Dānijā, tāpat kā Latvijā, šobrīd ir lielo iespēju laiks. Abas valstis piedzīvo ekonomisko krīzi. Latvijas atšķirība ir tā, ka mums turklāt vēl ir sabiedrības krīze. Jebkura krīze ir pārmaiņu un iespēju laiks. Aktīviem un inovatīviem Latvijas uzņēmējiem tas noteikti ir jāizmanto.
Dānija grib kļūt par zaļās izaugsmes pasaules laboratoriju. Te tuvākajos gados tiks likti pamati pasaules ekonomikas izaugsmei. Ja pagājušā gadsimta 90.gados pasaules izaugsmes dzinējs bija informāciju tehnoloģijas, tad turpmāk tās būs tīrās un zaļās tehnoloģijas.
Dānija ir slavena ar savām enerģijas tehnoloģiju zināšanām. Daudzi šeit lepojas, ka kopš 70.gadiem Dānijas ekonomika augusi par 75%, kamēr enerģijas patēriņš palicis nemainīgs.
Pirms pāris gadiem Dānijas valdība izveidoja neatkarīgu ekspertu Klimata komisiju. Nule šī komisija nāca klajā ar ziņojumu** un ieteikumiem, kas jādara, lai Dānija līdz 2050.gadam veiktu pāreju no fosilās enerģijas un atjaunojamo enerģiju.
Lai gan patlaban daudzi pauž skepsi un iebilst pret šo ieceri baidīdamies, ka lielāki nodokļi fosilajai enerģijai mazinās Dānijas konkurētspēju krīzes apstākļos, tomēr Dānija nav viena savā izvēlē. Vairākas citas ES valstis ir noteikušas sev līdzīgu mērķi. Turklāt Dānijas valdība un opozīcija vienoti atbalsta šo izvēli.
Secinājums ir gana vienkāršs. Pasaules izaugsme prasīs lielāku enerģijas patēriņu. Fosilās enerģijas cenas turpinās pieaugt, sacensība par resursiem pastiprināsies, tāpēc sekmīgas un konkurētspējīgas būs tikai tās ekonomikas, kuras spēs pielāgoties apstākļiem un radīs jaunas tehnoloģijas, kļūstot par atjaunojamās enerģijas tautsaimniecībām.
Esmu pārliecināts, ka Latvijas dabas bagātības, vajadzība veidot jaunu saimniekošanas modeli un minētais process Dānijā ir noteikti savstarpēji papildinoši. Tāpēc Latvijas vēstniecība sev noteikusi skaidru prioritāti – veicināt Latvijas izaugsmi un attīstību, savietojot Dānijas tehnoloģijas un zināšanas ar Latvijas neizsmeļamajām iespējām atjaunojamās enerģijas laukā un lauksaimniecībā.
Te ir runa par daudzu jaunu darbavietu radīšanu Latvijā. Mūsu mežsaimniecība, lauksaimnieciskā zeme, ģeogrāfiskais novietojums, ostas un dzelzceļa sazarojums ir labs pamats, lai, saprātīgi izmantojot pieejamos resursus, valsts un privātais sektors sadarbībā ar universitātēm un zinātniekiem spētu dažu gadu gaitā iedarbināt un palaist jaunu Latvijas attīstības modeli. Sadarbībā ar Dāniju tas notiks straujāk.
Vēstniecības iespējas***
Darbu vēstniecībā uzsāku pirms 14 mēnešiem. Tobrīd valsts samazināja visu, cik spēja. Pirmo reizi dzīvē nonācu vēstniecībā, kur visi diplomāti tika atsaukti, kur biju vienīgais diplomāts, vienlaikus pildot vairāku agrāk vēstniecībā strādājušo diplomātu pienākumus. Var teikt, ka Latvijas vēstnieks, tāpat kā viņa sekretāre, kurai bija jāpilda savi, konsulārās amatpersonas, lietvedes un grāmatvedes pienākumi, strādāja ne tikai ar lielu pārslodzi, bet arī vilka šo vezumu nepievilcīgi lēni. Būtībā vēstnieks un vēstniecība šajos apstākļos strādā ar 30% ātrumu.
Vienlaikus mūs glābj tas, ka vēstniecībā strādā arī LIAA pārstāvis Dānijā Gints Janums. Pateicoties viņa zināšanām un aktīvai darbībai, Dānijā ir notikuši samērā daudzi ekonomiska rakstura pasākumi un Latvijas uzņēmēju vizītes.
Neatkarīgi no sarežģītajiem darba apstākļiem mūsu vēstniecības misija ir bijusi un paliek nemainīga – sniegt labākos pakalpojumus Latvijas cilvēkiem un veicināt abu valstu sabiedrību sadarbību.
Biznesa vide Dānijā
Dānija nav nekāds izņēmums un krīze tai nav gājusi secen. Ir nozares, kur to jūt mazāk, bet ir tādas, piemēram, būvniecība, mēbeļu ražošana un citas, kur krīze iet plašumā. Dānijā ir viens no augstākajiem nodokļu slogiem pasaulē un te ir trešais dārgākais darba tirgus pasaulē. Dānija ir sākusi atpalikt vairākos būtiskos konkurētspējas rādītājos.
Var teikt, ka ir sākusies Dānijas ekonomikas pārstrukturēšanās. Krīzes gaita rāda, ka lielie un starptautiski sekmīgie Dānijas uzņēmumi konsolidējot pārstrukturē savu darbību un visticamāk pabeigs šo gadu ar peļņu. Tikmēr daudzi mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iestrēgst krīzē vai bankrotē. Lielie uzņēmumi spēj pelnīt globāli, kamēr MVU**** ir atkarīgi no Dānijas un tuvējo kaimiņu tirgus.
Dānijas uzņēmēji piesardzīgi apsver savas investīcijas. Bez tā, ka arī Dānijā pietrūkst naudas investīcijām, pat tie uzņēmumi, kuri to varētu atļauties, patlaban nogaidot atturas no ieguldījumiem Dānijā, bet labprātāk pārceļ savus uzņēmumus uz citām valstīm un investē ārzemēs. Tas varbūt dod īslaicīgas iespējas Latvijai, bet nav risinājums mūsu ekonomikas izaugsmei.
OECD mērījumi rāda, ka Dāniju sagaida salīdzinoši vāja izaugsme vairākus gadus no vietas. Tas arī nosaka apstākļus, kādos Latvijas eksportēt spējīgiem uzņēmumiem nāksies turpmāk strādāt Dānijā. Tomēr gribu atgādināt – ja Jums ir labs piedāvājums, šis ir īstais laiks, lai uzsāktu biznesu Dānijā.
Latvijas uzņēmumu intereses 2010. gadā
Šī gada pirmajos 9 mēnešos pie LIAA pārstāvja Dānijā ir vērušies vairāk nekā 130 Latvijas uzņēmumu, pārstāvot gandrīz visus sektorus, no kuriem populārākie ir:
1. būvniecība (būvdarbu veikšana, koka karkasu mājas, arhitektoniskie risinājumi, inženiertehniskie darbi, būvmateriālu piegāde);
2. metālapstrāde (metāla detaļas, iekārtas, konstrukcijas, metāla izejmateriāli);
3. biokurināmais (granulas, šķelda, malka);
4. medicīna (uztura bagātinātāji);
5. pārtika.
Būvniecības jomā joprojām ir jūtama krīze. Projekti tiek iesaldēti, ir grūtības saņemt finansējumu, sarucis pieprasījums. Lielākais bankrotu skaits Dānijā ir tieši būvniecības nozarē, un mēnesī bankrotē ap 60-70 uzņēmumu. Tas padara grūtāku mūsu darbu. Cilvēki ir piesardzīgi un nelabprāt uzklausa nepazīstamus piegādātājus.
Cena nosaka daudz. Ja agrāk dāņi lika uzsvaru uz kvalitāti, loģistiku, termiņiem un cenu, tad tagad cena dominē. Tomēr ar labu cenu vienu būs par maz, arī pārējiem piedāvājuma faktoriem arī jābūt atbilstošā līmenī.
Pirms meklēt jaunus pircējus, ir jānokārto sertifikācija. Arī Dānijā, kā vairumā Eiropas valstu, ir ieviesta EUROCODES sistēma. CE marķējums ir obligāts lielākajai daļai būvmateriālu.
Mēs neesam vienīgie, kas vēlas piedāvāt savas preces Dānijā, mūsu kaimiņi – lietuvieši, poļi, igauņi – dara to pašu. Kokrūpniecībā mēs konkurējam ar zviedriem un somiem, un ir vairāki gadījumi, kad viņu cenas ir par 25-35% zemākas nekā mūsējās. Metālapstrādē konkurenti ir vācieši, poļi, čehi, slovēņi. Mums ir daudz konkurentu, tāpēc ir jāstrādā mērķtiecīgi, izvērtējot savas iespējas un cenas.
Dānijā metāla apstrāde ir spēcīgi attīstīta nozare. Tāpēc viņus interesē tie produkti, kurus pie sevis ir neizdevīgi ražot. Šajā nozarē pēdējā laikā Latvija sasniedz pozitīvus rezultātus. Protams, jāņem vērā, ka zināms skaits dāņu pārcēla savas rūpnīcas uz Latviju 90.gados un tagad eksportē savus ražojumus uz Dāniju. Ja kvalitatīvi un ar labu pašizmaksu kaut kas ir ražots Latvijā, tas rada interesi arī citiem klientiem, rodas jauni pieprasījumi un klienti mūsu uzņēmumiem.
Par biokurināmo pēdējos gadus daudz runāts. Latvijā diezgan daudz ražotāju un arvien vairāk pirkt gribētāju Dānijā. Konkurence ir liela un pietiek ar dempingu cenu no kāda ražotāja, lai tirgus un cena tiktu izkropļota. Šādus piemērus bieži redzam no kādas Dānijas kaimiņvalsts uzņēmēju puses. Uzrodas kāds jauns ražotājs, vēlas ienākt tirgū, nomet cenu par 30-40%, pēc pāris mēnešiem ir bankrotējis, bet pārējiem ražotājiem un piegādātājiem ir jācīnās ar sekām. Dāņi bieži iekrīt uz dempinga cenām, pēc tam griežas pie LIAA pārstāvja ar sūdzībām, ka esot piemānīti, nekvalitatīvs produkts, nepiegādāts laikā. Vēlme ietaupīt uz visu bieži noved pie šaubīgiem piegādātājiem, kuru diemžēl Latvijā netrūkst.
Medicīnas joma ir samērā jauna lieta. Agrāk dāņu uzņēmumi pārsvarā meklēja ražotājus Latvijā. Tagad interese ir tieši par mūsu uzņēmumiem. Daži vēlas piedāvāt IT risinājumus, citi iepakojumus. Dānijā saglabājas interese par mums kā apakšuzņēmumiem. Tomēr, lai pārdotu gatavas zāles Dānijas tirgū jāsastopas ar labi regulētu tirgu. Arī Dānijā ir medikamentu aģentūra, un tajā ir jāapstiprina visas zāles. Tuvākā brīvā iespēja iestāties rindā būs 2011. gada beigās. Pēc tam var sākties zāļu pārbaude, kas ilgst ap 2 gadiem. Tas nozīmē, ka ātrākais 2014. gadā varētu sākt tirgot zāles. Šajā sektorā noteikti ir jāstrādā cilvēkiem ar lielu pacietību.
Tomēr arī te ir savas nišas, kuras var izmantot jau tagad, ja, protams, ir izdarīts mājasdarbs un ir sagatavoti vajadzīgie sertifikāti. Runa ir par uztura bagātinātājiem. Vairāki Latvijas uzņēmumi šo ceļu jau ir uzsākuši.
Pārtika ir diezgan nacionāla lieta. Katra tauta lepojas ar savu virtuvi, bet citām to ir grūti pieņemt. Dāņi ir konservatīvi produktu izvēlē, tāpēc jebkuram pārtikas ražotājam ir zināmi sarežģījumi ieviest jaunus produktus tirgū. Dāņi nelabprāt pērk kaut ko jaunu. Veikalos pieejami divu vietējo ražotāju 3 veida piena, 3 veida jogurti, ir 3 cīsiņu piegādātāji, viens olu piegādātājs! Dāņi gadu desmitiem uzticīgi saviem ražojumiem. Ik pa brīdim ienāk jauni produkti, bet pēc pāris mēnešiem tie ir pazuduši no letēm.
Tāpēc mūsu ražotājiem ir jāmeklē citi paņēmieni. Mūsu ražojumiem ir jābūt nišas produktiem – kaut kas vienreizējs, nedaudz pat ekskluzīvs, ko nevar nopirkt lielveikalā. Reiz pie mūsu LIAA pārstāvja atnāca kāds dāņu uzņēmums, kas gatavo firmām dāvanas uz Ziemassvētkiem. Viņi vēlējās pielikt klāt kādu alkoholisko dzērienu, kaut ko īpašu un ne pārāk dārgu, ko nevar nopirkt Dānijā lielveikalā. Piparmētru liķieris, dzērveņu uzlējums izrādījās īstais.
Tas norāda, ja tradicionālie ceļi ir slēgti, tad jāmeklē citi. Noietu var atrast, ja ir radoša pieeja. Lielākajiem Latvijas ražotājiem ir iespējas piedāvāt savus produktus ar savu zīmolu. Pamatīgā starptautiskā konkurencē tas pa spēkam ir vien spēcīgākajiem Latvijas uzņēmumiem.
Nobeiguma vietā
LIAA pārstāvis Gints Janums strādā un gādā par visu Latvijas uzņēmēju interesēm. Pēdējos gados esot kvalitatīvi uzlabojies piedāvājums, mūsu uzņēmēji ir gatavi iedziļināties un veikt visus nepieciešamos mājas darbus, pirms uzsākt Dānijas tirgus apgūšanu. Tomēr nereti nākas saskarties ar uzpūstu cenu un nepiemērotu piedāvājumu. Vēstniecība var palīdzēt ar padomu par vietējā tirgus savdabību, tomēr mēs nevaram izdarīt uzņēmēju pamatdarbus. Katram pašam uzmanīgi jānoskaidro un jāvērtē savas izredzes un spējas.
Nereti mūsējiem pietrūkst pārdošanas prasmes. Arī gribas rīkoties. Ir jāņem rokās telefons un jāzvana, ir jāsūta savs piedāvājums! Ir jāliek citiem par sevi dzirdēt! Pacietība un neatlaidība arī noderēs visiem. Bet ir jābūt godīgiem pret sevi, klientiem un savas valsts tēlu. Ja vēstnieks vai LIAA par kādu no Jums reiz aizliek labu vārdu, bet vēlāk nākas vilties, tas nelabvēlīgi atsaucas uz citiem Latvijas ražotājiem un eksportētājiem. Slikta slava ātri izplatās. Turklāt Dānijā nereti Latvijas vārds tiek vienādots ar visas pēcpadomju telpas zemo uzticības un darba kultūras līmeni.
Esmu pārliecināts, ka krīze mums visiem būs bijusi laba mācība. Vēstniecība ir allaž gatava strādāt ar godprātīgiem un mūsdienīgiem uzņēmējiem.
* Raksts tapis sadarbībā ar LIAA pārstāvi Dānijā Gintu Janumu;
** Klimata komisijas ziņojums angliski ir pieejams tās mājas lapā: klimakommissionen.dk;
*** Vēstniecības darbinieku un LIAA pārstāvja Dānijā kontaktus var atrast mūsu mājas lapā: am.gov.lv;
**** Turklāt Dānijas tautsaimniecībā MVU veido 90–95% no visiem uzņēmumiem.
