Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Paredzams, ka šī gada graudaugu raža būs virs vidējās, kas ir būtiski labāk salīdzinot ar pērno gadu, informē eksperti no Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un AS «Rīgas Dzirnavnieks».

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis informē, ka šobrīd paredzams, ka gada raža būs lielāka kā pērn un tās apjoms būs virs vidējiem rādītājiem. «Šogad Latvijā ir iesēti tik daudz ziemāji, kā vēl nekad. Gandrīz visas kravas kvieši atbilst pārtikas kategorijai, līdz ar to zemniekam tirgū ir iespēja pārdot tos par augstāku cenu, kas kompensē ražas kritumu laika apstākļu dēļ,» stāsta O.Balodis. Ziemāji - rudzi, kvieši, rapsis ir ražīgākie kultūraugi Latvijā. Rudenī lauki bija ļoti labi sacerojuši, taču sausums aprīlī un maijā ir nedaudz ietekmējis potenciālās ražas apjomu. Reti kad arī kvalitāte sniedzas tik augstu, ka praktiski visi kultie kvieši ir piemēroti pārtikas ražošanai, kā tas novērojams šogad. Kviešos šogad ir ļoti augsts proteīna līmenis, kas ir viens no kvalitātes galvenajiem rādītājiem.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Augļkoku un ogulāju raža šogad Latvijā varētu būt mazāka nekā pērn, aģentūrai LETA prognozēja aptaujātie augļkopji.

Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers sacīja, ka maija sākumā sala dēļ daudzām augļkoku šķirnēm cieta ziedpumpuri, tādējādi raža būs mazāka nekā pērn.

«Vienā daļa dārzu ir bijuši diezgan jūtami sala bojājumi un raža šogad kopvērtējumā Latvijā varētu būt vidēji par 40-50% mazāka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu,» teica Zilvers, piebilstot, ka līdzīga situācija ir arī citās tuvējās Eiropas valstīs, piemēram, Lietuvā un Polijā.

Pēc Zilvera minētā, ņemot vērā samērā sliktās ražas ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, augļu cenas šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs augstākas.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Latvijā būs arī saimniecības, kurās šogad gaidāma labāka augļu un ogu raža nekā pērn, tādējādi ražas zudumus nevar viennozīmīgi attiecināt uz visu Latviju. «Tukuma pusē ir labāk klājies, savukārt vietām dziļāk Kurzemē - gājis sliktāk. Tāpat arī Sēlijā būs sliktāka raža, lai gan kopumā Zemgalē tā būs normāla,» teica Zilverts.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Dažādos Latvijā reģionos šosezon bijuši krasi atšķirīgi laika apstākļi, līdz ar to atšķiras arī izaudzētās kartupeļu ražas lielums

Kopumā kartupeļi auguši labi, bet nesenais lietus periods laukus apslīcinājis, un tas apgrūtina novākšanu. Šogad raža ir laba, tomēr audzētāji uz lielu peļņu nevar cerēt, jo cenas šogad ir zemas.

Raža paliek Latvijā

Latvijā kartupeļus patlaban audzē ap 20 tūkst. ha platībā, aprēķināts Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienībā. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, pērn tie bijuši 12 tūkst. ha; savukārt pēc Statistikas pārvaldes datiem – divas reizes vairāk, jo atšķiras tās aprēķināšanas metodika, kuru gan apšauba audzētāji, saucot tos par stipri uzpūstiem. Kartupeļi ir trešā lielākā kultūra pēc graudaugiem un rapšiem. Kartupeļu audzēšana nosaka, ka vajadzīgs ievērot augu seku, līdz ar to saimniecībās tiek audzēti arī graudi, rapši, u.c. Pašlaik kartupeļi gaida savu ražas novākšanas kārtu, taču šogad, kad augsne pārlieku mitra, tie sāk bojāties. Līdz ar to jau ir lieli zudumi un tie ir prognozējami glabāšanās laikā.

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Tas ir lielākais novāktās ražas apmērs Igaunijas vēsturē.

Pagājušajā gadā Igaunijā novāktas 625 500 tonnas kviešu, 458 100 tonnas miežu un 49 600 tonnas rudzu. Vidējā viena hektāra graudaugu raža bija 3669 kilogrami, kviešiem tā bija 3988 kilogrami no hektāra, miežiem - 3641 kilograms, bet rudziem - 3211 kilograms.

Ar graudaugiem apsētā platība 2014.gadā bija lielākā pēdējo gadu laikā.

2014.gadā Igaunijā ar graudaugiem bija apsēti 332 900 hektāri, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Kviešu lauku platība bija 154 400 hektāri, kas bija gandrīz par ceturto daļu vairāk nekā 2013.gadā. Miežu lauku platība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 5% un pērn bija 125 800 hektāri, bet rudzi tika iesēti 15 400 hektāros, kas bija par trešo daļu vairāk nekā gadu iepriekš.

Laikapstākļi Latvijas dārzeņu audzētājus šosezon ir pārsteiguši ar diezgan krasām izmaiņām. Vasara sākās ar vēsu laiku, savukārt pēdējās nedēļas ir sagādājušas sausas un diezgan karstas dienas. Taču, neskatoties uz grūtībām, lauksaimnieki šogad ir naski strādājuši, lai lauku labumi nonāktu arī mūsu rokās, informē biedrība Zemnieku saeima.

Ķirbjiem un lauku gurķiem šis gads nav bijis veiksmīgs, jo, vēsā pavasara un auksto nakšu dēļ, tie nav paspējuši kārtīgi izaugt un ir bažas, ka tā arī nepaspēs, stāsta kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja, Zemnieku saeima valdes locekle Edīte Strazdiņa. Vasara ir bijusi par īsu, lai raža pilnīgi nogatavoties. Laikapstākļu krasās pārmaiņas ir bijušas ļoti straujas un krasas.

Vidzemē un Latvijas centrālajā daļā, kur nokrišņu pietiek, ir laba raža burkāniem, kartupeļiem, kāpostiem un arī bietēm. Lai gan bietēm varētu būt problēmas ar vizuālo izskatu, jo laikapstākļu izmaiņas ir paspējušas ietekmēt to sakņu sistēmu. Problēmas varētu būt ar neapsildīto siltumnīcu tomātiem, tie var plaisāt un zaudēt kvalitāti. Kurzeme un Latgalē valda sausums, kurš var nest lielus zaudējumus gadījumā, ja dārzeņi netiek laistīti. Burkāni, kāposti, īpaši ziedkāposti no sausuma varētu būt nekvalitatīvi.

Pēc straujā pārtikas izejvielu cena kāpuma šā gada vasaras pirmajā pusē, cenas var samazināties. Pārtikas izejvielu tirgus dalībnieku prātus atvēsinājušas jaunākās ASV Lauksaimniecības departamenta prognozes, kas liecina, ka šogad galveno kultūraugu raža pasaulē jūtami būs mazāka, lai gan apjomu kritums varētu būt mazāk straujš nekā pesimistiskās tirgus dalībnieku gaidas.

ASV Lauksaimniecības departamenta savas kukurūzas ražas prognozes septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, apcirpis vien par 1% (tirgus gaidīja samazinājumu par 3,7%), kas liecina, ka situācija ražās ziņā nav krasi pasliktinājusies (pagaidām ASV gan novākta tikai 15% kukurūzas raža). Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kukurūzas raža ASV šogad tiek prognozēt par 13% mazāka. Šobrīd ASV kukurūzas raža tiek prognozēta zemākā sešu gadu laikā, bet sojas pupiņu ražā – deviņu gadu laikā.

ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) samazinājis ražas prognozes arī citos pasaules reģionos. USDA paredz, ka Krievijas kviešu raža šogad būs 39 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9% mazāk nekā USDA augusta prognoze. Savukārt Kazahstānas kviešu ražas prognoze samazināt par 4,5%.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Graudaugu raža Latvijā šogad vērtējama kā ļoti laba, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta: «Graudaugu raža visā valstī šogad padevusies tiešām laba. Pateicoties tam, Kurzemes saimnieki varēs atsperties pēc pērnā gada zaudējumiem. Arī maizes šogad pietiks, jo Zemgalē, Kurzemē un Latgalē padevušies ļoti labas kvalitātes ziemas kvieši. Maijā prognozētā ražība, piemēram, ziemas kvieši 5 t/ha vai ziemas rapsis - teju 4t/ha, piepildījusies ar uzviju.»

Lauku apsekojumi Vidzemē liecina, ka laba raža ir teju visām kultūrām. «Lielās saimniecības ziņo pat par 5-6 tonnām no hektāra nokultu ziemas kviešu,» stāsta LLKC Gulbenes augkopības speciāliste Inga Freimane. «Mazajās saimniecībās gan tik labas ražas nav gaidāmas - varētu būt nedaudz vairāk nekā 4 t/ha, jo saimnieki nelieto atbilstošus augu aizsardzības līdzekļus. Mūsu pusē pilnībā pabeigta ziemas rudzu kulšana. Ļoti apmierinātas ar iegūto ražu no tiem ir bioloģiskās saimniecības, kas audzē rudzus maizei - viņiem iekūlums ir līdz 2 t/ha un graudu kvalitāte ir laba.»

SIA Preco pusi no saražotajām graudu transportēšanas un žāvēšanas iekārtām eksportē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Preco ir lauksaimniecības mašīnbūves tehnikas ražotājs, tas projektē un ražo graudaugu, lopbarības augu, pākšaugu, sēklu un citu birstošu produktu (skaidu, šķeldas, celtniecības materiālu utt.) transportēšanas un kaltēšanas iekārtas. Uzņēmums piedalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015 kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā. «Veidojam gan standarta, gan individuālos risinājumus. Nolūkā samazināt ražošanas ciklu, esam iegādājušies robotu, kas var strādāt 24 stundas diennaktī un ražot mazās detaļas,» stāsta SIA Preco īpašnieks, valdes priekšsēdētājs Valdis Pabērzs.

Kviešu ražu pasaulē prognozē rekordaugstu; Latvijas zemnieku vidū mērenas bažas par krītošo cenu.

Šā gada sākumā vairākums pasaules izejvielu tirgus ekspertu izteica prognozes, ka šogad kviešu cenas palielināsies, bet šobrīd šīs prognozes ir mainījušās par 180 grādiem. Globālā mērogā tiek prognozēts vadošo pasaules kultūraugu rekordraža, bet Latvijas mērogā vietējie lauksaimnieki sagaida vidēji labu ražu.

Ekonomikas likumi diktē – liels piedāvājums nozīmē mazāku cenu. Par to liecina arī pašreizējās tendences preču biržās, kur cena sarūk gan kviešiem, gan citām pārtikas izejvielām. Valdot šādam fonam, pašmāju zemnieki un nozares eksperti norāda, ka cenu samazinājums varētu atstāt negatīvu ietekmi, ja skatās no graudaudzētāju viedokļa. Tiesa gan, labā raža un tai sekojošais cenas kritums var nozīmēt arī lētākas pārtikas, piemēram, graudaugu izstrādājumu cenas veikalos. Lielāka kviešu raža tiek prognozēta ne vien ASV, bet arī Eiropā un Melnās jūras reģionā.

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti, veicot oficiālo vasarāju ražas prognozēšanu, secinājuši, ka patlaban ražas potenciāls ir vērtējams kā labs līdz vidējs.

LLKC eksperti vērtē, ka šogad vasaras kviešu raža vidēji Latvijā varētu būt 4,1 tonnas no hektāra, kas ir nedaudz vairāk kā pērn, kad no ha novāca vidēji 3,9 tonnas. Vasaras miežu raža varētu būt vidēji 3,5 t/ha, kas ir identisks rādītājs pērnā gada ražai, bet auzu raža – vidēji 2,4 t/ha jeb apmēram tikpat, cik pagājušajā gadā.

LLKC ekspertu vērtējumā ar vasaras kviešiem apsēti kopumā 166 tūkstoši ha, kas ir uz pusi mazāk nekā pagājušajā gadā, kad ar vasarājiem tik pārsētas izsalušās ziemāju platības. Ar vasaras miežiem apsēti 99 tūkst. ha.

«Labvēlīgais pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ vasarāju ražas prognozes šobrīd ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī sēju varēja uzsākt samērā agri – Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa pašā sākumā. Daudzviet Latgalē sēja nedaudz ievilkās, jo lauki bija no pavasara lietavām pārmitri. Patlaban vasarājiem trūkst mitruma, kas diemžēl atstās negatīvu ietekmi uz ražu,» norāda LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

Pirmā Getliņi Eko audzētā tomātu raža jau nonākusi lielāko veikalu tīklu plauktos, un patlaban maksā aptuveni piecus latus kilogramā, atkarībā no veikala, Db.lv stāstīja tomātu vairumtirgotāja SIA Juralls Group pārstāvjis Harijs Iliško.

Pirmā oranžo tomātu raža pieejama lielākajos Maxima un Rimi tīkla veikalos, trīs lielākajos Prisma veikalos, kā arī dažos Mego veikalos un lielveikalos Sky.

Cena visos veikalos būs līdzīga, un tā varētu nedaudz atšķirties, atkarībā no loģistikas pakalpojumu izmaksām u.tml., stāstīja H. Iliško.

Viņš paredz, ka, iespējams, nākamās tomātu ražas varētu būt lētākas. Diezgan augstā tomātu cena pašlaik, visticamāk, skaidrojama ar to, ka tomāti Latvijā izaudzēti tiem tradicionāli netipiskā laikā, pieļauj H. Iliško, kura pārstāvētais uzņēmums SIA Juralls Group ieguva vairumtirdzniecības tiesības izsoles ceļā. Getliņi Eko pārstāvji norāda, ka tomāti, tāpat kā līdz šim, tiks pārdoti izplatītājiem un tirgotājiem, kuri spēs realizēt visu nedēļas ražu un piedāvās visaugstāko cenu aptaujā.

Ziemāju raža šogad ir vidēji par 20% zemāka nekā 2012. gadā, savukārt vasarāju ražas līmenis ir tikpat augsts kā pērn, secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti.

Augusta nogalē pirms vasarāju kulšanas LLKC speciālisti veica vasaras kviešu, miežu, auzu, vasaras rapša un griķu ražas otro prognozēšana, kā arī apkopoja iekultās ziemas kviešu, rudzu, tritikāles un ziemas rapša ražas.

«Veicot vasarāju labību prognozēšanu, secinājām, ka, pateicoties pietiekamajam mitrumam maijā, vasaras mieži un kvieši labi saceroja un arī turpmākie laika apstākļi vasarā lielākajā daļā Latvijas bija piemēroti labas ražas veidošanai,» skaidro agronoms, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis. Izņēmums ir Latgales reģions, kur daudzviet lielā sausuma dēļ graudi ir ļoti sīki, līdz ar to ražas līmenis ir nedaudz zemāks.

Kartupeļu, sīpolu, ķirbju un citu dārzeņu raža šogad ir samērā laba, tomēr situāciju sarežģī lietus lāmas, kuru dēļ novākšanas darbi aizkavējušies teju par mēnesi, līdz ar to tuvākajās nedēļās raža būs jāvāc triecientempā, atzina kooperatīva Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

«Sīpoliem jau bija jābūt novāktiem, bet nevaram dabūt nost no lauka - tie joprojām ir ūdenī un lēnām pūst. Ar novākšanu iet ļoti grūti, kur nu varam, tur sīpolus un arī kartupeļus «velkam ārā». Turklāt darbus nevar vienmērīgi plānot, jo viss atkarīgs no augsnes, kas dažādos laukos atšķiras. Madlienas pusē ir mālsmilts, augsne lēni filtrējas, līdz ar to piekabes vispār nevar tikt līdz laukam,» sacīja Strazdiņa.

«Gurķu un ķirbju raža šogad ir ļoti laba, agrie burkāni un kāposti arī nelika vilties. Tikmēr vēlo burkānu raža parasti ir 70 tonnas no hektāra, bet šogad būs tikai 50 tonnas, kartupeļi arī būs tikai ap 30 tonnām ierasto 40 tonnu vietā,» piebilda kooperatīva vadītāja.

Sojas, rapšu, saulespuķu un linu kopraža Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad sasniegs pēdējo četru gadu zemāko līmeni, prognozējuši Vācijas kompānijas Oil World eksperti.

Kā liecina portāla proagro.com informācija, Oil Word eksperti prognozē, ka ES 2012.gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, par 1,6 miljoniem tonnu - līdz 27,3 miljoniem tonnu - samazināsies četru nozīmīgāko eļļas kultūru - rapšu, sojas, saulespuķu un linu - kopraža. Līdz ar to šī būs mazākā raža pēdējo četru gadu laikā.

Rapšu raža saruks par 0,3 miljoniem, sojas raža - par 0,2 miljoniem, saulespuķu - par 1,1 miljonu tonnu. Linu raža paliks aptuveni pagājušā gada līmenī, sasniedzot 160 000 tonnu.

Oil World norāda, ka kopumā 2011.-2012.mārketinga gadā, kas ilgst no pērnā jūlija līdz šī gada jūnijam, tika pārstrādāti 40,8 miljoni tonnu sojas, rapšu un saulgriežu. Rapšu pārstrādes apjomi samazinājās par 2,9%, bet sojas - par 1,6%. Taču to gandrīz pilnībā kompensēja rekordlielais saulespuķu pārstrādes apjomu pieaugums, kas palielinājās par 13% - līdz 6,8 miljoniem tonnu.

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki iedegs ugunskurus, atgādinot Eiropai nevienlīdzīgos konkurences apstākļus lauksaimniecības jomā.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar šo akciju plānots parādīt, ka Baltijas valstis tiek diskriminētas attiecībā uz tiešmaksājumiem un šī spriedze ir jāuztur, līdz būs lēmums, kāda būs nākošā plānošanas perioda nauda gan tiešmaksājumos, gan Lauku attīstības plānam. Tas neesot kampaņveidīgs pasākums, ka tiek sarīkota viena akcija, bet nemitīgi jāuztur Eiropas un Briseles redzējums, ka Latvijas zemnieki nesamierināsies ar esošo situāciju.

Prasības tiek izvirzītas vienotas – 80 % no Eiropas vidējā, bet ne zemāk kā Ungārijas līmenis. Tas ir reāli izpildāms no ES puses, jo tas kopsummā visām trim Baltijas valstīm prasa papildus 900 miljonus septiņu gadu periodā, kas prasa nulle komats procentus no kopējā budžeta, skaidro J. Lazdiņš.