Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem, informē Valsts kontrole (VK).

Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam «BIOR» budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secinājusi VK.

«Aicinām Zemkopības ministriju revīzijas secinājumus izmantot kā instrumentu, lai panāktu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek plānoti, piešķirti un izlietoti paredzētajām sabiedrības vajadzībām. «BIOR» ir tikai viens, bet ļoti uzskatāms piemērs, kā varētu mazināt valsts budžeta līdzekļu tērēšanu, regulāri izvērtējot faktiski nepieciešamo līdzekļu apmēru un tik arī no valsts maciņa saņemot. Arī Finanšu ministrijai šis varētu kalpot par piemēru tam, ka budžeta līdzekļus var iegūt ne tikai meklējot papildu ieņēmumu iespējas, bet arī rūpīgi pārskatot jau piešķirto līdzekļu izlietošanu,» revīzijas secinājumus skaidro Ilonda Stepanova, Valsts kontroles padomes locekle.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 832 418 eiro izkrāpšanu no valsts budžeta saistībā ar stikla zušu iepirkumiem lūdzis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret zinātniskā institūta «Bior» darbinieku un diviem Lietuvas pilsoņiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB savā izplatītajā infografikā raksta, ka birojs lūdzis sākt kriminālvajāšanu pret atvasinātas publiskas personas darbinieku. Birojā aģentūrai LETA nekomentēja, kādu struktūru pārstāvējis aizdomās turētais darbinieks, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka persona strādājusi pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā «Bior». «Bior» ir Zemkopības ministra pārraudzībā esošs valsts zinātniskais institūts, kas ir atvasināta publiska persona.

«Bior» komentārus par šo lietu nesniedza. «Ņemot vērā, ka KNAB ziņojumā neredzam, ka būtu minēts »Bior« vai kāds no »Bior« darbiniekiem, līdz ar to jautājumiem par to, vai tas ir saistīts ar mums un vai mūsu darbiniekiem, mēs nevaram apstiprināt. Ja KNAB apstiprina, tad, protams, mēs informēsim,» aģentūrai LETA paziņoja «Bior» sabiedrisko attiecību vadītāja Irēna Bērziņa.

Valsts zinātniskā institūta "BIOR" (BIOR) laboratorija no 7.oktobra atsāks veikt valsts apmaksātus Covid-19 izmeklējumus, tai skaitā nodrošinās mobilos izbraukumus Latvijas reģionos, informē BIOR pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka Covid-19 testēšanu institūta BIOR laboratorija nodrošinās Lejupes ielā 3, Rīgā. Lai pietiektos testam, klientiem jāzvana uz vienoto tālruņa numuru 8303. Arī mobilos izbraukumus uz Latvijas reģioniem BIOR laboratorijas speciālisti nodrošinās pēc iepriekšēja pieraksta, kam var pieteikties, zvanot uz tālruni 28369560.

Lai operatīvi varētu veikt paraugu noņemšanu, institūta BIOR laboratorijas speciālisti aicina Covid-19 testēšanas punktā ierasties precīzi noteiktajā laikā vai divas minūtes iepriekš un vēlams personīgajā auto, lai neveidotos rindas un izvairītos no kontakta ar citiem klientiem.

Obligāta prasība būs uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, ievērot visus piesardzības pasākumus, tai skaitā divu metru distanci un obligāti lietot sejas masku.

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

Zivju faunas saglabāšanā patlaban visnozīmīgākā upe ir Gauja, bet tai seko Daugava, noskaidrots Valsts zinātniskā institūta "Bior" Latvijas upju pētījumā "Latvijas upju ierindošana prioritārā secībā pēc to esošās un potenciālās nozīmes zivju faunas saglabāšanā".

Kā informēja "Bior" pārstāve Ilze Dimante, institūta vadošie pētnieki sadarbībā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru šogad pētīja Latvijas upes 19 000 kilometru garumā.

Kā uzsvēra vadošais "Bior" pētnieks Didzis Ustups, pētījuma mērķis bija noteikt, kuras no upēm un tajās esošie šķēršļi zivju migrācijai ir visnozīmīgākās un kāds būtu ieguvums, ja šie šķēršļi tiktu likvidēti.

Pētījumā izmantota gan zinātnieku rīcībā esošā informācija par upēm un tajās esošajiem zivju migrācijas šķēršļiem, gan aplikācija "Dabasdati.lv", kurā iedzīvotāji ziņoja par upēs konstatētajiem šķēršļiem.

Kā liecina apkopotie dati, ja upēs tiktu veikti visi iespējamie to kvalitātes uzlabošanas pasākumi, proti, pilnībā nodrošināta zivju migrācija un novērsta meliorācijas, lauksaimniecības, hidroelektrostaciju (HES) ekspluatācijas un cita veida nelabvēlīgā ietekme, visnozīmīgākā upe joprojām būtu Gauja, bet tai cieši pietuvotos Daugava. Balstoties uz sagaidāmajām nozīmīguma izmaiņām, pētījumā upes iedalītas vairākās grupās.

Eiropas Zivsaimniecības fonda projekta Zinātniskā institūta Bior zivju audzētavas Tome zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centra izveides 1.posms ietvaros 3. februārī notiks Akvakultūras pētniecības un izglītības centra atklāšana, informē Bior.

Centra atklāšanā piedalīsies Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, valsts sekretāre Dace Lucaua, Zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki.

Centrā tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, sniegtas konsultācijas Latvijas zivju audzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt cieša Centra saistība ar valsts zivju audzētavām, pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts Bior noslēdzis atklātu konkursu par stikla zušu iegādi un izlaišanu Latvijas ūdenstilpnēs.

Kopumā 2014. gadā Bior plāno Latvijas ūdeņos izlaist 1,386 miljonus stikla zušu. Tādēļ pērn vasarā tika veikta stikla zušu izpēte Lielbritānijā un Francijā, noskaidrojot šo zušu vidējās cenas. Pērn arī tika izsludināts konkurss. Bior lēmusi līgumus slēgt ar Lielbritānijas uzņēmumam UK Glass eels, kas noteicis viena stikla zuša cenu 0,2219 eiro apmērā.

Kopējā iepirkuma un piegādes cena būs 307, 5 tūkstošus eiro.

Kā norāda Bior pārstāvji, vairākus gadus stikla zušu tirgū pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, tādēļ starptautiskajiem uzņēmumiem ir daudzgadu pasūtījumi un saistības, radot situāciju, ka potenciālo pretendentu atsaucība institūta organizētajā tirgus izpētē un iepirkumā bijusi neliela.

Gadā kopumā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR laboratorijās tiek veiktas aptuveni miljons dažādu analīžu, stāsta vadītāja vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

O. Valciņa min, ka mazo valstu laboratorijām ir savi mīnusi - ja, piemēram, Vācijas, Francijas laboratorijas var būt tādas, kas strādā tikai ar pesticīdiem vai tādas, kas strādā tikai ar diagnostiku, Latvijā nav variantu – ir jāstrādā gan ar pārtiku, gan veterināriju, gan dioksīdiem. Tāpēc daļu analīžu nākas sūtīt uz ārzemēm – tādas ir vidēji 3-5%.

Šonedēļ portāls db.lv rubrikā Kā top piedāvā ieskatīties pārtikas analīžu veikšanā zinātnes centrā BIOR. Šis ir lielākais zinātnes centrs Baltijā, un tajā tiek veiktas arī analīzes saistībā ar cūku mēra izplatību Latvijā. BIOR ir arī nacionālā references laboratorija, valsts zinātniskais institūts un ir vadošā pārtikas un veterinārmedicīnas zinātniskā laboratorijā Baltijā.

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 25.novembrī rosinājis Vidzemes prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” valsts amatpersonu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā, kā rezultātā institūcijai nodarīts mantiskais zaudējums gandrīz 130 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi liecina, ka valsts amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, nelikumīgi audzēja zivis divās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zivju audzētavās.

Proti, zivis tika audzētas pretlikumīgi izveidotos baseinos “BIOR” telpās un, izmantojot šīs institūcijas infrastruktūru un materiāli tehniskos resursus. Tādā veidā valsts amatpersona institūcijai nodarīja 129 644,41 eiro mantisko zaudējumu.

Izmeklētais noziedzīgais nodarījums īstenots laika posmā ne vēlāk kā no 2018. gada augusta līdz 2021. gada 4. jūnijam.

KNAB kriminālprocesu uzsāka 2021. gada 5. jūlijā un izmeklēšana notika par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par ko atbildība paredzēta Krimināllikuma 318. panta otrajā daļā. KNAB, nosūtot krimināllietas materiālus Vidzemes prokuratūrai, noslēdzis pirmstiesas izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par krimināllietas turpmāko virzību.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zivju audzētavā Tome atklājis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior jaunizveidoto zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centru, informē Zemkopības ministrija.

Pasākumā piedalījās arī zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki, kas atzinuši, ka šāda centra izveide ir ļoti nozīmīga akvakultūras zinātnes un pētniecības tālākai veiksmīgākai attīstībai Latvijā. Projekts īstenots, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansiālo atbalstu.

Jaunajā pētniecības centrā turpmāk tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, kā arī sniegtas konsultācijas Latvijas zivjaudzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt pētnieciskā centra cieša saistība ar valsts zivju audzētavām pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" uzsāk datu vākšanu pētījumā par pārtikas patēriņa izmaiņām ārkārtas situācijas laikā.

Covid-19 ir mainījis gan pārtikas iegādes un gatavošanas paradumus, gan daļā mājsaimniecību arī ekonomisko situāciju, kas var būtiski ietekmēt arī ar pārtiku saistīto risku izvērtēšanu.

Citur pasaulē jau novērotas izmaiņas pārtikas pieejamībā, cenās un piegādātājos, kas attiecīgi ietekmē patērētāju paradumus, tādējādi ietekmējot uztura un veselības stāvokli gan individuālā, gan valsts līmenī.

Pētījumā tiks noskaidrots, kā tieši Covid-19 ietekmējis Latvijas iedzīvotāju paradumus, papildus novērtējot arī iedzīvotāju satraukumu vai bažas saistībā ar pārtikas iegādi un citiem ar to saistītiem aspektiem.

"Šādā situācijā, kādā esam pirmo reizi, ir daudz satraukuma un nezināmā, kas varētu būt atstājis iespaidu uz iedzīvotāju pārtikas patēriņu un ēšanas un gatavošanas paradumiem. Ir svarīgi šobrīd šādu informāciju piefiksēt, jo tikai tā varam novērtēt riskus, kas saistīti gan ar pārtikas patēriņa izmaiņām, gan pārtikas iegādes problēmām, kā arī iespējams pārtikas drošības jautājumiem," saka Institūta BIOR direktora vietniece Olga Valciņa.

Kurzemes un Pierīgas ūdenstilpēs, kopumā 40 vietās, tika izlaisti 1 386 200 stikla zušu (Anguilla anguilla) mazuļu, lai papildinātu šo zivju daudzumu Latvijas ezeros un upēs, informē Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior pārstāvji.

Stikla zušu mazuļu ielaišana notika Eiropas Savienības (ES) Eiropas Zivsaimniecības fonda finansētā projekta ietvaros.

Stikla zušu piegādi veica Lielbritānijas uzņēmums UK Glass eels, kura piedāvātā cena atbilst 2013. gada zvejas sezonas vidējai cenai. Viena stikla zuša cena ir 0,2219 eiro. Kopējā iepirkuma un piegādes cena uz Latviju - 307 590 eiro.

Savukārt stikla zušu izlaišanas tiesības Latvijas ūdenstilpēs piešķirtas Latvijas uzņēmumam IK Saiva 1, kura piedāvātā cena 6600 eiro bija nedaudz zemāka par tirgus izpētē konstatēto, norāda Bior pārstāvji. Izlaišanā palīdzēja arī Latvijas Zvejnieku federācijas biedri.

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Eksperimentā salīdzinot, kādas vielas atrodamas uz banknotēm Latvijā un kāda nauda ir netīrākā - no maka, bankomāta vai kases -, atklājies, ka netīrākā ir tā, kas saņemta no veikala kases, trešdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Eksperimenta nolūkos tika sagatavota bankas karte un trīs naudas zīmes - pieci eiro, kas saņemti kā atlikums vienā no veikalu kasēm, pieci eiro, kas tikko izņemti no bankomāta, kā arī pieci eiro, kas pāris dienas glabājās makā.

«Visnetīrākā jeb vislielākais kopējais mikroorganismu skaits tika noteikts banknotē no kases, kur izaugušas 90 koloniju veidojošās vienības. Taču salīdzinoši tīrākas banknotes bija no maka un no bankomāta,» komentēja zinātniskā institūta Bior vecākā eksperte mikrobioloģijā Baiba Fogele.

65 mikroorganismi ir atrasti banknotē no maka, bet vienāds skaits - 50 - dzīvo uz parauga no bankomāta un maksājumu kartes. Eksperti norāda: tas, ka netīrākā izrādījusies naudaszīme no kases, ir likumsakarīgi - ar to saskaras vislielākais cilvēku skaits.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina, ka SIA «Lat Eko Food» zīmola «Rūdolfs» produkcija ir kvalitatīva un tiesību normām atbilstoša. Neraugoties uz to, uzņēmumam netika dota atļauja produktus realizēt vai nodot labdarībai, tāpēc Getliņu poligonā iznīcināta bioloģiskā produkcija vairāk nekā 70 000 eiro vērtībā.

Lai informētu par situāciju un runātu par nepieciešamajām darbībām likumdošanas sakārtošanā, tikos ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu. Ministrs sarunas ietvaros norādīja, ka šo situāciju pārrunās ar PVD vadību. K. Gerhards arī norādīja, ka būtu nepieciešams veikt padziļinātu normatīvo aktu izpēti, kas regulē iespējamas strīdus situācijas un to risinājumus.

2019. gada jūnijā PVD lika atsaukt no tirdzniecības atsevišķas «Rūdolfs» zīmola bērnu un zīdaiņu bērnu pārtikas produktu partijas, saistībā ar aizdomām par paaugstinātu patulīna līmeni. Tā kā uzņēmuma paškontroles analīzes atšķīrās no PVD BIOR laboratorijā veikto analīžu rezultātiem, tad «Lat Eko Food» izmantoja likumdošanā noteiktās tiesības, lūdzot PVD veikt atkārtotas analīzes citā laboratorijā. PVD pēc saviem ieskatiem izvēlējās citu akreditētu laboratoriju, no kuras saņemtie rezultāti problēmas neuzrāda.

Pirmdien, 23. novembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Ukrainas agrārās politikas un pārtikas ministru Alekseju Pavlenko, kas ieradies darba vizītē Rīgā, lai apgūtu Latvijas pieredzi mežu apsaimniekošanā, zivsaimniecības attīstībā un lauksaimnieku kooperācijā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā abi ministri apsprieda prioritāros sadarbības virzienus, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu sākt īstenot meža politikas reformu, uzsvaru liekot uz valsts mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Zivsaimniecības jomā Ukrainas puse pauda vēlmi sākt sadarbību ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior ekspertiem ar mērķi attīstīt šajā valstī zivsaimniecību, jo sevišķi – akvakultūru. Tāpat, balstoties Latvijas pieredzē, Ukraina Čerņigovas apgabalā vēlas īstenot pilotprojektu lauksaimnieku piena ražošanas saimniecību kooperācijā.

Latvijā ieradies arī Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs un Ukrainas Mežu resursu aģentūras vadītājs Aleksandrs Kovaļčuks. Lai pārņemtu Latvijas pieredzi, Ukrainas Zivju resursu aģentūras vadītājs Jarims Kovaļevs šodien tiekas ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR direktoru Aivaru Bērziņu un iepazīstas ar “BIOR” laboratoriju darbu, kā arī apmeklēs akvakultūras uzņēmumu SIA Mottra.

Šodien Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome Daugavā pie Mangaļsalas izlaidīs 2000 Baltijas storu mazuļus. Baltijas stores tiek uzskatītas par izmirstošu zivju sugu.

Storu ataudzēšana zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavā Tome notiek kopš 2012. gada.

Storu izlaišana notiks otrdien zvejnieku kooperatīvās sabiedrības Vecdaugava teritorijā - Audupes ielā 28a, Mangaļsalā, kur zinātniskā institūta BIOR speciālisti kopā ar zvejniekiem storu mazuļus ar zvejas laivām izvadās un izretinās pa Daugavas grīvu.

«Pagājušā gada septembrī Daugavā pie Mangaļsalas tika izlaisti pirmie 1500 ar piekarzīmēm iezīmēti storu mazuļi, kuru ataudzēšanu eksperimentālā kārtā uzsākām 2012. gadā. Novērojumi liecina, ka izlaistās stores apmēram nedēļas laikā pamet Daugavas grīvu un migrē arvien tālāk jūrā. Viena no ielaistajām storēm noķerta šā gada martā Pērnavas līcī,» zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis.

Dietoloģe Lolita Neimane veic eksperimentu un secina - vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties Putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas. Lai noskaidrotu, cik droša patērētājiem lietošanā ir nopērkamā vistas gaļa, L. Neimane veica eksperimentu: dažādos Latvijas veikalos tika iegādāti 8 dažādu ražotāju vistas gaļas paraugi, un tie tika nodoti neatkarīgai laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai šajos paraugos ir/vai nav atrodamas antibiotikas un hormoni. Izmeklējumu rezultāti liecina: vistas gaļa patērētājiem lietošanā ir droša, un PF Ķekava līdzīgs reklāmsauklis – «bez antibiotikām un hormoniem» – derētu arī izmeklējamās gaļas ražotājiem.

Pārtikas uzņēmumam turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem nekavējoties būs jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā.

Iepriekš likumā bija noteikts, ka pārtikas uzņēmuma pienākums ir veikt paškontroli, novērst jebkuru darbību vai procesu, kas nelabvēlīgi ietekmē pārtikas nekaitīgumu, un nodrošināt attiecīgās pārtikas aprites drošības procedūras vai kontroles pasākumus, to ieviešanu pārtikas saglabāšanā un pārbaudē.

Arī turpmāk likumā saglabāts pienākums pārtikas uzņēmumam veikt paškontroli un novērst jebkuru darbību vai procesu, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārtikas nekaitīgumu, taču turpmāk par neatbilstošiem pārtikas nekaitīguma rādītāju rezultātiem un neatbilstību novēršanā īstenotajiem pasākumiem pārtikas uzņēmumiem būs nekavējoties jāinformē attiecīgo PVD teritoriālo struktūrvienību.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Šodien līdz ar pēdējo strauta foreļu ielaišanu Ogres upē noslēdzies četrus gadus ilgušais projekts Miljons foreļu atgriešanās, kura ietvaros Latvijas upes papildinātas ar miljons strauta foreļu mazuļiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lai atjaunotu panīkušo strauta foreļu populāciju, kura padomju laikos tika praktiski iznīcināta, jau ceturto gadu pēc kārtas vasara sākas ar 250 tūkstošu strauta foreļu mazuļu ielaišanu 7 upju baseinos.

Pēdējie 50 tūkstoši foreļu mazuļi šodien ielaisti turpat, kur projekts Miljons foreļu atgriešanās uzsāka 4 gadu startu - Ogres upē, Lielvārdes novadā. Savukārt pārējie 200 tūkstoši foreļu mazuļi šogad jau ir ielaisti Pededzes, Juglas, Lielupes, Ventas, Engures un Gaujas upju baseinos.

Projektu 2011.gadā iniciēja Skonto Būve, finansējot miljons strauta mazuļu izaudzēšanu četrās Latvijas zivju audzētavās. Savukārt par strauta mazuļu ielaišanu upēs rūpējās biedrība Mēs Zivīm.

Turpinot AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas pasākumus, šajā nedēļā Daugavā pie Mangaļsalas sākusies lašu mazuļu ielaišana. Šogad tiks ielaisti vismaz 600 tūkstoši viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i BIOR Tomes un Doles zivjaudzētavās, informē Latvenergo pārstāve Ivita Bidere.

Lašu un taimiņu mazuļus ar speciālu transportu nogādā izlaišanai paredzētajā vietā. Ņemot vērā ievērojamo lašu un taimiņu smolta skaitu, tos transportē apmēram divu nedēļu laikā.

Šis ir pirmais posms, un izlaišana turpināsies, jo katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2015. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri, jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.

Katru gadu zinātniski pamatotā sugu sastāvā un skaitliskā apjomā Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs notiek zivju mazuļu un kāpuru izlaišana. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseina ūdenstilpēs atbilstoši normatīvajiem aktiem veic z/i BIOR, pamatojoties uz AS Latvenergo saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzi un sniedzot slēdzienu par to, kādi kompensācijas pasākumi ir veicami, lai nodrošinātu zivju resursu daudzveidību. Savukārt Valsts vides dienests, pamatojoties uz minēto ekspertīzi, pieņem lēmumu par kompensācijas apmēru un veidu.

Zemkopības ministrijā vērsusies SIA Mārupes siltumnīcas ar ziņu, ka atsevišķos plašsaziņas līdzekļos izplatīta nepatiesa informācija, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražotā produkcija esot nekvalitatīva, jo gurķos konstatēts augsts nitrātu saturs. Tālab šī nepatiesā informācija negatīvi ietekmējot saimniecībā audzētās produkcijas noietu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) veikt ārkārtas pārbaudes SIA Mārupes siltumnīcas ražotajiem gurķiem. PVD inspektori ārkārtas pārbaudes laikā paraugus analīzēm noņēmuši SIA Mārupes siltumnīcas uz vietas dārzniecībā, kur gurķi un citi dārzeņi tiek audzēti. Paraugu analīzes veikuši valsts zinātniskā institūta Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR eksperti.

«Saskaņā ar veikto analīžu rezultātiem SIA Mārupe siltumnīcas audzētajos gurķos nitrātu daudzums ir minimāls. Gurķiem veiktās analīzes tikai vēlreiz apliecina, ka SIA Mārupes siltumnīcas ražo un patērētājiem piedāvā drošu un kvalitatīvu pārtiku,» šodien medijiem izplatītā paziņojumā uzsver zemkopības ministrs.