēju ātri domāt. Tam jābūt cilvēkam, kurš īsā laika periodā spēj prioritizēt lietas tādā secībā, kādā tās jādara. Pēdējie divi gadi pandēmijas ietekmē bijuši gana izaicinoši.
Kā klājies LVRTC?
Šis laiks ir iezīmējis to, ka mēs ne tikai iedomājamies, ka mūsu sniegtajiem pakalpojumiem ir nozīme un svars, bet fiziski jūtam to, ka tā tiešām ir. Šeit laikam jāsāk no pašiem pamatiem jeb interneta. Internets gan iedzīvotājiem, gan biznesam ir ļoti svarīgs, turklāt, ne tikai runājot par attālināto darbu, bet arī par izklaidi. Mēs redzam, ka slodzes mobilajos tīklos pandēmijas laikā ir izmainījušās – tās no pilsētu centriem pārcēlušās uz mikrorajoniem. Lai saglabātu kvalitatīvu ātrumu, nepieciešamas papildu jaudas. Mūsu maģistrālais tīkls lielā mērā ir mugurkauls, kas to palīdz nodrošināt. Tāpat pandēmijas ietekmē ir palielinājies pieprasījums pēc datu uzglabāšanas mākonī. Šajā jomā Latvijas stāsts ir bijis garš, ilgs un lēns, sevišķi, ja skatāmies tos aspektus, kas ir saistīti ar drošību. Ja aplūkojam uzņēmuma apgrozījumu, tad jāteic, ka 2020. gadā tas pārsniedza 20 miljonus eiro, kas ir vēsturiski lielākais skaitlis LVRTC darbības gados. Arī kopējie ieņēmumi, salīdzinot ar 2019. gadu, palielinājās par 15%, sasniedzot 33,99 miljonus eiro. Pērno gadu LVRTC noslēdza ar 2,76 miljonu eiro lielu peļņu, kas pārsniedz LVRTC vidējā termiņa stratēģijā izvirzīto mērķi. Uzņēmuma pašu kapitāls gada beigās sasniedza 84,65 miljonus eiro, bet aktīvu kopvērtība palielinājās par 12,45 miljoniem, sasniedzot 137,3 miljonus eiro. Jāpiebilst, ka pērnā gada septembra beigās LVRTC ekspluatācijā nodeva jaunāko un lielāko datu centru, kas izbūvēts Zaķusalas televīzijas tornī, veicot pilnu investīciju no uzņēmuma līdzekļiem.
Kādi ir uzņēmuma lielākie izaicinājumi nākamgad?
Pirmkārt, stiprināt komandu. Mūsu mērķis ir būt atvērtiem, gan runājot par jauniem talantiem un kvalitātēm, gan par darbu apjomu un veiktspēju. Otrkārt, plānojam strādāt pie vairākiem stratēģiskās attīstības projektiem vienlaicīgi. Izaicinājums šajā gadījumā noteikti būs nepazaudēt galvu un nodrošināt visus šos kritiskos pakalpojumus labā kvalitātē.
