Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

No trešdienas, 13.maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus, informē Veselības ministrijā.

No 13.maija ārstniecības iestādes, papildus esošajiem ārstniecības pakalpojumiem, tiks sniegti arī šādi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi:

Latvijas lielāko mūzikas festivālu "Positivus" un "Summer Sound" rīkošana pašlaik norit pēc plāna un to organizatori cer, ka pasākumi, neraugoties uz pašreizējo Covid-19 uzliesmojumu, notiks paredzētajā laikā.

"Līdz festivālam ir četri mēneši, tādēļ šobrīd izsludinātie ierobežojumi tos tiešā veidā neskar. Protams, ka mēs vērojam vispārējo situāciju visā pasaulē un, ja tā pasliktināsies un ierobežojumi tiks pagarināti, mēs attiecīgi uz to reaģēsim.Tāpat ir jāņem vērā, ka mūsu situācija būs atkarīga no situācijas ārvalstīs," biznesa portālam db.lv sacīja festivāla "Positivus" rīkotājs Ģirts Majors. Festivāls Salacgrīvā plānots no 17. līdz 18. jūlijam.

"Līdz ārkārtas situācijai valstī mums bija otrs labākais biļešu pārdošanas rādītājs. Protams, pēc ārkārtas situācijas izziņošanas biļešu pārdošanas rādītāji ir ievērojami kritušies," atzīst "Positivus" rīkotājs.

2012. gads zemniekiem bijis gana traumatisks, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta un biedrības Zemnieku saeima dati.

Pašu zemnieku piedzīvotie nelaimes gadījumi lielākoties saistīti ar aktīvās lauksaimniecības sezonas darbiem, tāpat no nelaimēm nav bijuši pasargāti arī mājlopi un īpašumi. Kopumā par zemnieku saimniecību īpašumiem nodarītajiem zaudējumiem Balta pērn izmaksājusi 37 411 latus, vidējais apmērs par mājlopa zaudējumu bijis 332 lati, bet par pašu zemnieku gūtajām traumām vidēji atlīdzināti 130 latu.

Kā liecina apdrošinātāja Balta un Zemnieku Saeimas dati, zemnieki pērn visbiežāk apdrošinājuši darbam nepieciešamo tehniku, jo lielākoties to pieprasa bankas vai līzinga kompānijas. Bez tehnikas zemnieki apdrošinājuši arī nekustamos īpašumus, mājlopus, sējumus, kā arī iegādājušies veselības apdrošināšanu.

Mūziķa Luija Fonteina (Stīna Lorensa) rīkotajā mūzikas festivālā Back in hell (Atpakaļ ellē) iekļauts Nila Īles priekšnesums uz, iespējams, pasaulē lielākās pašdarinātās ritma mašīnas.

Ritma mašīnu jeb beatmachine uzbūvēja pats uzņēmējs un mūziķis Luijs Fonteins pirms vairākiem gadiem, ievietojot videoklipu ar tās demonstrējumu youtube.com un apgalvojot, ka tā ir lielākā pasaulē. Festivāls šogad notiks no 12.līdz 14.augustam, un tā organizatori tikko izsludinājuši biļešu pārdošanu un grupu sarakstu. Pirmās 100 biļetes tiks pārdotas par sešiem latiem, pēc tam – par astoņiem latiem.

Grupu sarakstā ir pārstāvēti gandrīz vairāki kontinenti - Torture Squad (Brazīlija); Mozes Hazy (Somija); Rebel Riot (Latvija); Inokentijs Mārpls (Latvija); Pienvedēja piedzīvojumi (Latvija); Louie Fontaine & Starlight Seachers (internacionāls projekts); Argies (Argetīna); Zig Zag (Latvija); SIA (Latvija); Gaujarts(Latvija) ; Tor Peders Kapell (Zviedrija); Phonomik (Dānija); Langfinger (Zviedrija); Transwagon (Zviedrija); Folke Westside (Somija); Faith of Merchants (Lielbritānija); Evil One (Francija) Impo & the Tents(Zviedrija); Fab Twins (Latvija) ; Mirta & the Hot Accoustic(Latvija); Black Apple Market (Latvija); Laime Pilnīga (Latvija) Rūsa (Latvija); Nils Īle (Dānija,Latvija); Alis P(Latvija); VIPP Basbočka(Latvija); Skurkarna (Zviedrija). Mūziķi uzstāsies uz kopumā sešām skatuvēm. Festivāla galvenā skatuve, tāpat kā iepriekš, būs Gypsy camp pagalmā. Divas skatuves tiks nodrošinātas klubā Fontaine palace un mūzika skanēs arī bāros Fire bar un Prison bar. Jauna – Acropolis skatuve, tiks izveidota blakus Fontaine palace klubam un visus festivāla vakarus to pieskandinās 20 Barselonas jam skolas mūziķi.

Līdz ar situācijas saistībā ar Covid-19 normalizēšanos uzlabojusies šķiroto atkritumu kvalitāte, kā arī palielinājies pārstrādei derīgo materiālu apjoms, stāsta Jānis Aizbalts, SIA Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs.

Pandēmijas laikā veikalos būtiski palielinājās vienreiz lietojamo iepakojumu daudzums, arī kafejnīcas un restorāni varēja nodrošināt ēdienu tikai līdzņemšanai, kā ietekmē būtiski pieauga pārstrādei nederīgo atkritumu apjoms, atzīmē J. Aizbalts. Ja 2019. gadā šādi atkritumi veidoja apmēram 15%, tad 2021. gadā tie jau bija aptuveni 20–25%, taču šobrīd atkal jūtama uzņēmumu atgriešanās ierastajā ikdienas darba ritmā, teic Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs, norādot, ka pašlaik pārstrādei nederīgā materiāla apjoms samazinājies līdz 20–22% līmenim no kopējā šķiroto atkritumu apjoma.

Atkritumi maina lokāciju

Primāri izmaiņas pandēmijas uzliesmojuma laikā novērojām sadzīves atkritumu apjoma proporcijā starp uzņēmumiem un privātpersonām, stāsta J. Aizbalts. “Darba ikdienu cilvēki lielākoties aizvadīja mājās, līdz ar to par aptuveni 5% samazinājās uzņēmumos radītais atkritumu daudzums. To ietekmēja arī tas, ka tika apturēta mācību iestāžu un ēdināšanas uzņēmumu darbība, kā arī nenotika publiskie pasākumi. Tajā pašā laikā mājsaimniecībās atkritumu apjoms līdzvērtīgi palielinājās,” teic J. Aizbalts. Šāda tendence gan neliecina par to, ka juridiskais segments iepakojumus, kas vēlāk nonāca atkritumos, iegādājās mazāk – gluži pretēji, liecina DB aptaujāto uzņēmēju teiktais.

Latvijā degvielas mazumtirdzniecība pēc ārkārtējās situācijas pamazām ir atgriezusies ierastākā ritmā, tomēr šogad pārdotās degvielas apmērs, visticamāk, kopumā samazināsies, pauda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa skaidroja, ka šogad Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto pasākumu ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc degvielas.

Cilvēki krietni mazāk pārvietojās ar transportlīdzekļiem, būtiski samazinājās arī komerciālo transportlīdzekļu plūsma un kravu pārvadājumu apmērs, un tikai lauksaimnieki to sezonālās darbības specifikas dēļ turpināja strādāt un iepirkt degvielu kā ierasts.

Tādējādi autodegvielu realizācija mazumtirdzniecībā šogad martā saruka par 5%, aprīlī - par 14%, bet maijā - par 9% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgajiem mēnešiem.

Ligere minēja, ka atbilstoši Valsts ieņēmuma dienesta (VID) datiem 2020.gada pirmajos piecos mēnešos mazumtirdzniecībā realizētās degvielas apmērs samazinājies par 7,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. To ietekmēja vairāki faktori - no janvāra tika paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, biodegvielas piejaukums benzīnam tika palielināts no 5% līdz 10% un dīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, Covid-19 pandēmijas dēļ tika ieviesti ierobežojumi, kā arī Igaunijā no 1.maija par 12 centiem tika pazemināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai.

Asus ZenBook UX430U ir viens no nedaudzajiem klēpjdatoriem, kas aizvērts izskatās labāk nekā atvērts

Piektais lielākais datoru ražotājs pasaulē AsusTek Computer jau gadus desmit nepaguris meklē zelta vidusceļu starp datora jaudu, dizainu un pēc iespējas plašākam lietotāju lokam pieņemamu cenu. Tā arsenālā ir gan ļoti plāni klēpjdatori, gan 360 grādos atlokāmi ar skārienjutīgu ekrānu, kas maksā lētāk nekā tirgus līderu ražotie. Viens no nesenākā metiena pārstāvjiem Asus ZenBook UX430U ir Taivānas uzņēmuma mēģinājums iekosties dziļāk jaudīgo ultraplāno klēpjdatoru segmenta pīrāgā.

ZenBook UX430U āriene uzreiz piesaista uzmanību. Tumši zilās Royal Blue krāsas testa modelim ir spīdīgs vāks, kurā var spoguļoties gluži kā vienā otrā jaunākās paaudzes viedtelefona mugurā. Tas diemžēl nes līdzi nelāgo blakusefektu – pirkstu nospiedumus. No tiem ir grūti izvairīties, jo dators ir kaut kā jāpārnēsā un plaukstas vākam pieskarsies, gribot negribot. Kaut vai ieliekot to komplektā iekļautajā maciņā. Tādēļ būs vien jāradinās turēt pa rokai mīkstu lupatiņu un ik pa laikam nopucēt vāku.

Tulkošanas un lokalizācijas uzņēmums Ad Verbum pārcēlies no rosīgās Brīvības ielas biroja uz Pārdaugavas miera oāzi Baložu ielā, kur jauno mājvietu raduši rekonstruētā koka ēkā

«Ēku, kas bija diezgan sliktā tehniskā stāvoklī, iegādājāmies ekonomiskās krīzes gados. Ja apskatās google street view kartē, var redzēt, ka šeit savulaik bija divstāvu grausts. Investējot apmēram 800 tūkst. eiro, to teju pilnībā nojaucām un uzbūvējām trīsstāvu ēku,» stāsta Ad Verbum izpilddirektore Zelma Diāna Vidiņa.

Intervijas laikā, sēžot uz terases līdzās kokiem un lūkojoties uz iekšpagalmu, rodas sajūta, ka atrodamies kādā mazpilsētas ielas nostūrī, nevis galvaspilsētā, kur turpat aiz stūra Kalnciema ielā traucas mašīnas. Visa biroja ēkas platība ir 800 m2, no tiem puspagrabā ir izveidota plaša virtuve un pašiem sava katlu māja, pirmajā stāvā iekārtots bērnudārzs Putnu dārzs, kam ar Ad Verbum ir vieni īpašnieki. Savukārt otrajā un trešajā stāvā ikdienā strādā vairāk nekā 20 tulkošanas uzņēmuma darbinieki. Tikpat lielas telpas ēkas otrā spārnā tiek iznomātas Angels Film Studio.

Lauksaimniecība nav nodalāma no tautsaimniecības, kā arī valsts mērķiem un sabiedrības interesēm, tāpēc arī šai nozarei ir jādomā par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER).

To DB norāda bioenerģijas tehnoloģiju instalācijas uzņēmuma Host Latvia ģenerāldirektore Irina Krasta. Arī Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš piekrīt – lauksaimniekiem ir jādomā par energoefektivitāti un AER izmantošanu, bez tam augstās elektroenerģijas cenas ir labs iemesls, lai to sāktu darīt jau tagad.

Liels potenciāls biometānam

Pašlaik lauksaimnieku interese par pāreju uz tehnoloģijām, kas enerģijas ražošanai izmanto AER, ir patiešām liela, atzīmē I. Krasta. “Tas vairs nav jaunums, ka ilgtspējīga enerģētika, kuras pamatā ir AER izmantošana, ir objektīva nepieciešamība, kas pieprasa spert konkrētus soļus jau šodien.

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Ziemāju labībām – ziemas kviešiem, rudziem, tritikālei un ziemas rapsim pārlieku augstas ražas šogad nav gaidāmas, prognozē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperti.

Maijā, veicot pirmo ziemāju sējumu apsekojumu, šķita, ka pārziemojušie un nepārsētie lauki ir labā stāvoklī, augu biezība optimāla un augsts ražas potenciāls, tomēr šobrīd lauki vairs neizskatās tik cerīgi, īpaši tas attiecināms uz ziemas rapša sējumiem – ziemā cieta rapšu sakņu sistēma, tādēļ tagad tie izretojušies, bet tukšās vietas aizaugušas ar nezālēm. Lai iznīcinātu nezāles un varētu laukus novākt, lauksaimnieki jau lieto herbicīdus vai arī desikantus, bet šajos nosmidzinātajos rapša laukos jārēķinās ar lielākiem ražas zudumiem, norāda speciālisti.

Pārlieku labas ražas nav gaidāmas arī graudaugu ziemājiem, kuri veido lielāko īpatsvaru Latvijas kopējā graudaugu ražas bilancē. Izņēmums ir rudzi, kuri šogad atšķirībā no citiem graudaugiem pārziemoja ļoti labi, tāpēc gaidāmas pēdējo gadu laikā augstākās ražas, atliek vien cerēt, ka spēcīgi vēji un lietus tos nesagāzīs veldrē. Ziemas kviešos augi ir mēģinājuši kompensēt ziemā izkritušos, bet, vienalga, ražas tomēr būs zemākas kā iepriekšējos gados, uzsver centra pārstāvji.

Nav šaubu, ka Latvijas veselības aprūpes nozare profesionalitātes ziņā ir sasniegusi līmeni, kas neatpaliek no Rietumvalstu labākajiem piemēriem – mums ir lieliski ārsti, augstas kvalitātes veselības aprūpes iestādes, izcili profesori. Tas, kas mums pietrūkst, ir mūsdienīga, uz pacientu vērsta mērķtiecīga aprūpe, kas gādā par cilvēka dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

Pārāk bieži mūsu cilvēki un aprūpes speciālisti cīnās ar sekām – it kā negaidītām slimībām, kas, kā tiek pieņemts, neizbēgami atnākušas ar vecumu, vai it kā neparedzētām kaitēm, ar kurām tad jācīnās pēdējā brīdī.

Jāvirzās uz “pacientvērstu” aprūpi un dzīves kvalitāti kā galveno mērķi

Mums ir jāmaina attieksme un pieeja – no šādas “ugunsgrēku dzēšanas” uz mērķtiecīgu, pacientvērstu aprūpi. Šādas aprūpes mērķis un – vienlaikus arī rezultāts – ir cilvēka dzīves kvalitātes saglabāšana (proti, spēja pēc iespējas patstāvīgi darboties) pēc iespējas ilgāku laiku. Valstu (Zviedrija, Nīderlande, u.c.), kurās veselības un sociālās aprūpes sistēmas pārorientētas uz pacientvērstu, integrētu aprūpi, pieredze rāda, ka šī pieeja ļauj salīdzinoši ilgu laiku nodrošināt cilvēka dzīves kvalitāti ar nelieliem zudumiem.

Ilgtermiņā energoresursu cenas pasaulē kāps un ne elektroenerģija, nedz arī siltumenergija lētākas nepaliks. Tāpēc vienīgais veids kādā iespējams maksāt par visām šīm «enerģijām» mazāk, ir nepatērēt tās tik lielos apjomos kā patlaban, uzskata Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis.

Viņš norāda, ka pirms nedēļas, kad Latviju pāršalcis augstuma vilnis, tas daudziem cilvēkiem licis aizdomāties par tādu piemirstu lietu, kā ēku silltinašanu. Ņemot vērā šo aspektu, Rīgas iedzīvotāji, salīdzinot ar citu pilsētu iedzīvotajiem, atrodoties neapskaužamā situācijā.

V. Ķirsis norāda, ka Rīgā šobrīd ir nosiltināti tikai 0,4% no visām daudzīvokļu mājām, lai gan, piemēram, Valmierā tas pats ir izdarīts ar 13% ēku. Viņš uzsver, ka tā vietā, lai ķertos pie ēku siltināšanas un padarītu tās par enerģiju un siltumu taupošām ilgtermiņā, Rīgas domes (RD) vadībe koncentrējoties uz dažādām sociālām atlaidēm, vienlaikus prasot samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi apkurei. EM parlamentārais sekretārs vērš uzmanību uz paredzamo energoresursu kāpumu pasaulē un nepieciešamību tos taupīt. «Savukārt, lai to izdarītu, ir vajadzīga politiskā griba ne tikai tam, lai paprasītu nodokļu atlaides siltumam, bet arī sakārtotu Rīgā dažus tīri saimnieciskas dabas jautājumus,» norāda V. Ķirsis.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA) arvien nav izveidojis efektīvu pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu saņemšanu un uzglabāšanu, Valsts kontrole (VK) secinājusi revīzijā "Vai arhīvā tiek nodrošināta elektronisko dokumentu saņemšana?".

Kā norāda VK, secinātais īpaši attiecināms uz valsts informācijas sistēmās (VIS) un reģistros uzkrātajiem datiem ar arhīvisko vērtību. Nepārvaldot datus pēc to vērtības, tie arhīvā nenonāk un turpina uzkrāties iestāžu informācijas sistēmās (IS).

VK padomes locekle Ilze Bādere norāda, ka lēnā elektronisko dokumentu saņemšana uzglabāšanai arhīvā apdraud arhīva pamatfunkcijas - uzkrāt un glabāt dokumentāro mantojumu. Individuāli un sabiedrībai kopumā tas nozīmē to, ka nevaram paļauties uz LNA spēju sniegt izziņas jomās, kurās šobrīd informāciju apstrādā elektroniski. Jomas, kurās datus apstrādā tikai elektroniski, strauji pieaug, un tehnoloģiskais progress sekmē tajās uzkrātās informācijas apjoma būtisku pieaugumu.

Jaunā Rīgas teātra ēkai nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi, aģentūrai LETA pavēstīja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Viņš norādīja, ka, virzoties uz priekšu Jaunā Rīgas teātra vēsturiskās ēkas pārbūvē, VNĪ un pilnsabiedrība "SBSC" nākamnedēļ atsāks pāļu iestrādi Lāčplēša ielā 25, Rīgā, turpinot būvniecību pagalma zonā.

Šobrīd būvlaukumā tiek ierīkots pagaidu transformators un elektroapgādes pieslēgums apkārt esošajam kvartālam, lai sāktu pagalmā esošo ēku demontāžu, kurā līdz šim ir atradies transformatoru punkts. Tikmēr pārējā pagalma teritorijā tiek sagatavots laukums pāļu izbūves tehnikai. Būvuzņēmējs apliecinājis, ka darbu veikšanai izvēlēti konkrētajai situācijai un blīvajai apbūvei saudzīgākie pāļu iestrādes risinājumi, piesaistot augsti kvalificētus speciālistus, norādīja Griškevičs. "Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektā līdz ar jaunā apjoma izbūvi atsākam aktīvu būvdarbu posmu. Tajā plānots uzbūvēt ēkas daļu, kur paredzēts galvenais ieejas vestibils, pazemes darbnīcas, divas jaunas "black-box" zāles, trīs mēģinājumu zāles, noliktavas un citas Eiropas līmeņa teātra vajadzībām nepieciešamās telpas. Tas ļaus īstenot "teātris-māja" konceptu - no dekorāciju izgatavošanas līdz teātra izrādei visu varēs īstenot vienkopus, netērējot liekus transporta, cilvēku vai laika resursus," pauda Griškevičs.

Ķeguma novada Tomē 12 Līvānu tipa mājām milzīgu ūdens zudumu dēļ pārtraukta ūdens padeve. Pagaidām nav izdevies noskaidrot padomju laikā ierīkotā ūdensvada bojājuma vietu. Neskatoties uz zudumiem, ūdeni nodrošina no pulksten 18 līdz 20, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Ķeguma novada domes izpilddirektores vietnieks Edgars Kozlovs pastāstīja, ka padomju laikā ierīkotais ūdensvads būvēts bez projekta un precīza tā atrašanās vieta nav zināma.

«Bojājumi bijuši arī iepriekš, taču tad ūdens sūcās zemes virspusē, norādot ūdensvada bojājuma vietu,» saka E. Kozlovs. «Šobrīd tā nenotiek. Tomē ir karsta kritenes un, acīmredzot, ūdens no bojājuma vietas atradis ceļu pazemē.»

Ūdensvads būvēts no plastmasas caurulēm, bet savienojumi ir no tērauda, kas laika gaitā sarūsējis un radušās sūces. Augustā zudumi bija 200 kubikmetru mēnesī, novembrī jau 1200 un tad 1300 kubikmetru.

Nevajag iet pie Zilākalna Martas – bez šādu gaišreģu padomiem biznesā iespējams daudz ko redzēt un prognozēt pašiem, vajag tikai lasīt pareizo literatūru, uzskata A.C.B. grupas operatīvais vadītājs, biznesa konsultants Armands Sviķis, kurš nesen izdevis grāmatu Matric tīklojums

Tajā teorija ir sakausēta ar personisko pieredzi, klāt piejaucot veselīgu humora devu. Grāmata par biznesa pārvaldības modeli šobrīd ir viena no pārdotākajām Latvijas grāmatnīcās. Šodien A. Sviķis ar Matric tīklojumu iepazīstinās vadītāju konferences EBIT 2018 dalībniekus.

Kas ir Matric tīklojums?

Matric tīklojums ir oriģināls biznesa pārvaldības modelis, kas, pareizi pielietots, nodrošina uzņēmuma efektīvu darbību. Tas ļauj soli pa solim caurskatīt jebkuras organizācijas darbību, identificēt problēmu cēloņus un novērst kļūmes, akcentējot trīs svarīgākos elementus – stratēģiju, procesus un resursus. Šī grāmata ir balstīta personiskajā pieredzē un noderēs ikvienam, kurš apmaldījies uzņēmuma pārvaldībā, vēlas sākt darbību šajā jomā, atrisināt kādu citu sasāpējušu jautājumu vai vienkārši pārliecināties, ka pareizi dara pareizās lietas. Matric tīklojums ir pietiekams pamats, lai pieņemtie lēmumi būtu nekļūdīgi vai vismaz nebūtu muļķīgi, turklāt ne tikai biznesā, bet arī personīgajā dzīvē.

Igaunijas Harju apriņķa tiesa noteikusi vietējam elektroenerģijas monopolam Eesti Energia (EE) samaksāt vairāk nekā 20 tūkstošus eiro privātpersonai Toivo Kaljo, ziņo nacionālā raidasbiedrība ERR.

Konflikts pušu starpā izcēlās 2009. gadā, kad energokompānija apsūdzēja savu klientu elektrības zagšanā un atslēdza viņam elektropiegādi gandrīz uz pusgadu. Pirms tam EE pie T. Kaljo Rocca al Mare īpašuma Tallinā bija piefiksējusi «misteriozus enerģijas zudumus no tīkla», atsaucoties uz laikrakstu Postimees ziņo ERR.

Kad Kaljo atteicās maksāt uzrēķinu par šie «misteriozajiem zudumiem», EE viņa īpašumam elektrību atslēdza. Pilsonis vērsās gan pie Patērētāju aizsardzības biroja, gan konkurences uzrauga, taču bez rezultātiem – abi tiesībsargi atteica, ka šis strīds ir pāri par viņu kompetenci.

Lai arī 2022. gada vasara kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē kopš 1924. gada, lielākās apdrošināšanas atlīdzības lauksaimniekiem par sējumu bojājumiem tika izmaksātas par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, lielākoties veldri, nevis sausuma radītiem zaudējumiem.

Kopumā atlīdzībās par ražas zudumiem apdrošinātāji zemniekiem 2022. gada vasaras sezonā ir izmaksājuši 7,01 miljonu eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati no 3 biedriem, kas piedāvā šo pakalpojumu.1

Šā gada atlīdzības par apdrošinātajiem sējumiem ir būtiski lielākas nekā 2021. gadā, kad tās sasniedza 4,94 miljonus eiro. Pērn arī daudz vairāk atlīdzību zemnieki saņēma par sausuma radītajiem zaudējumiem. Lielākā atlīdzība šovasar izmaksāta par veldrē sakritušu labības lauku ap 350 ha platībā.

Tieši siltā un saulainā vasara šogad ļāvusi zemniekiem veiksmīgi nokult arī lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, ir secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.2 Pēc LAA biedru sniegtajiem datiem, 95% apdrošināšanas atlīdzību izmaksāts par lietus un vētras radītajiem zaudējumiem, un 5% - par krusas nodarīto postu. Visvairāk negadījumu un atlīdzību izmaksas gadījumu bijis Zemgalē (Dobeles, Jelgavas un Bauskas novadi), kā arī Kurzemē.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patlaban novāktās ražas, īpaši rapsim, ir lielākas, tomēr par īstu rekordražu runāt pagaidām pāragri. Tikmēr skaidrs, ka šogad ir rekordliels mitruma procents graudos, kas sasniedz pat 25% ierasto 15% vietā, norāda aptaujātie zemnieki.

«Graudiem ražība ir nedaudz virs četrām tonnām no hektāra, tādēļ teikt, ka tās būtu rekordražas, īsti nevar. Ziemas rapšu ražas gan ir tuvu četrām tonnām no hektāra, kur parasti ir zem trim tonnām. Toties mitrumu šogad var dēvēt par rekordaugstu - mēs, kuriem ir savas kaltes, kuļam graudus pat ar 25% mitrumu. Ja kaltes nav, ar šādu mitrumu kult nevar. Daudziem mieži jau stipri pārgatavi, lūzt. Vidzemē tikai piecas sešas dienas bija ļoti labas kulšanai, tad kviešus varēja kult ar 15% mitrumu, taču tagad tik un tā tie 25% sanāk, līdz ar to arī augstākas izmaksas kaltēšanai,» sacīja Mazsalacas zemnieku saimniecības "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš.