«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

Sarūkot jauno automašīnu pārdošanas apjomiem, Mazda un Jaguar tirgotājs Inchcape Latvijā likvidēs vairākas tirdzniecības vietas un atlaidīs 80 darbiniekus, vēsta telekompānija LNT. Par galējo soli – salona slēgšanu un darbinieku atlaišanu Kurzemes reģionā - izšķīries uzņēmums Baltic Motors.

Pirms diviem gadiem atklātais Baltic Motors autosalons un serviss Liepājā neesot sasniedzis vēlamos finanšu rādītājus. No visiem Latvijā pārdotajiem jaunajiem auto – 7% Kurzemei esot par maz.

Slēdzot Ford un Mazda pārstāvniecības Liepājā, satraukums jauno auto īpašniekiem, ja tie vēlas saglabāt garantiju savam nesen iegādātajam auto. Izrādās, arī servisa punktu Ventspilī janvārī slēgs. Tādējādi, piemēram, lai nomainītu tikai eļļu, jāmēro ceļš uz 220 kilometrus tālo galvaspilsētu.

Šādas neērtības un papildus izdevumi aptuveni tūkstošs kurzemniekiem, - var secināt pēc pērn servisā apkalpoto auto skaita.

Lai saglabātu augstos eksporta apjomus, SIA Varis toys izveidojuši jaunu rotaļlietu – koka baznīciņu, sākuši iekarot Krievijas tirgu un atvēruši sāls kameru.

Eksportspējīgākais produkts SIA Varis toys ir guļbūves, jo "šis produkts ir atšķirīgs no citiem līdzīgiem izstrādājumiem – klucīši cieši stiprinās kopā (konkurentiem tos var krāmēt tikai vienu uz otru)", tā uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Peičs. Bet kopumā uzņēmums ražo trīs dažādu produktu veidus – guļbūves, baznīcas un pilsētbūvniecības elementus (var izbūvēt dažādas arhitektūras formas).

Koka baznīcas tapušas speciāli šogad februārī notiekošajai starptautiskajai rotaļlietu izstādei Nirnbergā, kuru firma apmeklēs jau sesto reizi. "Vienmēr ir jābrauc ar jaunu produktu," tā Varis toys direktore Sandra Peiča.

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Krīzes apstākļos Krievijas iedzīvotāji sākuši izmantot lombardu pakalpojumus divreiz biežāk, līdz ar to ir pieaudzis arī pašu lombardu skaits, ziņo lenta.ru.

Arvien biežāk lombradu pakalpojumus izmanto turīgi cilvēki, kas vēlas pārdot dārgas lietas ar lielām atlaidēm.

Klientu pieplūdums lombardos sācies jau pērn oktobrī, kad apmeklētāju skaits mēneša laikā pieauga par 15 %. Viens no galvenajiem iemesliem šādai tendencei ir fakts, ka bankas palielina procentu likmes kredītiem, savukārt, pārdodot preci lombardā, salīdzinoši ātri var tikt pie skaidras naudas, ar ko samaksāt kredīta maksājumu. Arvien biežāk lombardos tiek piedāvāti juvelierizstrādājumi un dārgi pulksteņi.

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās informācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā airBaltic prezidenta alga svārstījās no 14 000 līdz 34 000 Ls, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 000 Ls (gadā kopumā izmaksāti teju 320 000 Ls). Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos. B. Flikam tika pārmesta nevēlēšanās pildīt amatpersonas deklarāciju, jo airBaltic uzskata, ka uz uzņēmumu neattiecas šādi noteikumi un kompānijas vadība nav Latvijas amatpersonas. Paralēli daudz neskaidrību bija arī ap savulaik skandināvu aviokompānijai SAS piederošo airBaltic akciju iegādi, ko veica Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas.

Bankas aprēķinājušas, ka tām ir izdevīgāk ļaut zagt klientu maksājumkaršu informāciju, nevis investēt, lai bankomātos to nebūtu iespējams izdarīt.

Nesen SEB banka nāca klajā ar informāciju, ka pērn bijis rekordliels gadījumu skaits, kad, pievienojot bankomātiem speciālas ierīces, nozagti maksājumkaršu dati, kas vēlāk izmantoti nozogot klientu naudu.

Saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju pērn reģistrēta ap 40 nelegālu magnētisko karšu datu lasītāju jeb skimmeru uzstādīšana, kā arī desmit gadījumi, kad bankomāti bojāti, lai iegūtu detaļas skimmeru izgatavošanai. «Līdz ar to 2008. gads bijis viskritiskākais banku vēsturē bankomātu apdraudējuma ziņā,» pausts bankas paziņojumā. Ir arī aprēķināts, ka katra nelegālā ierīce tiek izmantota 30 līdz 150 karšu datu savākšanai un gandrīz puse šo karšu informācijas tiek izmantota naudas nozagšanai.

Lētu elektropreču ieplūšana no Ķīnas un Tālajiem Austrumiem likusi Lielbritānijas kramplaužiem pievērsties citiem noziegumiem, piemēram, laupīšanām, ziņo Reuters.

Kriminoloģias pasniedzējs Džeimss Tredvels (James Treadwell) no Lesteras universitātes Centrālanglijā skaidrojis, ka tradicionālo māsaimniecības preču vērtības kritums ir padarījis «kramplaužu amatu» mazāk populāru.

Pēdējā desmitgadē māju apzagšanu skaits samakramplau

Valsts valdība šo tendenci skaidrojusi ar veiksmīgo vēršanos pret noziedzniekiem, taču Dž. Tredvels uzskata, ka tā vairāk iezīmē noziedznieku «darba maiņu».

Viņš skaidrojis, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados noziedznieki varēja gūt peļņu, ielaužoties mājās un nozogot videomagnetofonus. Bet tagad lētais Ķīnas darbaspēks ir visu mainījis.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Ja ASV amatpersonas piekristu devalvēt dolāru, tad izeja no krīzes sāktos jau tūlīt pat, uzskata Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, Kolumbijas universitātes profesors Edmunds Felps, atsaucoties uz interviju Delovoj Peterburg, raksta rus.db.lv.

Investīcijas biznesā pašlaik visur samazinās. Kādēļ tas notiek un kur paliek nauda?

ASV monetāro iestāžu politikas dēļ hipotekārā kreditēšana ir kļuvusi par banku biznesa ienesīgāko sektoru. Un kopš tā laika, neskatoties uz krīzi, tas ir bijis ienesīgākais sektors. Tas ir novedis pie tā, ka riska kapitāla apjomi samazinās.

Noteikti nepieciešams atgriezties pie banku sistēmas tās tradicionālajā izpratnē. Bankām jāstrādā nevis ar patērētājiem, bet ar biznesu. Bankām jākreditē biznesa projekti.

Šim mērķim nepieciešams restrukturizēt banku sistēmu un izveidot jaunas bankas, tāpēc būs daudz darba. Vieglās naudas ieplūdes rezultātā bankas ir zaudējušas iemaņas darbā ar biznesa projektiem, nav arī ekspertīzes sistēmas.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Mazāku izmaksu dēļ Latvijas uzņēmēji transportlīdzekļus reģistrē Lietuvā, turklāt tiek pieļauts, ka šādas tendences var pieņemties spēkā.

«Uzzinot, ka uzņēmumam nepieciešamā piekabe Lietuvā maksā teju par 25 % lētāk nekā Latvijā, turklāt tai apskate ir jāiziet tikai pēc 3 gadiem, attiecīgo ražošanas līdzekli ne tikai iegādājās, bet arī reģistrēja šajā kaimiņvalstī,» stāsta tirdzniecības SIA Viastor valdes loceklis Andrejs Paupers. Viņš norāda, ka tādējādi ir izdevies ietaupīt ne tikai tādēļ, ka tādas pašas piekabes cena Lietuvā ir zemāka, bet arī tāpēc, ka nākamā tehniskā apskate šai piekabei būs jāiziet tikai 2011. gadā. «Tas ir būtisks ietaupījums pašreizējos ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,» stāsta A. Paupers.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

Japānas ekonomika pasaules krīzē ir izrādījusies daudz ievainojamāka nekā tās galvenās sāncenses ASV, Eiropas lielvalstis un Ķīna, šodien raksta avīze Dienas bizness.

Krasais pasaules otrās lielākās ekonomikas kritums pagājušā gada beigās liecina, ka šajā ceturksnī tā var sarukt par 20% gada izteiksmē. Šādu prognozi izteikuši Japānas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu institūta eksperti, vēstī aģentūra Bloomberg. Japānas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2008.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, samazinājās par 12.7%. Institūta prognoze šim gadam balstās uz Japānas Tirdzniecības ministrijas datiem, saskaņā ar kuriem ražošanas apjoms šā gada janvārī valstī ir sarucis par 9.1%, bet šā mēneša pirmajās divās nedēļās —par gandrīz 5%.

Latvijas laikraksta «Ekonomists» 1931. gada 15. janvāra numurā lasāms J. Bokaldera pārskats par 1930. gadu, kas pasaulē un Latvijā aizritēja Lielās depresijas zīmē. Izrādās, ka jēdziens «krīze» tagad skan tik pat spēcīgi un satraucoši kā tolaik.

«Pagājušajā 1930. gadā iepriekšējo plūdu un neražas gadu sekas pilnā mērā jau bija pārvarētas. Lauksaimniecības ražošana vispār strauji attīstījās, un arī pārējās tautas saimniecības nozarēs gada sākumā novērojama zināma rosība. Un tomēr visa saimnieciskā dzīve arī Latvijā, it īpaši gada otrā pusē, attīstījās zem visas pasaules saimnieciskās krīzes ļaunās ietekmes. Jo sāpīgi vispārējās krīzes sekas sajuta galvenā un svarīgākā mūsu tautas saimniecības nozare – lauksaimniecība.

Pasaules saimniecības krīzes pazīmes varēja novērot jau 1929. g., un tās izpaudās dažu preču cenu krišanā un Ziemeļamerikas fondu biržu panikā šī gada vēlā rudenī. Tad vēl labības un jēlvielu cenu krišanos, kā arī biržu vērtspapīru pārāk strauju krišanu uzlūkoja par nejaušu un pārejošu parādību. Cerēja, ka ar laiku zemās preču cenas atkal celsies un kā akciju un vērtspapīru kursi atkal izlīdzināsies, ka depresijas

Laikā, kad krīze spiež savilkt jostas, pieaudzis pieprasījums pēc dārzeņu sēklām, pašaudzējamas tabakas un zivju konserviem.

Tiramisu vietā pircēji arvien biežāk izvēlas cepumus un vairākas mājsaimniecības apsver iespēju mājokļus apsildīt ar malku, par to šodien ziņo Neatkarīgā.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pastāstīja, ka krīze spiež mainīt ēšanas paradumus, līdz ar to mainās pieprasījuma struktūra. Piemēram, šogad vairāk nekā iepriekš Latvijā pērk zivju konservus, tai skaitā šprotes.

Šogad par 20 % pieaudzis pieprasījums pēc dārzeņu sēklām, stāstīja SIA Kurzemes sēklas pārdevēja Monta Andiņa. Ja iepriekšējos gados pircēji vispirms apskatīja puķu sēklu stendu un tikai tad pievērsa uzmanību dārzeņu sēklām, tad šogad ir otrādi.

Oļģerts Kroders intervijā žurnālam Impulss ir nežēlīgi atklāts un skarbs, tomēr skarbie vārdi izteikti caur smiekliem – uz faktu, ka jefiņi vada valsti un tauta ļaujas, ka to iznīcina, var skatīties arī no komiskās puses.

Tas ir tāds izmisuma grābiens pēc glābšanas riņķa, vēlme aizmirsties kaut uz laiku. Darba nav, nākotnes nav. Bet tā naudiņa jau beigsies, un tad arī tas vilnis noplaks...

Varbūt tā ir vēlme atgriezties no mantu kulta pie īstām vērtībām?

Man liekas, ka Latvija ir diezgan deģenerējusies. Kas tad no Latvijas vēl palicis pāri? Materiāli Latvija visa ir pārdota, un latvieši tā kā tādi sūdabrāļi sēž un gaida – nu, gan jau kaut kā izdzīvos... Francijā šitādi politiķi jau sen būtu pakārti pie pirmā staba. Kaut kādi nespējīgi blēži un idioti jau cik gadus sēž! Tagad arī – baigie glābēji! Viņiem vajag iedot vienu desu, lai paskatās – kas notiek, ja to desu pa gabaliņam vien griež. Beigās nepaliek nekas.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.

Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.

Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.

Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.