No 2028.gada Latvija plāno īstenot uz rezultātu vērstu vadības budžeta pieeju, kas saskaņota ar attīstības plānošanu un vidēja termiņa plānošanas fiskālajiem noteikumiem, teikts Finanšu ministrijas sagatavotajā un Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā.

FM ziņojumā norāda, ka Latvijā budžets, tā struktūra, programmas savu veidolu lielā mērā nemainīgu ir saglabājušas vairāk nekā 20 gadus, bet pa šo laiku ir notikušas būtiskas izmaiņas - ieviesti budžeta elastības instrumenti, ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Programmu budžets tika ieviests 1997.gadā, kopš tā laika atsevišķām ministrijām budžeta struktūra pēc būtības nav mainījusies, kā arī dažādiem budžeta resoriem ir dažāda budžeta detalizācija programmās un apakšprogrammās.

Tajā pašā laikā Latvijā un pasaulē notiek mērķtiecīga virzība uz rezultātu vērtēšanas pieeju, un esošais budžeta veidošanas ietvars tam esot administratīvi smagnējs un ierobežojošs.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

72% iedzīvotāju uzskata, ka ir jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt citu operatoru klientiem ar mērķi pārliecināt viņus mainīt pašreizējo operatoru uz citu kompāniju, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

15% iedzīvotāju domā, ka šāda prakse nav jāierobežo, savukārt 13% par šo jautājumu nav noteikta viedokļa. Saskaņā ar aptaujas datiem, 85% aptaujāto iedzīvotāju pēdējā gada laikā no mobilo sakaru operatora, kura klienti viņi nav, ir saņēmuši zvanu ar mērķi pārliecināt mainīt viņu pašreizējo operatoru uz citu kompāniju.

Aptaujas dati liecina, ka kopumā 83% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem pēdējā gada laikā kā privātpersonas ir saņēmuši kādu telefona zvanu, kura laikā reklamēta kāda prece vai pakalpojums, un kāda uzņēmuma vārdā mēģināts kaut ko pārdot. 83% no viņiem uzskata, ka šādas telemārketinga aktivitātes ir jāierobežo, un tikai 6% ir pret ierobežojumu noteikšanu.

Cilvēki sūdzas par pārlieku lielo uzbāzību, uzņēmumam cenšoties piedāvāt jaunu pakalpojumu vai pārvilinot no konkurenta

To, ka iedzīvotājus ir nokaitinājis agresīvais telemārketings, apliecināja pagājušajā mēnesī pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Tajā atklājās, ka 72% iedzīvotāju uzskata – būtu jāierobežo mobilo sakaru operatoru prakse zvanīt konkurentu klientiem nolūkā pārliecināt viņus izvēlēties citu kompāniju. Kā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāja Tekla Žabova, pēdējā laikā tiek saņemts arvien vairāk sūdzību, turklāt ne tikai par mobilo sakaru operatoriem, bet arī citiem uzņēmumiem, piemēram, interneta un televīzijas pakalpojumu sniedzējiem.

Klientu attiecību vadības pakalpojumu sniedzējs Transcom Worldwide Latvia janvārī atklāja jaunu filiāli Jēkabpilī, tās izveidē investējot ap 50 tūkstošiem eiro un radot vairāk nekā 30 jaunas darbavietas.

Tādējādi šobrīd Latvijā darbojas jau divas Transcom Worldwide Latvia filiāles - Rīgā un Jēkabpilī.

«Viens no mūsu biznesa svarīgākajiem stūrakmeņiem ir personāla valodu prasmes - tā, apkalpojot vietējos klientus, vienlīdz labi ir jāpārzina gan latviešu, gan krievu valoda. Atšķirībā no galvaspilsētas iedzīvotājiem, jēkabpilieši šīs abas valodas pārzina ļoti labā līmenī, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu izveidot Transcom Worldwide Latvia filiāli tieši Jēkabpilī. Jau pirmajā darbinieku atlasē uz vienu vietu bija pieci pretendenti, bet kopumā saņēmām 75 pieteikumus - tas apliecina, ka pilsētas iedzīvotāji novērtē mūsu uzņēmuma sniegtās darba iespējas, un tas ļoti priecē,» stāsta Marina Rekunova, Transcom Worldwide Latvia operatīvās darbības vadītāja.

Viens no lielākajiem zvanu centriem Latvijā "Transcom Worldwide Latvia", pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem, pārstrukturizējis personālatlases procesus, pārnesot tos virtuālajā vidē, kā arī darbiniekiem nodrošina iespēju strādāt no mājām un izvērtē šādu praksi vismaz daļēji piekopt arī turpmāk.

Kopš krīzes sākuma pieprasījums pēc zvanu centra sniegtajiem pakalpojumiem pieaudzis par 28%, tādēļ uzņēmumā pārskatīti arī darbības procesi, lai pakalpojumus spētu nodrošināt paaugstinātas dinamikas apstākļos. Ņemot vērā, ka cilvēki sākuši vairāk zvanīt un aktīvāk uzdot jautājumus tiešsaistes čatos, uzņēmums meklē papildspēkus. Šobrīd "Transcom" ir 35 vakances un jo īpaši tiek meklēti skandināvu valodā runājoši darbinieki.

"Pielāgojoties apstākļiem, mēs domājām vēl progresīvāk un radām risinājumus, lai līdzšinējos pakalpojumus spētu nodrošināt vēl augstākas intensitātes apstākļos un #paliecmājās režīmā. Visas darbības, kas līdz šim tika nodrošinātas uz vietas birojā, šobrīd nodrošinām arī attālināti un virtuālajā vidē.

Bite Latvija radušās aizdomas, ka Tele2 veic balss zvanu ierobežošanu no sava konkurenta Bite Latvija tīkla, atklāja Bite Latvija ģenerāldirektors Freds Renčaks.

Pēdējās dienās uzņēmuma darbiniekiem bijušas problēmas sazvanīt mobilā operatora Tele2 numurus, portālam apstiprināja arī valdes locekle Kristīne Britāne. Kā izrādās, Tele2 klienti, saņemot šos zvanus, sākumā dzird automātisku balss ziņojumu, ka, iespējams, viņiem zvana kāds reklāmas aģents un jāveic papildu darbība atbildēšanai.

Savukārt Tele2 atgādina, ka līdzīgu brīdinājumu ieviešanu Lietuvā savulaik esot uzsākusi Bite Lietuva, bet pēc varasiestāžu atzinuma par tādas rīcības pretlikumību esot bijusi spiesta no tā atteikties.

Latvijā notiekošo Tele2 skaidro ar centieniem pasargāt savus klientus no Bite Latvija agresīvā telemārketinga.

Ko no darba devēja tagad sagaida gados jaunāki darbinieki? Meklējot darbavietu, jaunieši arvien vairāk novērtē stabilitāti un izaugsmes iespējas, savukārt korporatīvās ballītes ir kļuvušas mazāk nozīmīgas.

Stabils atalgojums – prioritāte

Drošības un stabilitātes sajūta šobrīd viennozīmīgi ir visaugstāk novērtētā uzņēmuma sniegtā vērtība. Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmums par atbilstošu darbu piedāvā garantētu un laicīgi samaksātu atalgojumu. To jo īpaši novērtē studenti un jaunieši, kuriem šī ir pirmā darbavieta, tādējādi kļūstot patstāvīgiem, vienlaikus izkļūstot no "vecāku ligzdas".

Intervējot potenciālos darbiniekus, novēroju, ka jaunieši vecumā no 20 līdz 30 gadiem arvien lielāku interesi izrāda par uzņēmumiem, kas spēj nodrošināt stabilitāti atalgojuma un sociālo garantiju ziņā, un vienlaikus dinamisku darba ritmu un iespēju gana strauji kāpt pa karjeras kāpnēm.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Reklāma Google meklētājā kļūst arvien populārāka. Daži uzņēmumi mēģina atrast darbinieku uz pilno slodzi, kas nodarbotos ar Google reklāmas jautājumiem. Daži uztic Google reklāmas vadīšanu saviem mārketinga speciālistiem darbu apvienošanas kārtībā.

Kā vadītājam saprast, vai darbinieks ir labs speciālists, vai tieši pretēji pilda savus pienākums nekvalitatīvi un vai nu ar viņu jāatvedas (vai arī jānosūta uz kvalifikācijas celšanas kursiem). Piedāvājam īso ceļvedi - piecas pazīmes, kas ļaus vadītājam noskaidrot, cik kompetents darbinieks, kura darba pienākumos ietilpst darbs ar Google reklāmas produktiem.

1. Darbinieks, kurš strādā ar AdWords nav savienojis Google AdWords un Google Analytics kontus.

Analytics konta pielāgošana un savienošana ar AdWords kontu ir viena no primārām darbībām, kas jāpaveic, pirms uzsākt reklāmas aktivitātes Google meklētājā. Pateicoties Analytics pielāgošanai un kontu savienošanai, vadītājs un speciālists varēs saņemt svarīgu informāciju rezultātu analīzes veikšanai. Analīzes rezultāti savukārt ir pamats turpmākai reklāmas kampaņu optimizācijai (stratēģija, taktika).

Katru gadu Rīgai un valstij kopumā iet secen daudzu desmitu miljonu investīcijas, ko tā iegūtu no jaunu nekustamo īpašumu projektu attīstīšanas galvaspilsētā.

Lai Rīga spētu sekmīgi konkurēt nekustamo īpašumu projektu un ārvalstu investoru kapitāla piesaistē ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, tai ir jāspēj nodrošināt projektu saskaņošanu līdz sešiem mēnešiem no projekta iesniegšanas brīža. To nekustamo īpašumu konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajā īpašumā Latvijā 2015 norādīja jaunizveidotās Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes loceklis Guntars Grīnvalds.

Šobrīd daudzas prasības ir bezjēdzīgas un dzīvē nesniedz gaidīto drošības rezultātu, bet pats jaunu projektu saskaņošanas process var ievilkties gadiem. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kas attur investorus ieguldīt investīcijas jaunu projektu izveidē Rīgā, tā vietā izvēloties citas Baltijas valstis. Savukārt Rīgai un valstij iet secen daudzu miljonu investīcijas vai to ieguve nenorit tik ātri, kā tas varētu būt.

SPA speciālists ir skaistumkopšanas nozares meistars ar vidējo profesionālo izglītību, kuru var iegūt vairākās profesionālās izglītības mācību iestādēs, kā arī dažādos akreditētos privātos mācību centros. Skaistumkopšanas nozares eksperti norāda, ka SPA speciālista meistarība ir paša rokās – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Gluži kā jēdzienā ārsts ietilpst daudzas mediķu jomas, tāpat SPA speciālists ir mūsdienu termins, kas ietver sevī gan piecas mūžsenas profesijas – masierus, manikīra un pedikīra speciālistus, frizierus un kosmetologus –, gan īpaši apmācītu, zinošu un kosmētikas izvēlē klientus konsultēt protošu administratoru arodu, pauž Kolonna Day SPA mārketinga direktore Guna Miļusa.

Latvijas kosmētikas nozare pēc 1991. gada attīstījās uz medicīnas bāzes pamata, līdz ar to kopš pašiem pirmajiem soļiem tā ir bijusi konkurētspējīga Eiropā, viņa norāda. «Protams, medicīniskā izglītība – vidējā vai augstākā – nodrošina SPA speciālistam augstāku kvalifikāciju. Citur Eiropā šādu zināšanu bāzi SPA jomā nepieprasa. Pēdējā laikā vairākās profesionālajās izglītības iestādēs sākta SPA speciālistu apmācība, bet topā šobrīd ir meistari, kas ir absolvējuši medicīnas māsu skolas un Rīgas Stradiņa universitāti,» saka G. Miļusa. Kolonna Day SPA strādā vairāk nekā 350 SPA speciālistu. Regulāri četras reizes gadā viņi tiek apmācīti pie nozares ekspertiem starptautiskās kompānijās. «Cilvēka ķermenis pēdējos 2000 gados nav īpaši mainījies. Lai arī kā cenšamies tā kopšanu modernizēt, beidzamajos gados neredz daudz jaunumu. Roku darbs tiek cienīts aizvien,» uzsver speciāliste.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Pie lielākām, neparedzamām svārstībām vaino sliktas analītiķu prognozes, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā, Rietumvalstu uzņēmumiem ziņojot par savu ceturkšņa finansiālo veikumu, akciju tirgū vērojamas lielākas svārstības. Atskaišu publicēšanas sezonā tam būtībā nevajadzētu būt nekam ļoti īpašam, lai gan daudzi pauž pārliecību, ka pēdējā laikā šajā ziņā tiek šauts pār strīpu. Proti, tiek vērsta uzmanība gan uz nepierasti lieliem pašu populārāko kompāniju akciju cenu kritumiem, gan kāpumiem. Piemēram, Facebook akcijas vērtība pagājušonedēļ pēc rezultātu publicēšanas nokritās par piekto daļu. Savukārt šonedēļ Apple akcijas cena pēc labu rezultātu publicēšanas uzreiz palēcās par 5% - rezultātā šī uzņēmuma kapitalizācija jau tuvākajā laikā, visticamāk, pārkāps pāri viena triljona kapitalizācijai.

Mūsdienu pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās zibenīgā ātrumā, uzņēmumi, lai nezaudētu konkurētspēju, cenšas neatpalikt ar dažādu jaunu risinājumu ieviešanu.

Tas ir saprotami. Tomēr straujajā attīstības tempā tikpat svarīgi ir atcerēties, ka jauna tehnoloģija nav panaceja - tas ir tikai rīks uzņēmēja rokās, kura izmantošanai jābūt rūpīgi pārdomātai un pielāgotai uzņēmuma specifiskajām vajadzībām. Diemžēl praksē redzu, ka uzņēmumi tehnoloģijas bieži ievieš bez skaidras stratēģijas un ir pārsteigti, kāpēc tās nenes gaidīto rezultātu.

Jāsakārto mājsaimniecība

No sadzīves zinām - ja māja nav sakārtota un putekļi noslaucīti, pat sarkanā paklāja izritināšana nepalīdzēs tai kļūt vizuāli pievilcīgai. Tieši tāpat ir ar tehnoloģijām. Kamēr uzņēmuma iekšējie procesi nav sakārtoti, tikmēr inovatīvu risinājumu ieviešanai nebūs nozīmes. Lai jaunā tehnoloģija spētu sniegt taustāmus rezultātus, uzņēmumā ir jābūt skaidrai un efektīvai procesu pārvaldībai, jo, ieviešot tehnoloģiju ar nesakārtotām iekšējās procedūrām, pastāv risks, ka jauninājumi radīs vēl lielāku haosu. Gartner pētījumi rāda - ja bizness nav pietiekami sagatavojies pārmaiņām, uzņēmuma resursu plānošanas jeb ERP projektu 55 % līdz 75 % gadījumu ir lemti neveiksmei.

Apzinoties tehnoloģiju nozīmi globālajā konkurētspējā, Eiropas Savienība būtisku daļu Atveseļošanās fonda līdzekļu ir atvēlējusi digitālajai transformācijai. Latvijai, sākot no šī gada, būs pieejami 365,2 miljoni eiro, un daļa līdzekļu paredzēta arī digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

Tā ir lieliska iespēja celt uzņēmuma konkurētspēju un ar ieviesto tehnoloģiju palīdzību risināt virkni problēmu, kas saistītas ar procesu paātrināšanu, darbaspēka trūkumu, produktivitātes celšanu u.c. Lai gan digitalizācija ir mūsdienīga un uz izaugsmi vērsta uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, spert pirmos soļus šajā virzienā ne vienmēr ir viegli. Ar ko sākt?

Pirms jebkādu digitālu risinājumu ieviešanas vienmēr jānovērtē šī brīža situācija, lai vēlāk daudz skaidrāk un precīzāk izvērtētu sasniegto rezultātu. Piefiksējiet, kādus tehnoloģiskos risinājumus un procesu izmaiņas uzņēmumā esat ieviesuši pēdējo gadu laikā, vai tas ir sniedzis gaidīto rezultātu, kādi procesi vēl būtu jāpilnveido. Iespējams, jāveic digitālo sistēmu audits un tam jāpiesaista kāds eksperts ārpus uzņēmuma. Tāpat ir svarīgi uzstādīt mērķus uzņēmuma izaugsmei nākotnē - kā vēlaties uzlabot klientu apkalpošanu, attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgu.

Eiro cena otro nedēļu pēc kārtas pamazām atkāpjas no 29. augustā sasniegtās 0,93 mārciņu atzīmes. Šī nedēļa uzsākta 0,91 mārciņas tuvumā, jaunākajā valūtu apskatā norāda SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš.

Uz brexit sarunu fona vērojami daži pozitīvi un daži negatīvi ekonomikas dati. Pēc Halifax datiem māju cenas augustā pakāpušās par 1,1%, bet gada laikā reģistrēts 2,6% kāpums (pēdējo 3 mēnešu vidējās cenas pret vidējām cenām pirms gada), kas ir augstāk par vidēji gaidīto.

Mazāks par gaidīto bija tirdzniecības deficīts, jūlijā deficīts 11,58 miljardi mārciņu (jūnijā -12,72). Labi klājies arī ražotājiem. Pēc jūlija datiem mēnesī apjomi pieauguši par 0,5%, bet gadā par 1,9%. Ekonomikas dati pagājušās nedēļas otrajā pusē deva mārciņai atbalstu.

Šā gada sākumā Latvijas ekonomika saglabāja pērn uzņemto straujo tempu. IKP pieaugums 1. ceturksnī gada griezumā saskaņā ar ātro (provizorisko) novērtējumu bija 4,3%, bet sezonāli izlīdzinātajos datos (kas ņem vērā darbadienu skaita atšķirības) 5,2%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,7%. Sezonāli izlīdzinātais pieaugums gan ceturkšņa, gan gada griezumā ir otrs straujākais vismaz sešu gadu laikā. Iespējams, ka Latvijas ekonomika šogad kopumā augs nedaudz lēnāk nekā 1. ceturksnī, taču visdrīzāk vismaz par 4%.

Nedaudz vājāks par gaidīto 1. ceturksnī ir pievienotās vērtības kāpums rūpniecībā jeb 3%. Diezgan līdzīgs varētu būt temps turpmākajos ceturkšņos, par spīti ievērojami ātrākai apstrādes rūpniecības attīstībai, jo enerģētikā šogad gaidāms apjomu sarukums, kas būs kā atbalss pērnā gada laimes plūdiem.

Savukārt apbrīnojami straujš ir kāpums celtniecībā – 35%. Šajā nozarē turpmākajos ceturkšņos gaidāma lēnāka, taču joprojām ļoti spēcīga attīstība. Laika apstākļu dēļ celtniecības apjomi 1. ceturksnī vienmēr ir apmēram puse no pārējo ceturkšņu vidējā, tāpēc nozares ietekme uz ekonomiku kopumā būs ļoti spēcīga pat pie mērenāka apjomu kāpuma gada griezumā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka paaugstināja procentlikmes, lai ierobežotu inflāciju.

"Facebook" māteskompānijas "Meta" peļņa, kas pārspēja prognozes, veicināja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanos, kas noteica Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" kāpumu par 3,3%.

Interneta tirdzniecības milža "Amazon" ceturkšņa apgrozījums pārsniedza gaidīto, bet "Alphabet" un "Apple" apgrozījums nesasniedza prognozēto līmeni.

Investoru noskaņojumu ASV uzlaboja cerības, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz izbeigs procentlikmju celšanu, kuras mērķis ir iegrožot inflāciju.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi pieauga pēc tam, kad ECB un Anglijas Banka paziņoja par jau gaidīto procentlikmju paaugstināšanu par 0,5 procentpunktiem. Frankfurtes biržas indekss kāpa par 2,2%, sasniedzot 11 mēnešu augstāko līmeni.

Šodien jaunbūvētajā stadionā pie Iecavas vidusskolas ir svētki – ar starptautiskām vieglatlētikas sacīkstēm oficiāli atklāj ilgi gaidīto sporta bāzi, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Sporta skolas un vidusskolas audzēkņi, kā arī citi sportotgribētāji stadiona skrejceļus jau paguvuši nedaudz iemēģināt, jo aprīlī tas bija atvērts izmēģinājuma režīmā.

«Aprīkojums ir kārtslēkšanai, tāllēkšanai, diska un vesera mešanai, lodes grūšanai. Viss vēl nav izpakots,» stāstījis stadiona pārvaldnieks Valdis Šusts. Ir ratiņi disku, šķēpu pārvadāšanai, nojumes sportistiem.

Ilgi gaidītā stadiona būvniecība neesot ritējusi vienkārši, līdzīgi kā tas jau iepriekš pieredzēts Iecavas domes objektos, raksta Bauskas Dzīve. Joprojām neatbildēts ir jautājums, kāpēc patiesi vajadzīgajai infrastruktūras būvei neatrada Eiropas fondu finansējumu, kaut iepriekš daudzās pašvaldībās ar atbalsta naudu uzceltas pat sporta halles, baseini u. c. Pilnībā par nodokļu maksātāju naudu finansētie būvdarbi nesākās laikus, pašvaldības atbildīgajām amatpersonām skaidrojot, ka tos novilcina ģenerāluzņēmējs «Reaton-RERE04».

Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību, intervijā Dienas Biznesam piektdien norāda ABLV Bank valdes loceklis Māris Kannenieks.

Fragments no intervijas

Vai Latvijas ekonomika var augt bez ES fondiem?

ES fondi pēdējos gados ir ieplūduši Latvijā un virzījuši IKP izaugsmi, taču nevajag aizmirst, ka ES līdzekļi ir vienreizējs pasākums. Tiklīdz uz pusotru gadu finansējums apstājas, bremzējas arī ekonomika, piemēram, apstājas būvniecības nozare, celtnieki sēž bez darba un domā, kā lai izdzīvo līdz brīdim, kad ieplūdīs jauni līdzekļi un varēs plānot attīstību. Man vairāk rada bažas, kas notiks pēc 4-5 gadiem, kad šīs dāvanas būs beigušās.

Kas notiks, kad šo līdzekļu vairs nebūs?

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES donoru skaits samazinās. Iepējams, ka Lielbritānija kā donors vēl paliks, tikai nav zināms uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā arī donoru ekonomikās nav tie spožākie laiki, un, ja šajās ekonomikās ar augšupeju klāsies švaki, tad agri vai vēlu tām nāksies pārskatīt savus maksājumus un ieguldījumus “kopējā katlā”. Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību. Tas, kā un kur labāk ieguldīt, ir miljonu vērts jautājums bet cilvēkiem, kas izvērtē projektus, kuros investēt, kā vienam no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem jābūt dabiskās konkurētspējas priekšrocībām, orientējoties uz šo nozaru atbalstu.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Krievijas ekonomikas straujā sabremzēšanās un situācija ar nestabilo valūtu ir būtiski ietekmējusi Latvijas kosmētikas ražotājas SIA Stenders kopējos finanšu rādītājus un attīstību kopumā, stāsta Stendera mārketinga un komunikāciju vadītāja Baiba Čipa-Ziemele.

Viņa norāda, ka plānotā pieauguma vietā Krievijā pagājušais gads tika pabeigts ar gandrīz 40% samazinājumu.

Uzņēmuma provizoriskie rezultāti liecina, ka 2014.gadu Stenders pabeidzis ar aptuveni 6,4 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir līdzīgi kā 2013.gadā. Taču kopumā, atskatoties uz aizvadīto gadu, uzņēmums ir apmierināts ar rezultātu. Par pagājušā gada peļņas rādītāju Čipa-Ziemele komentārus nesniedz.

Taču pagājušā gada laikā turpinājās Stendera attīstība Ķīnā, un 2014.gadā šajā tirgū ir 20% pieaugums pret iepriekšējo gadu. Tāpat pieauguši Latvijas mazumtirdzniecības rādītāji, gadu noslēdzot ar 14% pieaugumu. «Tādējādi, ņemot vērā situāciju Krievijā, rezultāti ir likumsakarīgi, un esam gandarīti, ka izdevies saglabāt sasniegto līmeni,» atzīmē Čipa-Ziemele.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks savas vietnieces Jutas Strīķes pagājušā gada darbu novērtējis ar zemu līmeni, lai gan tikpat lielu kritiku izpelnījušās vēl divas vadošas KNAB amatpersonas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Visas trīs amatpersonas, kuras jau ilgstoši strādā KNAB, pārmetumus noliedz un vadības rīcībā saskata bosinga un mobinga pazīmes.

Streļčenoks veicis novērtējumu Strīķei un Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītājai Ilzei Draveniecei, bet Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju Diānu Kurpnieci vērtēja Streļčenoka kādreizējā priekšniece un pašreizējā KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kuru pagājušā gada vasarā amatā iecēla Streļčenoks vienpersoniski.

Strīķe un Kurpniece novērtētas ar D līmeni, kas nozīmē, ka darba izpilde tikai atsevišķās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē un darba izpildē nepieciešami uzlabojumi. Savukārt Draveniece novērtēta ar E līmeni, kas nozīmē, ka viņas darba izpilde nesaskan ar prasībām attiecīgajā nozarē, visās jomās nepieciešami būtiski un tūlītēji uzlabojumi.