Visas trīs Baltijas valstis vienmēr neoficiāli ir sacentušās dažādās jomās – sportā, kultūra, ekonomiskajos un politiskajos sasniegumus u.c. Konkurence, protams, ir novērojama arī alus nozarē – kura valsts saražo vairāk alus, kur ir visvairāk alus darītāju u. tml. Latvija sevi pieskaita ja ne gluži pie alus lielvalstīm, tad pie alus mīļotāju valstīm noteikti. Bet vai tā ir, un kura ir Baltijas alus lielvalsts?
Eiropas Aldaru savienības pētījums rāda, ka 2009. gadā visvairāk alus tika saražots Lietuvā – 2 900 000 hektolitru, kamēr Latvijā tiek saražoti 1 307 000, bet Igaunijā – 1 280 000 hektolitru. Arī alus patēriņš vislielākais ir Lietuvā, aiz kuras seko Latvija un Igaunija. Tas atspoguļojas arī naudas summās, kuras iedzīvotāji ir tērējuši par alu. Tā Igaunijā iedzīvotāji gada laikā alum iztērējuši 26,7 milj. eiro, Latvijā 37,2 milj. eiro, bet Lietuvā 70 milj. eiro. Ir gan jāatzīmē, ka Igaunijā lielu daļu alus patēriņa veido somu tūristi, kas lielā vairumā, atbraucot uz Igauniju, patērē un iegādājas vietējo alu, jo tas ir lētāks nekā Somijā. Savukārt Lietuvā ir daudz plašāks tirgus nekā Latvijā un Igaunijā – lielāks iedzīvotāju skaits, kas patērē alu.
Gluži tāda pati valstu secība ir arī novērojama, aplūkojot alus darītavu skaitu. Lietuvā ir 55, Latvijā 15, bet Igaunijā tikai 7 alus darītavas, kas aktīvi darbojas. Lielāko daļu alus visās trijās valstīs gan saražo pavisam neliels skaits alus darītavu, jo tās spēj produktīvāk un efektīvāk saražot pieprasīto produkciju. Lietuvā lielāko daļu saražo tikai sešas alus darītavas, Igaunijā trīs, bet Latvijā četras alus darītavas. Atšķirīgo alus darītavu skaitu Baltijas valstīs var skaidrot gan ar ģeogrāfisko novietojumu, gan vēsturisko pieredzi un privatizācijas procesu. Piemēram, Latvijā privatizācijas procesa rezultātā diemžēl vairākas tradīcijām bagātas alus darītavas tika slēgtas.
Interesanti, ka Lietuva pēc 2009. gada datiem ir zaudētāja pārējām Baltijas valstīm alus eksportā attiecībā pret importu. Proti, Lietuvā vienīgajā no Baltijas valstīm alus imports pārsniedz alus eksportu un importam pēdējos piecos gados ir tendence pieaugt. Piemēram, 2010. gada pirmajos piecos mēnešos alus imports, neskaitot no Latvijas un Igaunijas piegādāto alu, Lietuvā pieaudzis par 80%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Šo straujo pieaugumu lielākoties var skaidrot ar importētā alus zemo cenu, kas pircējiem Lietuvā ir galvenais faktors produkta izvēlē, ar alus reklāmas ierobežojumiem televīzijā, kā arī tirdzniecības ķēžu realizēto politiku, palielinot tirdzniecības vietu platību importa alum.
Taču visveiksmīgākā alus eksportētāja ir Igaunija, kas 2009. gadā eksportēja 210 000 hektolitru, bet importēja 120 000. Arī Latvijā alus eksports pārsniedz importu – 91 000 hektolitru pret 26 500 hektolitriem. Šie dati liecina, ka visu Baltijas valstu eksporta un importa rādītāji ir visai nelieli, ja salīdzina ar patērēto alus daudzumu uz vietas. Proti, Baltijas valstīs alus cienītāji izteiktu priekšroku dod vietējam alum. No otras puses, šie dati arī rāda, ka nākotnē ir iespējams gan eksporta, gan importa pieaugums. Tai pat laikā gan jāatzīmē, ka alus nav izteikta eksportprece, jo to ir samērā dārgi un neizdevīgi eksportēt. Tieši tādēļ starptautisku uzņēmumu alus darītavas labāk izvēlas pielāgot ražošanas iekārtas un apgūt attiecīgā alus recepti, lai ražotu un izplatītu ārvalstu zīmola alu vietējā tirgū.
Attiecībā uz nodokļiem jāpiemin, ka visās Baltijas valstīs, sākoties krīzei, tika pacelti nodokļi, tostarp akcīzes nodoklis alum. Kā zināms, lielās alus darītavas ražo arī bezalkoholiskos dzērienus, un šajā jautājumā starp Baltijas valstīm ir novērojama viena būtiska atšķirība. Proti, Latvijā, atšķirībā no lielākās daļas Eiropas valstu, tai skaitā Lietuvas un Igaunijas, akcīzes nodoklis ir piemērots arī bezalkoholiskajiem dzērieniem. Šis papildu nodokļu slogs, protams, tikai apgrūtina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju bezalkoholisko dzērienu tirgus segmentā.
No iepriekš apskatītajiem datiem redzams, ka kvantitatīvajos rādītājos līdere ir Lietuva un Latvijas alus darītājiem vēl ir kur augt. To pierāda arī vidējais alus patēriņš uz cilvēku, kas Latvijā ir 60 litri gadā, bet vidēji Eiropā – 80 litri gadā. Lietuvā vidējais alus patēriņš pat pārsniedz 80 litrus uz cilvēku.
Tomēr, neraugoties uz dažādiem skaitliskajiem rādītājiem, problēmām un globālajiem izaicinājumiem, Latvijas alus darītavas, tostarp Aldaris, cenšas saglabāt savu vietējo identitāti un tradīcijas. Manuprāt, ir tikai apsveicami un pozitīvi vērtējams, ka daudzām mazajām alus darītavām ir savi vietējie īpašnieki un Latvijā tiek radītas jaunas alus darītavas.
* Blogā izmantoti Eiropas Aldaru savienības dati.