Vai tiešām Latvija vismaz kaut ko kādreiz nevar izdarīt normāli? Šāds jautājums rodas, redzot un dzirdot tās peripetijas, kas saistās ar mūsu valsts dalību starptautiskajā izstādē Expo, kas šobrīd norisinās Šanhajā.
Proti, runa ir par Latvijas stenda centrālā objekta vēja tuneļa organizatorfirmas Aerodium un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) šefa Andra Ozola savstarpējām «laipnībām». It kā vieni nav kaut ko samaksājuši un vēl prasījuši kukuli, savukārt otri, īstenojot projektus, pastrādājuši nelikumības utt. Turklāt, lai gan savstarpējā retorika sākās par Latvijas stendu Ķīnā, nu jau tiek piesaukts arī 2,5 milj. Ls vērts, taču nestrādājošs vēja tuneļa projekts tepat Jelgavā.
Vispirms jau interesants ir jautājums par to, kāpēc Ozols atcerējās par Jelgavas projektu tieši tagad, lai gan tā realizācija ilgst jau pietiekami lielu laika periodu. Varbūt tam ir saistība ar Aerodium līdera Ivara Beitāna paziņojumu, ka LIAA vadītājs esot prasījis 8% no kopējās pāris milj. Ls lielās Šanhajas paviljona projekta summas. Protams, neviens ar sveci abu šo kungu sarunas laikā, visticamāk, klāt nav stāvējis. To, kā viss ir bijis un kurš ko ir prasījis, tiešām nāksies skaidrot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vai varbūt pat tiesai. Taču kopumā nākas secināt divas būtiskas, taču visnotaļ nepatīkamas atziņas.
Pirmkārt, ļoti uzskatāmi ir tas, ka attiecībā uz piedalīšanos dažādos starptautiskos pasākumos Latvijai ir sava veida lāsts. Kopš mūsu valstiskās neatkarības atjaunošanas nav bijusi faktiski neviena starptautiskā izstāde, kur mūsu valsts piedalīšanos varētu uzskatīt par augstam līmenim atbilstošu. Expo gadījumā jāatzīst, ka ir izdevies atrast oriģinālu risinājumu, kas var būt interesants cilvēkiem visā pasaulē, tādējādi izraisot interesi arī par Latviju. Tomēr pat tādā situācijā neesam spējuši iztikt bez nevajadzīgiem sarežģījumiem — nesamaksāti rēķini, apvainojumi korupcijā… Turklāt laiku pa laikam pat pavīd bažas par to, vai šis vēja tunelis reāli vispār strādā. Otrkārt, notiekošais saistībā ar šo projektu ir ļoti uzskatāms piemērs tam, ka diemžēl problēmas rodas tieši tur, kur iesaistās mūsu valsts institūcijas. Par Aerodium veidotajiem vēja tuneļiem līdz šim bija dzirdēts, ka viens tāds ir tapis pie Siguldas, ka šā uzņēmuma speciālisti ir demonstrējuši šovu Turīnas Olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā, ka šādu tuneļu projekti militārām vajadzībām ir tikuši realizēti vairākās pasaules valstīs. Taču līdz šim, kamēr šāda veida projektiem nebija nekāda sakara ar Latvijas valsts institūciju iesaistīšanos, nenācās arī dzirdēt neko par nesamaksātiem rēķiniem, iespējamo krāpniecību vai kukuļu prasīšanu.
Iespējams, sadarbojoties ar citām valstīm un pasākumu organizatoriem ar Aerodium, vienkārši ir izdevies dažādas shēmas realizēt tik prasmīgi, ka neviens par tādām pat neko nenojauš. Taču tikpat labi iespējams, ka Latvijai ir īpaši «paveicies» ar institūcijām, kuru līderi domā par visu ko, tikai ne valsti.
