Par Nacionālā veselības dienesta lēmuma – samazināt apmaksas tarifu laboratorijām par 25 populārākajiem analīžu veidiem – potenciālajām sekām gan cilvēku veselībai, gan viņu personīgajām finansēm Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāju Stellu Lapiņu

Saprotu, ka no 1. jūnija ir izmaiņas valsts un laboratoriju savstarpējās attiecībās. Gribu lūgt jūs iezīmēt, kādas tieši ir šīs izmaiņas. Un kā tas ietekmēs pacientus?

Šī tēma ir plašāka, jo šīs izmaiņas ietekmēs gan pacientus, gan arī pārējās Latvijā strādājošās laboratorijas. Izmaiņas ir pavisam konkrētas – no 1. jūnija valsts samazina tarifu 25 populārākajiem analīžu veidiem, proti – turpmāk valsts laboratorijām maksās mazāku summu par analīžu veikšanas pakalpojumu. Piemēram, tās ir holesterīna, glikozes, ALAT, pilnās asins ainas analīzes.

Savā gana ilgajā darbā laboratoriju jomā esmu piedzīvojusi vismaz trīs reizes šādas valsts apmaksāto pakalpojumu finansējuma izmaiņas, bet šoreiz finansējuma izmaiņas laboratorijām ir diezgan sāpīgas, jo šāds lēmums bija pilnībā negaidīts, kuram arī zināmā mērā pietrūka garāka ietekmes izvērtējuma, jo šobrīd problēmas ar trūkstošo finansējumu par laboratoriju pakalpojumu apmaksu tiek pārliktas uz laboratorijas pleciem. Laboratorijas gaidīja, ka jau no šā gada 1. janvāra sāks darboties elektroniska sistēma, kurā būtu redzami visi ģimenes ārstu vai ārstu speciālistu veiktie pacientu nosūtījumi analīžu veikšanai, kas attiecīgi ļautu arī Nacionālajam veselības dienestam (NVD) precīzi izsekot katra pacienta informācijai. Taču, tā kā šis modelis netika izstrādāts un ieviests, trūkstošā finansējuma dēļ no 1. jūnija NVD samazina tarifus, tas nozīmē – tā kā, piemēram, mūsu uzņēmums ir ieguldījis diezgan ievērojamas summas laboratorijas automatizācijā un arī jaunu telpu būvniecībā, patlaban mums jādomā, kā kompensēt izdevumus, kas mums radīsies tarifu samazināšanas dēļ. Jo visus pēdējos gadus laboratorijas tarifu pieaugums bija tikai personāla atalgojuma paaugstināšanai, un mēs saprotam, ka personālam atalgojumu samazināt nevaram, īpaši ņemot vērā pašreizējo situāciju Latvijā ar attiecīgās kvalifikācijas darbinieku deficītu. Tādēļ diemžēl izskatās, ka šo izdevumu pieauguma sadaļu nāksies pārcelt uz pacientu maku, tas nozīmē, ka situācija ar pacienta līdzmaksājuma pieaugumu atkal pasliktināsies. Latvija būtībā jau šobrīd ir pirmajā vietā Eiropā pēc pacientu līdzmaksājuma apjoma veselības aprūpes sistēmā, kas patlaban jau ir aptuveni 40%. Līdz ar to šis procents vēl nedaudz pieaugs, neskatoties uz to, ka gan Eiropas Komisija ir aicinājusi un arī pati Veselības ministrija (VM) definējusi, ka mums jātiecas uz pacientu līdzmaksājuma proporcijas samazināšanu.

No 15.septembra nepietiekamā valsts finansējuma dēļ "Centrālā laboratorija" valsts apmaksātos pakalpojumus sniegs apmaksātās kvotas ietvaros, līdz ar to iedzīvotājiem tie būs pieejami rindas kārtībā pēc iepriekšēja pieraksta, informē laboratorija.

"Centrālā laboratorija" analīžu veikšanai jau līdz jūlija beigām bija izmantojusi valsts atvēlēto gada finansējumu visam 2023.gadam. Iemesls tam ir valsts budžeta nepareiza plānošana, valstij no vienas puses apsolot iedzīvotājiem, ka valsts apmaksās tiem veiktās analīzes, taču no otras puses neveicot pilnu samaksu tām laboratorijām, kas šo darbu veica.

"Līdz šim laboratorijas turpināja veikt analīzes uz sava rēķina, paļaujoties uz Veselības ministrijas un atbildīgo resoru solījumiem samaksāt. Izdevumus par analīzēm, ko veicam ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu un ko savlaicīgi vajadzētu apmaksāt no valsts budžeta, pašreiz mums jāsedz no saviem apgrozāmajiem līdzekļiem vai citiem finanšu resursiem. Tomēr šī brīža ekonomiskajā situācijā vairs nevaram atļauties kreditēt valsti," norādījusi "Centrālās laboratorijas" valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Carnikavā, Rīgas ielā, atklāta “Centrālās laboratorijas” filiāle, kurā veikt analīzes gaidīti gan pieaugušie, gan bērni. Šogad tā ir otrā uzņēmuma izveidotā filiāle iedzīvotāju ērtībām Ādažu novadā.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt strauji augošās Ādažu pilsētas un novada iedzīvotājiem iespēju dzīvesvietas tuvumā ērti veikt nepieciešamās analīzes. Līdz ar filiāles atklāšanu vēl vienā novada centrā – Carnikavā – nodrošinām, ka laboratoriskie pakalpojumi Pierīgā kļūst vēl ērtāk pieejami. Mūsu pieredze liecina, ka pakalpojumus filiālēs labprāt izmanto ne tikai tuvumā dzīvojošie, bet arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji. “Centrālās laboratorijas” jaunā filiāle ir iekārtota tā, lai procedūrai veltītajā laikā apstākļi pacientiem būtu ērti un patīkami,” stāsta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Nesen svinīgi tika atklātas "Centrālās laboratorijas" telpas Ādažos, tāpēc esam priecīgi, ka uzņēmums turpina paplašināt savu ģeogrāfiju, ienākot arī Carnikavā un atverot filiāli pašā pagasta centrā. Tādējādi tagad iedzīvotājiem tiek nodrošināta vēl ērtāka pieejamība kvalitatīviem un precīziem laboratorijas pakalpojumiem, kā arī ātrai rezultātu saņemšanai," saka Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētaja Karīna Miķelsone.

Atjaunotās izmaksu un ieguvumu analīzes (Cost-Benefit Analysis) secinājumi apliecina, ka Rail Baltica ekonomiski pamatots un paredzams, ka tas radīs IKP pieaugumu no 0,5 līdz 0,7%, sniedzot 15,5 līdz 23,5 miljardu netiešo eiro IKP pieaugumu Baltijas valstīm, informē RB Rail AS.

Tāpat tam būs arī tiešas ekonomiskas neto ieguvumu vērtība 6,6 miljardu eiro apmērā. Ar to saistītie plašāki ekonomiskie ieguvumi ietver militāro mobilitāti, vides ilgtspēju, sociālās nevienlīdzības mazināšanu, veidos jaunas tirdzniecības plūsmas un piegādes ķēdes ar Eiropu.

Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projekts ir ievērojami attīstījies, un to ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.

Digitalizācijas sniegtās pašreizējās iespējas finanšu pārvaldībā līdz šim biežāk izmantojuši lielie uzņēmumi, jo tās dod iespēju strādāt efektīvāk, iegūt un analizēt datus jebkurā brīdī, kad nepieciešams, taču pilnībā to potenciāls joprojām nav izmantots, jo īpaši nelielo uzņēmumu segmentā.

Tādas atziņas skanēja biznesa vadības sistēmu izstrādes uzņēmuma Excellent Latvia sadarbībā ar LR Grāmatvežu asociāciju un Dienas Biznesu rīkotajā vebinārā Uzņēmuma finanšu procesu digitalizācija - klupšanas akmeņi un risinājumi.

Nenoliedzami Covid-19 pandēmija ir bijis būtisks stimuls digitalizācijai visur, kur vien tas iespējams, tomēr vēl joprojām nebūt nav izmantotas visas iespējas, ko tā varētu sniegt. Digitalizācija tiek uztverta kā konkurētspējas stiprināšanas, efektivitātes paaugstināšanas, izaugsmes un attīstības instruments. Diemžēl Latvija digitālo tehnoloģiju un to radīto iespēju izmantošanā uzņēmumos atpaliek ne tikai no Igaunijas un arī no Lietuvas, bet ir arī zem ES vidējā rādītāja tā redzams Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā.

Valdību veidojošo partiju politiķi apsver iespēju atjaunot "deputātu kvotas", kuras iepriekš asi kritizētas.

Par "deputātu kvotām" sauc valsts budžeta naudu, kas rezervēta deputātu izvēlētiem projektiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) žurnālistiem pauda, ka 2025.gada budžetā nav paredzētas "deputātu kvotas", bet koalīcijā vēl par to tiks spriests.

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), reaģējot uz Reira izteikumiem, sociālajos tīklos paziņoja, ka "deputātu kvotas" netikšot atjaunotas, par to esot vienošanās koalīcijā. ''Esam noteikuši skaidrus un vienlīdzīgus nosacījumus budžeta līdzekļu piešķiršanai,'' pauda Siliņa.

Reirs "neredz neko sliktu" "deputātu kvotās". Viņaprāt, deputāti, tiekoties ar iedzīvotājiem, redz sabiedrības vajadzības "nedaudz savādāk".

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Energoneefektīvu mājokļu piedāvājums ir nedaudz palielinājies, radot lejupvērstu spiedienu uz to cenām. Vienlaikus jauno mājokļu piedāvājums ilgstoši ir nepietiekams, un to cenu pieaugums paātrinās. Straujais būvniecības izmaksu kāpums vēl vairāk vājinās jauno mājokļu pieejamību, skaidro Latvijas Banka.

Mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās ietekmē aktivitāte Latvijas nekustamā īpašuma tirgū sarūk, teikts pārskatā. 2023.gada aprīlī nekustamā īpašuma pirkumu skaits bija par 15,2% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Aktivitātes kritums sevišķi krass ir Pierīgā, kur pirkumu skaits februārī saruka līdz 2020.gada zemākajam rādītājam un martā-aprīlī atguvās vien nedaudz. Latvijas Bankas ieskatā tas varētu būt skaidrojams ar privātmāju un apbūves zemes pirkumu skaita nozīmīgu kritumu. Dzīvokļu pirkumu skaits samazinājās mēreni.

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā iesniegusi likumprojektu Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri izstrādāti ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos.

Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus.

Ar grozījumiem Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 EUR.

Siguldas novadā notiek nozīmīgi būvniecības darbi Vidzemes šosejas (A2) tuvumā. Vairāki ievērojami projekti vēl tikai plānoti, kas liecina par to, ka šī teritorija kļūst aizvien iekārojamāka investoriem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Valsts galvenā autoceļa pieguļošajās teritorijās būs ne tikai attīstīta infrastruktūra, bet arī paplašināts pakalpojumu klāsts. Vienlaikus tās ir jaunas darba vietas.

Šeit taps publiski pieejams atpūtas parks, veikali, veselības centrs, sporta būve, degvielas uzpildes stacija, biroju ēka ar dzīvnieku aprūpei un labbūtībai paredzētām telpām, automazgātava ar kafejnīcu.

"Esam gandarīti, ka valsts galvenais autoceļš, kas šķērso Siguldu, nebūt nav tikai tranzīta ceļš. Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk uzņēmēju un investoru gatavi attīstīt Vidzemes šosejai pieguļošo teritoriju, tādējādi padarot infrastruktūru pievilcīgāku un radot jaunas darba vietas Siguldā," stāsta Siguldas novada Attīstības aģentūras Attīstības projektu un uzņēmējdarbības nodaļas vadītāja Kristīne Zaķe.

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

ChatGPT ir guvis lielu popularitāti kopš tā atklāšanas pagājušajā gada beigās. Nav noslēpums, ka šis terzēšanas robots spēja aizstāt daudzas profesijas, un tā turpinot pilnveidoties, ChatGPT būs pašsaprotama ikdiena no mūsu dzīves.

ChatGPT terzēšanas robots izmanto dabiskās valodas apstrādi, lai izveidotu cilvēcisku sarunu dialogu. Tas var atbildēt uz jautājumiem un veidot dažādu rakstu saturu, tostarp ralstus, sociālo mediju ziņas, e-pastu un citus.

Daudzi investori lūdz AI tirdzniecības padomus, kā arī kriptovalūtu cenu prognozes.

Un jāņem vērā, ka Bitcoin neparedzamā un nepastāvīgā būtība padara tā cenu prognozēšanu sarežģītu arī tādiem rīkiem kā ChatGPT.

Kriptovalūtu tirgus ar katru dienu paplašinās arvien vairāk, piedāvājot dažādus kripto projektus, kuros investēt. Un izvēlēties paliek ar vien grūtāk, kuros un kāpēc labāk investēt.

Pašlaik tirgū ir tādi altkoini, kas tirgu pārņemuši un parādījuši spēcīgu potenciālu. Zemāk jūs variet iepazīties ar trīs populārām kriptovalūtām, kuras vērts izskatīt.

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Bankas Citadele gaisa dārza bišu dravā rosās pārdesmit tūkstoši bišu, bet maija beigās to skaits jau pārsniegs 100 tūkstošus.

Citadeles bišu saimēm šī būs otrā sezona, un urbānais bitenieks Uģis Mālnieks atzīst, ka bankas gaisa dārzs bitēm ir ļoti piemērota vieta. "Protams, ir gandarījums par medus ražu, kas pērn bija gana laba, taču biškopja lielākais prieks ir pavasarī – kad, veicot pirmo saimju apskati, ir redzams, ka laižot bites ziemas guļā, tās ir bijušas aprūpētas gan ar mīlestību, gan pēc visiem profesionālās dravniecības kanoniem. Labas ziemošanas jeb bišu labturības noslēpums slēpjas arī vietā, kas gan ziemā, gan agrā pavasarī ir pasargāta no lieliem vējiem. Savukārt vasarā bitēm nedraud pārkaršana, kas veicina saimju ražīgumu,” par ainu Citadeles dravā stāsta bitenieks Uģis Mālnieks.

Medicīnisko pakalpojumu, laboratorijas analīžu veikšanas uzņēmuma SIA "E.Gulbja laboratorija" apgrozījums pērn bija 62,094 miljoni eiro, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa saruka par 60% un bija 8,008 miljoni eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Vadības ziņojumā pausts, ka pērn laboratorija apkalpojusi kopumā 2,1 miljonu pacientu, kas ir par 38% mazāk nekā 2021.gadā, kad tika apkalpoti 3,4 miljoni pacientu.

Laboratorija pērn ir veikusi analīzes par 62,1 miljonu eiro, kas ir par 19% mazāk nekā gadu iepriekš, kad analīzes veiktas par 76,7 miljoniem eiro.

Peļņas samazinājumu uzņēmuma vadība skaidro ar straujo Covid-19 testēšanas apjoma samazinājumu valstī.

Vienlaikus uzņēmuma vadība norāda, ka "E.Gulbja laboratorijas" finansiālais stāvoklis ir stabils. Līdz ar testēšanas apjomu kritumu strauji kritušies arī testu veikšanas izdevumi, teikts ziņojumā.

Turpmāk uzņēmuma vadība plāno paplašināt un attīstīt "E.Gulbja laboratorija" darbību, izmantojot pēdējos sasniegumus medicīnas jomā, sevišķi molekulārās bioloģijas nozarē, turpināt paplašināt zinātnisko pētījumu darbus un piedalīties Latvijas valdības virzītajā e-veselības projektā.

Ādažu slimnīcā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle, informē uzņēmumā.

“Vērojot Ādažu pilsētas un novada izaugsmi, filiāles atvēršanu izjūtam kā būtisku soli, lai laboratoriskie pakalpojumi Pierīgas novadā kļūti vēl ērtāk pieejami. Saskaņā ar mūsu attīstības koncepciju, kas vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma pieejamību ikvienam, īpaši domājot par jaunajām ģimenēm ar bērniem, vēlamies, lai katrs pie mums justos aprūpēts. Strādāsim līdztekus ar slimnīcas medicīnisko personālu, tādējādi papildinot veselības aprūpes kolēģu komandas darbu Ādažos,” ir pārliecināta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

“Centrālās laboratorijas” vajadzībām Ādažu slimnīcā pilnībā renovētās telpas 80 kvadrātmetru platībā ir gaišas, aprīkotas ar ergonomisku apgaismojumu, ir nodrošināta atbilstoša ventilācija un iespēja izmantot kondicionierus. Vienā no kompaktajām telpām ir iekārtota reģistratūra un vieta pacientiem uzgaidīšanai, otrā tiek veiktas manipulācijas.

Mazākas brētliņu un reņģu zvejas kvotas Baltijas jūrā paaugstinās to pircēju – pārstrādātāju savstarpējo konkurenci par šo būtisko resursu, un vienlaikus augs to cenas, kas mazinās arī šo izstrādājumu ražotāju konkurētspēju un atbaidīs daļu patērētāju.

Tādu ainu 2024. gadam prognozē Baltijas jūras zvejnieki un zivju produkcijas ražotāji. Vienlaikus tiek norādīts, ka ir pieliktas būtiskas pūles, lai spēkā nestātos Eiropas Komisijas daudz radikālākais priekšlikums par brētliņu un reņģu zvejas kvotu samazinājumu, kas radītu daudz būtiskāku negatīvu kaitējumu Latvijā strādājošajiem zvejniekiem un zivrūpniekiem.

Labākais no sliktākajiem scenārijiem

“Ik gadu maijā tiek saņemti zinātnieku ieteikumi – limiti – zvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam, un, vadoties pēc tiem, zvejnieki plāno savu darbu perspektīvā, taču šoreiz Eiropas Komisija pārsteidzoši zvejas kvotu apmēra jautājumā nostājas daudz radikālākās pozīcijās nekā zinātnieki,” situāciju skaidro Latvijas Zivsaimnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Viesturs Ūlis.

Latvijas valdība 2022.gada vasarā pieņēma lēmumu padarīt obligāto biodegvielas piejaukumu brīvprātīgu, lai it kā samazinātu degvielas cenas. Tā rezultātā lielākā daļa degvielas 2022. un 2023.gadā tika tirgota bez biodegvielas piejaukuma, palielinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu transporta nozarē, informē Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA).

Saskaņā ar jaunākajiem Latvijas SEG inventarizācijas datiem 2021.gadā, kad bija spēkā biodegvielas obligātā piejaukuma prasība, tika novērstas aptuveni 141 000 tonnas CO2. Tātad pusotra gada laikā, kamēr obligātais piejaukums bija atcelts, netika samazinātas vismaz 210 000 tonnas CO2.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija (LBBA) valdes loceklis Indulis Stikāns uzsver: "Jautājums ir - vai 210 000 tonnas CO2 maksā dārgi, vai lēti? Taisnība, ka šodien CO2 kvotas Latvijai vēl nav jāpērk. Varam runāt tikai hipotētiski, ka šis kvotu apjoms valstij izmaksātu ap 20 milj. eiro, ja tāds apjoms būtu jāpērk. Kvotu cena svārstās - pirms gada tā sasniedza 100 EUR tonnā, šobrīd tā ir 60-65 EUR tonnā, bet prognozes rāda, ka pēc 2026.gada tā būs virs 100 EUR par tonnu CO2. Ja gribam saprast, kā novērtēt biodegvielas piejaukuma atcelšanu, tad es varētu simboliski teikt, ka šī kļūdainā lēmuma cena būtu ap 20 milj. EUR."

Atlikušo gadu laikā – līdz 2030. gadam – Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā, vienlaikus ir nepieciešams Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem.

Šādas atziņas skanēja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē. Klimata mērķus pie esošās politikas nespēs sasniegt ne tikai Latvija, bet arī Igaunija, un tādējādi būs jāpērk emisiju kvotas: Igaunijas aplēses — vismaz 225 milj. eiro, Latvijai tas būtu ievērojami vairāk.

Vieglo iekšdedzes dzinēju auto īpašniekiem, visticamāk, jārēķinās jau no 2027. gada ar zonām pilsētās, kurās nevarēs iebraukt šie auto, tāpat fosilās degvielas nodokļu likmju pieaugumu, iespējams, arī ļoti vecu (nolietotu) iekšdedzes dzinēju auto importa liegums Latvijā, esošo veco automašīnu norakstīšana. Vienlaikus Vācija panāca balsojumu par priekšlikumu no 2035. gada aizliegt auto ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu, un arī citās valstīs ir bažas par to, vai izvirzītais ambiciozais mērķis par autoparka 0% emisijām iecerētajā laikā ir reāli īstenojams, jo īpaši, ja jānomaina milzīgs autoparks. Kā viens no pārejas laika risinājumiem varot būt arī jaunās paaudzes sintētiskās degvielas, kuras varētu izmantot esošie iekšdedzes dzinēju auto, tādējādi samazinot izmešus, taču neprasot nomainīt autoparku.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola. Viņasprāt, būtiskākais nākotnes neskaidrības avots ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas aktivitātes.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Trauksmaina, neskaidrības pilna attiecībā par nākotni. Diemžēl jāsecina, ka daļai kūdras nozares uzņēmēju optimisms par nākotni strauji izplēnē, kas savukārt atsaucas uz vēlmi ieguldīt, bet bez investīcijām nav iespējams pat runāt par tālākas nākotnes perspektīvām. Faktiski neskaidrība par kūdras ieguves iespējām Latvijā padara problemātisku (ar daudziem jautājumiem) lauksaimniecībā izmantojamās kūdras substrātu ražošanu, pēc kuriem tieši pretēji - pieprasījums nesarūk, bet tikai pieaug. Būtiskākais nākotnes neskaidrības avots kūdras substrātu ražotājiem ir ES Zaļais kurss un ar to saistītie regulējumi, nosacījumi, arī maksājumi, kā arī kampaņveidīgas dažādu dabas organizāciju aktivitātes, lai kūdras ieguvi padarītu par vēsturi, tāpat kā savulaik notika ar cukurfabrikām un vēl citiem Latvijas tautsaimniecības sektoriem. Zaļā kursa spiediens pagaidām vairāk atsaucas uz prasību samazināt CO2 emisijas kūdras nozarē. Ir, protams, dīvaini, ka tiek postulēts — maksā piesārņotājs, tātad gala patērētājs, bet ES normatīvi paredz pretējo, jo, kaut arī saražotie kūdras substrāti no Latvijas tiek piegādāti teju uz 100 pasaules valstīm, par emisijām no CO2 būs jāmaksā kūdras ieguvējam — tātad Latvijā strādājošajam uzņēmumam, un emisijas tiks pieskaitītas Latvijai. Ja jau piesārņotājs maksā un kūdra ir tik kaitīga, tad loģiski būtu, ka par patērētās kūdras CO2 izmešiem maksātu tās patērētāji, piemēram, puķu, dārzeņu audzētāji Nīderlandē, Vācijā – valstīs, kas vēsturiski ir bijušas vienas no lielākajām kūdras ieguvējām pirms daudziem desmitiem gadu, taču savus pieejamos kūdras resursus ir pilnībā izsmēlušas.

Latvijā pāreja uz alternatīviem transporta līdzekļiem notiek pārāk lēni, savukārt fosilie degvielas veidi nākotnē viennozīmīgi kļūs vēl dārgāki, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš papildināja, ka Latvijas tirgū ir nepilni 6000 elektroauto pret aptuveni 700 000 kopējā valsts autoparka.

"Tātad mēs runājam par mašīnu skaitu, kas veido nedaudz zem 1% no kopējā apjoma. Te saskaras vairāki iemesli, kāpēc tas tā ir. Viens no galvenajiem ir iedzīvotāju maksātspēja," sacīja Vība.

Tāpat viņš norādīja, ka, visticamāk, līdz ar likumdošanas izmaiņām, kas paaugstinās fosilās degvielas cenu, radīsies papildu spiediens domāt par alternatīviem degvielas veidiem gan biznesā, gan privātajā segmentā.

Viņš papildināja, ka reāls risinājums alternatīvo degvielu veidos pašlaik vieglo automašīnu segmentā ir elektrība, savukārt smago automašīnu segmentā - saspiestā dabasgāze, piebilstot, ka ūdeņraža tehnoloģijas vēl ir tālākā nākotnē.