Divos Kārļa Ulmaņa gatves posmos 17.jūlijā sākti šīs vasaras vērienīgākie seguma atjaunošanas darbi, informē Rīgas domes pārstāvji.

K. Ulmaņa gatvē kopumā segumu atjaunos trīs posmos, atjaunotajai platībai sasniedzot vairāk nekā 198 tūkstošus kvadrātmetru. Šajā būvsezonā Rīgā seguma atjaunošana un uzlabošana kopumā gaidāma 128 ielās vai to posmos. Kopš jūlija sākuma darbi pilnā sparā notiek Rīgas grantētajās ielās – Sužu, Trīsciema, Jaunciema un Berģu apkaimes ielās, bet no šīs nedēļas tie sākti arī pilsētas asfaltētajās ielās.

Kopskaitā seguma atjaunošanas darbi šogad noritēs 128 ielās vai to posmos – 38 ielās ar asfalta segumu un 90 ielās ar grants segumu. Kopējā atjaunojamā platība ielās ar asfalta segumu sasniegs 630 tūkstošus kvadrātmetrus, tam atvēlot ap 27 miljoniem eiro, savukārt ielas ar grants segumu atjaunos teju 96 tūkstošu kvadrātmetru platībā, tam atvēlot ap 3 miljoniem eiro.

Ar Swedbank piešķirto finansējumu 1 450 103 eiro apmērā plānots veikt vēsturisko rehabilitācijas centra Līgatne ēkas pārbūvi un renovāciju ar mērķi par 42% uzlabot energoefektivitātes rādītājus, kā arī nodrošināt patīkamāku vidi centra klientiem un darbiniekiem.

Projektā plānots veikt administratīvā korpusa fasādes atjaunošanu, logu, vitrīnu un durvju nomaiņu un ēkas norobežojošo konstrukciju energoefektivitātes paaugstināšanu, apkures sistēmas pārbūvi, ventilācijas sistēmas izbūvi, ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējo tīklu atjaunošanu, siltummezgla pārbūvi, elektrotīklu atjaunošanu. Rehabilitācijas centrs “Līgatne” ir Cēsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas pieder Cēsu novada pašvaldībai.

“Rehabilitācijas centra “Līgatne” uzturēšana un ikdienas darba nodrošināšana ir dubults pienākums un atbildība, jo prasa rūpes gan par mūsdienīgas medicīnas pakalpojumu sniegšanas vides nodrošināšanu, gan vēsturiskā ēku kompleksa vērtību saglabāšanu un attīstību. Ik gadu savu iespēju ietvaros veicam iekštelpu remontu un īstenojam citus nepieciešamākos uzlabojumus, tostarp ap 15 000 eiro ik gadu atvēlot medicīnas iekārtu aprīkojuma iegādei un atjaunošanai. Tomēr šāda mēroga ēku kompleksa uzturēšana prasa arī nozīmīgākus ieguldījumus, ko tagad spēsim īstenot ar Swedbank atbalstu un jau nākamajā vasarā ikviens centra apmeklētājs un viesis varēs novērtēt mūsu darba augļus,” stāsta SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” valdes locekle Dace Klāmane.

Vācijas autoražotājs "Porsche" apsver iespēju iegādāties daļu grūtībās nonākušā bateriju un akumulatoru ražotāja "Varta", lai novērstu tā maksātnespēju un saglabātu "nozīmīgās tehnoloģijas Vācijā.

Kā pirmdien paziņoja luksusa automobiļu ražotājs, jau iepriekš ir interesējies par vairākuma iegūšana "Varta" elektromobilitātes atzarā, kas ražo litija jonu akumulatoru elementus.

Tomēr pēc tam, kad "Varta" svētdien paziņoja, ka meklē veidus parāda restrukturizācijai, lai "novērstu iespējamo maksātnespēju", "Porsche" paziņoja, ka apsver lielāku līdzdalību uzņēmumā.

"Mūsu saistību mērķis būtu saglabāt tādas nozīmīgas tehnoloģijas Vācijā," paziņoja "Porsche", piebilstot, ka "izpildoties noteiktiem apstākļiem" uzņēmums varētu piedalīties "Varta" finanšu reorganizācijā.

Sarunas turpinās, piebilsts Vācijas autoražotāja paziņojumā.

"Varta" atsevišķā paziņojumā norādīja, ka sarunās ar kreditoriem un iespējamiem investoriem, kuru vidū ir "Porsche" un citas puses, apsver dažādas restrukturizācijas iespējas.

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc politiskas vienošanās, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā "uzkrāmē" uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. "Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?" retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Satversmes tiesā ierosināta lieta par 2024. gada 11. janvāra likuma “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” 4. panta, ciktāl ar to Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likuma 3. panta pirmā daļa papildināta ar 8. punktu un 3. pants papildināts ar 5.1 daļas 3. punktu, un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajiem trim teikumiem.

Apstrīdētās normas paredz aizliegumu no 2025. gada 1. janvāra laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, kuri satur jebkādus aromatizētājus, izņemot aromatizētājus, kas rada tabakas smaržu vai garšu, un kuru maksimālā nikotīna koncentrācija tabakas aizstājējproduktā pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Pieteikuma iesniedzēja ir kapitālsabiedrība, kuras komercdarbība ir tabakas aizstājējproduktu – beztabakas nikotīna spilventiņu – ievešana un izplatīšana Latvijā. Līdz šim pieteikuma iesniedzēja esot izplatījusi tikai tādus beztabakas nikotīna spilventiņus, kuri satur dažāda veida aromatizētājus un kuros nikotīna koncentrācija pārsniedz četrus miligramus uz gramu.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Vēl šonedēļ klātienē var vērot Bulduru Koka darbnīcas pirmo starptautisko Kopienas projektu, kad 27 namdara amata meistari un brīvprātīgie no Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas, Francijas un Rumānijas ierodas Bulduros, lai 10 dienu laikā radītu apjomīgu stāvbūves konstrukciju, kas vēlāk kļūs par plašu ārtelpas mācību klasi un jauniešu brīvā laika pavadīšanas vietu, kā arī tiks papildināta ar zaļo jumtu.

Iepriekšējie gadi parādīja, cik svarīga ir iespēja mācīties ārtelpā. Diemžēl valsts finansējums ārtelpas “zaļās klases” izveidei uz doto brīdi nav paredzēts. Tādēļ Bulduru Koka darbnīcas Namdara amata meistari un namdari kaimiņvalstīs nolēma nākt talkā un uzcelt ārtelpas mācību klasi jauniešiem, kas Bulduru Tehnikumā mācās.

Šis ir izaicinošs projekts Bulduru Koka darbnīcai un visai namdaru kopienai Latvijā, jo pirmo reizi 10 dienu laikā ir plānots radīt tik apjomīgu, gandrīz 100m2 lielu stāvbūves konstrukciju. Tas ir liels izaicinājums arī no organizatoriskā viedokļa, tā kā liela daļa no meistariem un brīvprātīgajiem, kas ierodas no dažādām valstīm un katrs savā laikā, iepriekš nav tikušies un kopā strādājuši. Esam gandarīti, ka mums pievienojušās arī 2 nevalstiskās organizācijas no Rumānijas, kas specializējas koka baznīcu un kultūrvēsturisku celtņu saglabāšanā, un Ziemeļvalstu namdaru meistaru ģilde.

Specialty jeb augstākās kvalitātes kafijas grauzdēšanas uzņēmums SIA Kalve Coffee (KALVE) apgrozījums 2024. gada pirmajā pusgadā kāpis par 40% salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, savukārt peļņa augusi 2,6 reizes.

“Šogad esam spēruši ārkārtīgi būtisku soli uzņēmuma tālākā attīstībā, paziņojot par plāniem gada otrajā pusē īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (SPP/IPO). Paralēli tam esam turpinājuši demonstrēt stabilu izaugsmi, ko atspoguļo arī KALVE finanšu rezultāti. Pirmajā pusgadā uzņēmuma peļņa jau ir gandrīz divas reizes augstāka nekā aizvadītajā gadā kopā. Esam gandarīti par revidenta pozitīvo slēdzienu, un gada pirmajos sešos mēnešos vadības komanda tika papildināta ar vairākiem būtiskiem speciālistiem, tostarp pieņemot darbā jaunu finanšu direktoru,” uzsver Gatis Zēmanis, SIA Kalve Coffee līdzdibinātājs un valdes loceklis.

“Gada pirmajos sešos mēnešos KALVE Jaunmārupes grauzdētavā esam saražojuši par 15% vairāk kafijas, tādējādi nodrošinot augstāku ražošanas efektivitāti un pārdošanas apjomus gan Latvijā, gan mūsu eksporta tirgos. Pēc vadības aplēsēm, kuras ir atspoguļotas pārskatā, prognozētais 2024. gada nozares biznesa pieaugums reģionā varētu pat sasniegt 25-30%,” papildina Zēmanis.

Valdība 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojusies par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru kompāniju "Latvijas mobilais telefons" (LMT) otru akcionāru - Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia"), ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) paudis intervijā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai (LTV).

Valdība esot iezīmējusi turpmākos rīcības virzienu, kas būs jāpārrunā ar "Telia", un devusi mandātu Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Oktobra vidū EM būs jāatskaitās valdībā par šo sarunu rezultātu un jāpiedāvā tālākie risinājumi.

Valainis otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka plānots virzīties tajos scenārijos, kuri veicina valsts lomu uzņēmumos, kā arī attīsta uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Vienlaikus Valainis norādīja, ka EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar šo sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.

Pareizāk būtu celt patēriņa nodokli, bet koalīcija izlēma par pensiju pārskatīšanu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Politiķis apgalvoja, ka nepamatotu trauksmi jeb "vētru ūdens glāzē" par lēmumu mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī radījis finanšu sektors. "Lēmumam nav ietekmes uz nākotnes pensijām," apgalvoja ministrs, sakot, ka veiktie aprēķini rādot - ietekmes starp pirmo un otro pensiju līmeni neesot.

Vērtējot pensiju fondu pārvaldītāju vērtējumus par gaidāmajām izmaiņām, Augulis pauda, ka "beidzot fondu turētāji sākuši runāt par labklājību, nākotnes pensijām, nevis par to, cik bizness nopelna".

Jautāts par citu nodokļu pārskatīšanu, Augulis atzina, ka pareizāk gan būtu bijis celt patēriņa nodokli, nevis pārskatīt pensiju sistēmu. Tomēr par šādu kursu vienojušies valdības partneri.

Nespējot vienoties par nodokļu izmaiņu scenāriju, pareizāk šobrīd būtu neaiztikt lielo nodokļu likmes, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš uzsvēra, ka nodokļi nav galvenais faktors, kas nosaka valsts un ekonomikas konkurētspēju. Rutkaste skaidroja, ka, piemēram, darbaspēka nodokļi Latvijā ir nedaudz augstāki kā Baltijas kaimiņvalstīm, taču vienas darba stundas izmaksas darba devējiem ir zemākās Baltijā.

Laikā, kad darbaspēka piedāvājums nespēj apmierināt pieprasījumu, darbaspēka nodokļu izmaiņām nav piemērots brīdis, jo ar nodokļiem vairāk darbinieku nav iespējams radīt, skaidroja Rutkaste.

Eksperts norādīja, ka darbaspēka nodokļu mazināšanu kā instrumentu var izmantot dziļas ekonomiskās recesijas apstākļos, kāda patlaban nav vērojama.

Rutkastes ieskatā, var sagatavot iespējamo izmaiņu scenāriju, taču tā izmantošanai būtu jāsagaida apstākļi, kad izmaiņas var ieviest.

Latvija sarunās ar Zviedrijas "Telia Company" ("Telia") par telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" un mobilo sakaru operatora un tehnoloģiju inovāciju uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotni nevar atļauties nonākt strupceļā, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Mēs nevaram atļauties situāciju, kad nonākam strupceļā," teica ministrs, runājot par otrdien, 16.jūlijā, valdības slēgtajā sēdē spriesto par tālākajiem scenārijiem sarunās ar "Tet" un LMT otru akcionāru "Telia".

Valainis arī atzīmēja, ka jau šobrīd sarunās ir izdevies panākt "Telia" nostājas maiņu un ieklausīšanos Latvijas pozīcijās.

"Ticu, ka šoreiz, pie šādas valdības vienprātības šajā jautājumā un pie mūsu instrumentiem, un neslēpšu, tie ir spēka instrumenti, ar kuriem mēs ejam šajās sarunās, izdosies panākt Latvijas valsts interesēm atbilstošāko risinājumu," sacīja Valainis.

Viņš atzīmēja, ka esošajai valdībai ir samērā liela vienprātība par to, kā attiecīgais jautājums tālāk būtu jārisina. "Tas varbūt ir atšķirīgais no citām reizēm, kad tieši starp valdības politiskajām partijām bija diezgan atšķirīgi viedokļi, kas tad būtu jādara ar šiem uzņēmumiem," piebilda Valainis.

Igaunijā tiks paaugstināti nodokļi, lai iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, liecina jaunais Igaunijas valdošās koalīcijas līgums, ko piektdien nodeva atklātībai trīs koalīciju veidojošās partijas - Reformu partija, Sociāldemokrātiskā partija un partija "Igaunija 200".

Paredzēts, ka no 2025.gada jūlija pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks paaugstināts par diviem procentpunktiem līdz 24%, bet no 2026.gada janvāra par diviem procentpunktiem līdz 24% tiks palielināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Plānots paaugstināt arī akcīzes nodokļus alkoholam, tabakas izstrādājumiem un benzīnam.

Vēl no 2026.gada sākuma tiks ieviests papildu 2% uzņēmumu peļņas nodoklis.

Šī nodokļu paaugstināšanas pakete tiek dēvēta par "drošības nodokli", kas būs spēkā līdz 2028. gada beigām.

"Nepieciešamību pēc turpmākiem nodokļu palielinājumiem vai izmaiņām noteiks valdība, kas sāks strādāt pēc Rīgikogu vēlēšanām 2027.gadā," teikts koalīcijas līgumā.

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kritizē Finanšu ministrijas piedāvāto nodokļu izmaiņu projektu, kas plašākai sabiedrībai gan vēl nav prezentēts.

LDDK un LTRK izplatījušas paziņojumu, norādot, ka 20.augustā norisinājās tikšanās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, kur LDDK, LTRK un citiem sadarbības partneriem bijusi iespēja izteikt viedokli par 16.augustā iesūtīto nodokļu izmaiņu piedāvājuma projektu.

Nav gan zināms, vai šajā laikā projektā nav veiktas korekcijas.

Kā aģentūru LETA informēja LDDK pārstāve Ance Jaks, darba devēji noraida 16.augustā iesūtīto piedāvājumu un prasa to pārveidot atbilstoši kopā izvirzītajiem mērķiem. Organizāciju ieskatā, šis scenārijs neatbilst valdības deklarācijā noteiktajiem mērķiem un turpinās Latvijas ekonomikas stagnāciju un atpalicību no kaimiņvalstīm.

LDDK prezidents Andris Bite apgalvo, ka piedāvājums neatbilst ne mērķim veicināt darbaspēka nodokļu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, ne arī mērķim vienkāršot nodokļu administrēšanu.

Lauku īpašumi ir nenovērtēti un maksā ļoti mazu nodokli pēc tiem noteiktās kadastrālās vērtības, liedzot pašvaldībām pienācīgus ieņēmumus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).

Viņasprāt, vajadzētu pārskatīt nekustamā īpašuma nodokli, kura bāze nav pārskatīta sen. Pēc viņas teiktā tas sarunās par nodokļu reformu neesot apskatīts.

Mieriņa izteicās, ka ir gana daudz izaicinājumu ar "vecām kadastrālām vērtībām", ļoti lielām atšķirībām kadastrālajās vērtībās diviem blakus esošiem īpašumiem. Savukārt lauku īpašumi, viņasprāt, ir "vispār nenovērtēti".

"Pirms desmit gadiem kadastrālās vērtības ir iesaldētas un tur ir zināma netaisnība," viņa pauda.

Kā vēstīts, pavasara nogalē koalīcija solīja īstenot "atbildīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku" un "nepieļaut nesamērīgu" pieaugumu.

Koalīcija vienojusies uz nenoteiktu laiku saglabāt samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, 30.septembrī pēc valdību veidojošās partiju sanāksmes pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Vēl pagājušajā nedēļā saskaņošanai tika virzīti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz 12% PVN likmi noteikt uz terminētu laiku - līdz 2028.gada beigām.

Politiķis norādīja, ka līdz šim samazinātā PVN likme Latvijā ražotiem dārzeņiem bija terminēta, kas nozīmē, ka pēc noteikta perioda tā tiek atkal pārskatīta.

Samazinot PVN likmi, bija ideja iedzīvotājiem ļaut iegādāties vairāk veselīgu produktu, uzsvēra ministrs, norādot, ka minēto kompensē akcīzes likmes paaugstināšana cukurotajiem dzērieni, kas savukārt nav vēlami veselībai.

Krauze norādīja, ka ministrija vēlāk sagatavos ziņojumu, kā likme ietekmē ražotājus un kāds ir dārzeņu patēriņš Latvijā.

Notiek centieni sabalansēt budžetu un neveikt sāpīgas "griešanas", uzsvēra premjere Evika Siliņa (JV), komentējot diskusijas par nodokļu reformu.

Viņa akcentēja, ka nodokļi un budžets ir valdības darbakārtības jautājums. Pēc Siliņas paustā, nākamā gada budžeta izveidošana nav vienkārša, piemēram, Igaunija par 2% palielina pievienotās vērtības nodokli, Somija - samazina cilvēkresursus, budžetu valsts pārvaldē, arī sociālās garantijas.

"Mēs saprotam, ka "griešanas" būtu sarežģītas un tās ilgtermiņā atstātu sekas arī uz tautsaimniecību. Tāpēc nodokļu reforma ir jāsalāgo ar budžetu, jo citādāk to nevar pieņemt. Nodokļi un budžets nav atraujami viens no otra, jo tas vienmēr ir saistīts ar fiskālo telpu," pauda Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka vasarā politiskajās aprindās, politiķu starpā notika diskusijas, kā šis modelis varētu izskatīties, savukārt otrdien, 20.augustā, partneri tika iepazīstināti ar kompromisa variantu, kas bija politiķu caurskatīts. Viņa uzsvēra, ka tā bija pirmā reize, kad partneri, iespējams, ieraudzīja priekšlikumos to, ko viņi tur nevēlējās redzēt, jo tie personīgi skāra katru organizāciju.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir atvērts diskusijām un kompromisiem par nodokļu politikas izmaiņām, vienlaikus saglabājot fokusu uz valsts drošību kā valdības noteikto galveno prioritāti un jau sākotnēji nospraustajiem mērķiem - veicināt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi un mazinās sociālo nevienlīdzību, aģentūrai LETA pavēstīja Ašeradens.

Ministrs skaidroja, ka, ņemot vērā nevienprātību par piedāvāto nodokļu pārskatīšanas scenāriju, tiek turpinātas gan politiskās diskusijas, gan sarunas ar valdības sociālajiem partneriem, lai savstarpējo redzējumu tuvinātu.

Jebkādas nodokļu izmaiņas tiek skatītas kontekstā ar budžeta veidošanas procesu, un, pēc budžeta izstrādes grafika, tas ir jāizskata Ministru Kabinetā 17.septembrī, savukārt 15.oktobrī jāiesniedz Saeimā, līdz ar to šie arī ir nozīmīgākie gala termiņi, kad nonākt pie lēmuma par nodokļu pārskatīšanu, uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrs atzina, ka katrai sabiedrības grupai - darba devējiem, darba ņēmējiem un dažādu nozaru pārstāvjiem - ir savas prioritātes un savas intereses, taču priekšroka būtu dodama tiem risinājumiem, kas ļautu mazināt izdevumus, turpretim risinājumi, kas radītu izdevumus, tiktu uzklausīti nelabprāt.

Ja mēs raugāmies no pensiju kapitāla krājēju pozīcijas, valdības atbalsts Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim paredz pensiju iemaksu likmes 1% pārnesi no 2. līmeņa uz 1. līmeni, ir mazāk slikts variants nekā iepriekš piedāvātais.

Tomēr sabiedrībai šobrīd to mēģina pasniegt kā kompromisu, un tas izskatās pēc ļoti apšaubāma kompromisa. Ironiski, bet viens no lielākajiem šo priekšlikumu ieguvējiem varētu būt tieši valdošā politiskā koalīcija. Koalīcijai valsts budžeta apstiprināšana Saeimā nozīmēs uzticības balsojumu un valdības stabilitāti. Nākas domāt, ka šajā gadījumā plāns varētu būt sasniegt šo mērķi faktiski neveicot solīto – nerealizējot diezgan sarežģīto nodokļu reformu jeb kārtējo reizi neizdarot mājasdarbu.

Lielākais zaudētājs šajā situācijā būs esošie nodokļu maksātāji un topošie pensionāri. Esošajiem pensionāriem pensijas tāpat būtu jāindeksē, ņemot vērā to nepietiekamu apmēru un dzīves dārdzību. Šajā gadījumā pragmatiskāk būtu šim mērķim meklēt finansējumu citos avotos. Tādēļ jāsecina, ka esošie pensionāri, pretstatā tam, kā tas tiek publiski pasniegts, nav ieguvēji šajā situācija. Viņi ir pelnījuši lielākas pensijas neatkarīgi no tā, kas notiek ar iemaksām pensiju 2. līmenī.