Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži, vēsta Latvijas Avīze.

Kamēr daudzi īpašuma saimnieki esot pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmantojot balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.

Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas laikrakstam akcentējis divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Latvijā strādājošie uzņēmēji jau ir pieraduši – lai saņemtu būvatļauju un varētu sākt reālus celtniecības darbus, proti, attīstīt kādu projektu, ir jāizskraida neskaitāmi kabineti, no viena uz otru pārnēsājot papīra ķīpas. Varētu šķist, ka brīdī, kad visas nepieciešamās atļaujas beidzot ir saņemtas, var mierīgi nodarboties ar būvniecību, ne par ko citu nedomājot. Naivi!

Vēl pastāv iespēja, ka jebkurš valsts iedzīvotājs var tiesā apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas likumību, kas automātiski nozīmē arī projekta realizācijas apturēšanu, nodarot investoram lielākus vai mazākus zaudējumus. Protams, tiesiskā valstī ir tikai normāli, ka jebkura persona var meklēt savu taisnību tiesā, un šo principu nekādā gadījumā nevajag likvidēt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijā dažādu projektu, atļauju un konkursu rezultātu apstrīdēšana jau ir kļuvusi par nacionālo sportu jeb, vienkāršāk sakot, instrumentu savu vēlmju īstenošanai.

Nav taču noslēpums, ka savulaik neskaitāmi valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotu iepirkumu rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā nevis tāpēc, ka tiešām būtu aizdomas par nelikumību, bet gan tādēļ, lai pabojātu dzīvi konkurentam, kuram ir izdevies uzvarēt. Savā ziņā līdzīga situācija ir arī saistībā ar jau izsniegtām būvatļaujām... Nereti būvatļaujas tiek apstrīdētas nevis tāpēc, ka būtu vērojama kliedzoša nelikumība, bet gan tādēļ, ka prasības iesniedzējs tādējādi vēlas izsist kādu labumiņu sev. Piemēram, vienoties – samaksā man «uz rokas» dažus desmitus tūkstošus latu, un nekādas tiesvedības nebūs. Investors tādējādi nonāk dilemmas priekšā – vai nu jākļūst faktiski par šantāžas upuri, vai arī jāiekonservē būvniecība un jāstaigā pa tiesas zālēm. Ciniskāk sakot, jāizrēķina, kas iznāk lētāk.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir gana liels, nākamgad tas varētu kļūt vēl lielāks - saistībā ar valdības iecerēto nodokļu politiku. Šādas frāzes pēdējā laikā ir dzirdētas neskaitāmas reizes komplektā ar atbildīgo valsts institūciju amatpersonu skaidrojumu, ka apkarot ēnu ekonomiku esot neizsakāmi sarežģīti un ilgstoši, tāpēc 2011. gadā no tās atdot baltajai ekonomikai varēšot vien 15 milj. Ls.

Tiesa, pelēkā ekonomika, un tās ietvaros strādājošie atrodas visā valstī, un nereti šādus biznesmeņus ir iespējams identificēt, kā mēdz teikt, pēc elektrības kabeļa. Plus vēl šā visa kontekstā ir kāds aspekts, kuru izprast ir pavisam grūti. Redz, ir tikai loģiski, ka līdz ar valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem situācija pasliktinās arī Latvijas tirgos. Arvien biežāk dzirdamas sūdzības, ka Rīgas Centrāltirgū strādājošajiem tirgotājiem nav dažādu nepieciešamo atļauju, ka precēm var būt beidzies derīguma termiņš, ka čeks par pirkumiem izsists netiek utt. Piedevām vēl pretī VID darbiniecēm nostājas tirgotājs ar saviem «miesassargiem», skaidri liekot saprast, ka viņas teiktais vērā ņemts netiks.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis lūgs pārbaudīt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par pilsētas teritorijas plānojumu 2010. līdz 2013. gadam atbilst normatīvajiem aktiem, informē ministrija.

Šādu lēmumu ministrs pieņēmis pēc tam, kad tas ticies ar Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvjiem, kuri norādīja uz nelikumībām izstrādātajā teritorijas plānojuma versijā. JAB pārstāvji tikšanās laikā vērsa uzmanību uz to, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli, izstrādāti tādā veidā, ko iedzīvotājiem nav iespējams saprast. Tajos nav sniegts paskaidrojums, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Turklāt arī apzīmējumi uz kartēm neesot saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta.

Kā citas problēmas saistībā ar esošo teritorijas plānojumu tika minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi. JAB par īpaši satraucošu uzskata ieceri Lielupē, Dubultu līkumā paredzēt apbūvi uz ūdens, vai apbūvei pakļaut Lielupes palienes pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) īsā laika periodā veicis kratīšanas aptuveni 40 vietās, pārsvarā uzmanību pieveršot trīs Latvijas politekonomiskās dzīves smagsvariem - Ventspils mēram Aivaram Lembergam, ekspremjeram Andrim Šķēlem un LPP/LC līderim Aināram Šleseram.

Nenoliedzami virsraksti šajā kontekstā sanāk skaļi - beidzot ķeras klāt tā saucamajiem oligarhiem. Tomēr kaut kas tajā visā neizskatās diez cik pārliecinoši.

Nevar noliegt, ka jau gadiem ilgi kuluāros ir dzirdama informācija, ka Rīgas tirdzniecības ostā īstais saimniekotājs esot Šķēle, ka aviokompānijā lietu noteicējs esot nevis šā uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, bet gan Šlesers, savukārt par Lemberga iespējamo saistību ar dažādām kompānijām var veselus stāstus sarakstīt. Iespējams, viss nupat minētais un varbūt arī daudz kas cits ir balta patiesība. Līdzīgi gadījumi pasaules vēsturē ir bijuši, un tie ir beigušies ar pietiekami skaļām prāvām. Parasti tādās reizēs tiek savākts pietiekams apjoms pierādījumu, iespējamajiem vainīgajiem uzrādītas apsūdzības, nepieciešamības gadījumā ievietojot viņus iestādē ar strīpainām pidžamām un rūtainu skatu uz ārpasauli. Turklāt katrai konkrētajai šādai lietai ir jābūt pēc iespējas ātrāk izskatītai un ar pasludinātu spriedumu.

Igaunijas pierobežā rindas uz ceļa pazudušas, ir tīra apkārtne un novērstas nelikumības.

No obligātās reģistrēšanās robežas šķērsošanai, braucot no Igaunijas uz Krieviju, ir vairāki ieguvumi, konferencē Transbaltica 2012 norādīja Girf OU valdes loceklis Hanness Plinte, kura vadītā kompānija izstrādāja Goswift robežas šķērsošanas sistēmu pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma. Iepriekš autobraucējiem nācās gaidīt kilometriem garās rindās, apkārt valdīja netīrība un privātie «biznesmeņi» pārdeva kravas auto šoferiem vietu rindā, bet tagad vērojama pavisam cita situācija.

To, ka uz robežas valda kārtība, tīrība, ceļa malā nestāv pat viens kravas auto, DB pārliecinājās trešdienas pusdienlaikā Luhamā gaidīšanas zonā, kas ir netālu no Krievijas robežas šķērsošanas punkta. Iepriekš nepietiekamās caurlaidības dēļ Krievijas pusē Igaunijā veidojās kilometriem garas rindas uz ceļa, gružu kaudzes, bija problēmas ar tualetēm, kā arī satiksmes drošību, saka Luhamā stāvlaukuma īpašnieka un operatora Collade OU pārstāvis Ulars Sarapū. Gaidīšanas zonā ir apsargāts, apgaismots stāvlaukums, tualetes, bezvadu internets un iespēja izmest atkritumus. Par papildu samaksu var izmantot dušu, kā arī ir atvērta kafejnīca. Uz vairākiem tablo parādās to automašīnu numuri, kam laiks šķērsot robežu.

Pēdējo gadu laikā krāpniecības gadījumi auto zādzībās kļūst retāki, stāsta AAS Balta drošības pārvaldes vadītājs Egīls Sīlis-Jaunsīlis.

Ja agrāk gadā klientiem nozaga apmēram 200 auto, tad pagājušajā gadā ir nozagti vien 50 auto, lai gan kopējais apdrošināto spēkratu skaits šo gadu laikā ir audzis vairākkārtīgi. Ņemot vērā ilggadējo pieredzi, var teikt, ka apdrošināšanā krāpniecības gadījumi auto zādzību lietās parasti nepārsniedz 7-10%, viņš skaidro.

Viens no populārākajiem krāpšanas veidiem ir saistīts ar ceļu satiksmes negadījumiem, kad nelikumības cenšas slēpt ar auto zādzības palīdzību. Šādos gadījumos izmeklētājus parasti dara uzmanīgus fakts, ka apdrošinātāji ir saņēmuši atlīdzību pieteikumu par tāda auto zādzību, ko parasti zagļi neiekāro.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums Rīgas satiksme, reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, ir ierosinājusi dienesta pārbaudi, informē uzņēmuma preses pārstāvis Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» teikts paziņojumā presei.

Rīgas satiksme apstiprina, ka 2013.gadā iepirkumu procedūras rezultātā tika noslēgts līgums ar uzņēmumu MJ Partneri par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedriskā transporta tīrīšanai un apstrādei par kopējo summu 280 000 latu. «Šobrīd Rīgas satiksme nevar apstiprināt to, ka noslēgtais līgums būtu fiktīvs, kā ir izskanējis, vai arī to, ka uzņēmums būtu kļuvis par krāpnieku upuri, taču Rīgas satiksme veiks detalizētu un skrupulozu notikušā pārbaudi dienesta pārbaudes ietvaros, par kuru rezultātiem tiks ziņots vēlāk,» skaidro kompānijā.

Lai Latvija jurisdikcijā kļūtu pievilcīgāka komerciālām šķīrējtiesām, Šķīrējtiesas būtu jāsāk ar esošā Šķīrējtiesu likuma pielāgošanu.

Tā DB norāda jomas eksperti. Grozījumi Šķīrējtiesu likumā, ar kuriem tika noteiktas stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidei, kā arī stiprināts uzraudzības mehānisms, stājās spēkā pirms nepilniem diviem gadiem. Grozījumu mērķis bija atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesām, padarīt to izveides procesu caurskatāmu un izvirzīt kvalitātes prasības. Tieslietu ministrijas ieskatā, grozījumi savu mērķi ir sasnieguši, jo pēc reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies apmēram par divām trešdaļām. Šobrīd šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrēta 71 pastāvīgā šķīrējtiesa, liecina Uzņēmumu reģistra dati. Jāatgādina, ka 2014. gadā šķīrējtiesu skaits sasniedza 214. Zvērināts advokāts un viens no Šķīrējtiesu likuma izstrādātājiem Jānis Lapsa DB atzīmē, ka pagaidām šķīrējtiesu jomā Latvijā nekāda attīstība nav notikusi. Ir samazinājies šķīrējtiesu skaits, tomēr kopumā tās ik gadu skata tikai aptuveni 1000 lietu. Tas nozīmē, ka šķīrējtiesu skaits būtu vēl samazināms, jo daļa no esošajām joprojām nedarbojas vai, iespējams, ir izveidotas, lai veiktu kādas nelikumības. Tāpat pēdējo divu, trīs gadu laikā nav bijuši skaļi šķīrējtiesu spriedumi, kas tapuši pēc procesa pārkāpumiem. Nozares speciālisti norāda, ka Rīgai kā vietai ir visas iespējas kļūt interesantai tieši šķīrējtiesu ziņā, tomēr, lai to panāktu, Šķīrējtiesu likums ir jāpielīdzina Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) Parauglikumam.

Biznesa riski, tiesību problēmas un to risinājumi ar vietējām īpatnībām Latvijā nemazina starptautisko investoru interesi. Latvijai ir jānovērš talantīgās jaunatnes aizbraukšana no valsts, un atslēga ir izglītībā.

Šādas atziņas intervijā Dienas Biznesam pauda starptautiskā zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Eiropas nodaļas priekšsēdētājs Aians Grejs (Ian Gray).

Esat no Lielbritānijas. Tādēļ pirmais jautājums ir par Brexit. Ko varat pateikt par šo ieilgušo procesu? Tas ietekmē uzņēmēju ikdienu gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Biznesa vides vislielākā problēma ir nenoteiktība, neskaidrība par rītdienu, kas nozīmē neprognozējamus noteikumus. Tas nozīmē, ka uzņēmēji ir satraukti un noraizējušies par nākotni. Tas pilnīgi noteikti nav labi ne Lielbritānijas, ne Eiropas Savienības valstu uzņēmējiem, jo ļaudis nesteidzas ar aktivitātēm šādā brīdī. Pats ļaunākais biznesam, manuprāt, ir beznosacījumu Brexit, un es ceru, ka tas nenotiks. Tas būtu ļoti nepatīkami, tomēr pēdējās dienās biznesa vide jūtas mazliet relaksēti, jo ir parādījušās cerības, ka būs saprātīgs noslēgums. Jautājums vēl aizvien ir par to, kā noslēgums izskatīsies un kādi būs lietotie termini noteikumos. Vēl aizvien ir jautājums par balsojumu, un, tā kā tas vēl nav bijis, ir grūti komentēt kaut ko vairāk. Lielbritānijas pašreizējā problēma ir tā, ka pozīcija tajā ir ar nelielu pārsvaru, tātad vāja. Katra lieta ir smagi jāpierāda, un grupas uzklausa dažādus risinājumus. Ātram risinājumam pietrūkst vairākuma, un tā ir visas problēmas atslēga, diemžēl mēs to ietekmēt nevaram.

Baltkom ir iesniedzis sūdzību Eiropas Komisijā, lai tā izvērtētu notikušā ciparu TV ieviešanas konkursa norisi

Sūdzības iemesls ir iespējamās nelikumības, kas saistītas ar Latvijas valsts budžeta līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un godīgas konkurences kropļošanu saistībā ar notikušo digitālās TV ieviešanas konkursu Latvijā, Db pavēstīja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš. Tiesa, precīza iespējamā nelikumīgā atbalsta summa Baltkom nav zināma, taču saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošo informāciju tā pārsniedz 10 milj. Ls jeb vairāk nekā 14 milj. eiro 4 gadu periodā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Lai Latvijā telekomunikāciju nozarē valdību godīga konkurence, ir jāiesaista Eiropas atbildīgās institūcijas, jo viņš neatceras nevienu Konkurences padomes lēmumu, kas būtu palīdzējis nozarē attīstīt konkurenci. trešdien Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA) pilnsapulcē sacīja tās prezidents Pēteris Šmidre.

SPRK vismaz iedarbina sviras un veicina tarifu samazinājumu, norādīja P. Šmidre, bet viņš neatceras nevienu Konkurences padomes lēmumu, kas būtu palīdzējis nozarē attīstīt konkurenci. Tāpēc konkurences jautājumi pēc viņa domām ir jārisina tieši Eiropā, lai arī tas prasa laiku.

Tāpat tiesību aizstāvībai TV pakalpojumu jomā ir izveidota darba grupa, kuru pārstāv LTA, LEKA, Reģionālo TV asociācija un Latvijas Elektronisko sakaru komersantu asociācija. Tās mērķis ir pārstāvēt nozares uzņēmumu intereses, lai saglabātu konkurences vidi.

Asociācijas kopīgi paredzējušas izstrādāt ieteikumus jaunam regulējumam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Vai tiešām Latvija vismaz kaut ko kādreiz nevar izdarīt normāli? Šāds jautājums rodas, redzot un dzirdot tās peripetijas, kas saistās ar mūsu valsts dalību starptautiskajā izstādē Expo, kas šobrīd norisinās Šanhajā.

Proti, runa ir par Latvijas stenda centrālā objekta vēja tuneļa organizatorfirmas Aerodium un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šefa Andra Ozola savstarpējām «laipnībām». It kā vieni nav kaut ko samaksājuši un vēl prasījuši kukuli, savukārt otri, īstenojot projektus, pastrādājuši nelikumības utt. Turklāt, lai gan savstarpējā retorika sākās par Latvijas stendu Ķīnā, nu jau tiek piesaukts arī 2,5 milj. Ls vērts, taču nestrādājošs vēja tuneļa projekts tepat Jelgavā.

Vispirms jau interesants ir jautājums par to, kāpēc Ozols atcerējās par Jelgavas projektu tieši tagad, lai gan tā realizācija ilgst jau pietiekami lielu laika periodu. Varbūt tam ir saistība ar Aerodium līdera Ivara Beitāna paziņojumu, ka LIAA vadītājs esot prasījis 8% no kopējās pāris milj. Ls lielās Šanhajas paviljona projekta summas. Protams, neviens ar sveci abu šo kungu sarunas laikā, visticamāk, klāt nav stāvējis. To, kā viss ir bijis un kurš ko ir prasījis, tiešām nāksies skaidrot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai varbūt pat tiesai. Taču kopumā nākas secināt divas būtiskas, taču visnotaļ nepatīkamas atziņas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) vēja tuneļu ražotājam Aerodium par kavēšanos ar Latvijas paviljona atklāšanu starptautiskajā izstādē World Expo 2010 gatavojas piemērot sodu 331,5 tūkstošu latu apmērā.

Tā liecina paviljona pieņemšanas-nodošanas akta projekts, vēsta Diena.lv.

LIAA soda aprēķināšanā ņēmusi vērā visas dienas, kas kavētas paviljona atklāšanā. Sods par katru kavēto dienu līgumā noteikts 12,75 tūkst. latu apmērā. Jau ziņots, ka izstāde sākās 1. maijā, bet Latvijas paviljons tika atklāts tikai 26.maijā.

LIAA pārstāve Vineta Vilistere–Lāce Dienai teica, ka pieņemšanas nodošanas aktu LIAA direktora vietnieks un šobrīd par paviljonu atbildīgais Māris Ēlerts vakar ir nosūtījis saskaņošanai Aerodium. Līguma konfidencialitātes dēļ LIAA nekomentēs, kāpēc aģentūra vēlas piemērot tieši šādu soda apmēru un vai ir ņemti vērā nepārvaramas varas apstākļi.

Konkurences uzraugam piena kooperatīvu lieta jāvērtē, ņemot vērā kooperācijas būtību.

To var secināt, iepazīstoties ar Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija COPA / COGECA atbildi uz Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) vēstuli Eiropas institūcijām par Latvijas Konkurences padomes (KP) veiktajām pārbaudēm Latvijas piena kooperatīvos. «Nacionālajai konkurenci uzraugošajai institūcijai katrs gadījums jāvērtē pēc būtības, balansējot konkrētās darbības mērķi un konkurenci ierobežojošos faktorus,» skaidro COPA / COGECA. Pamatā Eiropas likumdošana pasaka, ka dažādu konkurenci ierobežojošo noteikumu loma mazinās, ja darbības mērķis ir padarīt efektīvāku dažādu preču ražošanu un izplatīšanu, tajā pašā laikā nodrošinot patērētājam taisnīgus nosacījumus. Jāatgādina, ka KP pērn veica pārbaudes divos piena ražotāju kooperatīvos Trikāta KS un Dzēse un jūnijā ierosināja lietu par iespējamo vienošanos par piena realizācijas cenu. Pērn aprīlī uzraudzības ietvaros KP apmeklēja Dzēsi, lai iepazītos ar tirdzniecības dokumentiem, kuros tika iegūta informācija, kas raisīja aizdomas, ka Dzēse un Trikāta KS, kas, pēc KP domām, ir savstarpēji konkurējoši uzņēmumi, ārpus jaundibinātās rūpnīcas projekta varētu būt saskaņojušas cenas savai produkcijai.

Daži vadoši darbinieki Rīgas domē pēdējo pāris diennakšu laikā izņēmuši un pielabojuši dokumentus, kas saistīti ar tirdzniecības centra Maksima būvniecību Zolitūdē, apgalvo Eiropas parlamenta deputāts, diplomēts inženieris un bijušais partijas Saskaņas centrs biedrs Aleksandrs Mirskis (tagad - partija Alternative), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

(Pievienots Rīgas Būvvaldes pārstāvja viedoklis 12.rindkopā.)

«Esmu pārliecināts, ka šo lietu centīsies «norakt». Domāju, uz visiem jautājumiem atbildi var dot tikai neatkarīga šī nozieguma izmeklēšanas komisija. Es vēlos strādāt šajā komisijā, lai nekas tamlīdzīgs vairs nevarētu notikt,» paziņojumā medijiem paudis Mirskis.

Mirska asistents Vladimirs Romančenko aģentūrai LETA apstiprināja, ka Zolitūdes traģēdijā dzīvību zaudējis arī deputāta palīgs Andrejs Burvis (Alternative).

Eiroparlamenta deputāts uzskata, ka šī traģēdija notikusi tāpēc, ka gan projektēšanas birojiem, gan arī būvfirmai, Rīgas pilsētas būvvaldei, ugunsdrošības inspekcijai un tirdzniecības centram ir viens mērķis – peļņa. Tāpēc daži, iespējams, dod kukuļus, lai saņemtu projektēšanas un būvniecības atļaujas, bet citi, dzenoties pēc naudas, visticamāk, ir gatavi maksāt uzraudzības dienestiem. «Tiek klonētas nelikumības, kur viss ir iespējams,» norāda Mirskis.

Valsts policijas kratīšanas uzņēmumā «Rīgas satiksme» (RS) veiktas kriminālprocesā, kas izdalīts no patlaban prokuratūras lietvedībā esošās tā dēvētās RS «nanoūdens» krimināllietas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, kuru apstiprināja prokuratūrā.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka, izvērtējot tā dēvētajā RS nanotehnoloģiju krimināllietā iegūtās ziņas, šogad 3.maijā pieņemts lēmums par kriminālprocesa sadalīšanu un jauna kriminālprocesa sākšanu, proti, iespējamu krāpšanu lielā apmērā.

Jaunais kriminālprocess tika nodots izmeklēšanai VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP). Šajā izdalītajā kriminālprocesā procesa virzītājs veica kratīšanas, līdz ar to par citiem jautājumiem ieteicams vērsties ENAP, norādīja Eiduka.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai LETA komentārus par izmeklēšanu nesniedza. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Pēteris Bauska, iepriekš preses brīfingā taujāts, vai šīs nedēļas kratīšanas saistītas ar kādu jau zināmu lietu, atbildēja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt šādu informāciju.

Tā sauktajā «Rīgas Satiksmes» (RS) «nanoūdens» lietā apsūdzētie savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, šodien visi četri apsūdzētie norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tika uzsākta viņu krimināllietas iztiesāšana.

Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011.gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.

Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo «nanolīdzekļu» piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.

Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt «nezināmas izcelsmes ķīmiju», kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Pie produktu pieņemšanas RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.