Kramplauži ASV kremēta vīrieša un divu suņu pelnus sajaukuši ar kokaīnu un tos atbilstoši arī izmantojuši, atsaucoties uz Floridas policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Pelni nozagti no kādas sievietes mājas ASV Floridas štata centrālajā daļā 15.decembrī. Zagļi līdz ar elektriskajām iekārtām un juvelierizstrādājumiem paņēmuši arī urnu, kurā bija sievietes tēva pelni, kā arī vēl vienu urnu, kur atradās viņas divu suņu pelni.

Izmeklētāji uzzinājuši, kas noticis ar pelniem, pēc tam, kad saistībā ar citu laupīšanas mēģinājumu arestēja piecus tīņus. Viņi pagājušajā nedēļā bija mēģinājuši apzagt blakus esošo māju.

«Aizdomās turētie sajauca pelnus ar vai nu kokaīnu, vai heroīnu. Viņi daļu pelnu bija šņaukuši, ticot, ka lieto narkotikas,» stāstījis šerifs.

Īpašuma saimnieki pietiekami neapzinās, ka suns zagļiem iedveš lielākas bailes nekā apsardzes signalizācija vai videonovērošana, apliecina pētījums, kurā par īpašuma drošību iztaujāti gan iedzīvotāji, gan paši kramplauži, vēsta Latvijas Avīze.

Kamēr daudzi īpašuma saimnieki esot pārliecināti, ka drošākās pret zagļiem ir apsardzes signalizācijas un videonovērošanas kameras (tā domā 21% aptaujāto), 39% aptaujāto laupītāju, kas pieķerti un saukti pie atbildības, atzinuši, ka visvairāk baidās no suņa. Aptaujāto iedzīvotāju vidū tikai 14% apzinājušies sargsuņa īpašo nozīmi. Pilsētās zagļi iekļūšanai mājoklī visbiežāk izmantojot balkonus un logus, laukos galvenokārt apzog mājas, kurās cilvēki pastāvīgi neuzturas (lai slēptu pēdas, mājas nereti tiekot arī nodedzinātas). Visvairāk zādzību fiksēts Rīgā, Pierīgā un Vidzemē.

Īpašumu apdrošināšanas pārstāvis Kristians Pudans kā īpaši satraucošas laikrakstam akcentējis divas lietas: 44% garnadžu ir pārliecināti, ka zagšanu Latvijā izdarīt ir viegli (Lietuvā šis procents esot vēl lielāks – ap 60) un ka 65% gadījumu informācijas avots ir novērošana un personu izsekošana.

Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols Latvijas paviljona veidotājiem izstādē World Expo 2010 prasījis 8% no projekta līguma summas, tā norāda Aerodium vadītājs Ivars Beitāns, kurš ar pierādījumiem par kukuļa prasīšanu no A.Ozola puses vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB).

A.Ozols apsūdzības kukuļa pieprasīšanā noraida. Viņš apgalvo, ka kukuli vēlējies dot I.Beitāns, lai piesegtu nelikumības projektā, ko ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu Jelgavā īstenojusi cita Aerodium vadītāja dibinātā firma.

«A.Ozols konkrēti pateica, ka mēs tev ļoti palīdzam un nekas tā vienkārši nenotiek,» apgalvoja I.Beitāns portālam diena.lv. Uz kukuli LIAA vadītājs esot norādījis pērn rudenī. Sākumā runa bijusi par kukuli 6-10% apmērā no līguma summas, pēcāk nonāca pie 8%. «Viņš arī ne tikai procentu pieprasīja, bet arī daļas no uzņēmuma. Teica, ka ies vēl labāk, ja piedalīsies,» noteica I.Beitāns.

Pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā ir gana liels, nākamgad tas varētu kļūt vēl lielāks - saistībā ar valdības iecerēto nodokļu politiku. Šādas frāzes pēdējā laikā ir dzirdētas neskaitāmas reizes komplektā ar atbildīgo valsts institūciju amatpersonu skaidrojumu, ka apkarot ēnu ekonomiku esot neizsakāmi sarežģīti un ilgstoši, tāpēc 2011. gadā no tās atdot baltajai ekonomikai varēšot vien 15 milj. Ls.

Tiesa, pelēkā ekonomika, un tās ietvaros strādājošie atrodas visā valstī, un nereti šādus biznesmeņus ir iespējams identificēt, kā mēdz teikt, pēc elektrības kabeļa. Plus vēl šā visa kontekstā ir kāds aspekts, kuru izprast ir pavisam grūti. Redz, ir tikai loģiski, ka līdz ar valstī notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem situācija pasliktinās arī Latvijas tirgos. Arvien biežāk dzirdamas sūdzības, ka Rīgas Centrāltirgū strādājošajiem tirgotājiem nav dažādu nepieciešamo atļauju, ka precēm var būt beidzies derīguma termiņš, ka čeks par pirkumiem izsists netiek utt. Piedevām vēl pretī VID darbiniecēm nostājas tirgotājs ar saviem «miesassargiem», skaidri liekot saprast, ka viņas teiktais vērā ņemts netiks.

Saistībā ar Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) nano tehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei no uzņēmuma MJ Partneri, uzsākts kriminālprocess, pastāstīja Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe.

Kā norādīja Rēķe, 3.februārī Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā tika izvērtēts Valsts policijā 21.janvārī pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu saistībā ar MJ Partneri piegādāto nano tehnoloģisko ķīmiju RS.

Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts un uzsākts kriminālprocess, piebilda Rēķe.

Jau vēstīts, ka RS ierosinājis dienesta pārbaudi par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transporta līdzekļu tīrīšanai un apstrādei, informēja RS preses sekretārs Viktors Zaķis.

«Patlaban Rīgas satiksme nevar apstiprināt, ka nav saņēmusi tos nanotehnoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, par kuriem tika noslēgts līgums, vai ir notikušas kādas citas nelikumības saistībā ar līguma izpildi,» norādīja Zaķis.

Latvijā strādājošie uzņēmēji jau ir pieraduši – lai saņemtu būvatļauju un varētu sākt reālus celtniecības darbus, proti, attīstīt kādu projektu, ir jāizskraida neskaitāmi kabineti, no viena uz otru pārnēsājot papīra ķīpas. Varētu šķist, ka brīdī, kad visas nepieciešamās atļaujas beidzot ir saņemtas, var mierīgi nodarboties ar būvniecību, ne par ko citu nedomājot. Naivi!

Vēl pastāv iespēja, ka jebkurš valsts iedzīvotājs var tiesā apstrīdēt būvatļaujas izsniegšanas likumību, kas automātiski nozīmē arī projekta realizācijas apturēšanu, nodarot investoram lielākus vai mazākus zaudējumus. Protams, tiesiskā valstī ir tikai normāli, ka jebkura persona var meklēt savu taisnību tiesā, un šo principu nekādā gadījumā nevajag likvidēt. Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka Latvijā dažādu projektu, atļauju un konkursu rezultātu apstrīdēšana jau ir kļuvusi par nacionālo sportu jeb, vienkāršāk sakot, instrumentu savu vēlmju īstenošanai.

Nav taču noslēpums, ka savulaik neskaitāmi valsts vai pašvaldību iestāžu rīkotu iepirkumu rezultāti tika apstrīdēti Iepirkumu uzraudzības birojā nevis tāpēc, ka tiešām būtu aizdomas par nelikumību, bet gan tādēļ, lai pabojātu dzīvi konkurentam, kuram ir izdevies uzvarēt. Savā ziņā līdzīga situācija ir arī saistībā ar jau izsniegtām būvatļaujām... Nereti būvatļaujas tiek apstrīdētas nevis tāpēc, ka būtu vērojama kliedzoša nelikumība, bet gan tādēļ, ka prasības iesniedzējs tādējādi vēlas izsist kādu labumiņu sev. Piemēram, vienoties – samaksā man «uz rokas» dažus desmitus tūkstošus latu, un nekādas tiesvedības nebūs. Investors tādējādi nonāk dilemmas priekšā – vai nu jākļūst faktiski par šantāžas upuri, vai arī jāiekonservē būvniecība un jāstaigā pa tiesas zālēm. Ciniskāk sakot, jāizrēķina, kas iznāk lētāk.

Jūrmalas kapitālsabiedrībās ir iespējamas nelikumības, tā intervijā DB apgalvo Jūrmalas domnieks Romualds Ražuks, par kura iecelšanu šīs kūrortpilsētas mēra amatā, visticamāk, tiks lemts šodien.

Uz jautājumu, vai pieļaujat, ka domē varētu būt jaunas aizturēšanas, R. Ražuks atbild: «Grūti pateikt. Redziet, Munkevicam bija darba stils visos svarīgos amatos iecelt tā saucamos savējos cilvēkus, mēģinot ieviest Dienvidkaukāzā ierasto klanu principu. Tāpēc, liekot roku uz sirds, pateikt, ka nekas tāds vairs nenotiks, es nevaru».

«Pavisam cita lieta ir Jūrmalas kapitālsabiedrības… pateicoties tam, ka Munkevics bija vienīgais šo kapitālsabiedrību daļu turētāju pārstāvis. Viņš viens pats pildīja dalībnieku sapulces lomu. Viņš pārējiem domniekiem nekādu informāciju nesniedza. Tādējādi pieļauju, ka kapitālsabiedrībās nelikumības ir iespējamas. Līdz ar to iespējamas ir arī dažādas darbības no likumsargājošo iestāžu puses. Piemēram, paskatoties internetā, var redzēt, ka uzņēmums Namsaimnieks pēdējo dienu laikā ir noslēdzis piecus līgumus, no kuriem katrs ir par vienu un to pašu summu — 19 990 Ls. Ir redzams, ka tur ir notikusi kaut kāda drudžaina darbība,» brīdina R. Ražuks.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(67).jpg

Arvien vairāk dzirdams par gadījumiem, kad teju vienas dienas laikā var apturēt jau uzsāktu būvprojektu, paverot ceļu bezgalīgā stāsta cienīgam tiesāšanās procesam, kas attiecīgajam komersantam nenoliedzami rada finansiālus zaudējumus.

Protams, katrā konkrētajā šādā gadījumā būtu vērts izpētīt, kādā ceļā attiecīgais pasūtītājs ir spējis nonākt līdz sava projekta apstipriņāšanai un arī būvatļaujas saņemšanai, tomēr pats princips, ka tikai brīdī, kad projekta realizācija jau rit pilnā sparā, to var apturēt kā iespējami nelikumīgu, ir nepareizs. Proti, šeit runa ir par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides principu.

Latvijai vajag piesaistīt iespējami lielākas investīcijas, ieinteresējot investorus mūsu valstī ieguldīt savu naudu – tas ir apgalvojums, ko var dzirdēt teju kopš neatkarības atjaunošanas laikiem.

Uzreiz gan jāteic, ka tādu lēmumu, kas veicinātu investīciju pieplūdi, gan nav bijis tik daudz, cik vajadzētu. Bet nu ir vēl trakāk – tiek dota priekšroka normām, kas investorus varētu vienīgi atbaidīt. Proti tādām, kas varētu darboties kā liels krāšņs uzraksts – netuvojies, tāpat nekas labs nebūs! DB jau ir izteicis aicinājumu likumdevējam mainīt normu, kas paredz – jebkuram iedzīvotājam iesniedzot tiesā prasību, ar kuru tiek apstrīdēta izsniegtas būvatļaujas likmība, uzsāktā būvobjekta realizācija ir apturama. Īpaši apgrūtinoši un dārgi tas var izvērsties, ņemot vērā, ka tiesvedības process Latvijā parasti ir smagnējs un ilgstošs. Izrādās gan, ka likumdevējs Latvijā ir gājis vēl tālāk, nosakot, ka apstrīdēt tiesā var ne tikai būvatļauju, bet arī pašvaldības apstiprinātu teritoriālo plānojumu. Savukārt gadījumā, ja tiks apstiprināta norma par pašvaldību referendumu rīkošanas iespēju, teritoriālais plānojums varētu būt viens no jautājumiem, ko varēs apspriest tautas nobalsošanā.

Saistībā ar atsevišķu bijušo un esošo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) amatpersonu izteikumiem uzņēmums ir vērsusies Ekonomikas policijā.

Kopš pagājušā gada beigām medijiem tiek izplatīti Rīgas kuģu būvētavas bijušā valdes locekļa I. Komarova, esošo padomes locekļu S. Goļicina, A. Ustinova, kā arī dažu bijušo amatpersonu apgalvojumi par it kā notikušām nelikumībām Rīgas kuģu būvētavā, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem, kurā informēts par veŗšanos policijā.

RKB uzsver, ka I.Komarovs zaudēja RKB valdes locekļa amatu, kā arī vairākas amatpersonas ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas sakarā ar aizdomām par pieļautajām nelikumībām.

Atsaucoties uz šonedēļ izplatīto paziņojumu, ka, ņemot kredītu un ieķīlājot RKB peldošo doku 791, ir pieļautas nelikumības, Rīgas kuģu būvētavas valde informē, ka 2014. gada 20. februārī ir nosūtīta vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai ir sniegts izsmeļošs skaidrojums arī pretenzijām, kuras izsaka Komarova, Goļicina un Ustinova kungi.

SS.lv domēna slēgšana spilgti atklājusi ļoti lielu Latvijas problēmu - sabiedrība nodokļu nemaksāšanu sāk uztver kā pozitīvu rīcību. Šī iezīme ir ne tikai nepatīkami pārsteidzoša, bet arī ārkārtīgi bīstama.

Publiskā jezga ap ss.lv sākās tādēļ, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēma apturēt SIA Internet darbību, kas ir šī sludinājuma portāla administrētājs. Jā, protams, pirmā reakcija, lasot ziņu virsrakstus, ir gana mulsinoša - VID mēģina parādīt savu varu un pārākumu pār nodokļus maksājošu uzņēmumu.

Pavisam maz ir izskanējis tas, kas notika vēl pirms VID pieņēma šādu lēmumu. Proti, uzņēmumam pusgada garumā informācija ir prasīta dažādās formās, ka tas ir ignorējis pat piespriestos administratīvos sodus. Un kā vārdā? Man nav saprotama šī iespītēšanās, ņemot vērā, ka uzņēmums kā labs nodokļu maksātājs varēja sniegt savu ieguldījumu visaptverošu krāpniecības shēmu apkarošanā un nelikumībās, kas lietotu automašīnu nozarē sasniegusi kulmināciju.

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.

Viņaprāt, pašlaik uz tā dēvētā karteļa fona steigā tiek virzīti nepārdomāti publisko iepirkumu likuma grozījumi un jauni ēnu ekonomikas apkarošanas risinājumi, kā rezultātā, tieši pretēji, pieaugs korupcijas riski, konkurence publiskos pasūtījumos, visticamāk, samazināsies, būs daudz strīdu un tiesvedību, toties ierēdņiem, juristiem un uzraugošajām iestādēm būs nodrošināts darbs vairākiem gadiem.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija nākusi uz pēdām VID amatpersonām, kas ilgstoši izspiedušas naudu no uzņēmējiem par PVN atmaksas izkārtošanu. Pie kāda no darbiniekiem izmeklētāji atraduši zeltu 100 000 latu vērtībā, ko uzskata par nelikumīgi iegūtu, svētdien informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kā noskaidrojis raidījums, augsta līmeņa VID amatpersonas gadiem ilgi īstenojušas PVN izkrāpšanas shēmu, par to saņemot kukuļus no uzņēmumiem. Pēdējais tāds gadījums noticis vēl šogad. Pēc Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām šie ierēdņi izkrāpt 120 000 latus kā pārmaksātu pievienotās vērtības nodokli palīdzējuši SIA Eiromāja 3, nekustamo īpašumu uzņēmumam, kas nodarbojas ar ēku remontēšanu un apsaimniekošanu. Krīze bija novedusi uzņēmumu grūtā situācijā. Uzņēmums daļēji piederot Inārai Grāvītei.

I. Grāvītei piederot uzņēmumu grupa, kuras nosaukumā ir vārds Eiromāja. Viena šāda uzņēmuma zaudējumi pērn esot bijuši 7 miljoni latu. Taču tas netraucējis I. Grāvītei īsi pirms pašvaldību vēlēšanām pērn partijai LPP/LC ziedot 10 000 latu.

Lieli aizdevumi un ievērojami uzkrājumi skaidrā naudā – šīs informācijas patiesumu nav iespējams pārbaudīt, tāpēc pastāv iespēja, ka deputātu kandidāti pirms vēlēšanām savās deklarācijās norādījuši nevis patiesi viņu rīcībā esošus naudas līdzekļu, bet prognozējamos ienākumus.

Korupcijas pētnieki brīdinot, ka tādējādi iespējams legalizēt ienākumus, kuru šobrīd vēl nav, raksta laikraksts Neatkarīgā. Izpētot desmit partiju jau reģistrētos sarakstus ar vairāk nekā tūkstoš kandidātiem, Neatkarīgā secinājusi, ka nav daudz tādu personu, kam nauda glabājoties tikai bankā.

Pašlaik no visiem deputātu kandidātu sarakstiem lielāko skaidras naudas uzkrājumu deklarējis apvienības Visu Latvijai!/Tēvzemei un brīvība/LNNK biedrs, uzņēmējs Normunds Bomis. No viņa iesniegtās deklarācijas datiem izriet, ka viņš ārpus bankām glabājis 1,18 miljonus latu. Viņš vada uzņēmumu SIA N. Bomja maiznīca Lielezers.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(416).jpg

Tā nu ir sanācis, ka amatpersonas Latvijā iedalāms trīs kategorijās. Vienā gadījumā, pieminot noteiktu cilvēku vārdus, var dzirdēt nievas un pat lamas. Par otriem lielākā daļla sabiedrības pat nenojauš, ka tādi eksistē. Savukārt trešie viena vai otra iemesla dēļ tiek teju vai heroizēti, un viņu nepārvēlēšana vai izmešana no darba var tikt nodēvēta pat par traģēdiju valsts līmenī.

Atcerēsimies, kāda brēka bija laikā, kad no darba KNAB atlaida Alekseju Loskutovu. Tāpat gluži vai par nacionālo traģēdiju tika pasludināta Jāņa Maizīša nepārvēlēšana ģenerālprokurora amatā, turklāt uz trešo termiņu. Un kas tad ir noticis?! Kā zināms, KNAB turpina strādāt tikpat (ne)veiksmīgi kā Loskutova laikā, bet Ēriks Kalnmeiers vada prokuratūru vismaz ne sliktāk kā Maizītis.

Pirmā nauda ir jānopelna vienā biznesā, un tad jāķeras pie augstāka līmeņa uzņēmējdarbības – lai strādātu grāmatvedības jomā, jau ir jābūt visnotaļ specifiskām zināšanām, tā uzskata kompānijas Amaija līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo.

Viņa naudu nopelnījusi, izveidojot, attīstot un veiksmīgi pārdodot bērnu preču tirdzniecības kompāniju Amaija, bet nu jau vairākus gadus sekmīgi vada grāmatvedības un finanšu pakalpojumu uzņēmumu ar tādu pašu nosaukumu. „Viss notika ļoti vienkārši – 2007. gadā tika pārdots iepriekšējais bizness, kuru nopirka liela starptautiska kompānija Danone. Jaunais īpašnieks skaidri pateica, ka uzņēmumu iegādājās, lai tajā īstenotu savu stratēģiju, padarot to par bērnu pārtikas tirdzniecības pārstāvniecību Latvijā,” stāsta Dz. Uibo. Bērnu preču tirdzniecības uzņēmums mums piederēja divām līdzīpašniecēm – Dz. Uibo un kompānijas galvenajai grāmatvedei Anitai Melderei. Abas vienojušās, ka, lai gan visi pārējie darbinieki nu jau nopirktajā uzņēmumā paliek, viņām jāiet prom. Laika gaitā vēlmi strādāt kopā ar viņām izteikusi arī galvenās grāmatvedes nu jau bijusī vietniece.

Izmaiņas reģistrētas arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Valdes locekļa pienākumu pildīšanu pārtraucis Vladimirs Kozlovs, kurš amatā tika ievēlēts vien pirms nedaudz vairāk kā diviem mēnešiem, proti, 6.janvārī. Pēc Lursoft pieejamajām ziņām, V. Kozlovs savulaik atradies arī pie nu jau reorganizētās SIA Kuģu remonta bāze vadības grožiem.

Lursoft izziņas dati liecina, ka pēc V. Kozlovska aiziešanas no AS Rīgas kuģu būvētava valdes darbu uzņēmuma valdē turpina četras amatpersonas – Larisa Artemenko, Vladislavs Blūms, Einārs Buks un Vasilijs Meļņiks.

2012.gadā AS Rīgas kuģu būvētava apgrozījusi (262,178 miljonus eiro un guvusi 220,233 tūkstošu eiro lielu peļņu. Uzņēmumā aizpagājušajā gadā strādājuši 643 darbinieki.

#Tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) AS «Norvik banka» vadības aktivitātes ārvalstu medijos uzskata par provokāciju un vēršanos pret valsti.

Pievienota 4. un 5. rindkopa

Šodien pēc Ministru kabinets sēdes Kučinskis žurnālistiem atzina, ka «tas, ko «Norvik banka» patlaban dara, ir provokācija». Pēc Kučinska teiktā, tā ir vēršanās pret valsti.

Pēc premjera domām, bankas vadības aktivitātes ir vērstas uz viņa paša interesēm.

Pēc Kučinska teiktā, ja «Norvik bankas» īpašniekam Grigorijam Guseļņikovam ir kādi pierādījumi, viņam jau sen vajadzēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs. «Šobrīd nevienā no mūsu drošības dienestiem nekas nav iesniegts, izņemot vispārīgu aicinājumu,» piebilda premjers.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Pirms pāris dienām konstatēts kārtējais gadījums, kad taksometra šoferis aplaupa Rīgas viesi, šoreiz – Kontinentālās Hokeja Līgas viesspēlētāju no Zviedrijas, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Aftonbladet, informē SIA BalticTAXI līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Taksometru pakalpojuma sniedzējs SIA BalticTAXI ar atklātu vēstuli ir vērsušies pie Rīgas pilsētas Domes amatpersonām un Rīgas Pašvaldības policijas ar aicinājumu aktīvi rīkoties, lai izskaustu bandītismu un nelikumības taksometru pārvadājumu nozarē Rīgā.

«Kā vienu no efektīvākajiem risinājumiem iesakām taksometru šoferu licencēšanas ieviešanu darbam Rīgas pilsētā, līdzīgi kā tas ir daudzās citās atbildīgās nozarēs - medicīnā, aviācijā, citos transporta pakalpojumos,» tā B. Fliks. Viņaprāt, viens no būtiskiem risinājumiem ir taksometros ieviest tādus skaitītājus, ar kuriem nevar izdarīt nekādas manipulācijas, lai sagrozītu tarifus, tādējādi maldinot klientus un no tiem pieprasot nepamatoti paaugstinātu cenu par pakalpojumu. Būtu jāpārtrauc lietot skaitītājus, kuri nenodrošina čeku izdruku par braucienu, neuzrādot nobraukumu, tarifu un citu būtisku informāciju.